Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.

Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.

Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.

Ķīna paziņojusi, ka gadījumā, ja ASV neievēros Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumus, var izcelties «tirdzniecības karš».

Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības (USTR) - ASV valdības aģentūras - pagājušajā nedēļā nosūtītā vēstulē Kongresam, kurā izklāstīts prezidenta Donalda Trampa redzējums, pārskatīti nosacījumi, ar kuriem ASV pievienojās PTO.

Trampa administrācijas interpretācijā «Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem».

Ķīna brīdināja, ka mēģinājumi diskreditēt PTO kaitētu tirdzniecībai nākotnē.

«Ja PTO locekļi ignorē organizācijas noteikumus pašlabuma vārdā un atsakās ievērot tās spriedumus strīdos, tad daudzpusējā tirdzniecības sistēma eksistēs tikai nosaukuma dēļ un var pat atkārtoties pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tirdzniecības karš,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Krievijas Federācija trešdien oficiāli kļūst par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 156. dalībvalsti. Sākot ar šodienu, stājas spēkā Krievijas iestāšanās PTO uzņemtās saistības un valstij nāksies ievērot vairākus organizācijas principus. Latvijas ieguvumi būs saistīt ar zemākiem eksporta tarifiem.

«Līdz ar Krievijas dalību PTO preču tirdzniecībā pakāpeniski tiks samazināti un atsevišķos gadījumos pat pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi būs jāpiemēro atbilstoši starptautiskajām normām,» uzskaita Ekonomikas ministrija.

Turpmāk KF būs jāievēro tādi PTO nediskriminācijas pamatprincipi kā vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms. Tāpat dalība PTO ierobežos iespējas īstenot protekcionisma pasākumus, sekmējot KF tirdzniecības attiecību paredzamību un uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību.

Mazākas ievedmuitas un lielāka stabilitāte – šādi varētu būt galvenie pārtikas ražotāju ieguvumi no Krievijas iestājas PTO.

Krievijai būs jāsamazina ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam, bet lielai daļai šis samazinājums ar pašreizējo nebūs būtisks un arī pašlaik tarifi nav galvenais mūsu eksportu ierobežojošais faktors. Bet dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Latvijas cūkaudzētājiem vajadzētu priecāties, ka nu varēs tirgoties ar Krieviju bez augstām ievedmuitām un citiem ierobežojumiem, bet situācija ir tāda, ka pašlaik mums jau nemaz nav īsti ko tirgot.

Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.

Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».

Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.

Krievijas valsts dome pieņēmusi lēmumu ratificēt vienošanos par Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Līdz ar to samazināsies Krievijas ievedmuitas nodoklis, iespējams, paaugstinot konkurenci vietējā tirgū, vēsta Interfaks (Интерфакс).

Par dokumenta ratificēšanu nobalsoja 238 deputāti, pret – 208 deputāti, bet viens atturējās.

Krievijas valdība atbalstīja lēmumu pievienoties PTO jau pērnā gada decembrī, kad Ženēvā tika parakstīts arī pievienošanās protokols. Dokumenta ratifikācija bija pēdējais solis, kas Krievijai bija jāsper.

Iepriekš opozīcijas frakcijas norādīja, ka tās vēlas novilcināt lēmuma pieņemšanu līdz 22. jūlijam, kas decembrī parakstītajā dokumentā norādīts kā ratifikācijas gala termiņš. Tādēļ Krievijas pievienošanās PTO pretinieku frakcijas vērsās Krievijas federācijas konstitucionālajā tiesā, tomēr tiesa dokumentā pārkāpumus neatrada.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja trīs nolīgumus, kas turpmāk sniegs ES uzņēmumiem vairāk priekšrocību darījumos ar Krieviju. Nolīgumi neparedz jaunas saistības Eiropas Savienībai, taču uzlabo darījumu ar Krieviju noteikumus ES automašīnu daļu izgatavotājiem, no Krievijas izejvielu eksporta atkarīgiem ražotājiem un pakalpojumu uzņēmumiem, kas vēlas iekļūt Krievijas tirgū, īpaši jūras pārvadājumu jomā.

Par minētajiem līgumiem, kuri var stāties spēkā vienīgi ar Parlamenta piekrišanu, ES un Krievija vienojās sarunās par Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO). Divpusējie nolīgumi nodrošina ES dalībvalstīm izdevīgākus tirdzniecības noteikumus, nekā to paredz PTO noteikumi.

