Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas «Moneyval» atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums «Moneyval» un tas tiks izskatīts «Moneyval» plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs «Moneyval» plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, - nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju «Moneyval» plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas.

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest «Moneyval» rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

Aktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskām sekām, ceturtdien pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Atbilstoši ceturtdien publicētajam «Moneyval» ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. «Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Pēc tikšanās ar ministriem un valsts iestāžu vadītājiem Telesklafs uzsvēra, ka Latvijai vēl gana daudz jāstrādā, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanas riskus.

Pēc viņa teiktā, Latvijas normatīvie akti naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā ir gana stingra, tomēr problēma ir šī regulējuma piemērošanā. Tāpēc «Moneyval» īsā laika posmā sagaida labākus rezultātus, kas nozīmē vairāk veiktu izmeklēšanu, vairāk celtu apsūdzību, vairāk iesniegtu lietu tiesās.

Latvija nespēs savlaicīgi izpildīt visas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa.

Pēc Kontroles dienesta vadītājas teiktā, Latvija laikā neizpildīs visas «Moneyval» rekomendācijas, tomēr valstij ir jāapzinās riskantās jomas un jāizstrādā to sakārtošanas plāns.

«Pat ja ir riskantas lietas un patlaban secinām, ka vienu vai otru lietu nevaram paspēt izdarīt noteiktajā laikā... Un tā būs - mēs nepaspēsim izpildīt visas »Moneyval« noteiktās rekomendācijas. Mēs nepaspēsim tās izpildīt noteiktā laikā 100%, bet ir jāspēj identificēt problēmas un izstrādāt darbības plānu tuvākajiem gadiem,» uzsvēra Znotiņa.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ka Latvija nespēs atzīt problēmas un to, ka tās esam radījuši paši, Latvija neiegūs starptautisko partneru simpātijas.

Šodien Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes (EP) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") eksperti, lai turpinātu novērtējumu par Latvijas sistēmu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

"Moneyval" komanda Latvijā uzturēsies līdz 15.novembrim, bet sestās novērtēšanas kārtas jaunāko novērtējumu Latvija saņems 2025.gada nogalē, informēja Finanšu izlūkošanas dienestā.

Plānots, ka šodien Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tiksies ar "Moneyval" ekspertiem, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejā.

"Moneyval" ir EP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja. Tās centrālais uzdevums ir novērtēt, kā dalībvalstis izpilda starptautiskos standartus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. "Moneyval" veic novērtējumu, izstrādā ziņojumu un sagatavo rekomendācijas.

Visas organizācijas, kas piedalījās Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju Latvijai ieviešanā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka laiks kopš viņas apstiprināšanas FKTK priekšsēdētājas amatā ir pagājis ļoti intensīvā darbā, tostarp prioritāte Latvijai ir neiekļūt pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial action task force - FATF) "pelēkajā sarakstā".

Purgaile atgādināja, ka pērnā gada decembra sākumā "Moneyval" ekspertiem sniegts ziņojums par tehnisko progresu rekomendāciju ieviešanā un decembra vidū bija faktu sesija, kur tika novērtēta normatīvo aktu reālā efektivitāte jeb pielietošana dzīvē. "Tiešām es redzu, ka visas organizācijas, kas piedalījās šajā procesā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu. Esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos tajās abās sesijās. Priekšā ir gaidīšanas brīdis," teica Purgaile.

Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka Latvijai vairs nav jāatskaitās.

"Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018.gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats," sacīja Platacis.

Ziņojumu veido Tehniskās atbilstības daļa, kurā ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tas ir izdarīts un šī ziņojuma daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra ir Efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. "Tur mums spēkā ir 2018.gadā piešķirtie reitingi un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi," atzina Platacis.

Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023.gadā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis.

«Jāsaprot, ka FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī vērtējums par Latviju mainīts netiks. «Moneyval» un FATF Latvijai deva uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2023.gadam un februārī tiks vērtēts, vai Latvija strādā pareizajā virzienā. Ja nonāks pie secinājuma, ka mēs neko nedarām, tad vērtējums tiks pazemināts un Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā».

Ja paveiktais tiks novērtēts pozitīvi, varam sagaidīt rekomendācijas, ko darīt tālāk,» skaidroja Bekmanis. Viņš informēja deputātus, ka patlaban ir sperts pirmais solis, lai Latvija atbilstu FATF standartiem.

