Pasaulē

ES varētu vērsties PTO pret Krieviju par cūkkopības produktu importa aizliegumu

LETA--DPA,18.02.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) varētu vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pret Krieviju saistībā ar tās noteikto cūkkopības produktu importa aizliegumu no ES valstīm pēc tam, kad Lietuvā mežacūkām tika konstatēta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tomēr ES šajā jautājumā vispirms centīsies panākt kompromisa vienošanos.

«Šis [Krievijas noteiktais importa aizliegums] ir PTO noteikumu pārkāpums, bet es ceru (..), mēs varam panākt vienkāršāku risinājumu ar saprātīgas viedokļu apmaiņas starpniecību,» pirmdien pēc tikšanās ar ES lauksaimniecības ministriem paziņoja veselības un patērētāju lietu komisārs Tonio Borgs.

«Mēs esam bijuši ļoti diplomātiski un pacietīgi attiecībā uz šī aizlieguma sekām. Bet es neizslēdzu iespēju vērsties PTO,» viņš piebilda.

Piektdien paredzēta ES un Krievijas pārstāvju tikšanās, lai apspriestu šo jautājumu.

Cūkkopības produktu importa aizliegumu no ES Krievija ieviesa janvāra beigās - pēc tam, kad Lietuvā divām mežacūkām tika konstatēts cūku mēris.

ES uzstāj, ka aizliegums importam no visām ES dalībvalstīm uzskatāms par nesamērīgu, tajā pat laikā paužot viedokli, ka šis cūku mēra uzliesmojums varētu būt sācies pašā Krievijā, inficētajām cūkām nonākot Baltkrievijā un pēc tam Lietuvā, vēlāk arī Polijā.

ES gadā uz Krieviju eksportē apmēram 700 000 tonnu cūkgaļas, kas veido aptuveni 25% no ES kopējā cūkgaļas eksporta apjoma.

Borgs arī norāda, ka arī Krievijas interesēs ir panākt vienošanos šajā jautājumā, jo tās noteiktais importa aizliegums ir veicinājis cūkgaļas cenu pieaugumu Krievijā.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkgaļas cena Latvijā aprīlī bija vidēji par 16% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena aprīlī bija vidēji par 14,9% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada aprīlī bija par 17,8% zemāka, Vācijā - par 16,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, Polijā - par 15,7% zemāka, Lietuvā - par 12,4%, bet Igaunijā - par 7,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji aprīlī bija 147,04 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 143,73 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena aprīlī vidēji bija 148,69, Vācijā - 147,90 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 142,58 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 142,43 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,14 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 23,3% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena maijā bija vidēji par 18,6% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada maijā bija par 21,3% zemāka, Vācijā - par 20,6% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, Polijā - par 21,6% zemāka, Lietuvā - par 13,1%, bet Igaunijā - par 11,3% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji maijā bija 141,59 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 140,86 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena maijā vidēji bija 154,91 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 144,97 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 143,59 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 137,94 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,14 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Tiek lēsts, ka Ķīnas cūku ganāmpulka kopējais apmērs minētās slimības iespaidā varētu būt sarucis aptuveni par trešo daļu. Tas novedis pie situācijas, kad cūkgaļas cena šajā valstī pieaug par 50%, liecina pieejamā informācija. Tomēr cenu kāpums uz ierobežotāka gaļas piedāvājuma fona nav aktuāls vien šajā Āzijas lielvalstī. Šogad Apvienoto Nāciju apkopotā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Piemēram, Eiropā patērētājiem par cūkgaļu nu jāmaksā aptuveni par 5% vairāk, jo lielāka daļa Vecā kontinenta gaļas produkcijas nu ceļo uz Ķīnu, izpētījis The Wall Street Journal. Tāpat vēl tiek ziņots, ka gada laikā aptuveni par trešo daļu palēcies Brazīlijas putnu gaļas eksports uz Ķīnu. Rezultātā pašā Brazīlijā šāda gaļa kļuvusi par 16% dārgāka. Brazīlijas valdības paziņojumi liecina, ka jauni līgumi ar Ķīnu noslēgti pat par ēzeļu gaļas piegādi. Līdzīgi esot arī ar Austrālijas jēra gaļu, kuras cena vidēji šajā valsī palielinājusies par 15%. Rekorddārgi liellopu gaļa esot jāpērk arī Jaunzēlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK pēc nepieciešamības jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem

Db.lv,13.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu nozares un tirgi kopš 2020.gada marta spēcīgi izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi. Būtiski ir sarucis pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, palielinoties produkcijas uzkrājumiem un glabāšanas izmaksām un samazinoties ieņēmumiem, kā arī pieaugot transporta izmaksām un attālumiem.

