Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balvai Platīna pele 2013. Balvas mērķis ir apzināt un cildināt pēdējo gadu laikā Latvijā radītos labākos e-pakalpojumus, e-biznesa risinājumus un inovācijas, kā arī informēt par tiem biznesa vidi un sabiedrību.

Otro gadu tiks sumināts arī uzvarētājs nominācijā Labākais E-skolotājs. Balvas tiks pasniegtas LIKTA gadskārtējā konferencē 5.decembrī.

«Veicinot IKT nozares attīstību un informācijas sabiedrības veidošanos Latvijā, mums ir svarīgi informēt ikvienu par tehnoloģiju radītajām iespējām un ieguvumiem, tādējādi paplašinot elektronisko pakalpojumu izplatību, kā arī vairot IT speciālistu un e-prasmju skolotāju prestižu. Platīna pele jau vairākus gadus cildina nozīmīgākos projektus un cilvēkus, kas devuši paliekošu labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai,» stāsta Signe Bāliņa, Dr. oec., Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.

Vēl tikai līdz rītdienas pulksten 12.00 vari piedalīties balsošanā, lai noteiktu sabiedrības vērtējumā veiksmīgākos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas Platīna pele 2012 laureātus. Dienas Biznesa portāla sadaļā www.db.lv/platina-pele ikviens var noskatīties finālistu video, iepazīties ar izstrādātajiem projektiem un nobalsot par, viņaprāt, veiksmīgāko e-risinājumu katrā nominācijā.

Platīna pele 2012 tiks pasniegta četrās nominācijās: Labākais E-skolotājs, E-pārvalde, E-pakalpojumi un E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem.

Katrā nominācijā žurija izvirzījusi 3 finālistus, savukārt par labākā e-skolotāja titulu sacentīsies 5 skolotāji. Balvas laureātus noteiks žūrija, bet arī ikviens iedzīvotājs var balstot par, viņaprāt, veiksmīgāko IT risinājumu katrā kategorijā, kā arī par labāko e-skolotāju. Visvairāk balsu savākušie finālisti saņems skatītāju simpātijas titulu un balvu no laikraksta “Dienas Bizness”.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvai Platīna pele 2014, inform'we LIKTA pārstāvis Toms Kursītis.

Latvijas IKT 2014. gada balvai kategorijās Risinājumi pārvaldei un Risinājumi biznesam var pieteikt projektus, kas nodrošina valsts pārvaldes institūciju, publiskā sektora vai biznesa pilnīgu vai daļēju pakalpojumu sniegšanu elektroniski. Tā kā cilvēki ikdienā aizvien vairāk izmanto mobilās ierīces un mobilās lietojumprogrammas, tāpēc šogad sadarbībā ar kategorijas partneri SIA Latvijas Mobilais Telefons pirmo reizi Platīna pele tiks pasniegta jaunā kategorijā - Mobilās lietotnes. Ekspertu žūrija, izvērtējot iesniegtos projektus, pievērsīs uzmanību projekta sociālajai ietekmei (uz cik plašu sabiedrību vērsti), uz to, ko iegūst lietotāji un ieviesēji, uz projekta saturu un unikalitāti, kā arī izstrādātā risinājuma drošības līmeni.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Par Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti ievēlēta Signe Bāliņa. LIKTA prezidentes amatā S. Bāliņa ievēlēta trešo reizi un pienākumus pildīs līdz 2015.gadam.

Savukārt LIKTA valdē nākamos divus gadus darbosies S. Bāliņa, Jānis Bergs (FMS Group), Eva Butāne (RIX Technologies), Juris Gulbis (Lattelecom), Mikus Ozols (Telia Latvija), Uldis Semeiks (Datakom), Māra Jākobsone (LIKTA individuālā biedre) un Armands Magone (LIKTA individuālais biedrs).

Tādējādi LIKTA valdi vairs nepārstāv Ģirts Bērziņš, Juris Binde, Sandis Kolomenskis un Andrejs Vasiļjevs.

LIKTA izveidota 1998. gadā un aptver Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas.

Nominācijā «e-pakalpojumi» IKT balvu Platīna pele 2013 no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) saņēma datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am, kuras izstrādātājs ir Infogram.

