Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Satversmes tiesa nav apturējusi Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procedūru. Par to mediju pārstāvji ceturtdien, 10. maijā tika informēti preses konferencē.

Satversmes tiesa norādīja, ka tā nav tiesīga apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā – tas izriet no valsts varas dalīšanas principa. Valsts varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Šis princips garantē šo institūciju līdzsvaru un savstarpēju kontroli, lai novērstu varas uzurpācijas tendences un sekmētu varas mērenību.

Likumdošanas tiesības ir nodotas Saeimai un pilsoņu kopumam. Satversmes tiesai nav tiesību iejaukties likumdošanas procesā. Satversmes tiesa saskaņā ar Satversmes 85.pantu var tikai pārbaudīt Saeimas pieņemto likumu satversmību, bet ne noteikt to, kādi likumi Saeimā izskatāmi un kad tie pieņemami.

Krievijas valsts dome trešdien, 5. septembrī, ir ratificējusi Krievijas - Latvijas robežlīgumu, ziņo Itar-Tass.

Par līguma ratifikāciju balsoja 350 deputāti, pret 57.

Vienošanos par robežlīguma parakstīšanu domei prezentēja Ārlietu ministra vietas izpildītājs Vladimirs Titovs, kurš norādīja, ka līguma parakstīšana nenozīmē, ka Krievija atsakās no pretenzijām par kreivvalodīgo stāvokli Latvijā.

"Krievijai nav pretenziju pret Latviju saistībā ar robežu jautājumu. Tomēr ir sāpīgas tēmas saistībā ar mūsu tautiešiem, un citi jautājumi, kas ir jānoregulē," uzsvēra Titovs.

Savukārt Deputāts Pjotrs Svecņikovs norādīja, ka līgums par robežu tiek parakstīts bez galvenā jautājuma atrisināšanas - aparteīda atrisināšanas Latvijā.

Kolorītais politiķis Žirinovskis norādīja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā vairs neesot, jo viņi visi esot emigrējuši, turklāt nevis uz Krieviju, bet gan Vāciju.

Saskaņojot Latvijas un Lietuvas jūras robežu kaimiņu gribētajā variantā, Latvija zaudētu nozīmīgu daudzumu naftas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atsaucoties uz savulaik Valsts ģeoloģijas dienesta veiktajiem aprēķiniem, Ekonomikas ministrija informē, ka strīds ir par 19% hipotētiski iegūstamās naftas. Ja abu valstu robeža saglabātos tajā pašā veidolā kā 1991. gadā, kopējie iegūstamie naftas krājumi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būtu 124,7 miljoni kubikmetru. Turpretim, ja tiek noteikta robeža, kāda tā paredzēta pašreizējā Latvijas–Lietuvas robežlīgumā, tad Lietuvas pusē nokļūst apmēram 23,4 miljoni kubikmetru naftas, kas ir apmēram 19% no Latvijas krājuma. Robežlīgums gan nav stājies spēkā, jo apturēta tā ratifikācija Saeimā.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) ir mēģināts reģistrēt dārgu, ekskluzīvu automobili BMW X6 ar viltotu identifikācijas numuru (VIN).

Direkcijas darbiniekiem, veicot transportlīdzekļu pārbaudi, radās aizdomas par identifikācijas numura patiesumu. Pārbaudot informāciju CSDD pieejamos starptautiskajos reģistros, atklājās, ka automobilis ir zagts Vācijā. Lieta nodota Valsts policijai tālākai izmeklēšanai.

Reģistrējot transportlīdzekli, CSDD, kā jebkuras citas valsts reģistrācijas iestāde, pārbauda tikai automobiļa juridisko statusu, t.i., vai ir visi nepieciešamie dokumenti, kā arī salīdzina datus ar ārvalstu reģistriem un veic identifikācijas numuru vizuālo apskati. CSDD darbinieki nav kriminālistikas speciālisti, kas var atklāt bieži vien augsti profesionāli izpildītos viltojumus, tādēļ par visiem aizdomīgiem gadījumiem tiek informētas tiesībsargājošās institūcijas.

Kāda ir Latvijas loma attīstības sadarbībā? Kādi tagad un nākotnē būs galvenie attīstības sadarbības jautājumi? Kādi būs galvenie spēlētāji un ar kādām problēmām sastapsimies? Cik ilgi un, galvenais, kam varam piedāvāt Latvijas pieredzi? Kāda ir Latvijas loma Eiropas attīstības sadarbības politikā un starptautiskajās organizācijas kopumā? Kā varam nodrošināt, ka Latvijas līdzekļi attīstības sadarbībai tiek izmantoti efektīvi?

