Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis uzskata, ka Valsts būvniecības kontroles birojs, ja to izveidos pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parauga, varētu novērst visas problēmas.

«Drīzāk tam būtu jābūt analogam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, vai regulatoram, kurā katra iesaistītā puse piedalās ar savu finansējumu un izveido labi atalgotu inspekciju, kura tiešām var kaut ko pārraudzīt. Lielākās bažas ir par to, ka pazudīsim birokrātijā. Tajā brīdī, kad vēsu prātu ķersimies pie dokumentiem un man šķiet, ka tas ir jādara Saeimā, skaidri jāsadala, kurš par ko atbild ar visdrakoniskākajām sekām, ja šīs atbildības tiek pārkāptas,» uzsvēra M. Kučinskis.

I. Vircavs pievilda, ka viņa skatījumā galvenā novitāte ir tā, ka šī jaunā institūcija varēs veikt būvekspertīzi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, paredzot, ka var tikt veikta arī būvprojektu ekspertīze. «Pašreizējā tiesību prakse gan liecina, ka, pieņemot objektu ekspluatācijā, būvprojektu kā tādu vairs nevērtē. Tiek vērtēts, kā objekts ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam. Ja tiks pieņemts šāds jaunais regulējums, tad ir zināmas bažas, ka iestāsies sajukums un pretrunas ar līdzšinējo tiesību praksi,» sacīja I. Vircavs.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka birojs būtu kā pēdējā pietura, kurā sabiedriski nozīmīgas būves tiek pieņemtas ekspluatācijā un neviens neiejauktos būvvaldes kompetencē izsniegt būvatļauju, vai būvniecības procesa gaitā veikt inspicēšanu.

«Birojs būtu tas, kas pieņem ēku un pārliecinās par to, ka arī viss process noritējis pareizi un ka rezultāts ir labs. Skaidrs, ka birojam jāparedz tiesības pārraudzīt arī projektēšanas gaitu, tāpēc jāparedz arī būvprojekta ekspertīzes funkcijas,» skaidroja D. Pavļuts.

Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Agnese Lešinska piekrīt tam, ka jāveido šāds kontroles un uzraudzības birojs, un šim birojam primāri ļoti liels darbs būs jāveic Rīgas pašvaldībā, jo korupcijas risks Rīgā ir pietiekami augsts, par ko liecina daudzie tiesvedības gadījumi.

«Birojam jābūt funkcionālai augstākai iestādei pār pašvaldībām attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām. Tad, kad Saeimā būs diskusijas par šo biroju, noteikti uzstāšu uz to, ka šis birojs iesaistās ne tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā, bet seko līdzi visam procesam. Protams, šis birojs nekad neizsniegs būvatļaujas, tas paliks būvvaldes kompetencē, bet šis birojs būs kā uzraugošais vagars, kas vajadzības gadījumā reaģēs,» uzsvēra A. Lešinska.

Būvfirmas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē vērsa uzmanību uz to, ka birojam paredzēts uzticēt kontrolēt būvniecības procesu - tas nozīmē, ka stadijā, kad būve ir pabeigta, tiek nozīmēta valsts vai pašvaldības pieņemšanas komisija, atnāk uz objektu speciālisti un iepazīstas ar dokumentiem.

«Jā, viņi aiziet uz objektu, bet šajā pabeigtajā objektā ļoti daudzas nozīmīgas konstrukcijas vispār vairs nav redzamas. Nav vairs redzams, kā ir iestrādāta armatūra, kā ir veikti pamatu darbi, nav redzams, kā ir iedzīti pāļi, nav redzams, kā iestrādātas pārsegumu konstrukcijas,» norādīja A. Božē.

Viņaprāt, lai kaut ko mainītu, sākotnēji vajadzētu izvērtēt riskus – kādi tie ir katrā konkrētajā būvniecības procesa brīdī.

«Pēc tam, kad ir veikta izvērtēšana, varēs saprast, kas ir jādara konkrētajā būvniecības brīdī. Arī esošā normatīvo aktu bāze paredz, ka sabiedriski nozīmīgām būvēm ir jāveic projektu ekspertīze, iesniedzot tos būvvaldē. Tai pašā laikā normāla prakse ir tāda, ka būvniecības procesa laikā projektos tiek veikta virkne izmaiņu, sākot no logu dalījuma līdz pat būves pamatkonstrukcijām. Šīs izmaiņas tiek saskaņotas ar atbilstošo sertificēto inženieri, bet šīs izmaiņas vairs netiek nekādā veidā ekspertētas. Šajā stadijā pazūd četru acu princips, kad viens speciālists izstrādā projektu, bet otrs veic tā ekspertīzi,» skaidroja A. Božē.

D. Pavļuts uzsvēra, ka daudzu gadu laikā nonākts pie pārliecības, ka nepieciešams stingrāk uzraudzīt tieši būvniecības procesu.

«Likumā paredzēts, ka būvdarbu uzraudzīšanai nepieciešams konkrēts uzraudzības plāns, kādā veidā tas tiek darīts un pie kura būvdarbu posma pabeigšanas kādi apsekojumi tiek veikti. Šo apsekojumu rezultātu fiksācijām, uzskatu, ka arī vizuālajai fiksācijai, jānonāk Būvniecības informācijas sistēmā, kas būs pieejama visiem procesa dalībniekiem un kurā krāsies gan dokumentālas, gan vizuālas liecības par to, kas būvniecības procesa laikā ir noticis,» sacīja D. Pavļuts.

Kā ziņots, Saeima 5. decembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju.

Likumā plānots noteikt, ka par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvniecības valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Iestādei būtu tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus, tai skaitā uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu, organizēt atkārtotu būvprojekta vai būves ekspertīzi normatīvos aktos noteiktos gadījumos, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas izdevusi būvatļauju, informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem. Veicot valsts kontroli, iestāde varētu apturēt būvdarbus, ja konstatēti būtiski būvniecības procesa pārkāpumi vai bīstamība, uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.

Paredzēts, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā nākamgad septembrī.