Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Visām runām par Latvijas valsts mežu privatizāciju nav nekāda pamata, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze apgalvojis ES attīstības lietu komisārs Andris Piebalgs. Taču viņš uzskata, ka no šīm runām ir arī savs labums.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Pēdējā laikā lielu rezonansi Latvijas sabiedrībā ir izraisījis notikums, kad Eiropas Komisijas interneta mājas lapā parādījās dokuments, kura nosaukumā pieminēta Latvijas valsts mežu privatizācija. Kā jūs skaidrojat šo lietu? Vai mums ir iemesls domāt par iespējamo privatizāciju?», A. Piebalgs sacījis:

«Ar šo tēmu saskāros tikai tagad, kad ir sākusies ažiotāža. Tomēr es uzskatu, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, tādēļ pats vēlējos izpētīt šā notikuma vēsturi. Tas viss saistās ar viena tirgus dalībnieka sūdzību par to, ka Latvijas valsts mežiem valsts palīdz. Iniciatīva nav no valdības, bet gan no kāda, kas sūdzējies, ka tā valsts palīdzība, kas tiek sniegta Latvijas mežiem, kropļo konkurenci. Konkurences ģenerāldirektorāts ir izskatījis šo sūdzību un konstatējis, ka tai nav iemesla. Jautājuma par privatizāciju nemaz nebija, sūdzība ir slēgta, un principā nekas vairāk nenotiek. Visām runām par privatizāciju nav nekāda pamata, jo tas nekad nav bijis ne šīs sūdzības, ne EK izskatīšanas mērķis. Kā vēl varētu nomierināt Latvijas sabiedrību? Manā skatījumā, Latvijā ir ļoti skaidri privatizācijas likumi. Neviens nevar privatizēt kaut ko aiz muguras, piemēram, Latvijas valsts mežus, jo te uzreiz vajag Saeimas atbalstu un jāveic citas procedūras. Tā ka šeit nav nekādu risku, un Eiropas Komisijā nav veikti nekādi priekšdarbi, lai varētu uzņēmumu privatizēt.

Jautājumā par pazemināto PVN likmju piemērošanu apkurei, mācību grāmatām, medikamentiem Ministru prezidents sācis «klusiņām» pievienoties Tautas partijas pozīcijai.

TP pozīcija esot, ka akcīzes nodoklis nav jāievieš pirms ES prasītā termiņa – 2014. gada 1. janvāra. Uzsverot to, ka ir fakti, kas liecina – sarunas par valsts uzņēmumu privatizāciju notiek, TP līderis, atzina, ka atbalsta Lattelekom valsts daļas privatizāciju, jo šajā nozarē vairs nepastāv monopols. Par šā uzņēmuma privatizāciju vairākas tikšanās esot bijušas arī ekonomikas ministram Artim Kamparam. Savukārt piesardzīgi viņš izturoties pret Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, jo, iespējams, ka enerģētikas liberalizācija Eiropas Savienībā tikšot pārskatīta un, iespējams, atgriezīsies regulētais tirgus.

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien, 19.oktobrī apstiprināja jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, informē pašvaldībā.

Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek ierosināts un pārskatīts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals dzīvojamai mājai, kurai privatizācija uzsākta saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumu Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju<http://likumi.lv/ta/id/70529-par-kooperativo-dzivoklu-privatizaciju>.

Pilsētā dažkārt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi - ir daudz lielāka, nekā būtu nepieciešams un rada mājas īpašniekiem papildus izdevumus gan apsaimniekojot, gan maksājot zemes nodokli.

Premjers Valdis Domrovskis (JL) raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka vienreiz esot jābeidz izplatīt baumas saistībā ar valsts uzņēmumu privatizāciju.

Viņš skaidroja, ka izveidotā darba grupa nelemšot par valstij piederošo uzņēmumu privatizāciju. Tās darbs lielā mērā saistīts ar jautājumu par valsts uzņēmumu pārvaldīšanas uzlabošanas iespējām. Darba grupas padarītā rezultāti būs pieejami septembra beigās.

Bet runājot par privatizāciju, premjers atkārtoja, ka jau vairākkārt ziņots, ka valdība negrasās vērt vaļā neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu. Viņš arī piebilda, ka par to tiekot izplatīta dezinformācija.

«Tuvākajā laikā mēs neplānojam lielas uzņēmumu privatizācijas, jo patlaban nav arī atbilstošas tirgus situācijas. Savukārt attiecībā uz airBaltic jāatceras, ka tur nesen ir ieguldīti 14 milj. valsts kapitāla un būtu svarīgi saglabāt nacionālās aviosabiedrības statusu. Protams, ir interese par airBaltic privatizācija, taču mēs interesentiem esam norādījuši, ka patlaban šādu plānu nav,» norādīja V.Dombrovsksi.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Lai gan augstas amatpersonas atzīst, ka valstij piederošie lielie uzņēmumi netiks privatizēti, Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta oficiālajā mājaslapā publicēts dokuments ar nosaukumu «Par atbalstu Latvijas valsts mežu privatizēšanā», raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Premjers Valdis Dombrovskis nav vēlējies uzklausīt jautājumu, kādēļ Latvijas valdība lūdz atbalstu, savukārt premjera preses sekretāre Līga Krapāne vien norādījusi, ka «tā ir falsifikācija».