«Bija saņemtas konkrētas norādes, ka no 40 tehniskajiem standartiem daļēji atbilstoši ir 10 un 16 ir nepilnīgi atbilstoši. Esam tikuši līdz pusei - tehniskais ziņojums nosūtīts «Moneyval» sekretariātam. Tagad tehniskie eksperti no Slovēnijas un Melnkalnes ziņos par Latvijas sasniegto, būs aktīva komunikācija ar sekretariātu, lai sniegtu atbildes. Pateicoties valdības un Saeimas darbam pie milzīgās likumu paketes, Latvija lūdz paaugstināt vērtējumu par 20 rekomendācijām,» stāstīja Bekmanis.

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Strasbūrā šonedēļ Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" plenārsēdē skata arī Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.

Eksperti 2018.gada 23.augusta novērtējumā 40 rekomendācijām sniedza savu vērtējumu, piešķirot tehniskās atbilstības reitingus, kur Latvijas sistēma novērtēta sešām rekomendācijām kā atbilstoša, 24 rekomendācijām - lielākoties atbilstoša un desmit rekomendācijām - daļēji atbilstoša, informēja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).

"Moneyval" plenārsēdē tiek vērtēts iesniegtais progresa ziņojums un Latvijas delegācijas pārstāvji ar ekspertiem pārrunās iesniegtajā ziņojumā sniegto informāciju, vienlaikus sniedzot detalizētu skaidrojumu par progresu rekomendāciju ieviešanā.

Plenārsēdes noslēgumā "Moneyval" eksperti sniegs savu vērtējumu par katru no rekomendācijām, kurās Latvija saņēma vērtējumu "daļēji atbilstoši", piešķirot jaunus tehniskās atbilstības reitingus Latvijas nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas sistēmas novērtējumam.

Kopš iepriekšējā Moneyval ziņojuma 2016. gadā situācija Latvijas finanšu jomā ir pasliktinājusies, taču neviena institūcija vai amatpersonas atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas.

Šīs kļūdas Latvijai ir pārāk dārgi maksājušas, uzsver eksperti, prognozējot, ka ne visas bankas izdzīvos.

Pagājušās nedēļas beigās, kā jau iepriekš tika prognozēts, Latvija saņēma īpaši negatīvu Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma Moneyval ziņojumu par Latvijas paveikto pēdējo gadu laikā šajā jomā. Moneyval vērsta uzmanība uz vairākiem būtiskiem riskiem. Piemēram, teikts, ka Latvijai politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpat minēts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam.

Plānu sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), tam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc attiecīgie dokumenti tika izskatīti valdības sēdes slēgtajā daļā.

IeM skaidroja, ka minētais plāns turpinās līdz šim izmantoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim. Jaunais plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un patlaban spēkā esošā plāna īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un finansēšanu, kā arī samazināt dažādus riskus, lai veicinātu sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Nākamajā gadā valdības galvenajai prioritātei ir jābūt Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» prasību izpilde, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

«Ja mēs skatāmies uz valdības nākamā gada darbiem, tad viennozīmīgi viens no galvenajiem darbiem ir tikt galā ar finanšu sistēmu, ar stabilitātes riskiem, ar naudas atmazgāšanas problēmām un terorisma finansēšanas problēmām,» pauda Kazāks.

Viņš norādīja, ja Latvija nākamā gada laikā nespēs izpildīt «Moneyval» prasības, var rasties dažādas problēmas attiecībā uz maksājumiem, piemēram, pieeju citu valstu maksājumu sistēmām, starptautiskiem norēķiniem, kas savukārt Latvijai sadārdzinātu resursu cenu, kā arī par budžeta deficītu būtu jāmaksā vairāk.

«Ja situācija neuzlabosies, tas uzņēmumiem var apgrūtināt veikt starptautiskos norēķinus, tas var apgrūtināt aizņemšanos, sadārdzināt virkni produktu, sadārdzināt arī kredītresursu cenu, tas var negatīvi ietekmēt arī valsts kredītreitingu, kas nozīmē, ka valstij kļūtu dārgāk apkalpot parādu un tai vairāk naudas būtu jānovirza šim mērķim, nevis, piemēram, veselībai vai izglītībai,» klāstīja Kazāks, piebilstot, ka Latvijas ekonomikā apmēram 60% veido eksports.

