Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.
Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.
Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.
Psiholoģijas pētnieki mēdz teikt, ka koncentrēšanās uz sliktajiem scenārijiem ir bijis cilvēces aizsargmehānisms, kas mūsu sugai, iespējams, palīdzējis izdzīvot (tādējādi ierindas cilvēks būvēts tā, ka vairāk atceras un koncentrējas tieši uz negatīvajiem notikumiem). Attiecīgi arī mediji ziņu virsrakstos lieto dažādus kolorītākus vārdu savienojumus (piemēram, tirgus krahs, krīze utt).
Atgriežas ticība medijiem
Visupirms tiek izcelts, ka viena no pasaules problēmām pēdējos gados bijusi neprecīzas vai pat nepatiesas informācijas uznāciens, kam bijusi liela ietekme uz to, kā domā liela cilvēku masa. Tā bieži vien izplatīta ar populārāko sociālo tīklu palīdzību, kur šis process tiem devis savas "klikšķu dividendes". Tad nu "Bloomberg" fantazē, ka nākamais gads varētu būt tas, kad, piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps ar "Twitter" palīdzību pārpublicē ziņu, ka uz Vašingtonu nomērķētas kodolgalviņas, kas savukārt raisa vispārēju paniku. Šajā brīdī sociālo tīklu platformas saprot, ka kaut kas tām tomēr ir jāmaina, un tās atceļ funkciju pārpublicēt (Share poga) kādu ierakstu vai ziņu, lai atceltu šādu viltus jaunumu izplatīšanos.
Bloomberg lēš, ka pēc tam daudzi cilvēki sāk pakāpeniski atgriezties pie tradicionālāku ziņu lasīšanas, kas galu galā mazina ticību dažādām sazvērestības teorijām (jeb ticība demokrātiskām institūcijām un medijiem aug). Jāpiebilst, ka 2019. gadā uzticību masu medijiem pauduši vien 40% ASV iedzīvotāji.
Vīrus piespiedīs ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumu
Dažādi mediji milzīgu enerģiju pēdējos gados veltījuši dažnedažādu nosacīti reālu un, iespējams, vairāk vai mazāk izdomātu sociālās vienlīdzības problēmu apkarošanai. Bloomberg šajā ziņā nav nekāds izņēmums un izceļ to, ka ienākumu atšķirība starp vīriešiem un sievietēm pārstājusi samazināties (pēc progresa šajā ziņā iepriekšējo desmitu gadu laikā). Pamatā tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes izvēlas doties bērna kopšanas atvaļinājumā, kas savukārt nozīmē, ka mazinās to varēšana pakāpties pa karjeras kāpnēm. Tad nu Bloomberg apraksta "pozitīvu" scenāriju, kad nākamgad kāda Volstrītas banka nosaka, ka vīriešu došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā tiem ir obligāts pasākums. Tas savukārt šādai politikai mudina sekot daudzus citus ASV korporatīvos līderus. Sākotnēji tiek pieredzēts pamatīgs kultūršoks. Tiesa gan, gala rezultāts varētu būt tāds, ka jaunās paaudzes dzimumu ziņā baudīšot lielāko ienākumu vienlīdzību vēsturē.
Bloomberg turpina, ka globāli viena no būtiskākajām problēmām esot arī tā, ka pasaulē ne visur pieejama kontracepcija, kas nozīmē, ka sieviešu iesaistīšanās darba tirgū ir zemāka, un tās saņem mazāk. Tad nu 2020. gads varētu būt tas, kad pasaules līderi nolemj, ka kontracepcija turpmāk par brīvu būs pieejama visām planētas sievietēm. «Visupirms piedzims mazāk bērni ar HIV, jo inficētās mātes varēs kontrolēt savu grūtniecību. Tāpat saruks dzemdībās mirušo sieviešu skaits un pieaugs bērnu, kas sasniedz pieaugušo vecumu, skaits. Ar grūtniecību saistītās veselības izmaksas saruks. Ekonomiskajiem efektiem būs būtiska ietekme uz attīstības valstu ekonomikām - to IKP pieaugs, jo vairāk sievietes iesaistīsies un spēs palikt darba tirgū. Pēc diviem gadu desmitiem šī programma tiks slavēta, kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas attīstības reģioniem ļāvis piedzīt attīstītās valstis,» tā Bloomberg.
Vēl kā atrisināma problēma varētu būt jau pieminētā HIV izskaušana. Tiek norādīts, ka šis vīruss gada laikā atbildīgs par 150 tūkst. bērnu nāvi vien. Pasaules ekonomikai tas izmaksā miljardus un attīstību aiztur vairākās tautsaimniecībās - sevišķi Āfrikā.Tad nu cerības ir, ka 2020. gadā kāds vadošs zāļu ražotājs paziņo, ka tās eksperimentālie medikamenti palīdz apkarot šo infekciju, kas arī citiem zāļu ražotājiem steidz iesaistīties arvien efektīvāku šādu medikamentu ražošanā. Galu galā pakāpeniska HIV atkāpšanās nozīmē vairāku Āfrikas valstu ekonomisko brīnumu.
