Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvijai ir dota avansā, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Organizācijā ir paši labākie eksperti ekonomikā un citās nozarēs, un mūsu uzdevums ir maksimāli izmantot to, ka esam tik tālu tikuši,» intervijā Latvijas Radio teica Kučinskis.

Viņaprāt, dalība organizācijā ir ļoti svarīga, jo tas ļaus piesaistīt arī starptautiskās investīcijas, kā arī cels valsts reitingus.

Kučinskis uzsvēra, ka Latvija ir izpildījusi visas prasības, lai tiktu uzaicināta OECD, un šīs prasības bija nopietnas. Vienlaikus tās ir arī ļoti pareizas, jo katrai sevi cienošai valstij ir jāpieturas pie šādiem noteikumiem.

Jau vēstīts, ka OECD Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā. Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties OECD būs Latvijas Republikas pievienošanās līguma OECD parakstīšana, kas notiks Parīzē OECD ikgadējās ministru sanāksmes laikā 2.jūnijā. Pēc līguma parakstīšanas un ratifikācijas Saeimā Latvija kļūs par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Varam sagaidīt Eiropas un ASV tarifu eskalāciju – tas skars gan lidmašīnu detaļas, gan šampanieti

Pasaules ekonomikai nozīmīgāko tēmu saraksta galvgalī jau kādu laiku atrodas tirdzniecības kari. Visskaļāk ar jaunām barjerām precēm apmainās ASV un Ķīna, lai gan šis process mūsdienu globalizētajā pasaulē pamatīgi iekrauj arī citiem (sevišķi, piemēram, eksportējošajai Vācijai). Tiesa gan, pastāv iespēja, ka Eiropa jau daudz tiešākā veidā tiks ierauta šajos tarifu karos.

Šobrīd notiekošais liek domāt, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija dos svētību ASV noteikt tarifus Eiropas precēm aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Kā iemesls šiem svaigajiem iespējamajiem tarifiem ir ilgstošais šo pasaules ekonomikai izšķirīgo reģionu strīds, ka Eiropā ticis subsidēts aviobūves uzņēmums Airbus, kas savukārt sniedzis tam priekšrocības, ja salīdzina ar ASV Boeing. Jāpiebilst, ka ASV un Eiropas strīds par Airbus subsīdijām nav nekas jauns. ASV pirmo reizi Pasaules Tirdzniecības organizācijai par šo praksi sūdzējās jau pirms aptuveni 16 gadiem. Šī drāma vilkusies gadiem un šobrīd ieguvusi ļoti konkrētu veidolu.

Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.

Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ceturtdien paaugstināja globālās tirdzniecības pieauguma prognozi šim gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar spēcīgāku par gaidīto pieprasījumu pēc precēm Āzijā un Ziemeļamerikā.

Tādējādi globālās tirdzniecības apjoms šogad varētu palielināties par 3,6%, nevis par 2,4%, kā tika prognozēts iepriekš.

Pērn globālā tirdzniecība palielinājās par 1,3%."Uzlabotā tirdzniecības pieauguma prognoze ir labas ziņas, taču būtiski riski, kas apdraud pasaules ekonomiku, saglabājas un varētu negatīvi ietekmēt jebkuru tirdzniecības atlabšanu," ceturtdien norādīja PTO.

PTO gadiem ilgi brīdinājusi par vāju globālās tirdzniecības vidi pēc 2008.gada finanšu krīzes. Nesen organizācija jo sevišķas bažas pauda par iespējamo protekcionisma pieauguma radīto ietekmi lielākajās ekonomikās, ko veicinājušas ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas īstenotās politikas.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic politiķus un amatpersonas ar izpildītajiem mājas darbiem, saņemot uzaicinājumu iestāties pasaules attīstītāko valstu organizācijā Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijā jeb OECD.

«Esam patiesi priecīgi un gandarīti, ka Latvijas politiķi spējuši mobilizēt visus spēkus, lai sakārtotu valsts iestāžu darbību tā, lai izturētu pēdējos pārbaudījumus un iestātos OECD,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka biedrība jau paudusi atbalstu premjera Māra Kučinska un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pūlēm saņemt uzaicinājumu dalībai organizācijā.

«Būtiski, ka esot OECD, arī Latvijai būs pieejamas augsta līmeņa ekspertu konsultācijas, lai tādējādi iespējami ātri sasniegtu tādu labklājības līmeni, kāds tas ir attīstītākajās valstīs pasaulē,» saka J.Endziņš.

Būtiski, ka Latvija, izpildot visus nosacījumus, nopelnījusi «vietu pie galda» vienā no svarīgākajām un prestižākajām starptautiskajām un ekonomiskajām organizācijām, kas turpmāk Latvijai nodrošinās papildu attīstības un izaugsmes iespējas.

