VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.
Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.
Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.
Atbilstoši MK noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim ir uzstādīti kopumā seši nefinanšu mērķi, no kuriem pieci ir atbilstoši biznesa virzieniem. Vairāki nefinanšu mērķi nosaka PA uzdevumus, kas veicami līdz 2019. gada 31. decembrim, lai vidējā termiņā Latvijā pabeigtu vairāk nekā 20 gadus īstenoto zemes reformu un sekmētu privatizācijas procesa pabeigšanu.
Stratēģijā noteikts, ka līdz 2019. gada 31. decembrim privatizācijai tiks piedāvāti visi PA valdījumā esošie zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti, attiecībā uz kuru privatizāciju nepastāv šķēršļi, piedāvājot tos privatizēt pirmpirkuma tiesīgajām personām vai atklātā izsolē.
Stratēģija paredz, ka līdz 2019. gada 31. decembrim tiks pieņemti lēmumi par visu privatizācijai nodoto valsts dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu, un visi tajās esošie dzīvokļu īpašumi tiks piedāvāti privatizācijai dzīvojamo telpu īrniekiem vai atklātā izsolē. Gadījumā, ja dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas tiesības netiks izmantotas likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, tiks veikta šo valsts īpašumu atsavināšana saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Turpinot pārvaldīt valsts īpašumā esošos dzīvokļus un dzīvojamo māju neprivatizētās daļas, plānots pakāpeniski samazināt PA valdījumā esošo valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu skaitu.
PA arī turpmāk nodrošinās tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu, attiecībā uz kurām MK ir pieņēmis lēmumu par valsts līdzdalības izbeigšanu, kā arī problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību) pārvaldību. Tā kā privatizācija ir attiecināma arī uz valstij piederošām kapitāla daļām Lattelecom un Latvijas Mobilais Telefons, bet lēmums par to turpmāko pārvaldības vai privatizācijas īstenošanas modeli ir jāpieņem MK, stratēģija neparedz konkrētas darbības attiecībā uz šo kapitāla daļu privatizācijas pabeigšanu. Jāņem vērā, ka dažas no PA meitas sabiedrībām ir saistītas ar valsts atbalstu, tādēļ to pārvaldības procesā vērā ņemami Eiropas Komisijas pieņemtie saistošie lēmumi, kuri, cita starpā, nosaka termiņu valsts atbalsta atmaksai un darbības izbeigšanai.
PA nodrošina valsts zemesgabalu, nekustamā īpašuma objektu, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu, kapitāla daļu pirkuma līgumos iekļauto privatizācijas un atsavināšanas nosacījumu izpildes kontroli - parādu administrēšanu, līgumos noteikto darbību veikšanu pēc līguma noslēgšanas līdz privatizācijas pabeigšanai vai visu saistību izpildei. PA kontrolē esošie līgumi ietver gan monetāra, gan nemonetāra rakstura saistības. Atbilstoši šobrīd normatīvajos aktos noteiktajam, valsts īpašumu objektu un zemesgabalu pircējiem ir paredzēta iespēja veikt norēķinus par iegādātajiem zemes gabaliem un nekustamā īpašuma objektiem ar 10 gadu nomaksas periodu, dzīvokļu īpašumiem - ar 5 gadu nomaksas periodu.
Jāatzīmē, ka PA portfeļa sastāvs ir dinamisks - tas samazinās, veicot īpašuma objektu privatizāciju un atsavināšanu, bet vienlaikus to papildina īpašumi, kurus tā pārņem savā valdījumā vai turējumā atbilstoši MK lēmumiem.
PA nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu, kā arī veic sertifikātu pārskaitījumus fiziskām un juridiskām personām. Pagājušā gadā ieviestās izmaiņas privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanā ir virzītas uz sistēmas efektivitātes uzlabošanu, un turpmākajā periodā paredzēts neaktīvo kontu skaita samazinājums. Uz 2017. gada 31. decembri kopumā valstī neizmantoti bija 2,50 milj. privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikāti 99,38 milj. euro nominālvērtībā jeb 2,2% no valstī kopumā piešķirto sertifikātu kopskaita. Kopējais kontu skaits, kuros bija privatizācijas sertifikāti (jeb aktīvie konti), bija 380 088.