Nominācijā «E-biznesa risinājumi un inovācijas» IKT balvu saņēma Jelgavas pilsētas skolēnu un iedzīvotāju personalizēta bezkontaktu karte, ko pasūtīja Jelgavas autobusu parks, bet galvenais izstrādātājs bija SEB banka. Savukārt nominācijā «Labākais e-skolotājs» balvu saņēma Laura Katkeviča, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas angļu valodas skolotāja, kreatīvās angļu valodas skolotāja, un Roberts Rožkalns, direktora vietnieks izglītības jomā (multimediju speciālists), kreatīvās angļu valodas skolotājs, informātikas skolotājs.

Kopumā IKT balvas Platīna pele 2013 žūrija bija izraudzījusies deviņus pretendentus, no kuriem trīs tika apbalvoti. Paralēli vadošajā biznesa portālā www.db.lv līdz trešdienai norisinājās balsošana par LIKTA žūrijas izraudzītajiem deviņiem pretendentiem, lai izraudzītos trīs sabiedrības simpātiju specbalvas. Tās LIKTA konferencē pasniedza Dienas Biznesa galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina radošo nozaru skolēnus, studentus un entuziastus piedalīties konkursā LIKTA logo izstrādei.

Jaunajam asociācijas logotipam jāatspoguļo LIKTA izstrādāto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares prioritāšu hartu. Rakstiskajā apliecinājumā iezīmēti galvenie virzieni, kuros LIKTA grasās strādāt turpmākos piecus gadus.

Hartā noteiktās prioritātes ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un ērti pieejams kultūras mantojums. mērķiem. Pašlaik LIKTA hartai atbalstu izteikušas aptuveni 20 nevalstiskās organizācijas un darba devēju organizācijas, augstskolas, nozares uzņēmumi un valsts iestādes, norāda asociācijas pārstāvji.

Lielākās intrigas – vai arī turpmāk Bāliņa ieņems LIKTA prezidentes amatu, un vai valdē būs abu lielāko telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji – Gulbis un Binde, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vadošā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) asociācija Latvijā, kuras viedoklī ieklausās ne tikai IKT nozare, bet arī valdība un valsts augstākās amatpersonas. Šonedēļ, 24.martā ir gaidāmas LIKTA valdes vēlēšanas, kam šoreiz uzmanība tiek pievērsta daudz vairāk nekā iepriekš, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Pirmais aktuālais jautājums ir par asociācijas prezidentes vietu. Proti, vai to arī turpmāk ieņems pašreizējā LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Viedokļi par to dalās, ir nozares cilvēki, kuri uzskata, ka nedienas un publiskā informācija par skolas.lv nedienām met ēnu pār S. Bāliņas reputāciju, bet daļa tam nepiekrīt un problēmas šajā jomā nesaskata. Vienlaikus aktuāls ir pieļāvums, ka informācija par konkrētiem projektiem, iespējams, ir izskanējusi medijos tieši šī iemesla dēļ, lai S. Bāliņa neieņemtu LIKTA prezidentes vietu, taču kā tas viss izvērsīsies – būs zināms otrdien.

Rudens ir ražas laiks, un arī mūsu asociācija apkopo IKT nozarē strādājošu uzņēmumu jaunākos sasniegumus, lai decembra sākumā jau septīto reizi suminātu savas profesionālās balvas laureātus.

Panākumi tirgū, augsti apgrozījuma un peļņas rādītāji, protams, ir vieni no galvenajiem uzņēmējdarbības stimuliem, tomēr nedrīkst nenovērtēt to gandarījumu, ko uzņēmējam sniedz sabiedrības izteikts cildinājums un kolēģu atzinība. Īpaši tad, ja tā, apliecināta ar kompetentas žūrijas vērtējumu, un tiek panākta atklātā un sīvā konkurencē.

Platīna pele mūsu nozarē tradicionāli jau kļuvusi par augsti vērtētu trofeju, tāpēc Latvijas IKT biznesā strādājošiem Platīna pele raisa gluži tādu pat sacensības garu, lepnumu un gandarījumu kā Oskara statuetes Holivudas filmu ļaudīm.

Latvijas informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares apgrozījums 2011. gadā veidoja 1,5 miljardus Ls, kas ir par 146 miljoniem Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā, citējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, ziņo Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

IKT nozares uzņēmumu pievienotā vērtība augusi no 402 miljoniem latu 2010. gadā uz 419 miljoniem 2011. gadā, un veido 3,3% no valsts kopējā IKP.

