Apdrošināšanas sabiedrība PZU tuvākajos trīs gados plāno Latvijas un Igaunijas tirgū investēt 12,7 miljonus eiro (8,9 miljonus latu), stāstīja PZU Lietuva Latvijas filiāles direktors Deivids Raipa.

Apdrošinātāja mērķis ir kļūt par vienu no trim lielākajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Baltijas valstīs.

PZU grupas uzņēmuma Lietuvā PZU Lietuva filiāle Latvijā tika reģistrēta pērn oktobrī.

Raipa atzina, ka PZU ir apdrošināšanas tirgus līderis Polijā un spēcīgs spēlētājs apdrošināšanas tirgū Lietuvā. PZU Lietuvā strādā jau desmit gadus, patlaban nedzīvības apdrošināšanas segmentā ieņemot otro, trešo vietu. «Tas ļauj domāt, ka zinām Baltijas tirgu. Vienlaikus gan apzināmies, ka valstu apdrošināšanas tirgos ir atšķirības, tāpēc vadāmies pēc principa: «Domā globāli, rīkojies lokāli»,» par attīstības stratēģiju Latvijā un Igaunijā stāstīja filiāles vadītājs.

RSA Insurance Group plc vienojusies ar Polijas apdrošināšanas kompāniju PZU par Baltijas un Polijas kompāniju pārdošanu, liecina RSA paziņojums.

PZU tiks pārdota Lietuvas kompānija Lietuvos Draudimas, Latvijas AAS Balta, Igaunijas Codan Forsikring un Polijas Link4 Towarzystwo Ubezpieczen Spolka Akcyjna.

Kopējā darījuma summa ir aptuveni 360 miljoni eiro.

RSA Group izpilddirektors Stefans Hesters norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz grupas jau iepriekš paustajiem nodomiem samazināt ģeogrāfisko izplatību, koncentrējoties uz pamata uzņēmējdarbību Lielbritānijā un Īrijā, Skandināvijā, Kanādā un Latīņamerikā. Realizējot Baltijas un Polijas biznesu pārdošanu, lielā mērā tiek izpildīti RSA Group plāni par tās kapitāla stiprināšanu, saka uzņēmuma pārstāvis.

PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Apdrošināšanas sabiedrības PZU tīrā peļņa Baltijas valstīs pērn bija 39,71 tūkstoši eiro.

Parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par 17%, sasniedzot 52,20 miljonus eiro. Arī izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 17% līdz 29,25 miljoniem eiro.

«PZU Baltijas filiāles pērn ir sasniegušas noteiktos izaugsmes mērķus – gan finanšu, gan produktu attīstības jomā. Šobrīd Latvijas un Igaunijas filiāles piedāvā pilnu klāstu apdrošināšanas produktu saviem korporatīvajiem klientiem (izņemot veselības apdrošināšanas pakalpojumu), kā arī OCTA, KASKO un ceļojumu apdrošināšanu privātpersonām,» stāsta Deivids Raipa, PZU Latvijas filiāles vadītājs.

PZU Latvijas filiāle pērn piedzīvoja strauju izaugsmi, kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 2,3 miljonus eiro, Latvijas filiālei jau ir vairāk nekā 3000 korporatīvo un vairāk nekā 19 tūkstoši privāto klientu.

Neraugoties uz zaudējumiem Latvijas obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) tirgū, apdrošināšanas sabiedrība PZU šo apdrošināšanas veidu sākusi piedāvāt Latvijā.

PZU plāno konkurēt tirgū, piedāvājot klientiem konkurētspējīgu apdrošināšanas pakalpojuma cenu, kā arī paplašinot tirgu un fokusējot pakalpojumu uz vairākiem jauniem un līdz šim pilnībā neapgūtiem segmentiem.