Labā mākslīgā gaļa
Pozitīvais tiek saskatīts arī mākslīgas gaļas uznācienā. Piemēram, Ķīnai kļūstot bagātākai, tās apetīte pēc dažāda veida gaļas (sevišķi cūkgaļas) strauji palielinājusies. Tiek gan norādīts, ka arvien lielāku ganāmpulku uzturēšana pasaules gigantiskās apetītes apmierināšanai nozīmējusi lielākas kaitīgo gāzu emisijas, mežu izciršanu, ūdens un zemes piesārņošanu laikā, kad jau tā pieaug ar klimata izmaiņām saistītie izaicinājumi.
Atbilde tiek saskatīta mākslīgajā gaļā, pie kā tai pašai Āzijai var likt griezties nevaldāma cūku mēra izplatīšanās, kas šogad pasaulē jau raisījusi strauju cūkgaļas cenu palielināšanos. Labāk uz šķīvja kaut ko tomēr likt, un Bloomberg modelē, ka mākslīgās gaļas popularitāte var turpināt augt. Tas līdzi sev var nest lielas investīcijas šajā nozarē, un gan attiecīgo tehnoloģiju attīstību, gan ražošanas kapacitātes palielināšanos.
"Rezultātā 2022. gada ASV cūkgaļas eksports sarūk, jo patērētāji sākuši sarast ar jauno "gaļas" garšu, kas pamatā ir veidota no sojas un zirņiem. Attiecīgi šādas alternatīvas industrijas attīstīšanu par ekonomisko nepieciešamību nosaka ASV politikas līderi, ko ar sajūsmu uzņem vides aktīvisti. Galu galā šī ēšanas paradumu revolūcija noved pie tā, ka mazinās dzīvnieku gaļas patēriņš, risinās bada problēma un rūk arī oglekļa emisijas," spriež minētais ASV medijs.
Klimata krīze liek rast risinājumus
Nākamais izaicinājums tiek saistīts ar tuvināšanos klimata krīzei, kas var nozīmēt spēcīgākas vērtas, plūdus, ugunsgrēkus, postošāku sausumu un novest pie cilvēku migrācijas problēmām. "Plūdi Ziemeļeiropā un sausums Dienvideiropā šo kontinentu un pēc tam pārējo pasauli iesviež dziļā recesijā. Eiropas centrālie baņķieri paziņo plānu - zaļo kvantitatīvo mīkstināšanu, un Vācija izbeidz savu apsēstību ar sabalansēta budžeta politiku. Plāns paredz uzpirkt zaļās obligācijas simtiem miljardu eiro vērtībā, un Eiropas Investīciju banka finansē klimata projektus vairāk vai mazāk par jebkādu summu," tā Bloomberg, kas tālāk modelē, ka, pateicoties šiem plāniem, Eiropa ir pirmā, kas 2024. gadā pārvar minēto recesiju. Līdzīgas iniciatīvas tad ievieš arī ASV, kas savu krīzi pārvar 2026. gadā.
Tālākais scenārijs paredz klimata krīzes atkāpšanos.Tiek izcelta arī pasaules parēja uz elektroauto, kas, lai pildītu emisiju samazināšanas mērķus, nu esot pārāk lēna. Bloomberg uzskata, ka pozitīvais pārsteigums šajā frontē būtu tas, ja Ķīna jau no 2025. gada valstī aizliedz pārdot spēkratus, kuri darbojas ar iekšdedzes dzinēja palīdzību. Tālākās cerības ir, ka sarūk šo auto bateriju cena, kas ļauj attīstīties arī milzīgiem elektrības uzglabāšanas centriem. Kopumā Ķīna parāda piemēru par to, kā valsts pilnībā var nomanīt savu autoparku, un pārējā pasaule tam attiecīgi seko, sapņo Bloomberg.
Vēl tiek apcerēts kosmoss. Šobrīd komerciālā kosmosa apgūšana, šķiet, ir katra otrā sevis cienoša tehnoloģiju jomas multimiljardiera dienaskārtībā. Tad nu optimistiskais paredzējums saistīts ar to, ka tas arī daudzmaz veiksmīgi izdodas. Proti, rūkot nepieciešamo tehnoloģiju izmaksām, pasaule nākamgad virzās kosmosa apguves virzienā un, gadiem ejot, tas kļūst par vietu, kur cilvēki gan strādā, gan izklaidējās. Tiek pavērts arī logs uz Marsa apgūšanu.
