Ja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tiks ieviestas un mūsu valdība būs tām braša līdzskrējēja, tad nav ko tukši muldēt par biznesa pārorientēšanu uz citiem tirgiem, ir laicīgi jāsagatavo kompensācijas.
Ir jāapzinās skarbā realitāte, ja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tiks ieviestas un Krievija Eiropai atbildēs ar to pašu, Latvija no tā būs tikai zaudētāja. Mēs robežojamies ar Krieviju, gan mūsu ostas, gan pietiekami daudz ražotņu strādā tieši uz šo tirgu. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pirms nedēļas nāca klajā ar sensacionālu atziņu, ka uzņēmējiem nepieciešams diversificēt savus tirgus. Interesanti, uz kurieni viņš piedāvātu «diversificēt» Latvijas ostu kravas – atpakaļ uz Amsterdamu, vai? Un no kurienes diversificēt Krievijas dabasgāzi, uz kuru – pareizi vai nepareizi, bet ir balstīta visa Latvijas enerģētika? Norvēģi paziņojuši, ka varētu kāpināt savus dabasgāzes ieguves apjomus, vajadzības gadījumā apgādājot visu Eiropu. Tikai viens sīkums, mums nav gāzes vada ar Norvēģiju, nav arī gadiem ilgi apspriestā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Varbūt šie notikumi beidzot būs stimuls tādu būvēt? Varbūt, taču tas maksās. Tāpat kā sankciju dēļ zaudētās darbavietas ražotnēs un pēc būtības miskastē izmestā daļa Latvijas IKP.
Sankcijas vēl nekad nav bijis problēmsituācijas labākais risinājums. To mēs redzam kaut vai ar ASV sankcijām pret Kubu. Jā, ir nacionālas balsis, kas saka, ka kaut kādi ekonomiski aprēķini nevar būt šķērslis nosodījuma paušanai pret Putina rīcību Ukrainā. Jautājums gan, vai šie paši nacionālie prāti ir arī izsvēruši apstākli, ka pilnu sankciju iedarbināšanas rezultātā Latvijas ekonomiskais kritiens var būt tik zems, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās lielu balsu pārsvaru gūst tieši Saskaņas centrs? Var tikai zīlēt, par kāda izmēra ekonomiskajām sekām vai katastrofām valdība sprieda aiz slēgtām durvīm, kur pēc neoficiālas informācijas tikuši izvērtēti trīs scenāriji – maigais, stingrais un ļoti skarbais. Var arī sevi mierināt ar domu, ka pietiekami daudzi Latvijas uzņēmumi jau pieder Krievijas pilsoņiem, līdz ar to Krievija varbūt pa savējiem sist negribēs un Latvijas gadījumā varētu īstenoties kaut kāds slēpto sankciju scenārijs, kas aprobežotos ar pastiprinātu benzopirēna meklēšanu Latvijas šprotēs. Taču paļauties uz šādu iznākumu nevar, tāpēc Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks runājis skaidru patiesību sakot, ka ekonomisko sankciju gadījumā Eiropas Savienībai jārod risinājumi, kā radīto ekonomisko skādi Latvijai un Baltijai kompensēt. Jācer, ka izņēmuma kārtā Latvijas valdība spēs uz šo prasību arī stingri pastāvēt, jo no Eiropas viedokļa tā nebūt neliekas pašsaprotama. Kā rāda Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas pilsoņu aptauja, tikai 7% uzskata, ka no sankcijām pret Krieviju vislielākās cietējas būtu tieši tās valstis, kas ar Krieviju robežojas.
Rietumeiropas valstu lielākās bažas ir, ka sankciju rezultātā Krievija varētu aizgriezt savu gāzes un naftas krānu, gan vienlaikus mierinot sevi ar domu, ka ir taču alternatīvas un Krievijas uzvara Krimas sakarā ir tikai tāda Pirra uzvara, kas Krievijai visādos veidos smagi atmaksāsies. Visām lietām kā vienmēr ir divas puses un savstarpējā atkarība pasaulē ir skaidri redzama. Krievija lielāko daļu savas naftas un dabasgāzes eksportē uz Eiropu un Eiropu to pērk, jo acīmredzot šī produkcija ir finansiāli izdevīga. Krievijas ekonomiskai konjunktūrai pašlaik nav tie labākie laiki – rubļa kurss gada laikā nogāzās par 19%, vairāki nekā 60 miljardi dolāru Krievijas kapitāla pērn tika nogādāts ārzemēs un šogad analītiķi šo kapitāla bēgšanas skaitli reizina vismaz ar trīs. Savukārt Krimas iekļaušana Krievijas sastāvā prasīs vēl vismaz 2 miljardus eiro lielas subsīdijas no Krievijas kases. No otras puses Krievijā ir investējuši daudzi Rietumu uzņēmumi. Sekas jau bijušas arī ASV, kur Krievija nedēļas laikā no Federālo rezervju sistēmas izņēmusi 106 miljardus dolāru, iespējams, pārvietojot savu vērtspapīru portfeli kādā drošākā vietā.