Pēc “Gjensidige Forsikring ASA” lēmuma pārdot savu Baltijas uzņēmumu Bogdans Benčaks (Bogdan Benczakhas) ir nolēmis atkāpties no Gjensidige Baltic ģenerāldirektora amata.

Līdz ERGO pārņemšanai uzņēmuma vadību pārņems Akšajs Sanpals (Akshay Sankpal).

Gjensidige biznesu Baltijā pārdos Ergo 

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25....

"Esmu aizvadījis aizraujošu un auglīgu gadu Gjensidige, un kopā mēs esam sasnieguši labus rezultātus. Tā kā uzņēmumam samērā tuvā nākotnē būs jauns īpašnieks, bija likumsakarīgi apsvērt savu turpmāko ceļu. Esmu nonācis pie secinājuma, ka vēlos meklēt citus izaicinājumus," saka Bogdans.

"Vēlos arī pateikties Gjensidige par iespēju būt šīs grupas vadības komandā, un esmu ļoti pateicīgs par kopā pavadīto laiku ADB Gjensidige kolēģiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Novēlu Akšajam visu to labāko turpmākajā darbā."Benčaks ieņēma Gjensidige izpilddirektora amatu Baltijā no 2023. gada jūlija.

"Vēlos pateikties Bogdanam par viņa izcilo darbu laikā, kad viņš vadīja Gjensidige Baltijas valstīs. Viņš ir attīstījis uzņēmējdarbību atbilstoši grupas plāniem un stratēģijai, bijis prasmīgs un enerģisks vadītājs. Saprotu, ka tagad viņš izvēlas doties tālāk, lai apzinātu turpmākās iespējas. Novēlu Bogdanam, lai izdodas viss iecerētais," saka ADB Gjensidige valdes priekšsēdētājs Josteins Amdals (Jostein Amdal).

Akšajs Sankpals pildīja Gjensidige Baltics pagaidu izpilddirektora pienākumus no 2022. gada novembra līdz brīdim, kad 2023. gada jūlijā Bogdans pārņēma šo amatu. Pēdējo gadu viņš bija Gjensidige Forsikring ASA korporatīvās attīstības direktors, kā arī ADB Gjensidige valdes loceklis, kurš sekoja līdzi darbībai Baltijā.

"Esmu ļoti priecīgs, ka Akšajs ir pieņēmis šo amatu. Tas nodrošina nepārtrauktību un atvieglo ierastās darbības turpināšanu uzņēmumā," saka Josteins.

Šā gada pirmajā pusgadā Gjensidige Baltijā pieauga par 10 procentiem lielākajā daļā apdrošināšanas līniju pēc bruto parakstītajām prēmijām, sasniedzot 82 miljonus eiro. Klientiem Baltijā tika atlīdzināti zaudējumi 60 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuvas klientiem mēs atlīdzinājām 36,6 miljonus eiro zaudējumu, Latvijas klientiem - 20,3 miljonus eiro un Igaunijas klientiem - 3,1 miljonu eiro.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi noteikt morālā kaitējuma atlīdzības izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu AAS Gjensidige Baltic par negadījumu, kad Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss notrieca bērnu un viņa māti.

Traģiskais satiksmes negadījums, notika Rīgā 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Abas cietušās no gūtajiem ievainojumiem mira.

Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kura ir apdrošinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme civiltiesisko atbildību ar apdrošināšanas līgumu, kurš tika noslēgts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. Gjensidige sedza arī materiālos zaudējumus – bēru izdevumus.

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību Gjensidige akadēmija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā akadēmija ir liels solis pretim vēl apmierinātākam klientam un, redzot mērķtiecību, ar kādu personāla apmācības projekts tiek īstenots, ticu – viņiem viss izdosies, norāda kompānijas Personāla attīstības vadītājs Norvēģijā Martens Skjostads (Mårten Skjøstad).

Projekta realizāciju Gjensidige Latvijā sāka pirms diviem gadiem, iepazīstot savas mātes kompānijas Norvēģijā pieredzi personāla vadībā.

«Pakāpeniski to sākām ieviest arī Latvijā un šobrīd esam pirmais Gjensidige grupas uzņēmums Baltijā, kas var lepoties ar savu akadēmiju. Pie paveiktā gan neapstāsimies un ticam, ka klienti no mūsu centieniem tikai iegūs,» stāsta AAS Gjensidige Baltic Personāla apmācību vadītājs Imants Podiņš.

PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

Ilgtermiņā risku apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» mērķis ir būt Baltijas tirgus līderiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Gjensidige» ģenerāldirektors Marjus Junduls (Marius Jundulas).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kompānijas mērķis ir būt pelnošai, nevis tikai cīnīties par tirgus daļām. «Mums ir skaidrs mērķis - strādāt tā, lai kompānija ir pelnoša, sniedzot pievienoto vērtību kā darbiniekiem, tā klientiem un akcionāriem. Tikai cīnīties par tirgus daļām nav mūsu mērķis - tas nav ilgtspējīgs plāns. Jā, pagaidām pēc iegādes un apvienošanas procesiem mūs vēl neredzat topa pirmajās vietās, bet ilgtermiņā mūsu mērķis ir būt tirgus līderiem,» teica Junduls.

Komentējot prognozes par šā gada rezultātiem, «Gjensidige» ģenerāldirektors pastāstīja, ka arī šā gada mērķis ir gadu noslēgt ar peļņu. «Pēc reorganizācijas un veiktajām pārmaiņām tas ir izaicinājums, bet pagaidām viss norit pēc plāna,» viņš piebilda.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Apdrošināšanas grupa Ziemeļvalstīs un Baltijā Gjensidige nolēmusi apvienot savus uzņēmumus Baltijas valstīs un plāno pabeigt šo procesu līdz rudenim.

Pēc juridiskās apvienošanas pabeigšanas Gjensidige grupa Baltijā darbosies kā apdrošināšanas akciju sabiedrība Gjensidige un tās filiāles Latvijā un Igaunijā. Galvenais birojs darbībai Baltijas valstīs atradīsies Viļņā. Atbildīgā persona par darbību Baltijā būs Māriuss Jundulas, kas ieņem šo amatu jau no viņa iecelšanas brīža pagājušajā oktobrī.

«Apvienojot mūsu uzņēmumus Baltijā, mēs veidojam efektīvu apvienotu organizāciju. Tas veicinās Gjensidige esošās darbības attīstību Baltijas tirgū un radīs stabilu pamatu rentablai izaugsmei šajā reģionā. Mūsu mērķis ir kļūt par šī tirgus līderiem, darbojoties elastīgi, ātri un efektīvi,» stāsta Māriuss Jundulas, ADB Gjensidige ģenerāldirektors.

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Rīgas Apgabaltiesa Anša Priedes prasībā pret apdrošinātāju Gjensidige lēmusi par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Apdrošinātājs lems par tālāko rīcību.

«Izvērtējot katru slēdzamo apdrošināšanas līgumu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, vadāmies pēc valstī spēkā esošiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kuri apdrošinātājam tāpat kā jebkurai cita personai Latvijā ir saistoši. Apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības Tiesā, kura ir izskaidrojusi, kā būtu jāinterpretē ar to saistītās direktīvas. Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu. Šodienas tiesas lēmums par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā apliecina, ka mūsu valstī tiesību normu piemērošanas jautājumos saistībā ar apdrošināšanu ir daudz problēmu. Tādēļ ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi,» skaidro ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija.

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

Šī gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kuru ievērošana tiks stingri regulēta, un par tās pārkāpumiem piemērots ievērojams sods, uzsver Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Apdrošināšana ir viena no tām nozarēm, kuras ikdienā personas datiem ir liela loma, tādēļ jaunās regulas ieviešana ne tikai prasījusi vairāku gadu sagatavošanos, bet arī veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā gan biznesa, gan klienta apkalpošanas un iekšējos jautājumos.

Vairums apdrošināšanas uzņēmumu par gatavošanos VDAR sāka domāt pirms vairāk nekā diviem gadiem, un joprojām ir jautājumi, kas ir risināmi.

«VDAR ieviešana ir process, kas joprojām turpinās, jo tas ietver pārmaiņu ieviešanu biznesa, IT, juridiskajos klientu apkalpošanas un uzņēmuma iekšējās darbības procesos. VDAR nenosaka konkrētas vadlīnijas vai darbības, kā uzņēmumam nodrošināt atbilstību VDAR, bet gan principus, kas ir jāievēro. Atbildība par šo principu pienācīgu ieviešanu ir uzņēmuma ziņā,» skaidro Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

«Būtisks valsts un pašvaldību pasūtījuma sarukums būvniecības nozarē ievērojamai daļai būvnieku šajā gadā liek savilkt jostas un kļūt radošiem jaunu pasūtījumu meklēšanā ārpus Latvijas robežām. Tomēr vairums būvnieku šogad strādā ar mazāku peļņas procentu vai vispār bez tā,» vērojot datus par apdrošināšanas tendencēm būvniecības nozarē atzīst AAS Gjensidige Baltic produktu, cenu un risku parakstīšanas daļas galvenais risku parakstītājs Baltijā Kārlis Uzuliņš.