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, ko noteica pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes samazināšana šim gadam un jautājumi par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Volstrītas indeksi stabili samazinājās.

Investoru noskaņojumu pasliktināja tas, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar saspīlēto globālās tirdzniecības situāciju un politisko neskaidrību.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,3%, nevis 3,5%, kā tika lēsts novembrī. Vienlaikus organizācija arī brīdina par potenciālajiem riskiem, ko varētu radīt Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa straujāka palēnināšanas un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās.

«Ir pilnīgi normāli redzēt tirgus kritumu, sevišķi pēc šāda kāpuma,» sacīja «50 Park Investment» vadītājs Adams Sarhans.

ASV un Ķīna panāk vienošanos par preču tirdzniecību; reālās amerikāņu intereses tomēr ir pakalpojumos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien ir beigu datums, kad Baltajam namam bija jānāk klajā ar pēdējiem komentāriem, pirms stātos spēkā apjomīgi ASV tarifi Ķīnas importam 150 miljardu USD vērtībā, tomēr tas nenotiks, jo pēdējā brīdī ir panākta vienošanās par preču tirdzniecību un par dialogu plašāka tirdzniecības politikas konteksta maiņai.

Attiecīgi ir piepildījies ASV prezidenta Donalda Trampa galvenā ekonomikas padomnieka Lerija Kudlova prognozē-tais, ka līdz reālām importa sankcijām un tirdzniecības karam šopavasar izvērsusies saķeršanās starp Vašingtonu un Pekinu neaizies (DB 06.04.). «Mēs uzliekam tirdzniecības karu uz bremzēm,» TV intervijā sacījis ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Viņš ir D. Trampa tiešais pārstāvis tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, un šis komentārs sekoja pēc ASV un Ķīnas kopējā paziņojuma, kurā Pekina apsolīja «būtiski paaugstināt» ASV preču importu, citē Financial Times.

Latvijas Saeima šogad ir uzsākusi vērienīgu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanas reformu. Pašlaik likumdošanas jaunrades darbs ir atlikts līdz septembrim. Diemžēl politiskajā diskursā izpalika izvērtējums par Latvijas specializāciju stipro alkoholisko dzērienu eksportā, kas rada nozīmīgu daļu no Latvijā radītās bagātības.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2022. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no degvīna eksporta uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) apkopotajai informācijai, pēc stiprā alkohola patēriņa apjoma uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju Latvija arī ir pirmajā vietā pasaulē.

Alkoholisko dzērienu ražošanai ar lielāku etilspirta koncentrāciju ir sena vēsture. Tradicionālā veidā ražots alus bija ar relatīvi zemu alkohola koncentrāciju, parasti 3,5-4% etilspirta no dzēriena tilpuma, vīns – 6-11 % etilspirta no dzēriena tilpuma. Antīkajā senatnē bija zināms, kā var iegūt dzērienu ar stiprāku narkotisko iedarbību. Ja kalnu apstākļos vīnu vairākkārt sasaldēja, ik pa laikam nodalot ledu no šķidruma un sasaldējot to atkal, tad varēja iegūt dzērienu ar visai augstu etilspirta koncentrāciju. Savukārt, ja vīnam ļāva vārīties bet tā tvaikus kondensēja uz aukstas virsmas un savāca, tad varēja iegūt dzērienu ar ļoti augstu etilspirta koncentrāciju. Destilācijas process ir aprakstīts gan antīkajos, gan Bizantijas, gan arābu autoru darbos. Tomēr pirmās praktiskās tehnoloģijas koncentrētākā etilspirta dzēriena ražošanai destilācijas veidā tika attīstītas un pilnveidotas Itālijā ap 13. gadsimtu. Sākumā destilātu ieguva no vīna, bet 15. gadsimtā to sāka ražot arī no pārraudzētas labības ogļhidrātiem. Pēc šis tehnoloģijas apklāšanas degvīna ražošana izplatījās visā Eiropā.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija «Oxfam» dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

«Oxfam» ziņojumā arī teikts, ka visu pasaules miljardieru bagātība pagājušajā gadā ik dienu pieaugusi par 2,5 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules bagātākā cilvēka interneta tirdzniecības platformas «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa bagātība pērn palielinājusies līdz 112 miljardiem dolāru, sacīts ziņojumā. Tajā norādīts, ka tikai viens procents Bezosa bagātības ir līdzvērtīgs 105 miljonu cilvēku apdzīvotās Etiopijas veselības aprūpes gada budžetam.

Savukārt pasaules iedzīvotāju nabadzīgākās puses jeb 3,8 miljardu cilvēku rocība pērn sarukusi par 11%, teikts «Oxfam» ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka pieaugošā plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem vājina iespējas cīnīties pret nabadzību, kaitē ekonomikai un vairo sabiedrības neapmierinātību.