Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.
Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.
Jauno ES līmeņa prasību ir patiešām daudz, un vislielākais darbs norit trīs bankās, kas no Latvijas ir pakļautas Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībai, – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank. Tajās risinās aktīvu kvalitātes novērtējums, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace. Latvijas bankas patlaban izpilda arī kapitāla pietiekamības prasības. Citu jauno ES prasību konkrētā ietekme uz Latviju vēl tiek aplēsta, un nav zināms, kādas būs banku iemaksas Vienotā noregulējuma fondā (SRM), vai šim mērķim tiks izmantota Latvijas finanšu stabilitātes nodeva un citi jautājumi. Vēl ES dažādos pieņemšanas līmeņos atrodas virkne jaunu regulējumu, kas tieši vai netieši ietekmēs banku darbību – piemēram, pamatmaksājumu konta direktīva, jaunā Eiropas Komisijas regula par starpbanku komisijas maksām, izmaiņas maksājumu pakalpojumu direktīvā, jaunā datu aizsardzības direktīva u.c.
Izmaksas būs jāsedz
Bankas visai nelabprāt runā par savu pakalpojumu cenu paaugstināšanu, lai gan stingrākas prasības nozīmēs arī to. Latvijas banku pārstāvji atzīst – apjomīgā jaunā regulējuma prasību ieviešana bankām radīs papildu izmaksas, un ir skaidrs, ka vidējā termiņā tas ietekmēs arī banku pakalpojumu cenas, tomēr pagaidām sadārdzināšanās apjomi nav vēl skaidri. Tiesa gan, AS Swedbank valdes loceklis Ansis Grasmanis prognozē –ņemot vērā, ka jaunievedumu ir tik daudz, cenas ik pēc katra soļa netiks celtas, bankām šis jautājums būs jāskata ilgtermiņā, mainot biznesa modeli.
Tāpat finanšu sektorā aktīvi tiek samazinātas izmaksas – arvien vairāk darbību klienti var veikt ar interneta starpniecību, tādēļ tiek cirpts bankās strādājošo skaits. Pēdējo gadu laikā rietumvalstu bankas paziņojušas par simtiem tūkstošu darba vietu samazināšanu, piemēram, vēl pagājušajā nedēļā britu banka Barclay’s atklāja, ka tuvāko gadu laikā banka strādājošo skaitu samazinās vairāk nekā par 20 tūkstošiem. Latvijas bankās strādājošo skaits no vairāk nekā 14 tūkstošiem 2008. gadā ir samazinājies līdz vairāk nekā 9 tūkstošiem darbinieku 2013. gadā, liecina banku sektora dati.
Aizdevumu cena
Runājot par iespējamo ES prasību ietekmi uz aizdevumiem un to likmēm, B. Melnace skaidro, ka kredītu izsniegšana ir viens no banku darbības pamatveidiem, un, ja tās vēlas palielināt ienākumus, kreditēšana ir jāpaplašina, nevis jāierobežo. Arī Latvijā, kaut arī tiek izsniegti jauni kredīti gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kopējais aizdevumu portfelis iepriekšējo gadu parādu norakstīšanas dēļ joprojām samazinās.
A. Grasmanis norāda, ka nākotnē kreditēšanas pieejamība, visticamāk, nemainīsies, bet varētu mainīties cena. Savukārt SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs norāda, ka banka, veidojot biznesa plānu un budžetu šim gadam, ir rēķinājusies ar papildu izdevumiem. Turklāt ir skaidrs, ka papildu prasības no regulatoru puses palielina bankas pakalpojumu pašizmaksu, taču, lemjot par jebkurām izmaiņām cenrādī, bankai jādomā arī par konkurētspēju un pieejamību. Savukārt Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns skaidro, ka reizēm tas, ka klients neredz cenas pieaugumu, nenozīmē, ka pakalpojums joprojām izmaksā tikpat – uzņēmumi, tostarp bankas optimizē procesus, lai saglabātu tādu pašu cenas līmeni pie pieaugošām izmaksām. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka par to klients saņem drošāku banku sistēmu. Iespējams, nākotnē ECB uzraugāmās bankas klienti vērtēs pozitīvāk nekā citas, norāda bankas pārstāvis.