Krievija sarunās par pievienošanos PTO piekrita noteikt nemainīgus izvedmuitas tarifus 80% tās eksporta izejvielām. Pārējie 20% izejvielu ir stratēģiski nozīmīgi Eiropas ražotājiem, par kuriem Krievija neuzņēmās nekādas saistības. Saskaņā ar šodien apstiprināto nolīgumu Krievija brīdinās ES un ar to apspriedīsies vismaz divus mēnešus pirms tā plāno paaugstināt izvedmuitu, piemēram, kviešiem, saulpuķu sēklām, tabakai, dzīvnieku ādām, enerģijas produktiem, vilnai un kokvilnai, kā arī dažādiem minerāliem un iežiem.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" piektdien paziņoja, ka veicis pasākumus, lai izbeigtu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ilgstošās nesaskaņas starp Eiropas Savienību (ES) un ASV par piešķirtajām valstu subsīdijām.

"Airbus" norāda, ka panācis vienošanos ar Francijas un Spānijas valdībām, lai paaugstinātu procentu likmes līdzekļiem, kas piešķirti lidmašīnu "A350" ražošanas atbalstīšanai, līdz līmenim, kāds pēc PTO uzskatiem ir atbilstošs.

"Pēc 16 gadus ilgušas tiesvedības PTO šis ir pēdējais solis, lai pārtrauktu ilgstošās nesaskaņas un likvidētu jebkādu pamatojumu ASV tarifu piemērošanai," skaidro uzņēmums.

Vērienīga juridiskā cīņa PTO starp "Airbus" un ASV konkurentu "Boeing" aizsākās 2004.gadā, kad Vašingtona apsūdzēja Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Spāniju par pretlikumīgu subsīdiju un garantiju nodrošināšanu "Airbus" produktu ražošanas atbalstīšanai.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) otrdien atzina par neatbilstošiem ASV noteiktos muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā.

Šādu lēmumu PTO strīdu risināšanas institūcijas eksperti pieņēma, izskatot Ķīnas sūdzību. Eksperti ieteica Vašingtonai pasākumus pret Ķīnu padarīt atbilstošus Savienoto Valstu saistībām PTO ietvaros.

Šie 2018.gadā noteiktie tarifi bija sākums ASV un Ķīnas tirdzniecības karam. Vašingtona gan norādījusi, ka arī Ķīnas noteiktie atbildes tarifi ir pretrunā ar PTO noteikumiem.

PTO eksperti izskatīs arī citu valstu sūdzības par prezidenta Donalda Trampa administrācijas noteiktajiem muitas tarifiem.

Pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) Krievijā samazināsies nodoklis ābolu importam, vēsta Interfax. Paredzēts, ka 2017. gadā tas būs 0,03 eiro par vienu kilogramu.

Nākamgad nodoklis būs 0,054 eiro apmērā par vienu kilogramu, 2014. gadā – 0,048 eiro, 2015 – 0,042 eiro, bet 2016. gadā – 0,036 eiro par vienu kilogramu ievestu ābolu.

Krievijas pievienošanās PTO šogad neietekmēs bumbieru importa nodokli, kas saglabāsies 10% apmērā. Tomēr 2015. gadā šis nodoklis samazināsies līdz pieciem procentiem.

Tāpat nav paredzēta banānu importēšanas nodokļa samazināšanās, tādā pašā līmenī saglabāsies arī nodoklis apelsīniem, greipfrūtiem un vairākiem citiem citrusaugiem. Netiek prognozēta arī ogu ievešanas nodokļa samazināšanās.

Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, Krievija ir pasaulē lielākais ābolu un bumbieru importētājs. Ābolu piegādes uz Krieviju gadā sasniedz 1,11 – 1,12 miljonus tonnu. Lielākie ābolu eksportētāji uz Krieviju ir Polija (vairāk nekā 250 tūkstoši tonnu), Ķīna (aptuveni 160 tūkstoši tonnu) un Moldāvija (150 tūkstoši tonnu).

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir samazinājusi savu tirdzniecības izaugsmes prognozi 2013. gadam, šādu soli saistot ar eirozonas krīzi un lielāku protekcionismu, ziņo BBC.

Saskaņā ar jaunāko prognozi globālā tirdzniecība šogad pieaugs par 3,3%. Iepriekš tika lēsts kāpums par 4,5%.

Savukārt nākamajā gadā izaugsmei vajadzētu uzlaboties līdz aptuveni 5%, sacījis PTO ģenerāldirektors Paskāls Lamī.

Valstis varētu pievērsties protekcionismam, jo citi mēģinājumi veicināt izaugsmi nedarbojas, viņš norādījis.

PTO arī brīdinājusi, ka Eiropas ekonomiku vājums turpinās negatīvi ietekmēt tirdzniecību. Saskaņā ar PTO datiem tirdzniecība 2012. gadā augusi vien par 2%, kas otrs sliktākais rādītājs kopš 1981. gada, kad sākās datu apkopošana. Līdz šim sliktākais sniegums tika uzrādīts 2009. gadā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Tā Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Eiropas Savienība (ES) varētu vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pret Krieviju saistībā ar tās noteikto cūkkopības produktu importa aizliegumu no ES valstīm pēc tam, kad Lietuvā mežacūkām tika konstatēta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tomēr ES šajā jautājumā vispirms centīsies panākt kompromisa vienošanos.