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" uzraudzības turpināšana Latvijai no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai jāizstrādā vadlīnijas, kas bankām un investoriem izskaidrotu, piemēram, kādos gadījumos var slēgt vai liegt atvērt finanšu iestādē kontu.

Ministrs arī norādīja, ka pasaulē ir izskanējušas bažas par Latvijas iekļūšanu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc svarīgi ir vēstīt par paveikto finanšu sektora sakārtošanā.

Jau ziņots, ka "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

Izveidota darba grupa Moneyval uzdevumu izpildei, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Lai līdz Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) 2019. gada decembra plenārsēdei un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pēcnovērošanas perioda beigām nodrošinātu nepieciešamās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu, kā arī citu Latvijai veicamo uzdevumu izpildi atbilstoši Moneyval un FATF novērtēšanas procedūras noteikumiem, noteikts izveidot darba grupu.

Par darba grupas vadītāju ievēlēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa. Darba grupas vadītāja vietnieki ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu. Latvijai šādu režīmu «Moneyval» noteica augustā.

«Moneyval» piektdien publiskotā ziņojuma par Lietuvu kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Lietuva saņēmusi vidēju novērtējumu pēc visiem efektivitātes kritērijiem, izņemot starptautisko sadarbību, kurā efektivitāte atzīta par būtisku.

Efektivitāte par vidēju atzīta politikas un koordinācijas jomā, uzraudzībā, preventīvo pasākumu jomā, finanšu izlūkošanā, patiesā labuma guvēju noteikšanā, konfiskācijā, cīņā pret terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Ziņojumā norādīts, ka Lietuvas iestādēm jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanu un cīņu pret terorisma finansēšanu.

Draudi saistībā ar naudas atmazgāšanu Lietuvai rada korupcija, ēnu ekonomika, organizētā noziedzība un plaši izplatītā skaidras naudas izmantošana, konstatē «Moneyval".

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatījusi paziņojumu, kurā vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.

FKTK norāda, ka šādi apgalvojumi nav patiesi, un šobrīd apzināti tiek veidota sabiedrību maldinoša informācijas plūsma saistībā ar Latvijas finanšu noziegumu novēršanas sistēmas novērtējumu Moneyval procesā.

Proti, no 40 FATF rekomendācijām, kuru ieviešanas pilnīgumu Latvijā un efektivitāti Moneyval vērtēja, sagatavojot 2018. gada ziņojumu, tikai 13 attiecas uz finanšu sektoru.Pagājušā gada ziņojumā FKTK bija viena no vislabāk novērtētajām iestādēm īpaši risku vadības un starptautiskās sadarbības jomā, līdz ar to arguments par Moneyval rekomendāciju izpildi saistībā ar FKTK likuma grozījumiem un prasība mainīt FKTK vadību neatbilst patiesībai ­­ – vēršanos pret FKTK pieeju pārmaiņu vadības procesā finanšu sektorā neprasa neviena Moneyval rekomendācija.

Pret Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību.

Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir vērtējis finanšu sistēmu kopumā un kā tiks ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas. Premjerministra ieskatā, «Moneyval» rekomendāciju izpilde ļaus «kosmētiski remontēt» finanšu sektoru, bet ar to nebūšot gana.

«Ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās «Moneyval» rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,» uzsvēra Kariņš.

Ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» rekomendāciju izpildi sokas labi, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, kā rekomendējusi paveikt konkrētus pasākumus finanšu noziegumu apkarošanā.

Pēc Reira teiktā, ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi sokas ļoti labi un tās tiks ieviestas laikā.

Ministrs atzina, ka līdz šim premjera vadībā notikušajās Finanšu sektora attīstības padomes sēdēs ne tik daudz ticis runāts par to, kas ir izdarīts finanšu noziegumu apkarošanā, bet gan padome koncentrējās uz to, kādas patlaban ir problēmas un kā tas risināt.

«Šajā jomā progress ir vērojams. Turklāt «Moneyval» rekomendācijas neizpildīsim formāli, bet finanšu sistēmas sakārtošanai un reputācijas atjaunošanai tiks veikt kapitālais remonts. Tikšanās laikā ar privāto banku pārstāvjiem uzsveru, ka finanšu darbība Latvijā būs arī turpmāk, bet tai ir jābūt caurredzamai, bez netīrās naudas,» pauda finanšu ministrs.

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.