Pēc būtiska darījumu skaita sarukuma 2014. gadā, kad kopējais līgumu skaits būvniecības jomā AAS Gjensidige Baltic saruka līdz 298 līgumiem, kas ir par simtu mazāk nekā 2013. gadā, šogad apdrošinātājs uz kopējo tirgus situāciju raugās cerīgi, kaut arī ir jūtams, ka būvniekiem pietrūkst valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecības segmentā.

«Tā dēļ būvnieku vidū saasinājusies konkurence, tiek samazināts arī peļņas procents. Taču ir arī būvnieki, kas laužas ārā no Latvijas tirgus, sekmīgi startējot konkursos par projektiem Lietuvā un Igaunijā,» tendences būvniecības nozarē raksturo Gjensidige eksperts.

Pašreiz vēl turpinās datu apkopošana un precīzu informāciju par apdrošināšanas portfeli būvniecības jomā nav pieejami. Taču sākotnējie aprēķini liecina, ka 2015. gadā kopējais būvniecībā parakstīto prēmiju apjomus AAS Gjensidige Baltic būs palielinājies par 5 %, sasniedzot 197 100 eiro apmēru. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī šā gada pirmajos mēnešos.

Valdība šodien ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. "No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas," piebilda tieslietu ministrs.

Dažu dienu laikā AAS Gjensidige Baltic izskatījusi un pieņēmusi lēmumu trešdaļā atlīdzības pieteikumu par negaisa radītajiem postījumiem. Kopējais pieteikto atlīdzību apmērs ir 27000 eiro, informē apdrošinātājs.

AAS Gjensidige Baltic Īpašumu atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs informē, ka kopumā saņemti 36 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par dabas stihiju nodarītajiem postījumiem.

Vairums apdrošināšanas pieteikumu saņemts no klientiem Rīgā un Rīgas rajonā. Kopumā gan vēja radītie postījumi nav bijuši lieli un finansiāli apjomīgi.

Lielākoties negaisā bojāti žogi, sētas, nojumes un ēku jumti. Informācija par būtiskiem postījumiem vai apjomīgiem zaudējumiem, ko negaiss būtu radījis nav saņemti, informē A.Kozirs.

Viņš gan atzīst, ka saņemto pieteikumu specifika mudina Gjensidige arī izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus, jo ne visi postījumi, ko klienti piesaka, ir paredzēti esošajā risku sarakstā.

«Nordea Bank» panākusi vienošanos, lai par aptuveni 5,5 miljardiem kronu (578,8 miljoniem eiro) iegādātos Norvēģijas apdrošināšanas uzņēmuma «Gjensidige Forsikring» interneta bankas biznesu «Gjensidige Bank», tādējādi bankai cenšoties paplašināt savus interneta bankas pakalpojumus.

Vienošanās arī paredz, ka «Nordea Bank» saviem 900 000 klientu Norvēģijā izplatīs «Gjensidige» apdrošināšanas produktus.

Pēc šī darījuma realizēšanas «Nordea Bank» iegūs papildu 176 000 klientu ar to aktīviem 4,84 miljardu eiro vērtībā.

Līdzīgi citām bankām arī «Nordea Bank» lūkojas uz interneta banku pakalpojumu izvēršanu, lai iegūtu jaunus klientus, kas aizvien vairāk izmanto internetu pirkumu un citu bankas darījumu veikšanai. Nesen banka Norvēģijā uzsāka sadarbību ar «Apple Pay».

Paredzams, ka «Nordea Bank» un «Gjensidige Bank» darījums tiks pabeigts 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Katerina Pavlidi, kura pēdējos gadus vadīja apdrošināšanas sabiedrības AAS Gjensidige Baltic Lietuvas filiāli, kļuvusi par apdrošināšanas brokeru sabiedrības BALTO LINK valdes priekšsēdētāju un pildīs arī biznesa attīstības direktores amata pienākumus Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

K. Pavlidi karjera apdrošināšanas tirgū sākās 2006. gadā, kad viņa kļuva par Nordicia Draudimas vadītāju. Kad šo uzņēmumu iegādājās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige, jaunie īpašnieki Katerinai Pavlidi uzticēja Gjensidige Baltic Lietuvas filiāles ģenerāldirektores amatu.

Kad 2015. gadā rudenī Gjensidige iegādājās apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un sākās uzņēmumu reorganizācija, Katerina Pavlidi pieņēma piedāvājumu pievienoties apdrošināšanas brokera BALTO LINK kolektīvam.

