Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.
Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).
Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.
Vieglās rūpniecības un ķīmijas nozares uzņēmumu sadarbība ar Krieviju pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies – tā gatavo apģērbu tirdzniecība uz Krieviju ir dubultojusies. Zāļu ražotāji ir labi nostiprinājušies Krievijas tirgū un pieprasījums turpina aug, 85% Krievijas farmācijas tirgus sastāv no importa. Atsevišķos segmentos Latvija spēj konkurēt elektronikas jomā (urbjmašīnas, rokas frēzes u.c.).
Krievijas celtniecības apjomi šobrīd ir strauji kritušies un atrodas 1999. gada līmenī. Tomēr Krievijai ir nepieciešams tuvāko 10 gadu laikā uzcelt ne mazāk kā 12 000 000 dzīvokļu.
Krievijas reģionos darbojas reģionālas programmas – mazstāvu māju celtniecība un veco ēku aizvietošana, tiek prognozēts, ka 2015. gadā mazstāvu māju celtniecības segments palielināsies no 30% līdz 70%. Jāpiezīmē, ka Krievijā būvniecības sektoram tika pievērsta īpaša uzmanība no valsts puses, jo šī nozare „atdzīvina” veselu virkni citu nozaru – metāla ražošanas un metālapstrādes, ķīmiskās, transporta, finanšu u.c. Līdz ar to, mazinoties krīzei, celtniecība atjaunosies. Galvenie celtniecības laukumi Krievijā ir Soči (Olimpiskās spēles – 2014.gadā), Sanktpēterburga un Vladivostoka (ATES samits – 2012. gadā).
Tūrisma tirgus aktualitātes Krievijā liecina par tūrisma pakalpojumu sadārdzināšanos iekšzemē, kas paver jaunas iespējas ar konkurētspējīgām cenām tūrisma pakalpojumiem un viesnīcām piesaistīt krievu tūristus Krievijai tuvākajos reģionos, jo, pastāvot ērtai reģiona sasniedzamībai un attīstītai transporta infrastruktūrai, Latvija kā Krievijas kaimiņvalsts var piedāvāt plašas atpūtas un izklaides programmas.
Krievijas tūrisma firmas, tostarp viens no lielākajiem tūrisma operatoriem, Krievijas tūrisma operatoru asociācijas biedrs – uzņēmums ŅEVA ir paudis viedokli, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu tūrisma tirgus patlaban ir vispievilcīgākais Krievijas pilsoņiem uzreiz pēc lētajām tūrēm pa Krieviju un tās atpūtas kompleksiem. ŅEVA īpaši atzīmē mūsu tirgus pievilcību īstermiņa tūrēm, bērnu grupām un individuāliem tūristiem. Maz apgūts, bet perspektīvs tirgus ir veselības tūrisms – t.i. savienojot rehabilitācijas un medicīnas pakalpojumu saņemšanu ar tūrismu. Būtisks elements tūristu piesaistei ir ne tikai viesnīcu, bet arī transporta pakalpojumu elastīga cenu politika.
Ienākot Krievijas tirgū, Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās ar ilgtermiņa ieguldījumiem, atmetot cerības gūt ātru un vieglu peļņu. Latvijas uzņēmumi, kas Krievijā atver savus meitas uzņēmumus un filiāles nereti sastopas ar reģistrācijas problēmām – juridiskās adreses iegūšanu. Tāpat sarežģīts jautājums ir darba atļauju iegūšana Latvijas pārstāvjiem, kas plāno nodarbināt Latvijas pilsoņus – darba atļaujas ir kvotētas, turklāt uz tām jāpiesakās gada sākumā.
Latvijas vēstniecība Krievijā vienmēr ir bijusi atvērta un konstruktīva sadarbībā ar uzņēmējiem. Paralēli starpvalstu dienas kārtības jautājumiem vēstniecība piedāvā atbalstu Latvijas uzņēmējiem potenciālo sadarbības partneru meklēšanā. Vēstniecības rīcībā ir informācija par Krievijā notiekošām specializētajām izstādēm un gadatirgiem, tāpēc iespēju robežās tā var atbalstīt uzņēmēju dalību tajos, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt īsu aprakstu par aktualitātēm interesējošās jomās. Latvijas vēstniecības Krievijā reprezentācijas telpas ir pieejamas Latvijas uzņēmumu produktu un pakalpojumu prezentācijas pasākumiem vai kontaktbiržu un individuālo tikšanos organizēšanai. Konsulārās amatpersonas ir gatavas sniegt nepieciešamo atbalstu biznesa partneriem paātrinātā un atvieglotā vīzu saņemšanā ieceļošanai Latvijā.
Vēstniecība sadarbojas ar asociācijām un citām uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām Krievijā un aicina uzņēmējus piedalīties apaļā galda diskusijās par aktuālām tēmām ar minētajām institūcijām, kā arī veic uzņēmēju interešu lobēšanu tajās.
Dodoties vizītēs uz Krievijas reģioniem, kur notiek tikšanās ar reģionu amatpersonām un tiek rīkotas kontaktbiržas ar vietējiem uzņēmējiem, vēstnieks vienmēr aicina līdzi ieinteresētu mūsu valsts uzņēmēju delegāciju.
Vēlos vērst uzmanību, ka sekmīgai iekļūšanai un darbībai Krievijas tirgū nepieciešama pietiekama paša uzņēmuma sākotnējā kapacitāte un resursi, lai īstenotu savus plānus. Tāpat būtisks faktors veiksmīgai produkta iekļūšanai Krievijas tirgū ir pārdomāta sevis prezentēšana pēc iespējas plašākam interesentu lokam, it īpaši, piedaloties specializētās izstādēs.
Uzņēmumam ir jāmāk sevi pasniegt un prezentēt, pierādot savu produktu pārākumu pār konkurentiem. Ir nepieciešams pilnvērtīgi izmantot vēstniecības piedāvātos kontaktus ar augstām Krievijas amatpersonām un lielāko veikalu ķēžu pārstāvjiem, lai iekļūtu šajā tirgū un palielinātu eksportu. Jāteic, ir gadījumi, kad uzņēmēji nav bijuši atsaucīgi šāda veida ierosmēm no vēstniecības puses. Tomēr nevajadzētu šaubīties, ka patlaban, kad Latvijā ir samazinājusies pirktspēja un pieprasījums pēc liela produktu klāsta, ir jāizmanto visas iespējas, lai atrastu jaunus noieta tirgus.
Svarīgi atcerēties, ka visai aktuālajai informācijai par produktu ir jābūt krievu valodā.
Vēstniecības pārstāvji un specializētie atašeji regulāri strādā pie veiksmīgu kontaktu dibināšanas ar nozīmīgiem mediju pārstāvjiem. Krievijas mediji ir atvērti Latvijas produkcijas prezentēšanai, tomēr piedāvājumam ir jābūt pietiekami interesantam, pievilcīgam un unikālam.
Tomēr svarīgākais ieteikums uzņēmējiem, kas vēlas strādāt Krievijas tirgū, ir izmantot visas piedāvātās iespējas un strādāt aktīvāk!
Vēstniecībā Maskavā kopā ar diplomātiem strādā Latvijas pārstāvji – Ekonomikas (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras), Zemkopības un Satiksmes ministrijas darbinieki, kā arī atašejs muitas jautājumos un Komercbanku asociācijas pārstāvis, kam ir lielas iespējas palīdzēt uzņēmējiem apgūt Krievijas tirgus attiecīgās jomas.
Edgars Skuja
Latvijas vēstnieks Krievijā