«Šis [Krievijas noteiktais importa aizliegums] ir PTO noteikumu pārkāpums, bet es ceru (..), mēs varam panākt vienkāršāku risinājumu ar saprātīgas viedokļu apmaiņas starpniecību,» pirmdien pēc tikšanās ar ES lauksaimniecības ministriem paziņoja veselības un patērētāju lietu komisārs Tonio Borgs.

«Mēs esam bijuši ļoti diplomātiski un pacietīgi attiecībā uz šī aizlieguma sekām. Bet es neizslēdzu iespēju vērsties PTO,» viņš piebilda.

Piektdien paredzēta ES un Krievijas pārstāvju tikšanās, lai apspriestu šo jautājumu.

Latvijas tranzīta koridors vienmēr būs pieprasīts, izdevniecības Dienas bizness, zvērinātu advokātu biroju BDO Zelmenis&Liberte un Krievijas konsultāciju kompānijas Nalogi i pravo rīkotajā konferencē «Krievijas dalība PTO - Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» DB norādīja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta rektora padomnieks Artjoms Maļgins. Tas notiks, neskatoties uz Krievijas ostu plānoto attīstību.

Latvijai tagad paveras jaunas iespējas, kur tā var kļūt par komplektēšanas centru, kurā tiek radīta pievienotā vērtība. Tieši šobrīd to var veicināt fakts, ka Latvija ir pilnībā «ierakstījusies» Eiropas ekonomikā, tā ar vislielākajām problēmām iegāja krīzē, bet daudz ātrāk par pārējām no tās tika ārā, saka A. Maļgins.

Šeit ir augsti kvalificēts darbaspēks. Viņaprāt, lauksaimniecības produktu pārstrādes, augsto tehnoloģiju un citās jomās ir jārodas jauniem kopuzņēmumiem, jo ražot Eiropas Savienības valstīm pietuvinātās teritorijās ir ērtāk.

Un otrādi - Eiropas kompānijas varētu izmantot Baltijas valstis, tostarp Latviju kā placdarmu darbam Krievijā. Neizbēgami ir jāattīstās arī ražošanai, jo valsts nevar pārtikt tikai no tranzīta vai būt tikai banku centrs. Uz šādu komplektēšanas centru izveides nepieciešamību regulāri norādījuši arī Latvijas loģistikas jomas uzņēmēji.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze globālajai tūrisma nozarei šī gada pirmajos sešos mēnešos izmaksājusi 460 miljardus dolāru (386 miljardus eiro) zaudētos ienākumos, otrdien paziņoja Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).

PTO norāda, ka zaudēto ienākumu apjoms janvārī-jūnijā ir aptuveni piecas reizes lielāks par zaudējumiem, kas tika gūti 2009.gada globālajā finanšu krīzē.

Organizācija vēsta, ka starptautisko tūristu skaits šogad pirmajos sešos mēnešos nokrities par 400 miljoniem jeb 65%, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi smagi skāruši tūrisma nozari.

Lai arī tūrisms pakāpeniski atjaunojas daļā galamērķu, PTO brīdina, ka ceļojumu pieprasījuma un patērētāju pārliecības kritums turpinās negatīvi ietekmēt tūrisma nozari visu atlikušo gadu.

Organizācija prognozē, ka starptautisko tūristu skaits šogad saruks par aptuveni 70%. Iepriekšējo reizi starptautisko tūristu skaita gada kritums tika reģistrēts 2009.gadā, kad globālā ekonomikas krīze izraisīja 4% lejupslīdi.

ASV pirmdien draudēja noteikt muitas nodevas līdz 11,2 miljardu ASV dolāru apmērā dažiem Eiropas Savienības (ES) produkcijas veidiem, atbildot uz subsīdijām, kuras saņēmis Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus».

ASV tirdzniecības pārstāvja birojs paziņoja, ka Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) ir vairākkārt konstatējusi to, ka ES subsīdijas «Airbus» ir radījušas negatīvas sekas Savienotajām Valstīm.

«Prāvošanās šajā lietā ir notikusi 14 gadus, un ir pienācis laiks rīcībai,» sacīja ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers.

«Mūsu galīgais mērķis ir panākt vienošanos ar ES, lai izbeigtu visas PTO neatbilstošās subsīdijas lielajām civilajām lidmašīnām. Kad ES izbeigs šīs kaitīgās subsīdijas, papildu ASV nodevas, kas noteiktas, atbildot uz tām, varēs tikt atceltas.»

Paziņojumā piebilsts, ka galīgais muitas nodevu apjoms būs atkarīgs no arbitrāžas PTO, kuras rezultāti gaidāmi šovasar.