«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.
D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.
Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.
EM apkopojusi galvenos ieguvumus, ko gūst Latvija pēc Krievijas iestāšanās PTO:
* PTO vispārējo principu ievērošana (vislielākās labvēlības režīms, nacionālais režīms, caurspīdīgums);
* Samazināti importa tarifi - dzīvām cūkām (no 40% uz 5%*), elektriskām iekārtām (no 12,8% uz 5,7%), kokrūpniecības (no 15,4% uz 8,6%), dzelzs un tērauda (no 14,7% uz 8,9%), papīra (no 13,3% uz 7,7%), farmācijas (no 8,6% uz 4,4%) un parfimērijas (no 10,4% uz 5,7%) izstrādājumiem;
* Eksporta tarifu saistības vairāk kā 700 tarifu līnijām (naftas produktiem, skujkoku apaļkokiem, metāliem u.c.);
* Atceltas eksporta subsīdijas;
* Ar 2013. gada 1. jūliju atcelta diskriminējošā dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politika;
* Nodrošināta piekļuve Krievijas skujkoku apaļkokiem (tarifu kvota);
* Atcelta tērauda izstrādājumu importa kvota (saglabāta ES uzraudzība);
* Tehniskās prasības un sanitārie un fitosanitārie nosacījumi tiek piemēroti balstoties uz starptautiskiem standartiem;
* Saistību pārkāpumu gadījumos iespējas izmantot juridiski saistošo PTO Strīdu izšķiršanas mehānismu;
*Baltkrievijai un Kazahstānai saistošas Krievijas PTO saistības muitas ūnijas kompetences jautājumos: importa tarifi, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tirdzniecības aizsardzības instrumenti un muitas jautājumi.
Krievija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem – ar kopējo apgrozījumu 1605 milj. latu apmērā, ierindojot Krieviju otrajā vietā starp Latvijas tirdzniecības partnervalstīm (pirmajā vietā ir Lietuva), norāda ministrija. Latvijas eksporta apjomi uz Krieviju pēdējos gados strauji palielinās, kur lielāko daļu veido pārtikas rūpniecības preces (21% no visa Latvijas eksporta uz Krieviju), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (14%) un citas preces, kā arī pakalpojumi.
Krievija iestājas PTO šā gada 22. augustā, sarunas par iestāšanos ilga 19 gadus, un patlaban KF ir 156. oficiālā organizācijas dalībvalsts.