Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Lai gan 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, tomēr izmaiņas neattiecas uz datu nesēju nodevas iekasēšanu, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).
LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums, pēc LIKTA novērojumiem, arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem. Proti, kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, jo vairums cilvēku neveic kopēšanu, tādējādi kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga.
«LIKTA ir aicinājusi nekavēties un steidzami izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā samazināt šobrīd klaji birokrātisko procesu un atskaišu kārtību, novēršot juridisko personu tiesību aizskārumu. Diemžēl līdz šim brīdim priekšlikumi nav izstrādāti un uzņēmēji turpina maksāt nesēju atlīdzību arī tad, ja materiālo nesēju vai iekārtu izmanto parastās komercdarbības ietvaros,» skaidro LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Pašlaik nesēju atlīdzības noteikumi paredz lietotāju pienākumu reizi mēnesī par iepriekšējo periodu iesniegt biedrībai AKKA/LAA detalizētus pārskatus par ievestajiem vai izvestajiem tukšajiem nesējiem vai reproducēšanai paredzētām iekārtām, norādot izcelsmes valsti un citu detalizētu informāciju. Pat vairākas valsts iestādes ir noteikušas retāku atskaišu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību (reizi ceturksnī vai pusgadā), tādēļ nav saprotams, kādēļ atskaitīšanās kārtība autortiesību mantiskajai organizācijai ir noteikta tik bieža. Turklāt atskaites, kas satur komerciāli jūtīgu informāciju, tiek iesniegtas nevis valsts pārvaldes iestādei, bet gan privātpersonai, kuras darbiniekiem nav nekādas atbildības par komercnoslēpuma izpaušanu, atzīmē LIKTA.
Jau vēstīts, ka no pērnā gada 1. novembra datu nesēja atlīdzība 2 Ls apmērā Latvijā ir jāmaksā par datoriem, savukārt 4% no ieviešanas cenas Latvijā ir maksājums par USB zibatmiņām, bet 6% par DVD un CD. Šādām izmaiņām zaļo gaismu deva Ministru kabinets (MK). Tās tika veiktas, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu nesēja atlīdzības lietā.
LIKTA aprēķinājusi, ka provizoriskā atlīdzības summa gada laikā par datoriem varētu būt ap 367,9 tūkst. Ls. Līdzīgu tendenci, minot 350 tūkst. Ls, iekrāsoja ELKO Grupas Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons, ņemot vērā 2011. gada kopējo pārdoto datoru apjomu Latvijā. Savukārt KM sagaida, ka iekasētās nesēju atlīdzības lielums būtiski nemainīsies un būs 2011. gada līmenī -160 tūkst. Ls.
Pēc LaIPA sniegtās informācijas, Latvijā pērn kā datu nesēja atlīdzība ir iekasēti 164,7 tūkst. Ls. Tostarp puse tika izmaksāta vietējiem māksliniekiem.