IKT tirgū ienāk aizvien vairāk jauni dalībnieki - 2011. gadā darbu uzsākuši vairāk nekā 200 IKT nozares uzņēmumi. Jaunpienācēji pārsvarā darbojas datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistītajās darbības jomās, informē LIKTA pārstāvji.

«Pieaugošais pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem veicina jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, nodrošina darbavietas augsta līmeņa IT speciālistiem un liecina ne tikai par nozares izaugsmi, bet informācijas sabiedrības attīstību Latvijā,» gandarījumu par IKT nozares apgrozījuma kāpumu pauž LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Lai gan 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, tomēr izmaiņas neattiecas uz datu nesēju nodevas iekasēšanu, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums, pēc LIKTA novērojumiem, arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem. Proti, kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, jo vairums cilvēku neveic kopēšanu, tādējādi kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējā kopsapulcē 24.martā noteiktas nākotnes prioritātes un ievēlēta jauna vadība turpmākajiem diviem gadiem – ceturto reizi par LIKTA prezidenti tika ievēlēta Signe Bāliņa, informē LIKTA pārstāvis Toms Kursītis.

LIKTA valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Eva Butāne, Juris Gulbis, Mikus Ozols, Uldis Semeiks, Māra Jākobsone, Armands Magone, kā arī no jauna ievēlēti valdes locekļi Juris Binde, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Toms Meisītis (asociēto biedru sekcijas izvirzīts pārstāvis) un Elmārs Gengers (Latvijas IT Klastera izvirzīts pārstāvis).

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas piecas galvenās prioritātes turpmākajam asociācijas darbam: IKT izglītības un e-prasmju attīstība, starptautiskā sadarbība, iesaiste jaunā perioda ES fondu aktivitāšu plānošanā un labās prakses vadlīnijas projektu pārvaldībā, kā arī aktivitātes sabiedrisko attiecību jomā.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas kārtību neveicina Latvijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un kavē uzņēmēju konkurētspēju. Savukārt datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

To uzsver Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Asociācija norāda, ka KM noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzību apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgāk situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem.

LIKTA aplēsusi, ka gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas esot trīs reizes vairāk par Autortiesību un komunicēšanas aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pērn iekasēti atlīdzību summu.

Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti KM izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB atmiņām. Maijā Satversmes tiesa uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) turpinās vadīt Signe Bāliņa, kura gadskārtējā kopsapulcē atkārtoti ievēlēja par asociācijas prezidenti, informē LIKTA.

Vadību LIKTA ievēl uz diviem gadiem. Valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Juris Binde, Eva Butāne, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Elmārs Gengers, Juris Gulbis, Māra Jākobsone, Armands Magone, Toms Meisītis, Mikus Ozols, kā arī Renāte Strazdiņa, kas LIKTA valdē ievēlēta pirmo reizi.

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas prioritātes turpmākajam asociācijas darbam. Biedru sapulce vienojās, ka viena no galvenajām prioritātēm būs datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība, veicinot digitālo datu pieejamību un izmantošanu un datos balstītas sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, sekmējot datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju.

Pieteikties Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvai «Platīna pele 2012» var līdz 26.oktobrim, atgādina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Balvas mērķis ir apzināt un īpaši izcelt labākos pēdējo gadu laikā Latvijā radītos e-pārvaldes risinājumus, inovatīvākos e-pakalpojumus un IKT risinājumus.

Latvijas IKT balvas «Platīna pele 2012» pieteikumus var iesniegt elektroniski, aizpildot pieteikumu formu asociācijas mājas lapā: www.likta.lv.

IKT balvu nominanti tiks vērtēti četrās kategorijās: e-pārvalde; e-pakalpojumi; e-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī labākais e-skolotājs.

Apbalvošanas ceremonija norisināsies LIKTA 14. gadskārtējā konferencē šā gada 30. novembrī. Apbalvojumu saņems gan projekta īpašnieks, gan izstrādātājs vai piegādātājs.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balvai «Platīna pele 2012». Tās mērķis ir apzināt un īpaši izcelt labākos pēdējo gadu laikā Latvijā radītos e-pārvaldes risinājumus, inovatīvākos e-pakalpojumus un informācijas un komunikācijas (IKT) risinājumus.