EK Konkurences ģenerāldirektorāta pieņemto lēmumu sarakstā redzams, ka 2009. gada 26. jūnijā ģenerāldirektorātā lemts «Par atbalstu Latvijas valsts mežu privatizēšanā». Tāpat internetā norādīts, ka lēmuma teksta «publiskojamā versija pašlaik nav pieejama. To publiskos, tiklīdz no dokumenta izņems konfidenciālu informāciju.»

Vairāki EK dokumentu aprites zinātāji laikrakstam skaidrojuši, ka no iepriekšminētā nepārprotami izriet, ka Latvijas valdība lūgusi EK atbalstu kāda jautājuma risināšanā, kas saistīts ar vēlmi privatizēt valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Šodien Ministru kabineta komitejā, izskatot likumprojektu par kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, izcēlās spraiga diskusija starp premjerministru Valdi Dombrovski (V) un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu par iespējamo privatizācijas procesa atvēršanu, kurā netika taupīti dažādi spilgti apzīmējumi.

Dombrovskis, komentējot Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, netaupīja spilgtus epitetus, atgādinot, ka vairākkārt ir vērsis uzmanību, ka tas, kas ir saprotams ar turpmāku kapitālsabiedrību pārvaldības kārtību, ir «prihvatizācija».

«Fantastiski, ko esat šeit sarakstījuši - reizi trīs gados pārvērtēt valsts līdzdalību, kur lēmums būs vispārējais administratīvais akts. Fantastika, visi prihvatizatori būs klāt un pārsūdzēs administratīvos aktus,» teica premjers, piebilstot, ka ir jāatceras, cik ilgi tiesās norit lietu izskatīšana, proti, tas nozīmēs, ka līdz nākamajam izvērtēšanas periodam tiesas vēl skatīs iepriekš iesniegtās pārsūdzības.

Saruna par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom pārdošanu valdībā varētu atsākties nākamā gada sākumā, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs norādīja, ka vispirms būs jāvienojas par šo uzņēmumu pārdošanas principiem.

«Nākamā gada sākumā, iespējams, varam sagaidīt, ka valdība pie šīs diskusijas atgriezīsies,» teica Pavļuts.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka valsts patur savus aktīvus uzņēmumos LMT un Lattelecom, ministrs skaidroja, ka par to skaidra vienošanās vēl nav panākta, tāpēc šis jautājums nav minēts valdības deklarācijā.

Jau ziņots, par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) privatizāciju būtu jālemj jau nākamajai Saeimai un valdībai, šā gada jūnijā sacīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).

Latvijas Olu ražotāju asociācija nosūtījusi vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurā aicina veikt pārbaudes saistībā ar Ogres novada domes rīcību, ļaujot uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Madlienas pagastā, lai gan šī kompānija neatbilst likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos noteiktajiem zemes iegādes nosacījumiem.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas Izpilddirektore Anna Ērliha pauda pārliecību, ka Ukrainas un Latvijas investoru grupas «Ovostar Union» uzņēmums «Gallusman» neatbilst nevienam no likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos uzskaitītajiem subjektiem, lai šis uzņēmums varētu iegādāties Latvijas zemi.

Vēstulē KNAB, atsaucoties uz likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos norādīto, asociācija atgādina, ka Latvijas zemi var iegūt īpašumā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, Latvijas valsts un atvasinātas publiskas personas, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kā arī tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, kuras reģistrētas kā nodokļu maksātājs Latvijā.

Kopš SOLVIT centra izveides Latvijā 2004. gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai 2 uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm. Savukārt, šī gada jūnijā un jūlijā ir saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas stājās spēkā šī gada1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši Eiropas Savienības (ES) pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2.pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Latvijas SOLVIT centrs ir konstatējis, ka grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» pirmšķietami ir uzskatāmi par diskriminējošiem, kā arī noteiktās prasības ierobežo brīvu kapitāla apriti un neatbilst samērīguma principam.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Pastāv neprivatizējamo uzņēmumu saraksts, un valdība to negrasās vērt vaļā, raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Uz jautājumu, kā kliedēt bažas par lielo valsts uzņēmumu, to meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kuros tiem ir kapitāldaļas, privatizāciju V.Dombrovskis atbildēja: «Ziniet, Jaundžeikara kungam šādas privatizācijas shēmas varētu būt pazīstamas, jo laikā, kad Ainārs Šlesers bija satiksmes ministrs, tādā veidā notika mēģinājums privatizēt Latvijas pastu. Proti, nodalot Latvijas pasta nodaļu tīklu, kurā ir visi būtiskākie Latvijas pasta aktīvi , un notirgojot tos caur Pasta banku. Mēs ar šāda veida privatizācijas shēmām, kādām nodarbojas iepriekšējā valdība, negrasāmies nodarboties.»

Premjers arī skaidroja, ka patlaban darba grupa veic valsts uzņēmumu inventarizāciju, proti, skatās, kādā veidā nodrošināt labāku to pārvaldību, tai skaitā dažu uzņēmumu iespējamo pārveidošanu par aģentūrām. «Protams, mēs neizslēdzam arī atsevišķu uzņēmumu privatizāciju, bet ir svarīgi, lai būtu labvēlīga tirgus situācija. Tās varētu būt, piemēram, Lattelecom kapitāldaļas, par kurām jau 2007.gadā valdība palaida garām labu piedāvājumu, kā arī tās varētu būt arī LMT kapitāldaļas.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.