Zemkopības ministrija meklēs iespējas, kā cūku eksportētājiem kompensēt Krievijas aizlieguma dēļ radītos zaudējumus.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma sacīja, ka jāizmanto visas iespējas un tāpēc Eiropas Komisijai (EK) tiks iesniegti visi nepieciešamie aprēķini. Lai arī lauksaimnieki jau pauduši gatavību meklēt jaunus noieta tirgus, taču to nav iespējams paveikt vienas dienas laikā, jo nepieciešami attiecīgie sertifikāti un interese no citu valstu uzņēmējiem. Šobrīd zemnieki uzskata, ka varētu uzsākt cūkgaļas eksportu uz Krieviju, kas nav aizliegts, sacīja zemkopības ministre.
To, ka Krievijas ieviestais dzīvo cūku importa aizliegums no ES ir nesamērīgs un nekavējoties jāatceļ, norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā. Līdzīgu viedokli pauž arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, sakot, ka Latvijai kopš 2010. gada nav nekādu aizrādījumu par jelkādiem pārkāpumiem, tāpēc dzīvo cūku aizliegums ir nesaprotams. Atbildot uz Db jautājumu, ministre norādīja, ka Krievijas aizliegums pašmāju cūkkopības nozari ietekmēs būtiski, jo aptuveni 77 % no dzīvo cūku eksporta veido eksports uz Krieviju. Tas 2011. gadā veidoja aptuveni 20 miljonus eiro un skāra 22 saimniecības. Šobrīd arī esot grūti saprast īstos iemeslus, kāpēc ieviests aizliegums. Iespējams, Krievija grib aizsargāt savus ražotājus pirms iestāšanās PTO līguma ratifikācijas, pieļauj zemkopības ministre. Jo pēc tam, kad līgums būs ratificēts, šādi aizliegumi bez pamatojuma un tik ātrā laikā pieņemti nebūšot iespējami.
Krievija uzskata, ka ES valstīs dzīvnieku eksports netiek pienācīgi kontrolēts, eksportam paredzēto dzīvnieku dokumenti ir nepilnīgi, turklāt no Igaunijas ievestās cūkās atklātas salmenolozi izraisošas baktērijas. Tāpat ES nedarot pietiekami, lai novērstu ar Šmalenbergas vīrusu inficētu dzīvnieku nonākšanu Krievijā. EK norāda, ka trūkumi, uz kuriem norādījusi Krievija, attiecas uz 0,6% pagājušā gada eksporta apjoma. Turklāt nepilnības dokumentos pašas par sevi nenozīmējot risku valstij, kurā nonāk dzīvnieki. Saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi varas iestādes pašas veic kļūdu labojumus nepareizi aizpildītos dokumentos, tāpat valstij, kurā atklāti pārkāpumi, parasti tiek ļauts sniegt savus paskaidrojumus. Krievijas noteiktais aizliegums šos principus ignorē. Turklāt tas ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kurus Krievija apņēmusies ievērot. Šmalenbergas vīruss, uz kuru norāda Krievija, neskar ne cūkas, ne cūkgaļu, uzsver EK.
L. Straujuma norāda, ka pagaidām nav zināms, cik ātri aizliegums tiks pārtraukts. Tā kā Krievija grib veikt risku analīzi un ES veterinārās sistēmas analīzi un šādas analīzes var veikt mēneša laikā vai pat gada laikā, tāpēc ir grūti saprast, kad aizliegums tiks pārtraukts, tā ministre.