«Iespējams, šādas karjeras izmaiņas kaut kādā ziņā varētu saukt par pāriešanu barikāžu otrā pusē. Lai gan apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas brokeru pārdodamie produkti ir vienādi, tomēr darbības raksturs ievērojami atšķiras. Turklāt man radusies iespēja tuvāk iepazīties ar Latvijas apdrošināšanas tirgu, iesaistīties pārvaldes procesos visās Baltijas valstīs. Tas man ir liels izaicinājums,» saka K. Pavlidi.

Valdošā koalīcija ir vienojusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam atbalstīt Ilzes Cīrules kandidatūru, - par to šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Koalīcijas partijas šodien arī atsevišķi tikās ar Cīruli.

Par kandidātes apstiprināšanu šajā amatā 8.novembrī spriedīs valdība.

Kā ziņots, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt finanšu ministrei pretendenti Cīruli virzīt iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrija uzskata, ka Cīrule ir pretendente, kas vislabāk atbilst VID ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguvusi visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Laikā, kad Latvijā norisinājās Eiropas čempionāta basketbola spēles, nozagtas 90 bumbas, kas bija izvietotas LV zīmē – Kaļķu ielā, netālu no Brīvības pieminekļa un galvenās publiskās spēļu skatīšanās zonas, informē AAS Gjensidige Baltic.

Reklāmas instalācija LV tika veidota ar mērķi, lai popularizētu valsti, kurā norisinās šīs spēles. To kā foto objektu bija iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan Rīgas tūristi.

AAS Gjensidige Baltic, kas bija šo bumbu apdrošinātājs, atlīdzības pieteikumu par šo gadījumu saņēma 5.septembra rītā. Šo lietu šobrīd izmeklē arī Valsts policija.

Aleksejs Kozirs, AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs: «Šobrīd apdrošinātājam nav precīzas informācijas, kā tika izpostīts reklāmas objekts, cik bumbas katrs cilvēks paņēma, bet, iespējams, kāda no videokamerām to ir fiksējusi. Redzam, ka metāla ietvars ir saliekts, atvieglojot bumbu paņemšanu. Šis ir nestandarta gadījums – zagļi ir tikuši pie īpašām Molten zīmola bumbām, bet organizatori priecājas, ka ir nodrošinājušies pret zaudējumiem, bumbas apdrošinot.»

Aizvadītajā nedēļā, Rīgā, Salnas ielas daudzdzīvokļu mājas pazemes autostāvvietā bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kur 25m2 platībā dega trīs vieglās automašīnas un notika visu mājas iedzīvotāju evakuācija.

Viens no negadījumā cietušajiem automobiļiem bija apdrošināts kompānijā Gjensidige Latvija un, operatīvi izvērtējot situāciju, tika apstiprināts lēmums atlīdzināt īpašniekam radušos zaudējumus 16 500 eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas atlīdzībā ietilpa izmaksas, kas aprēķinātas par zaudējumiem, kuri radušies automobiļa degšanas rezultātā. Tajā pašā dienā, sadegušo automašīnu Honda, kurai bija iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, notikuma vietā apskatīja Gjensidige Latvija eksperti, lai novērtētu radušos bojājumus.

Ekspertīzes laikā tika secināts, ka automašīna nav atjaunojama, jo ir pilnībā izdedzis salons, kā arī karstuma rezultātā smagi cietusi automašīnas virsbūve, norāda Gjenisidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Šogad, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, dubultojies nozagto automobiļu skaits, informē apdrošināšanas sabiedrībā Gjensidige Latvija.

Pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis ar bezatslēgas aizdedzes jeb Keyless Go sistēmu aprīkoto auto zādzību skaits. Latvijā katru mēnesi tiek nozagti 20—30 automobiļi, kuru izlaides gads nepārsniedz 15 gadus. «Vieglie automobiļi, kas jaunāki par 5 gadiem, bieži ir aprīkoti ar bezatslēgas aizdedzes sistēmām (Keyless Go). Tā ir ļoti ērta autovadītājiem, taču arī pievilcīga autozagļiem. Jāatzīmē, ka zagļu iemaņas ar katru gadu pilnveidojas un viņi sāk izmantot viedas auto zagšanas tehnoloģijas un zādzības veic ātri,» stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

«Lai iedarbinātu šādu automobili, pietiek aptuveni uzminēt, kurā vietā varētu atrasties tā atslēga. Zagļi izmanto tikai dažus simtus eiro vērtu tehnoloģiju, kas palielina atslēgas darbības rādiusu. Parastais atslēgas darbības rādiuss ir daži metri, bet zagļu rīcībā esošā iekārta to paplašina līdz vairākiem simtiem metru. Ja automobilis atrodas pie mājas, kurā ir atslēga, noziedznieki to aktivizē, atslēdz durvis un iedarbina transportlīdzekli,» piebilst D. Lēvalds.