Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Saskaņojot Latvijas un Lietuvas jūras robežu kaimiņu gribētajā variantā, Latvija zaudētu nozīmīgu daudzumu naftas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atsaucoties uz savulaik Valsts ģeoloģijas dienesta veiktajiem aprēķiniem, Ekonomikas ministrija informē, ka strīds ir par 19% hipotētiski iegūstamās naftas. Ja abu valstu robeža saglabātos tajā pašā veidolā kā 1991. gadā, kopējie iegūstamie naftas krājumi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būtu 124,7 miljoni kubikmetru. Turpretim, ja tiek noteikta robeža, kāda tā paredzēta pašreizējā Latvijas–Lietuvas robežlīgumā, tad Lietuvas pusē nokļūst apmēram 23,4 miljoni kubikmetru naftas, kas ir apmēram 19% no Latvijas krājuma. Robežlīgums gan nav stājies spēkā, jo apturēta tā ratifikācija Saeimā.

Krievijas valsts dome trešdien, 5. septembrī, ir ratificējusi Krievijas - Latvijas robežlīgumu, ziņo Itar-Tass.

Par līguma ratifikāciju balsoja 350 deputāti, pret 57.

Vienošanos par robežlīguma parakstīšanu domei prezentēja Ārlietu ministra vietas izpildītājs Vladimirs Titovs, kurš norādīja, ka līguma parakstīšana nenozīmē, ka Krievija atsakās no pretenzijām par kreivvalodīgo stāvokli Latvijā.

"Krievijai nav pretenziju pret Latviju saistībā ar robežu jautājumu. Tomēr ir sāpīgas tēmas saistībā ar mūsu tautiešiem, un citi jautājumi, kas ir jānoregulē," uzsvēra Titovs.

Savukārt Deputāts Pjotrs Svecņikovs norādīja, ka līgums par robežu tiek parakstīts bez galvenā jautājuma atrisināšanas - aparteīda atrisināšanas Latvijā.

Kolorītais politiķis Žirinovskis norādīja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā vairs neesot, jo viņi visi esot emigrējuši, turklāt nevis uz Krieviju, bet gan Vāciju.

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Latvijas un Lietuvas valdību kopīgās sēdes darba kārtībā jābūt gadiem un pat gadu desmitiem neatrisinātajiem jautājumiem transporta jomā, kā arī jūras robežas lietai.

Februāra vidū masu medijus pāršalca ziņa, ka Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma, viesojoties Lietuvā, pieņēmusi sava Lietuvas kolēģa Aļģirda Butkeviča uzaicinājumu par kopīgas valdību sēdes sarīkošanu, kurā varētu tikt izskatīti abām valstīm aktuāli jautājumi. To patiešām nav maz, un Latvijas valdībai šādā sēdē darbakārtībā jāliek Latvijas ekonomiskajām interesēm svarīgākais. Pirmkārt, dzelzceļa sliežu atjaunošana posmā Mažeiķi-Reņģe, kuru Lietuvas puse faktiski izjauca, lai nošautu divus zaķus – risinātu Būtiņģes termināļa noslodzi, vienlaikus būtiski pagarinot un arī sadārdzinot Baltkrievijas kravu nogādi uz Latvijas ostām. Pēc šādas rīcības papildu handikapu ostu konkurences cīņā ieguva Klaipēda un Būtiņģe. Šis ir Latvijas ekonomikai būtisks jautājums kravu piesaistē ostām.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Šobrīd uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas notiek robežjoslas attīrīšanas darbi, tostarp Viļakas pārvaldes teritorijā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī ir pirmā reize, kad notiek tik apjomīgi darbi, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas. Nelielā apjomā tie uzsākti jau arī Alūksnes novada teritorijā.

2007.gada 27.martā tika noslēgts robežlīgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Līdz šim dabā iezīmēta Latvijas – Krievijas robeža ar robežzīmēm visā garumā jeb 274 kilometri. Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks majors Juris Dmitrijevs norāda - pašlaik gan no Latvijas, gan Krievijas puses notiek robežjoslas attīrīšana – uz sauszemes izcērt kokus, izrauj celmus, veic planēšanas darbus, bet gar ūdeņiem attīra teritoriju gar robežzīmēm.