"Vasarā bija novērojama situācijas stabilizēšanās lauksaimniecības produktu un pārtikas tirgū. Taču šobrīd situācija ir krasi mainījusies - pēdējās nedēļās Covid-19 strauji izplatās gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un tas kavē tālākus tirgus uzlabojumus, turklāt ir liela neskaidrība un bažas par turpmāku situācijas attīstību saistībā ar pandēmiju un tās ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas nozari. Jāuzsver, ka pietiekams pārtikas pašnodrošinājums iedzīvotājiem, kā arī attīstīta lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata: sekojot līdz situācijas attīstībai tirgū, Eiropas Komisijai pēc nepieciešamības ir jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas nozarēm," komentē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā gadu iepriekš

LETA,29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet par 8,8% mazāka nekā šogad septembrī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2022.gada oktobrī bija vidēji par 55,3% augstāka nekā 2021.gada oktobrī. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 59,9%, Lietuvā - par 77,6%, Dānijā - par 39,2%, Polijā - 67%, bet Igaunijā - par 39,7%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa oktobrī Latvijā bija dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena oktobrī bija vidēji 202,74 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 206,90 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena šogad oktobrī bija 192,52 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 205,24 eiro, Dānijā - 183,53 eiro, Polijā - 197,28 eiro, bet Lietuvā - 193,72 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā pirms gada

LETA,24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā 2022.gada attiecīgajā mēnesī, bet par 0,2% zemāka nekā aprīlī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2023.gada maijā bija vidēji par 28,3% lielāka nekā 2022.gada maijā. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 28,8%, Lietuvā - par 40,5%, Dānijā - par 22,5%, Polijā - par 36,7%, bet Igaunijā - par 22,6%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa maijā Latvijā bija par 9% dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija vidēji 239,05 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 260,56 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija 215,82 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 244,42 eiro, Dānijā - 206,18 eiro, Polijā - 252,55 eiro, bet Lietuvā - 249,64 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija aptur cūkkopības produkcijas importu no Eiropas Savienības (ES) valstīm saistībā ar Āfrikas cūku mēri Lietuvā, līdz būs saņēmusi no Eiropas Komisijas (EK) drošības garantijas jautājumā par iespējamo šīs slimības izplatību valstīs, kas robežojas ar Lietuvu, paziņojis Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, kad divām Lietuvas dienvidos nomedītām mežacūkām tika atklāts Āfrikas cūku mēris, Krievija jau aizliedza Lietuvas cūkgaļas importu. Vēlāk Aleksejenko izteicās, ka drošības pasākumi varētu tikt attiecināti uz importu no visas ES. Trešdien Lietuvas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju sešu pašvaldību teritorijā.

«Saistībā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Lietuvā visām ES valstīm saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem jāpārtrauc cūkgaļas piegāde Krievijas Federācijai. Mēs jau esam pārtraukuši šādas produkcijas pieņemšanu,» tagad paziņojis Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dānija sāk būvēt žogu uz Vācijas robežas, lai apturētu cūku mēra izplatīšanos

LETA--AP,28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai nepieļautu, ka ar mežacūkām valstī nonāk Āfrikas cūku mēris.

Žoga celtniecība pirmdien sākusies Padborgā, 220 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas. Plānots, ka žogs būs līdz 1,5 metriem augsts un tā izmaksas aplēstas 30 miljonu kronu (četri miljoni eiro) apmērā.

