To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.
Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.
Toreiz nodomāju – labi, ka neesam vēl sākuši tiesāties par tādiem absurdiem, kā to dara Amerikā. Gan jau viss nostāsies savās vietās.
Tagad izskatās, ka viss tiešām ir nostājies savās vietās.AS Grindeks mazākumakcionārs, kurš centās no Kirova Lipmana iztiesāt nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, ir zaudējis. Divās tiesu instancēs prasība kā nepamatota tika noraidīta, Augstākā tiesa kasācijas sūdzību nepieņēma.
Tāds pat rezultāts ir piemeklējis Privatizācijas aģentūru, kasno Lipmanu ģimenes centās piedzīt krietni lielāku summu - 1,9 miljonus eiro. Turklāt prasība bija uzskatāmi aiz matiem pievilkta.
Vispirms aģentūra, pildot valdības uzdevumu, pārdeva Grindeks akcijas par ārkārtīgi zemu cenu (3,85 eiro gabalā laika periodā, kad to vidējā cena bija virs 5 eiro). Pēc tam, kad atsevišķi Saeimas deputāti sāka paust neapmierinātību par klajo nesaimnieciskumu, Privatizācijas aģentūra par vainīgo mēģināja padarīt Kirovu Lipmanu un piedzīt no viņa ģimenes pašas iestādes radītos zaudējumus. Viņi, lūk, neesot izteikuši akciju atpirkšanas piedāvājumu. PA nemulsināja par fakts, ka tajā laikā akcijas nemaz nebija tās valdījumā.
Varētu teikt – uzvarējusi taisnība un veselais saprāts. Valsts iestāde, kas vienkārši noslogoja tiesu sistēmu bez pamatotām cerībām uz sev labvēlīgu iznākumu, ir cietusi apkaunojošu zaudējumu un tagad apmaksās tiesvedības zaudējumus.
Stop! Te arī sākas nākamā skumjā daļa sāgā «Valsts iestāde pret Lipmanu». Maksāsim jau mēs visi - nodokļu maksātāji. Ne jau Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs vai kādreizējais ekonomikas ministrs, tagad deputāts Arvils Ašeradens maksās no savas kabatas. Diemžēl jāsecina – viss notiks tā, kā tas notiek vienmēr.
Cik gan mēs vispār zinām gadījumus, kad par nesaimniecisku amata pienākumu pildīšanu un zaudējumu nodarīšanu valstij ir nācis maksāt amatpersonām? Goda vārds, neatceros. Un, ja nekas nemainīsies, nemaksās nekādi ašeradeni, loginovi un citi viņiem līdzīgie «menedžeri», kuru galvenais talants ir spēja šķiesties ar valsts un nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Domāju, ka svarīgāk par amatpersonu bezjēdzīgi «notiesāto» līdzekļu atgūšanu ir panākt, lai nevienam šādam loginovam turpmāk neienāktu prātā vispirms rīkoties kā robotiem, par sviestmaizi iztirgojot iestādei nodotās uzņēmuma akcijas, bet pēc tam sākt bezcerīgas tiesāšanās, lai attālinātu soda dienu.
Tāpēc - varbūt valsts pārvalde beidzot būs tik laipna, ka piedzīs nodarītos zaudējumus, tā radot precedentu, kam būs pozitīva ietekme nākotnē? Interesanti zināt, ko par to visu domā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro?