«OCTA ir pamatpakalpojums jebkura universāla apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja portfelī, kas vēlas kļūt par vienu no tirgus līderiem. Neraugoties uz OCTA pakalpojuma ieviešanas tehnisko sarežģītību un stingrajiem noteikumiem, pakalpojuma ieviešana Latvijā panākta ļoti ātri – sešu mēnešu laikā kopš pievienošanās Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB),» norāda PZU Latvijas filiāles vadītājs Deividas Raipa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Apdrošināšanas sabiedrība PZU uzsākusi OCTA (sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu) polišu tirdzniecību Narvesen veikalos pie Neste degvielas uzpildes stacijām.

Nākotnē plānots OCTA polises piedāvāt visā Narvesen tīklā Latvijā.

PZU Latvijas OCTA tirgū darbojas kopš šā gada jūnija. Ienākot OCTA tirgū, PZU plānojot apgūt arī vairākus klientu segmentus, kas līdz šim nav bijuši plaši apgūti: traktortehnika, motocikli, piekabes un mazjaudīgas automašīnas.

PZU darbību Latvijas tirgū uzsāka 2013. gada martā kā PZU Lietuva filiāle. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir kļūt par vienu no trim lielākajām nedzīvības apdrošināšanas kompānijām Baltijas valstīs.

Pašlaik Latvijā ir 245 Narvesen tirdzniecības vietas. Narvesen franšīzes darbību Latvijā pārrauga uzņēmumi SIA Narvesen Baltija un AS Preses apvienība, kuri pieder norvēģu uzņēmumam Reitan Convenience. Narvesen ietilpst Reitan uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā Narvesen, Pressbyrån, R-kiosk un 7-Eleven.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU Group) padome par jauno Balta valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Bogdanu Benčaku (Bogdan Benczak), liecina medijiem sniegtā informācija.

B. Benčaks kopš 1999.gada strādā Polijas apdrošinātāja PZU grupā, kurā patlaban pilda ārvalstu biznesa attīstības departamenta direktora pienākumus, kā arī ir atbildīgs par PZU grupas filiālēm Lietuvā, Ukrainā un nu arī Latvijā.

«Apdrošināšanas sabiedrības Balta padomē un valdē ir notikušas izmaiņas atbilstoši PZU stratēģijai - mūsu klientiem tas neko nemainīs, tikai ļaus iegūt augstākas kvalitātes pakalpojumus un apkalpošanu,» apgalvo B.Benčaks.

PZU grupai attīstoties Baltijas valstīs, tiek īstenota jauna paplašināšanās stratēģija. Tādēļ vakar, 22.oktobrī Latvijas Finanšu un tirgus kapitāla komisija ir apstiprinājusi Balta padomes ieceltos jaunus apdrošināšanas kompānijas valdes locekļus – valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku, kā arī par finanšu sfēru atbildīgo valdes locekli Rafalu Ribkovsku.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) auditētā neto peļņa 2015. gadā sasniegusi 1,2 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma parakstīto prēmiju izaugsme, salīdzinot ar 2014.gadu, bija 22%, informē uzņēmuma pārstāvji.

2015. gadā Balta pārsniedza kopējos Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmes rādītājus, palielinot parakstīto prēmiju apjomu par 12 miljoniem eiro, kas nodrošinājis apdrošināšanas sabiedrībai 22% izaugsmi. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme Latvijā 2015. gadā bijusi 6 – 7% robežās. Izaugsme bija vērojama visos sabiedrības apdrošināšanas portfeļos, kā arī tika pārņemts un saglabāts PZU Lietuvas filiāles Latvijā portfelis. 2015.gadā BALTA bijusi arī lielākā nodokļu maksātāja apdrošināšanas nozarē – valsts budžetā iemaksāti 5,4 miljoni eiro.

Apdrošināšanas kompānijas Balta (PZU Grupa) peļņa sasniegusi 542 tūkstošus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas tehniskais rezultāts ir uzlabojies par 674 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

«Pērn varējām novērot, ka apdrošināšanas kompānijas Latvijā nopelnīja nevis apdrošināšanas darbības dēļ, bet gan, pateicoties veiksmīgajām investīcijām. Tieši šī iemesla dēļ esam īpaši gandarīti par Baltas pirmā pusgada rezultātu un peļņu no apdrošināšanas darbības,» skaidro Baltas valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Pozitīvu pienesumu uzņēmuma pamatdarbības rezultātam ir devušas iepriekšējos gados veiktās aktivitātes izdevumu samazināšanas jomā, kā arī būtiskais parakstīto prēmiju apjoma pieaugums. Balta ir audzējusi parakstīto prēmiju apjomu līdz 33.4 miljoniem eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Apdrošinātāja parakstīto prēmiju apjoms ir audzis būtiski virs tirgus līmeņa, kas šajā periodā bija 7%. Daļu pieauguma ir nodrošinājis no PZU LT Latvijas filiāles pārņemtais portfelis.

Apdrošināšanas kompānija PZU ar zemām cenām Latvijā nekonkurēs un sāks ar korporatīvajiem klientiem.

Polijas lielākais apdrošinātājs PZU nolēmis sākt darbību Latvijā, sākotnēji apdrošināšanas pakalpojumus piedāvājot korporatīvajam segmentam, bet vēlāk – arī privātpersonām. Konkurenti gan norāda, ka jaunajai kompānijai par vietu tirgū būs pamatīgi jāpacīnās.

Kaut arī Latvijas apdrošināšanas tirgū darbojas vairāk nekā desmit nedzīvības apdrošināšanas kompāniju, PZU saskata vietu vēl kādam jaunam tirgus spēlētājam, tādēļ pieņemts lēmums paplašināt darbību, uzsākot piedāvāt apdrošināšanas pakalpojumus arī šajā tirgū. «Latvijas apdrošināšanas tirgus patlaban ir attīstības procesā,» iemeslus, kādēļ uzņēmums nolūkojis Latviju, skaidro PZU valdes loceklis Boguslavs Skuza.

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Vislielākais drauds uzņēmuma darbībai ir ekonomiskie apstākļi, uzskata 21% Latvijas uzņēmumu, secināts PZU Latvija veiktajā pētījumā.

19% kompāniju uzskata, ka otrs lielākais drauds ir trešo personu darbības. Savukārt kā trešais lielākais drauds, kas var ietekmēt uzņēmuma darbību nākotnē, ir izmaiņas likumdošanā, ko minējuši 14% uzņēmumu.

Latvijā piektdaļa uzņēmumu nav apdrošinājušies, un arī Igaunijā aptuveni tikpat uzņēmumu nav nekāda brīvpratīga apdrošināšana, savukārt Lietuvā apdrošināti nav vien 8% kompāniju, liecina pētījums.

76% Latvijas kompāniju uzskata, ka vissvarīgākais ko apdrošināt ir gan bizness, gan ģimene. Latvijā ģimeni par svarīgāku segmentu, ko apdrošināt lielākoties uzskata mazie uzņēmumi līdz 10 darbiniekiem.

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, kas novembrī norisinājās Lietuvā, iedibināta jauna tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

Ikgadējo apbalvojumu aizsācēji ir Eiropas Investīciju fonds (EIF), biznesa laikraksts Verslo žinios un zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Savukārt, pretendentu izvērtēšanas komitejā piedalījās tirgus dalībnieki un lietpratēji, kas pārstāvēja medijus, Baltijas riska kapitāla asociācijas, finanšu attīstības institūcijas un investorus.

«Baltijas gada M&A darījums»

PZU veiktā RSA apdrošināšanas komercdarbību iegāde Baltijā, kuras kopējā vērtība bija EUR 270 miljoni, padarot to par šā gada vērtības ziņā lielāko un sarežģītāko reģiona uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu. Iegādājoties Balta (Latvijā), Lietuvos draudimas (Lietuvā) un Codan Forsikring (Igaunijā) akcijas, PZU ir stiprinājis savas stratēģiskās pozīcijas Baltijas tirgū.