Dānijas parlaments žoga būvniecību apstiprināja pērnā gada jūnijā, valdībai brīdinot, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās var negatīvi ietekmēt Dānijas cūkgaļas eksportu uz valstīm, kas neietilpst ES. Vidēji gadā Dānija uz valstīm ārpus ES eksportē cūkgaļu par 11 miljardiem kronu (1,47 miljardiem eiro).

Dānijas kopējais cūkgaļas eksports 2016.gadā sasniedza aptuveni 30 miljardus kronu (4,02 miljardus eiro).

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Krievijas cūkgaļas tirgus atjaunošana būs izdevīga tikai ļoti labas cenas gadījumā

Nozare.lv,18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Krievija daļēji atcēlusi ierobežojumus saistībā ar cūku un cūkgaļas tirdzniecību, atgriezties kaimiņvalsts tirgū būs izdevīgi tikai tādā gadījumā, ja tiks saņemts pietiekami labs cenas piedāvājums, atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja vietniece Dzintra Lejniece.

«Kad pērn tika noteikti ierobežojumi, Latvijas audzētāji ļoti veiksmīgi pārorientēja savu tirgu uz Poliju, Lietuvu un citām Eiropas valstīm. Ja Krievija spēs piedāvāt labu cenu, kas pārsniegs, piemēram, divus eiro par dzīvsvara kilogramu, varbūt būs vērts atjaunot sadarbību, vienlaikus rēķinoties, ka šis tirgus nekad nav prognozējams,» sacīja Lejniece.

Viņa arī norādīja, ka Krievija atcēlusi tikai aizliegumu tirgoties ar šķirnes cūkām, kamēr Latvijas audzētājiem būtiskāks ir kaušanai paredzēto cūku un nobarojamo sivēnu eksports.

«Latvijā ir tikai 13 šķirnes cūku saimniecības no kopumā 70 vērā ņemamām saimniecībām. Tiem, kam jau bija iestrādes ar Krieviju, varbūt būs izdevīgi atjaunot, savukārt pārējiem par to stipri jāpadomā,» atzina asociācijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis saražotās gaļas un piena apjoms

Žanete Hāka,22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Iegūtā piena apjoms pērn pieaudzis vien par 0,7%, tajā pašā laikā piena iepirkuma cenas samazinājušās par 25,7%.

2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas – par 1,3% vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3% un 3,4%. Saražotais aitu gaļas apjoms pērn pieaudzis par 19,3%, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3%.

Gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās par 6,1% – no 1550 eiro par tonnu 2014. gadā līdz 1456 eiro 2015. gadā. Liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 1,2 % un sasniedza 1643 eiro. Pārējai gaļai iepirkuma cenas ir samazinājušās. Visvairāk iepirkuma cenas sarukušas cūkgaļai – par 11,6% (1312 eiro par tonnu), mazāk aitu gaļai – par 1,1% (3319 eiro par tonnu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par jaunu palīdzības paketi 16 miljardu ASV dolāru apmērā amerikāņu lauksaimniekiem, kas cietuši viņa uzsāktajā ASV tirdzniecības karā ar Ķīnu.

«Lauksaimniekiem ir uzbrukusi Ķīna,» Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. «Mēs grasāmies palīdzēt mūsu lauksaimniekiem, un mēs dodam viņiem to līdzeno spēles laukumu, kas ir tik svarīgs.»

Tramps atkal apgalvoja, ka Ķīna maksā 25% muitas tarifus, kurus viņš noteicis Ķīnas preču importam 200 miljardu dolāru apmērā, lai gan ekonomisti ir vienisprātis, ka šos tarifus patiesībā maksā ASV uzņēmēji un patērētāji.

«Daļa no šīs naudas nonāks pie lauksaimniekiem, lai palīdzētu viņiem periodā, kad tirdzniecība ir bijusi ļoti netaisna pret viņiem,» sacīja Tramps.

Lauksaimniecības ministrs Sonijs Perdjū sacīja, ka lielākā daļa šo līdzekļu būs tieši maksājumi lauksaimniecības un lopkopības produktu ražotājiem, bet neliela daļa tiks izmantota, lai iepirktu pārtiku tādām ASV palīdzības programmām kā pārtikas bankas un skolu maltīšu programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru