PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Apdrošināšanas sabiedrības PZU tīrā peļņa Baltijas valstīs pērn bija 39,71 tūkstoši eiro.

Parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par 17%, sasniedzot 52,20 miljonus eiro. Arī izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 17% līdz 29,25 miljoniem eiro.

«PZU Baltijas filiāles pērn ir sasniegušas noteiktos izaugsmes mērķus – gan finanšu, gan produktu attīstības jomā. Šobrīd Latvijas un Igaunijas filiāles piedāvā pilnu klāstu apdrošināšanas produktu saviem korporatīvajiem klientiem (izņemot veselības apdrošināšanas pakalpojumu), kā arī OCTA, KASKO un ceļojumu apdrošināšanu privātpersonām,» stāsta Deivids Raipa, PZU Latvijas filiāles vadītājs.

PZU Latvijas filiāle pērn piedzīvoja strauju izaugsmi, kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 2,3 miljonus eiro, Latvijas filiālei jau ir vairāk nekā 3000 korporatīvo un vairāk nekā 19 tūkstoši privāto klientu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU Group) padome par jauno Balta valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Bogdanu Benčaku (Bogdan Benczak), liecina medijiem sniegtā informācija.

B. Benčaks kopš 1999.gada strādā Polijas apdrošinātāja PZU grupā, kurā patlaban pilda ārvalstu biznesa attīstības departamenta direktora pienākumus, kā arī ir atbildīgs par PZU grupas filiālēm Lietuvā, Ukrainā un nu arī Latvijā.

«Apdrošināšanas sabiedrības Balta padomē un valdē ir notikušas izmaiņas atbilstoši PZU stratēģijai - mūsu klientiem tas neko nemainīs, tikai ļaus iegūt augstākas kvalitātes pakalpojumus un apkalpošanu,» apgalvo B.Benčaks.

PZU grupai attīstoties Baltijas valstīs, tiek īstenota jauna paplašināšanās stratēģija. Tādēļ vakar, 22.oktobrī Latvijas Finanšu un tirgus kapitāla komisija ir apstiprinājusi Balta padomes ieceltos jaunus apdrošināšanas kompānijas valdes locekļus – valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku, kā arī par finanšu sfēru atbildīgo valdes locekli Rafalu Ribkovsku.

Apdrošināšanas kompānijas Balta (PZU Grupa) peļņa sasniegusi 542 tūkstošus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas tehniskais rezultāts ir uzlabojies par 674 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

«Pērn varējām novērot, ka apdrošināšanas kompānijas Latvijā nopelnīja nevis apdrošināšanas darbības dēļ, bet gan, pateicoties veiksmīgajām investīcijām. Tieši šī iemesla dēļ esam īpaši gandarīti par Baltas pirmā pusgada rezultātu un peļņu no apdrošināšanas darbības,» skaidro Baltas valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Pozitīvu pienesumu uzņēmuma pamatdarbības rezultātam ir devušas iepriekšējos gados veiktās aktivitātes izdevumu samazināšanas jomā, kā arī būtiskais parakstīto prēmiju apjoma pieaugums. Balta ir audzējusi parakstīto prēmiju apjomu līdz 33.4 miljoniem eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Apdrošinātāja parakstīto prēmiju apjoms ir audzis būtiski virs tirgus līmeņa, kas šajā periodā bija 7%. Daļu pieauguma ir nodrošinājis no PZU LT Latvijas filiāles pārņemtais portfelis.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) auditētā neto peļņa 2015. gadā sasniegusi 1,2 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma parakstīto prēmiju izaugsme, salīdzinot ar 2014.gadu, bija 22%, informē uzņēmuma pārstāvji.

2015. gadā Balta pārsniedza kopējos Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmes rādītājus, palielinot parakstīto prēmiju apjomu par 12 miljoniem eiro, kas nodrošinājis apdrošināšanas sabiedrībai 22% izaugsmi. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme Latvijā 2015. gadā bijusi 6 – 7% robežās. Izaugsme bija vērojama visos sabiedrības apdrošināšanas portfeļos, kā arī tika pārņemts un saglabāts PZU Lietuvas filiāles Latvijā portfelis. 2015.gadā BALTA bijusi arī lielākā nodokļu maksātāja apdrošināšanas nozarē – valsts budžetā iemaksāti 5,4 miljoni eiro.

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, kas novembrī norisinājās Lietuvā, iedibināta jauna tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

Ikgadējo apbalvojumu aizsācēji ir Eiropas Investīciju fonds (EIF), biznesa laikraksts Verslo žinios un zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Savukārt, pretendentu izvērtēšanas komitejā piedalījās tirgus dalībnieki un lietpratēji, kas pārstāvēja medijus, Baltijas riska kapitāla asociācijas, finanšu attīstības institūcijas un investorus.

«Baltijas gada M&A darījums»

PZU veiktā RSA apdrošināšanas komercdarbību iegāde Baltijā, kuras kopējā vērtība bija EUR 270 miljoni, padarot to par šā gada vērtības ziņā lielāko un sarežģītāko reģiona uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu. Iegādājoties Balta (Latvijā), Lietuvos draudimas (Lietuvā) un Codan Forsikring (Igaunijā) akcijas, PZU ir stiprinājis savas stratēģiskās pozīcijas Baltijas tirgū.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. un AAS Balta apvienošanās ziņojumu, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Latvijas apdrošināšanas tirgū no jauna lieli spēlētāji, visticamāk, neienāks, taču ir iespējama jau strādājošo kompāniju īpašnieku maiņa, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Latvijā strādājošo kompāniju skaits šim tirgum jau tāpat ir relatīvi par lielu. Tādēļ es arī nedomāju, ka mums būtu gaidāma kādu jaunu lielu spēlētāju ienākšana. Tiesa ir iespējami tādi darījumi, kādus mēs redzējām šogad, kad, piemēram, PZU nopērk jau eksistējošu uzņēmumu. Ja kāds no lielajiem uzņēmumiem izdomā, ka Baltijā atdeve nav bijusi tik liela, kā viņš kādreiz cerēja, un grib savas meitaskompānijas pārdot, un vienlaikus ir kāds, kas tieši grib izmēģināt Baltijas tirgus, tad šādi darījumi ir iespējami,» sacīja Abāšins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tāda kompānija, kas Baltijā vispār nav bijusi, un gribētu sākt visu no nulles, visticamāk nepārādīsies. «Es tādu iespējamību neredzu. Tā pati Compensa un PZU, kas šeit pēdējos gados ir ienākuši, no sākuma strādāja Lietuvā un izplešanās pa visu Baltiju bija dabiska to tālākā attīstība,» teica asociācijas vadītājs.

Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas kompānija Balta (PZU grupa) strādāja ar 96 tūkstošu eiro lielu peļņu, kas ir par 90 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, informē Baltas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anita Irbīte.

«Šogad BALTA peļņa ir uzlabojusies, galvenokārt pateicoties būtiskam apjoma pieaugumam, kā arī efektivizācijai un attiecīgam izdevumu samazinājumam. Lai panāktu šos uzlabojumus, pagājušajā gadā cietām papildu zaudējumus, norakstot aktīvus 1,4 miljonu eiro apmērā,» norāda Baltas valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Gjensidige Forsikring 2. februārī piekritusi iegādāties 99,88 procentus PZU Lietuva akciju. Iegādes cena ir 54 miljoni eiro, liecina informācija vietnē gjensidige.no.

Iegādes darījums atbilstot Gjensidige stratēģijai augt Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Rezultātā Gjensidige tirgus daļa Baltijā palielināsies no aptuveni 7 procentiem līdz 13 procentiem. Tirgus daļa Lietuvā augs no 7 procentiem līdz 21 procentam.

PZU Lietuva piedāvā vispārējus apdrošināšanas produktus. Tas darbojas arī Igaunijā un Latvijā, taču bizness šajās valstīs darījumā netiek iekļauts.

Darījumu plānots noslēgt 2015. gada trešajā ceturksnī.

Apdrošināšanas AS Balta (PZU grupa) aizvadīto gadu noslēgusi ar četru miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 12%, informē kompānijas pārstāvji.

Balta parakstīto prēmiju apjoms 2016. gadā sasniedzis 75,2 miljonus eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 12% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pērn ir ap 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gads noslēgts ar neto peļņu četru miljonu eiro apmērā. BALTA saglabājusi arī līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū – tās tirgus daļa 2016. gadā sasniegusi 28%.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta pārstāvji norāda, ka galvenais Latvijas apdrošināšanas tirgus virzītājspēks 2016. gadā bija jaunu klientu un objektu apdrošināšana. Piemēram, OCTA apdrošināšanā tirgus pieaugums ir faktiski vienāds ar jaunu vieglo automašīnu pieaugumu gada laikā – 4%. Tomēr, tā kā apdrošināšanas tirgus kopumā vairāk aug uz jaunu klientu un objektu rēķina, tad rentabilitāte no apdrošināšanas darbības samazinās. Šo samazinājumu sekmē pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās atlīdzības summu pieaugums, kā rezultātā atlīdzību izmaksas pieaug ātrāk nekā prēmijas. Savukārt atlīdzību izmaksu pieaugums tiek kompensēts ar apdrošinātāju efektivitātes pieaugumu, strādājot ar zemākiem komisiju un administratīviem izdevumiem. Balta pārstāvji prognozē, ka līdzīgas tendences efektivitātes uzlabošanā turpināsies arī 2017. gadā. Vienlaikus ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk izprot apdrošināšanas nepieciešamību un izvēlas sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, – šī tendence atspoguļojas arī pieaugošajā atlīdzību skaitā. Īpaši tas ir vērojams īpašuma apdrošināšanā, piesakot ar ūdens noplūdi saistītos gadījumus un mobilo ierīču bojājumus.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) strādājusi ar neto peļņu 3,79 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,56 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

Gada pirmajos deviņos mēnešos BALTA apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 64,5 (pēc OCTA atskaitījumiem) miljonus eiro, nodrošinot uzņēmumam 15,7% (pēc OCTA atskaitījumiem) izaugsmi un vienlaikus nedaudz apsteidzot kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas attiecīgajā periodā sasniegusi 15,0% (pirms OCTA atskaitījumiem). Savukārt pārskata periodā piekritušās atlīdzību prasības neto sastāda 35,7 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā pērn (piekritušās atlīdzību prasības – perioda atlīdzību izdevumi).

«BALTA ir uzrādījusi ļoti spēcīgu sniegumu, turklāt esam spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā nedzīvības apdrošināšanas tirgus kopumā. Pateicoties veiksmīgajai darbībai un pozitīvajiem rezultātiem, esam saglabājuši nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera pozīcijas,» uzņēmuma rezultātus komentē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), BALTA valdes priekšsēdētājs.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta no šodienas maina savu vizuālo identitāti. Ar šo identitātes maiņu Balta pilnībā pievienojas PZU grupas uzņēmumu saimei.

Kā atklāj informācijas aģentūras un pētījumu centra SKDS pērn veiktā aptauja, lielākās bažas, lai iegādātos apdrošināšanu, klientiem rada pakalpojumu augstās cenas - tā uzskata 42% no respondentiem. Tam seko viedoklis, ka apdrošināšanas polišu noteikumi ir sagatavoti apdrošināšanas kompāniju, nevis klientu labā – tā uzskata 36,7% aptaujāto, savukārt 29,3% atzīmē, ka iemesls ir neuzticēšanās apdrošināšanas kompānijām kā tādām.

«Uzskatām, ka mums ir pienākums šos stereotipus lauzt. Līdzīgi kā ikviens darba veicējs vēlas savā darbā saskatīt jēgu un būtību, arī mēs kā uzņēmums un katrs tajā strādājošais vēlamies ikdienā darīt lietas, kas kopumā pasauli padara labāku. Šobrīd vēlamies klientiem atklāt, ka esam vēl vairāk atvērti jaunu ideju realizēšanai un attīstībai un vēlamies sasniegt jaunu attiecību kvalitāti,» identitātes maiņu skaidro valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Ņemot vērā ērču daudzumu dabā, kā arī augsto saslimstības risku, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām.

Apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām BALTA piedāvās par fiksētu vienreizēju maksājumu – 5 eiro gadā, neatkarīgi no tā, vai persona ir vakcinējusies, un tas būs pieejams gan fiziskām, gan juridiskām personām. Saslimšanas gadījumā BALTA nodrošinās vienreizēju kompensāciju 400 eiro apmērā, sniedzot finansiālu atbalstu atveseļošanās procesā.

PZU grupas uzņēmums Lietuvā – apdrošināšanas sabiedrība Lietuvos Draudimas – šādu pakalpojumu piedāvājot jau trīs gadus, un šajā laikā to izvēlējušiesi teju 15 tūkstoši iedzīvotāji.

Londonā notikusi Apvienošanās un pārņemšanas darījumu ziņu dienesta Mergermarket organizētā European M&A Awards (Eiropas apbalvojums uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas darījumu jomā) ceremonija, kur starptautiskā biznesa konsultāciju un revīzijas kompānija Deloitte apbalvota kā 2014. gada labākais finanšu konsultants Baltijas valstīs, informē Deloitte pārstāvji.

Ikgadējās apbalvošanas ceremonijas laikā, ko Mergermarket organizēja 9. gadu pēc kārtas, tika nosaukti labākie eksperti finanšu konsultāciju sniegšanā, grāmatvedībā, privātā kapitāla darījumos, kā arī darījumos banku pakalpojumu sfērā un juridisko konsultāciju jomā.

Deloitte Baltijas valstu biroji sniedza konsultāciju pakalpojumus Polijas apdrošināšanas grupai PZU, pārņemot vadošās apdrošināšanas kompānijas: Lietuvos Draudimas (Lietuvā), Balta (Latvijā) un Codan Forsikring (Igaunijā). Darījuma vērtība sasniedza 258 miljonus eiro, un tas bija lielākais M&A darījums, kāds jebkad bijis apdrošināšanas nozarē Baltijā.

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) šogad līdz septembra beigām saņēmusi gandrīz 6 000 atlīdzību pieteikumu gadījumos, kad akmens vai cits priekšmets trāpījis automašīnai. Dati rāda, ka galvenokārt šādos negadījumos tiek bojāti automašīnu priekšējie vējstikli, atdurstieņi, motora pārsegi, jumti, kā arī automašīnu kreisās vai labās puses spārni. Tāpat dati rāda, ka šī gada laikā BALTA atlīdzībās par automašīnu bojājumiem krītošu vai lidojošu priekšmetu dēļ ir izmaksājusi jau vairāk nekā 820 000 eiro.

Kā liecina BALTA dati, pēdējo piecu gadu laikā kopumā ir saņemti 29 139 atlīdzību pieteikumi par automašīnu bojājumiem lidojošu priekšmetu dēļ. Atlīdzību pieteikumi rāda, ka visbiežāk šāda tipa negadījumos bojājumus izraisa akmeņi, kurus no brauktuves paceļ auto priekšā vai pretim braucošās automašīnas. Tomēr gana bieži automašīnas bojājumus gūst no arī sniega vai ledus, kas atradies uz kravas transportlīdzekļu jumta, kā arī šķembām, grants gabaliem vai zariem. Tāpat pieteikumos nereti novērojami tādi gadījumi, kad automašīna iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, jo priekšā braucošajai automašīnai pārsprāgst vai nokrīt riepa vai tās skrūves, kas trāpa aizmugurē esošajam spēkratam. Šādās situācijās ir bijuši arī gadījumi, kad aizmugurē esošā automašīna, cenšoties izvairīties no lidojošas riepas, nobrauc no ceļa un avarē.

Šā gada pirmajā ceturksni apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) peļņa sasniegusi 1,2 miljonus eiro, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bija 13%, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada pirmajā ceturksnī Balta parakstītās prēmijas sasniegušas 19,6 miljonus eiro, un tas ir par 2,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn – šis pieaugums nodrošinājis apdrošināšanas sabiedrībai 13% izaugsmi, lai gan Latvijas apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajā ceturksnī ir divreiz mazāka – 5,3%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada pirmais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 1,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta norāda, ka, neskatoties uz konkurences virzītu spiedienu uz cenām, lielākā ietekme neto peļņas uzlabojumam saistīta ar atlīdzību līmeņa samazinājumu. Pirmajā ceturksnī ievērojami mazāks bijis lielo atlīdzību (atlīdzības virs 60 tūkstošiem eiro) skaits. Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka tieši lielo atlīdzību skaits un izmaiņas ir grūti prognozējamas. Tajā pašā laikā šī perioda kārtējo atlīdzību īpatsvars turpināja palielināties – īpaši izteikti tas vērojams motoru produktos – būtiski pieaug pieteikto atlīdzību vidējais lielums, kas netiek kompensētas ar produktu cenu izmaiņām. Kā vēl viens neto peļnas pieaugumu ietekmējošs faktors ir administrācijas izdevumu samazināšana, kas lielā mērā saistīta ar informācijas tehnoloģiju izmaksu optimizāciju, un kopējā uzņēmuma efektivitātes palielināšana.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.