«Mums Latvijas pusē robežjosla noteikta 12 metru platumā. Līdztekus tam notiek arī zemju atsavināšana robežjoslas vajadzībām. Iemērītas un atdalītas tiek gan zemes, kas ir valstij piekritīgas vai brīvās valsts zemes, gan privātpersonām piederošās, lai varētu izveidot šo 12 metru plato robežjoslu. Šobrīd šis process rit pilnā sparā – tiesa, tas prasa daudz laika, jo ar katru privātīpašnieku ir jāvienojas par zemes atsavināšanu, jāveic izpirkšana, ko var izdarīt ar Ministru kabineta lēmumu,» stāsta J.Dmitrijevs.

Būtu pietiekami naivi uzskatīt, ka šā robežlīguma stāšanās spēkā risinās kaut daļu no sasāpējušajām problēmām.

Var teikt, ka savdabīgs divu valstu - Latvijas un Krievijas kopražojuma seriāls 10 gadu garumā veiksmīgi ir noslēdzies - vakar Krievijas domes apakšpalāta ratificēja abu valstu robežlīgumu. Protams, var teikt, ka vēl jau tas ir jāratificē augšpalātai, kā arī jāparaksta šīs lielvalsts prezidentam V. Putinam, taču pēc vakar notikušā balsojuma tas jau varētu būt vairs tikai tehnikas jautājums.

Jau redzot, cik ātri pēkšņi sāka risināties šā robežlīguma parakstīšanas lieta, kā arī - ar kādu balsu pārsvaru tas tika ratificēts Kievijā (par nobalsoja 350, pret - 57 Krievijas domnieki), prātā nāk savulaik izskanējušie pieņēmumi, ka patiesībā tās atrisināšana varētu būt bijusi vienošanās ietvaros starp Putinu un lēmumu pieņēmējiem Briselē.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Zemkopības ministrija meklēs iespējas, kā cūku eksportētājiem kompensēt Krievijas aizlieguma dēļ radītos zaudējumus.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma sacīja, ka jāizmanto visas iespējas un tāpēc Eiropas Komisijai (EK) tiks iesniegti visi nepieciešamie aprēķini. Lai arī lauksaimnieki jau pauduši gatavību meklēt jaunus noieta tirgus, taču to nav iespējams paveikt vienas dienas laikā, jo nepieciešami attiecīgie sertifikāti un interese no citu valstu uzņēmējiem. Šobrīd zemnieki uzskata, ka varētu uzsākt cūkgaļas eksportu uz Krieviju, kas nav aizliegts, sacīja zemkopības ministre.

To, ka Krievijas ieviestais dzīvo cūku importa aizliegums no ES ir nesamērīgs un nekavējoties jāatceļ, norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā. Līdzīgu viedokli pauž arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, sakot, ka Latvijai kopš 2010. gada nav nekādu aizrādījumu par jelkādiem pārkāpumiem, tāpēc dzīvo cūku aizliegums ir nesaprotams. Atbildot uz Db jautājumu, ministre norādīja, ka Krievijas aizliegums pašmāju cūkkopības nozari ietekmēs būtiski, jo aptuveni 77 % no dzīvo cūku eksporta veido eksports uz Krieviju. Tas 2011. gadā veidoja aptuveni 20 miljonus eiro un skāra 22 saimniecības. Šobrīd arī esot grūti saprast īstos iemeslus, kāpēc ieviests aizliegums. Iespējams, Krievija grib aizsargāt savus ražotājus pirms iestāšanās PTO līguma ratifikācijas, pieļauj zemkopības ministre. Jo pēc tam, kad līgums būs ratificēts, šādi aizliegumi bez pamatojuma un tik ātrā laikā pieņemti nebūšot iespējami.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien Maskavā parakstījuši Igaunijas un Krievijas robežlīgumu.

Tāpat ministri arī parakstīja līgumu par robežām Narvas un Somijas līča jūras rajonos, kā arī vienošanos par Igaunijas vēstniecības Krievijā un Krievijas vēstniecības Igaunijā atrašanās vietas apstākļiem.

Pēc līgumu parakstīšanas to teksti būs vēl jāapstiprina abu pušu parlamentiem. Līgumi spēkā stāsies 30 dienas pēc apmaiņas ar ratifikācijas vēstulēm. Tad sāksies darbs pie robežu iezīmēšanas dabā.

Jau vēstīts, ka Igaunijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas process nonāca strupceļā 2005.gadā, taču 2012.gadā tas no jauna tika atsākts.

Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri robežlīgumu parakstīja jau 2005.gada maijā Maskavā. Rīgikogu līgumu ratificēja jau tā paša gada vasarā, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920.gada Tartu Miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas regulēti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu zem robežlīguma, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.