Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Zemes īpašumu īpatsvars valstī pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 3,4%, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) pārskats, kas veidots, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētos datus.

Savukārt par 3,2% samazinājies valstij zemesgrāmatā neierakstītās zemes apjoms (valstij piekritīga zeme), kas liecina, ka 2013.gadā visintensīvāk turpinājies tieši valstij piederošo īpašumu formēšanas un sakārtošanas process valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Sadalījumā pēc zemes īpašnieka statusa novērojams, ka arī 2013.gadā līdera lomu saglabā fizisko personu īpašumā esoša zeme, lai gan šādu īpašnieku īpatsvars ir samazinājies par 0,9%. Savukārt vērojams pieaugums juridisko personu īpašumā un valsts institūciju īpašumā esošai zemei, attiecīgi par 1,1% un 3,2% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.

Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija Altum, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Altum pārstāvji.

Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā.

Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē – 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā – 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē – 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē – 10 īpašumus (197 hektāri).

Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, informē Saeimas Preses dienests.

Šādu izmaiņu mērķis ir mūsu valsts zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, veicinot iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1.novembrī.

«Zeme ir mūsu valsts pamatvērtība un nacionālā bagātība, tāpēc nedrīkstam ļaut to izsaimniekot. Ar izmaiņām plānojam noteikt, ka priekšroka zemes iegādei laukos būs tiem cilvēkiem, kas nodarbojas tieši ar lauksaimniecību, nevis tiem, kas gūst peļņu, tikai pērkot un pārdodot zemi. Vēlamies, lai iedzīvotāji zemi izmantotu lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Slieku kompostu izmanto vairāk bioloģisko lauksaimniecības uzņēmumu, to pieprasa arī zaļi domājoši dārzu entuziasti un profesionāli dārznieki

Latvijā biohumusu jeb slieku kompostu nodrošina vairāk nekā desmit ražotāji. Latvijas Augu aizsardzības dienesta (LADD) mājaslapā ir apkopota informācija par visiem ražotājiem, kā arī iespējams iepazīties ar produkta ķīmisko sastāvu, kas ir atšķirīgs. LADD uzskaita visus tos biohumusa ražotājus, kuri savu produkciju tirgo, savukārt tos, kuri šo organisko mēslošanas līdzekli iegūst savā mazdārziņā, lieto paši vai dalās ar kaimiņiem, dienests neapkopo, informē LADD Agroķīmijas departamenta vadītāja Skaidrīte Rulle.

Vairo zaļos pirkstiņus

Pieprasījums pēc biohumusa palielinās, jo cilvēki vēlas dzīvot tīrā zemē, audzēt un patērēt veselīgu pārtiku, kas ir iespējams tad, ja tiek izmantots ekoloģiski tīrs, patērētājiem un apkārtējai videi draudzīgs mēslojums, kāds ir arī slieku komposts, skaidro SIA Eko Zeme valdes priekšsēdētāja Aiga Freiberga, kuras vadītais uzņēmums slieku kompostu Mežotnē (Bauskas novadā) ražo jau astoņus gadus. SIA Eko Zeme ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kur liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā izvērsta 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns ražošanas cikls – sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi (žāvēšanu un sijāšanu), līdz pat biohumusa saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016.gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017.gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.

Kopš darbības sākumā 2015.gada jūlijā fonds iegādājies 112 īpašumus 2038 hektāru platībā par kopējo summu 4,6 miljoni eiro. Tajā skaitā, Zemes fonds ir atgriezis lauksaimniecībā septiņus īpašumus, kas bija ilgstoši nekopti, aizauguši, un uz iegādes brīdi nebija lauksaimniecības vajadzībām izmantojami. Šie īpašumi, kopumā 72 hektāri, ir vai tuvākajā laikā tiks iznomāti lauksaimniekiem.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš komentē: «Nākamajā gadā Zemes fonda darbību plānojam līdzīgā apjomā kā šogad, iegādājoties līdz 1500 hektāriem zemes, kuriem ir potenciāls tikt atgrieztiem lauksaimnieciskajā darbībā. Šajos darījumos plānojam ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Būtiski, ka jau no 2017.gada 1.janvāra privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, nebūs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nodokļa atcelšanu un tādējādi visiem zemes pārdevējiem vienādus noteikumus esam panākuši, sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām un pateicoties situācijas izpratnei no lēmumpieņēmēju puses.

Augstākās tiesa apmierinājusi gaļas ražotāja SIA Servilat prasību pret citu gaļas produktu ražotāju SIA Kuršu Zeme par preču zīmes Nostaļģija nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu.

Tiesa aizliedza SIA Kuršu Zeme preču zīmes prettiesisku izmantošanu, tai skaitā, lietot apzīmējumu No Algia uz precēm vai to iepakojuma, piedāvāt, laist tirgū un uzglabāt attiecīgās preces šādiem nolūkiem, kā arī veikt jebkādu komercdarbību saistībā ar minēto apzīmējumu.Tāpat SIA Kuršu zeme aizliegts izmantot dažādas grafiskas zīmes - No salikumu, kas līdzīgs ar sirpja un āmura savienojumam, kas apgriezts par 180 grādiem.

Tiesa arī uzlika par pienākumu SIA Kuršu Zeme trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža pilnībā izņemt no tirdzniecības un iznīcināt preces, kas marķētas ar apzīmējumu No Algia. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams 10.oktobrī un pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.