Uz šiem un citiem jautājumiem piektdien, 7. septembrī plkst. 11.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, atbildēs ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāvja vietniece Turkmenistānā, bijusī ANO Attīstības programmas Latvijā biroja vadītāja Inita Pauloviča. Šī būs pirmā Lielā attīstības sadarbības lekcija: Latvijas loma globālajā dienaskārtībā, ko organizē Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS). To apmeklēt aicināti Latvijas politiķi, valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī ikviens interesents. Turpmāk šādas lekcijas iecerēts organizēt reizi gadā.

LR Ārlietu ministrijai pašlaik ir jāsāk veidot attīstības sadarbības pamatnostādnes nākamajam attīstības posmam, taču no 2007. gada Latvijai vairs nav sava pārstāvja Eiropas Parlamenta attīstības komitejā, savukārt Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijas attīstības sadarbību neuzskata par prioritāru jomu. Ne vienmēr pat politiķiem ir izpratne par to, kas ir šī "attīstības sadarbība" un kāpēc Latvijai tā vispār nepieciešama. Tieši tādēļ LAPAS organizē lekciju, ko vadīs Inita Pauloviča, kura bija viens no pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kurš vadījis ANO Attīstības programmas biroju savā valstī, tāpat viņa ir izstrādājusi konceptuālās pamatnostādnes nabadzības novēršanā un strādājusi ar dažādām starptautiskām organizācijām.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Intervijā Latvijas Radio Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis sacīja, ka Krievija pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu Latvijas - Krievijas robežlīguma lietā, un, ka šis process rada konstruktīvu fonu tālākai notikumu attīstībai.

Šobrīd vēl nav zināms konkrēts datums, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs varētu ierasties Rīgā, lai apmainītos ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem. Vēstnieks pieļāva, ka tas varētu notikt vēl šogad.

A. Teikmanis atzina, ka robežlīgums spēkā stāšanās uzlabos abu valstu attiecības, tomēr pēkšņi nekas nemainīšoties.

"Šī līguma noslēgšana nav tā Buratino brīnuma atslēdziņa, kas atslēdz jebkuras durvis. Nekas strauji arī nemainīsies, bet katrā ziņā tas ir nopietns solis, lai pieaugtu savstarpējā abu valstu uzticība. Tas mums arī ļaus tālāk virzīties citu līgumu noslēgšanā. Es domāju, ka arī pēc līguma noslēgšanas nākamajā dienā mēs diez vai varētu sagaidīt, ka Krievija pārtrauks pārmest Latvijai par cilvēktiesību neievērošanu vai par krievvalodīgo tiesību neievērošanu," saka A. Teikmanis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krievija plāno 2008.gadā iestāties Zaļās kartes jeb Starptautiskajā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā. Tas nozīmēs, ka Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, šķērsojot Latvijas Krievijas robežu, būs derīga polise Zaļā karte, ko varēs iegādāties pie mūsu valsts apdrošinātājiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tādējādi tiktu atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko šobrīd apgrūtina sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas.

Par Krievijas plāniem un paveikto likumdošanas sakārtošanas jomā, lai iestātos Zaļās kartes sistēmā, informēja Krievijas atbildīgo institūciju pārstāvji nesen notikušajā starptautiskajā OCTA seminārā Sanktpēterburgā, kurā stāstīt par Latvijas pieredzi tika uzaicināts arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Līdz šim transportlīdzekļa īpašniekam, dodoties uz Krieviju ar savu automašīnu, bija nepieciešams iegādāties Krievijas OCTA apdrošināšanu, jo tajā nedarbojās ne OCTA standarta polise, kas derīga visās Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstīs, ne arī starptautiskā Zaļās kartes civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

«Tika izveidota likumam neatbilstoša komisija, līdz ar to tās lēmums ir nelikumīgs,» tā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss komentē IUB atklāto par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pēdējo būvdarbu iepirkuma konkursu, kurā uzvarēja korupcijas skandālā iesaistītā Rīgas firma Pamats.

IUB konstatējis arī vairākas konkursa dokumentācijas nepilnības. Diena jau rakstīja: zīmīgi ir tas, ka pēdējā BKUS būvdarbu iepirkumu konkursā iesaistītas vairākas personas un firmas, kuras ir galvenie varoņi korupcijas skandālā par senāku BKUS būvdarbu iepirkumu, ziņo diena.lv.