Par naudu, dzīvību un veselību visvairāk Baltijā noraizējušies ir uzņēmēji Latvijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktā aptauja.

Visdrošākie ir Igaunijas uzņēmēji, bet Lietuvas biznesmeņu drošības sajūta ir nedaudz augstāka nekā vidēji Lietuvā.

Latviešu uzņēmēji ir divreiz nedrošāki par saviem kaimiņvalstu kolēģiem – tikai trīs no desmit ir droši par savu īpašumu un dzīvību, bet četri no desmit – par finansēm. Lietuvā pat septiņi no desmit uzņēmējiem ir pārliecināti par savu dzīvību, bet nedaudz vairāk kā puse – par naudu un veselību. Kopumā daudz drošāk jūtas uzņēmēji Igaunijā, piemēram, gandrīz deviņi no desmit ir droši par savu īpašumu, bet 75% arī par finansiālo situāciju.

«Atšķirības uzņēmēju viedoklī par savu drošību ir ievērojamas, dažreiz pat paradoksālas. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā uzņēmējus vairāk satrauc finansiālā situācija, pretstatā Latvijai, kur nauda rada mazāk bažu, salīdzinot ar īpašumu un dzīvību. Igaunijas rezultāti parāda šīs grupas augsto pārliecinātību, Lietuvā uzņēmēji jūtas mazāk droši nekā Igaunijā, tomēr drošības līmenis ir nedaudz augstāks kā vidēji sabiedrībā. Turpretī Latvijā uzņēmēji ir vairāk noraizējušies, salīdzinot ar sabiedrību kopumā,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Jundulas.

Latvijas apdrošināšanas tirgū no jauna lieli spēlētāji, visticamāk, neienāks, taču ir iespējama jau strādājošo kompāniju īpašnieku maiņa, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Latvijā strādājošo kompāniju skaits šim tirgum jau tāpat ir relatīvi par lielu. Tādēļ es arī nedomāju, ka mums būtu gaidāma kādu jaunu lielu spēlētāju ienākšana. Tiesa ir iespējami tādi darījumi, kādus mēs redzējām šogad, kad, piemēram, PZU nopērk jau eksistējošu uzņēmumu. Ja kāds no lielajiem uzņēmumiem izdomā, ka Baltijā atdeve nav bijusi tik liela, kā viņš kādreiz cerēja, un grib savas meitaskompānijas pārdot, un vienlaikus ir kāds, kas tieši grib izmēģināt Baltijas tirgus, tad šādi darījumi ir iespējami,» sacīja Abāšins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tāda kompānija, kas Baltijā vispār nav bijusi, un gribētu sākt visu no nulles, visticamāk nepārādīsies. «Es tādu iespējamību neredzu. Tā pati Compensa un PZU, kas šeit pēdējos gados ir ienākuši, no sākuma strādāja Lietuvā un izplešanās pa visu Baltiju bija dabiska to tālākā attīstība,» teica asociācijas vadītājs.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Apdrošināšanas AS Balta (PZU grupa) aizvadīto gadu noslēgusi ar četru miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 12%, informē kompānijas pārstāvji.