Latvijas IKT balvas «Platīna pele 2012» pieteikumus var iesniegt elektroniski līdz 26. oktobrim, aizpildot pieteikumu formu asociācijas mājas lapā www.likta.lv.

IKT balvu nominanti tiks vērtēti četrās kategorijās: e-pārvalde; e-pakalpojumi; e-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī labākais e-skolotājs.

Apbalvošanas ceremonija norisināsies LIKTA 14. gadskārtējā konferencē šā gada 30. novembrī. Apbalvojumu saņems gan projekta īpašnieks, gan izstrādātājs vai piegādātājs.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (LIKTA) 14. gadskārtējā konferencē, kas norisināsies 30. novembrī, diskutēs par e-risinājumu izmantošanu ērtākai ikdienai un biznesa konkurētspējai.

LIKTA konferences tēma šogad ir «Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība». «Konferences ietvaros tiks aplūkoti gan labās prakses piemēri un jau esošie risinājumi šajā jomā, gan diskutēts par izaicinājumiem un nākotnes vīzijām. Viens no konferences mērķiem ir šogad izstrādātās IKT nozares prioritāšu Hartas sadaļas «Aprīkots e-pilsonis» aktivitāšu plāna izveide, kas noteiktu konkrētus veicamos darbus, lai visā Latvijas teritorijā ieviestu un attīstītu katra iedzīvotāja e-identitāti, (eID karte ar e-parakstu, e-pasta adrese), kā arī nodrošinātu plašāku pieejamību digitālajām iekārtām,» stāsta konferences organizatori.

Pārmērīgs komunikāciju tirgus regulācijas slogs gan Eiropas Savienības (ES), gan dalībvalstu līmenī bremzē tehnoloģiju modernizāciju. Patlaban šie šķēršļi tirgus attīstībai Latvijā ir apzināti, un tie būtu jānovērš, pauž Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidenti un Digitālās programmas Eiropai komisāri Nelliju Krūsu (Neelie Kroes) un pārrunāja ES informācijas sabiedrības un digitālā vienotā tirgus veidošanas aktivitātes. Sarunā EK pārstāvniecībā Latvijā piedalījās arī LIKTA viceprezidente Māra Jākobsone, LIKTA valdes loceklis Juris Gulbis, kā arī EK CNECT ģenerāldirektorāta pārstāvis Pīrss O'Donahjū (Pearse O'Donohue).

EK priekšlikumos direktīvu grozījumiem ir atbalstāmi jautājumi, piemēram, priekšlikumi harmonizētai radiofrekvenču spektra izmantošanai, bet ir jautājumi, kas nav skaidri, norāda LIKTA. Tādēļ būtu jāvērtē riski īstermiņa operatoru izmaksu palielinājumam un regulēšanas sloga potenciālajam pieaugumam.

Steiga vienmēr rada risku – jo īpaši likumdošanā. Tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir neizpratnē, kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms valsts budžeta pieņemšanas nespēja līdz galam ieklausīties sociālo partneru un informācijas tehnoloģiju ekspertu argumentētajos protestos un atlikt malā Elektronisko sakaru likuma grozījumus, kuru jūtamākais un tūlītējais rezultāts var būt nopietns starptautisks kaitējums Latvijas reputācijai.

Neapstrīdami morālie, tiesiskie un fiskālie apsvērumi prasa valstij ierobežot azartspēļu izplatību internetā, tomēr sasteigta rīcība, paredzot elektronisko sakaru komersantam pienākumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, var beigties ar skandālu – gan ārvalstīs, gan mūsu sabiedrībā šāda rīcība tiktu novērtēta kā interneta cenzūra.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) apzinās riskus, ko rada likuma kontrolei nepakļauts azartspēļu bizness. Mēs atbalstām Saeimas deputātu, valdības, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc LIKTA uzskata par nepieciešamu atgādināt savus argumentus, kādas problēmas un riskus radītu sasteigti centieni ierobežot piekļuvi tiešsaistes spēļu vietnēm. Mēs vēlamies, lai efektīvi tiktu sasniegts sabiedrībai un valstij vajadzīgais rezultāts, nevis radītas jaunas problēmas. Tāpēc nozarei ir prieks kaut vai par to, ka likumdevēji risinājumam izvēlējās mazāko ļaunumu, kam nozare var ar zināmiem nosacījumiem piekrist, nevis sākotnējā iecere.