Jau vēstīts, novembra sākumā KNAB aizturēja iepirkuma komisijas pārstāvjus Aivaru Lisenko, Arni Kramzaku, kā arī būvuzraugu Projektu attīstības un vadības biroja (PVAB) valdes locekli Raiti Muižnieku un Rīgas firmas Pamats lielāko īpašnieku Aleksandru Kreiceru. Pēdējā konkursa tehnisko specifikāciju izstrādāja PVAB kopā ar iepirkuma komisijas sākotnējo vadītāju A.Kramzaku, komisijā darbojās A.Lisenko. Pamats uzvarēja kā lētākais piedāvājums - būvdarbus solīja veikt par 583 000 latu.

Apdrošināšanas industrijas tehnoloģiskā attīstība no banku sektora atpaliek par vismaz 10 gadiem. Tomēr, lai gan apdrošināšanas nozarē inovācijas ienāca krietni vēlāk, tai ir arī zināmas priekšrocības, jo ir iespēja mācīties no banku pieredzes un arī kļūdām, un ar salīdzinoši lielu precizitāti prognozēt nākamos nozares tehnoloģiskos attīstības posmus.

Vēl salīdzinoši nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu spēju (Revlout, N26, Wise u.c.), iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tās ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb open banking iniciatīvu, kas deva iespējas licenzētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieejas banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.

Iespējas, ko sniegs atklātā apdrošināšana

EIOPA (apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde Eiropas Savienības līmenī) ir noslēgusi publiskas konsultācijas par open insurance jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.

Pirms Jaungada izsludinātajā Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā jau saņemti vairāki simti ieteikumu, daudzi ar pamatojumiem, informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.

Šoreiz pat vēl vairāk nekā iepriekšējos gados populāra ir politiskā un ar to saistītā tematika un līdz ar to sabiedrības ironiski divdomīgie ierosinājumi. Jauna iezīme ir, ka manāmi aktīvāki kļuvuši tulkotāji, kas meklē kvalitātīvākas izteiksmes iespējas mūsu pašu valodā un arī piedāvā risinājumus. Visvairāk kandidātu izvirzīts Gada spārnotā teiciena un Gada nevārda kategorijās, taču arī gada vārds šoreiz daudz neatpaliek.

Žūrija īpaši vēl gaidīs interesantus un noderīgus jaunus vai atdzīvojušos vārdus, kas izsaka kādu nojēgumu, kam līdz šim trūcis trāpīga apzīmējuma, un tāpēc pārliecinoši būtu pelnījuši Gada vārda godu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks, Latvijas Radio komentējot premjera Aigara Kalvīša izteicienu, ka viņš nepieņems Pabrika demisiju, norādīja, ka premjera argumenti neiztur kritiku un vienmēr varot atrast kādu cilvēku, kas turpina iesāktos darbus.

Lai gan Kalvītis norādīja, ka demisiju nepieņems, jo Pabrikam ir jāpabeidz tādi iesāktie darbi kā robežlīgums ar Krieviju un citi, Pabriks intervijā Latvijas Radio norādīja, ka jau ir atcēlis savu nākamo komandējumu un līdz ar to pārtrauc veikt savu pienākumu veikšanu tiešā viedā.

Pabriks uzskata, ka ir daudzi cilvēki, kas var un gribētu stŗadāt viņa vietā, un nedomā ,ka ir kaut kas nepārvarams, kādēļ viņš nevarētu pamest savu amatu.

Pabriks paziņoja, ka piektdienas rītā notikušajā Tautas Partijas valdes sēdē balsojis pret Štokenberga izslēgšanu, jo uzskata, ka tas nav pareizs lēmums.

Lai atrisinātu kravas automašīnu rindu problēmu uz Latvijas - Krievijas robežas, nav citu risinājumu, kā tikai jauna robežkontroles punkta izveide. Savukārt dažādi papildu seku novēršanas plāni nekādu labumu nedos.

Jāsaprot, ka šo automašīnu apjoms laika gaitā pieaug aptuveni par 100 auto nedēļā. Ņemot vērā līdzšinējās tendences, ir iespējams sagaidīt, ka šo automašīnu rindas stiepjas cauri ne tikai Ludzas rajonam, bet arī visai Latgalei. Gaidāms, ka jau šā gada novembrī automašīnu rindas būs 70 līdz 80 kilometru garumā. Protams, var runāt par lielu stāvlaukumu izbūvi un tamlīdzīgām lietām, tačuu tas jau neatrisinātu šo transporta līdzekļu dīkstāves problēmu.