Balta parakstīto prēmiju apjoms 2016. gadā sasniedzis 75,2 miljonus eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 12% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pērn ir ap 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gads noslēgts ar neto peļņu četru miljonu eiro apmērā. BALTA saglabājusi arī līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū – tās tirgus daļa 2016. gadā sasniegusi 28%.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta pārstāvji norāda, ka galvenais Latvijas apdrošināšanas tirgus virzītājspēks 2016. gadā bija jaunu klientu un objektu apdrošināšana. Piemēram, OCTA apdrošināšanā tirgus pieaugums ir faktiski vienāds ar jaunu vieglo automašīnu pieaugumu gada laikā – 4%. Tomēr, tā kā apdrošināšanas tirgus kopumā vairāk aug uz jaunu klientu un objektu rēķina, tad rentabilitāte no apdrošināšanas darbības samazinās. Šo samazinājumu sekmē pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās atlīdzības summu pieaugums, kā rezultātā atlīdzību izmaksas pieaug ātrāk nekā prēmijas. Savukārt atlīdzību izmaksu pieaugums tiek kompensēts ar apdrošinātāju efektivitātes pieaugumu, strādājot ar zemākiem komisiju un administratīviem izdevumiem. Balta pārstāvji prognozē, ka līdzīgas tendences efektivitātes uzlabošanā turpināsies arī 2017. gadā. Vienlaikus ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk izprot apdrošināšanas nepieciešamību un izvēlas sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, – šī tendence atspoguļojas arī pieaugošajā atlīdzību skaitā. Īpaši tas ir vērojams īpašuma apdrošināšanā, piesakot ar ūdens noplūdi saistītos gadījumus un mobilo ierīču bojājumus.

Gjensidige Forsikring 2. februārī piekritusi iegādāties 99,88 procentus PZU Lietuva akciju. Iegādes cena ir 54 miljoni eiro, liecina informācija vietnē gjensidige.no.

Iegādes darījums atbilstot Gjensidige stratēģijai augt Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Rezultātā Gjensidige tirgus daļa Baltijā palielināsies no aptuveni 7 procentiem līdz 13 procentiem. Tirgus daļa Lietuvā augs no 7 procentiem līdz 21 procentam.

PZU Lietuva piedāvā vispārējus apdrošināšanas produktus. Tas darbojas arī Igaunijā un Latvijā, taču bizness šajās valstīs darījumā netiek iekļauts.

Darījumu plānots noslēgt 2015. gada trešajā ceturksnī.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta no šodienas maina savu vizuālo identitāti. Ar šo identitātes maiņu Balta pilnībā pievienojas PZU grupas uzņēmumu saimei.

Kā atklāj informācijas aģentūras un pētījumu centra SKDS pērn veiktā aptauja, lielākās bažas, lai iegādātos apdrošināšanu, klientiem rada pakalpojumu augstās cenas - tā uzskata 42% no respondentiem. Tam seko viedoklis, ka apdrošināšanas polišu noteikumi ir sagatavoti apdrošināšanas kompāniju, nevis klientu labā – tā uzskata 36,7% aptaujāto, savukārt 29,3% atzīmē, ka iemesls ir neuzticēšanās apdrošināšanas kompānijām kā tādām.

«Uzskatām, ka mums ir pienākums šos stereotipus lauzt. Līdzīgi kā ikviens darba veicējs vēlas savā darbā saskatīt jēgu un būtību, arī mēs kā uzņēmums un katrs tajā strādājošais vēlamies ikdienā darīt lietas, kas kopumā pasauli padara labāku. Šobrīd vēlamies klientiem atklāt, ka esam vēl vairāk atvērti jaunu ideju realizēšanai un attīstībai un vēlamies sasniegt jaunu attiecību kvalitāti,» identitātes maiņu skaidro valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Ņemot vērā ērču daudzumu dabā, kā arī augsto saslimstības risku, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām.

Apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām BALTA piedāvās par fiksētu vienreizēju maksājumu – 5 eiro gadā, neatkarīgi no tā, vai persona ir vakcinējusies, un tas būs pieejams gan fiziskām, gan juridiskām personām. Saslimšanas gadījumā BALTA nodrošinās vienreizēju kompensāciju 400 eiro apmērā, sniedzot finansiālu atbalstu atveseļošanās procesā.

PZU grupas uzņēmums Lietuvā – apdrošināšanas sabiedrība Lietuvos Draudimas – šādu pakalpojumu piedāvājot jau trīs gadus, un šajā laikā to izvēlējušiesi teju 15 tūkstoši iedzīvotāji.