Plaukst nebanku sektors
Banku sektora vājumu un augošo piesardzību pēc apdedzināšanās iepriekšējās finanšu krīzes laikā var nosaukt par vienu iemeslu, kāpēc daudzviet strauji attīstījies krietni mazāk regulētais nebanku kreditēšanas sektors. The Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka uz banku nedienu un stingrāku prasību fona aktivizējušies arī apdrošinātāji, nekustamā īpašuma pakalpojumu kompānijas un dažādi aktīvu pārvaldnieki, kuri sāk iespiesties nišās, kur agrāk dominēja bankas. Lielākajai daļai no šīm nebanku finanšu kompānijām regulatori nenosaka prasības ekonomisko nedienu laiku pārdzīvošanai, un to uzvaras gājiens rada jaunus finanšu riskus, raksta ārzemju mediji.
ASV Federālo rezervju sistēma un ASV Vērtspapīru un biržas Komiteja jau atzinušas, ka riski varētu būt pārgājuši uz mazāk regulēto nebanku finanšu sektoru. WSJ raksta, ka ASV nebanku finanšu sektors pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk iesaistās, piemēram, hipotekāro kredītu apkalpošanā. Nebanku kreditētāju uzplaukums redzams arī Latvijā.
Tirdzniecība sarūk
Pēdējo gadu cietušas arī banku izejvielu tirdzniecības nodaļas, kuras tiek vainotas spekulācijās ar pasaulē populārākajiem energo un pārtikas resursiem. Reuters ziņo, ka investīciju bankām labākie gadi, kad tās varēja gūt iepriekš nepieredzētu peļņu no tirdzniecības ar obligācijām, valūtām un izejvielām, ir garām un tas liks tām pārdomāt biznesa modeļus. Nākotnē tās lielākoties būs orientētas uz darījumiem, kas saistīti ar akciju emisiju, apvienošanās un pārņemšanas darījumu organizēšanu. Divu gadu laikā pasaules 10 lielāko banku tirdzniecības ieņēmumi no izejvielu, valūtu un parāda vērtspapīru pārdošanas ir sarukuši aptuveni par 20%, ziņo Reuters. «Apgrozījums šajā tirgū ir pazudis. Pasaule kopš 2007. un 2008. gada ir mainījusies. Regulēšanas aspekts šeit spēlējis lielāko lomu,» Reuters piebilst Ženēvas finanšu kompānijas Lombard Odier eksperti.
Daudzas pasaulslavenas investīciju bankas jau paziņojušas, ka pametīs vai jūtami ierobežos izejvielu tirdzniecības biznesu. Vēl nesen britu banka Barclay’s paziņoja, ka plāno izbeigt lielāko daļu sava izejvielu tirdzniecības biznesa (saglabāta tirdzniecība ar dārgmetāliem un naftas derivatīviem). Nedaudz agrāk par savu izejvielu tirdzniecības biznesa pārdošanu par 3,5 miljardiem ASV dolāru Šveices uzņēmumam Mercuria izlēma JPMorgan Chase & Co, bet Deutsche Bank paziņoja, ka pārtrauks savu naftas, graudu un industriālo metālu tirdzniecības nodaļu darbību. Šādi rīkoties bankām liek vadības izmaksu samazināšanas politika un koncentrēšanās uz pašiem pelnošākajiem darbības virzieniem, kuru vidū vairs nav tirdzniecība ar izejvielām.
Reuters ziņo, ka pagājušajā gadā pasaules lielāko banku ieņēmumi no tirdzniecības ar izejvielām bija 4,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir gandrīz par 70% mazāk nekā 2008. gadā.
Pagaidām gan nav zināms, kā investīciju banku aiziešana no izejvielu tirdzniecības ietekmēs to cenu un pieejamību. Daba tukšumu nemīl, un to vietu, iespējams, ieņems dažādas specifiskākas kompānijas vai ļoti pakāpeniski attīstības valstu finanšu iestādes, kuras neskar Rietumvalstu regulētāju prasības. Interesanti, ka Apvienoto Nāciju Organizācija aprīlī nāca klajā ar paziņojumu, ka investīciju banku aiziešana no izejvielu tirdzniecības nozīmēs, ka cenas atkal vairāk iespaidos fundamentālie faktori jeb pieprasījums/piedāvājums. Kopumā Apvienotās Nācijas liek noprast, ka spekulantu lomas mazināšanos viņi vērtē pozitīvi.