Auto vadītāji ivairās braukt caur Baltkrieviju, jo tur ir drakoniski apstākļi, ko Latvijā nez kāpēc neievieš - pie mums mierīgi var braukt ar jebkura svara un gabarīta kravām, darīt to 30 grādu lielā karstumā, tādējādi izdangājot ceļus. Arī attiecībā uz sestdienām un svētdienām Baltkrievijā pastāv braukšanas ierobežojumi, bet Latvijā - ne. Paši autovadītāji atzīst, ka negrib riskēt braukt caur Baltkrieviju, jo pr katru mazāko pārkāpumu tur draud arests. Mūsu valsts pat neprasa šiem autovadītājiem maksāt nekādu nodevu, kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Šāds solis varbūt daļēji bremzētu transporta plūsmu.

Līdz ar gaidāmo Saeimas mandātu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, atkal uzvirmojušas politiskās kaislības un diskusijas par juridiski smalku nianšu interpretāciju. Protams, nepieciešams sakārtot robežjautājumu ar Krieviju, kas visbeidzot juridiski noformulētu ne tikai Latvijas, bet arī ES galējo austrumu robežu.

Galvenais jautājums, kas izšķirs, vai tiks parakstīts robežlīgums, būs Latvijas nostāja Abrenes jautājumā - vai Latvija turpinās izrādīt pretenzijas uz šo apgabalu. Interesanti, ka ES likumi nosaka, ka tās dalībvalstīm nevar būt teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Turklāt iespējams, ka šā līguma parakstīšanu pieprasa ES, nav arī izslēgts, ka šajā sakarā varētu pastāvēt kāda vienošanās starp Krieviju un ES, ņemot vērā, cik forsēts tiek tā parakstīšanas termiņš - šā gada februāris.

Ļoti maz ticams, ka Krievija varētu pēkšņi atzīt Latvijas tiesības uz Abreni. Pat tad, ja tā notiktu, būtu ārkārtīgi interesanti, ko valsts iesāktu ar dažiem tūkstošiem, visticamāk, nelojālu, svešas valsts pilsoņu, vai tā spētu atrast pietiekami daudz investīciju apgabala infrastrutūras sakārtošanai, ņemot vērā, cik raiti tās tiek piesaistītas Latvijas attālākajiem nostūriem. Ņemot vērā, ka Krievijas iebildumu dēļ bez rezultātiem beidzās iepriekšējais mēģinājums noslēgt robežlīgumu, kad Latvija pēkšņi tam pievienoja deklarāciju par Abreni, gaidāms, ka Saeima valdībai varētu dot mandātu parakstīt robežlīgumu, pamatojoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu.

Šodien, 23.janvārī, paziņots 2007. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens. Žūrija ar prieku ievērojusi jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus, piemēram, anglicisma “strings” aizvietojums - “aukliņbiksītes, diegabikse, striķene".

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, par 2007. gada Vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. To pieteikusi www.jelgavniekiem.lv redakcija – šis vārds jau plaši atkārtots un lietots žurnālistikā. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko tam nozīmes ziņā ir radniecība.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī citi jaunvārdi, it sevišķi “virsruna” kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan "pa virsu" un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tā pat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene” (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā ’vārdnīca’), kā arī daudz šīs vārdenes vārdu: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.

Šobrīd uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas notiek robežjoslas attīrīšanas darbi, tostarp Viļakas pārvaldes teritorijā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī ir pirmā reize, kad notiek tik apjomīgi darbi, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas. Nelielā apjomā tie uzsākti jau arī Alūksnes novada teritorijā.

2007.gada 27.martā tika noslēgts robežlīgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Līdz šim dabā iezīmēta Latvijas – Krievijas robeža ar robežzīmēm visā garumā jeb 274 kilometri. Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks majors Juris Dmitrijevs norāda - pašlaik gan no Latvijas, gan Krievijas puses notiek robežjoslas attīrīšana – uz sauszemes izcērt kokus, izrauj celmus, veic planēšanas darbus, bet gar ūdeņiem attīra teritoriju gar robežzīmēm.

«Mums Latvijas pusē robežjosla noteikta 12 metru platumā. Līdztekus tam notiek arī zemju atsavināšana robežjoslas vajadzībām. Iemērītas un atdalītas tiek gan zemes, kas ir valstij piekritīgas vai brīvās valsts zemes, gan privātpersonām piederošās, lai varētu izveidot šo 12 metru plato robežjoslu. Šobrīd šis process rit pilnā sparā – tiesa, tas prasa daudz laika, jo ar katru privātīpašnieku ir jāvienojas par zemes atsavināšanu, jāveic izpirkšana, ko var izdarīt ar Ministru kabineta lēmumu,» stāsta J.Dmitrijevs.