Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Kirovs Lipmans gatavojas meklēt taisnību tiesā Eiropā saistībā ar Latvijas tiesas spriedumu pēc SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") prasības piedzīt no "Grindeks" akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

"Tas ir noziegums valsts līmenī! Noziegums!" sacīja Lipmans, komentējot spēkā stājušos spriedumu, kas paredz, ka abiem Lipmaniem solidāri būs valstij jāatmaksā vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Lipmaniem būs valstij jāatmaksā 1,9 miljoni eiro 

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks"...

Viņš uzsvēra, ka "divi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšnieki" esot parakstījuši dokumentu, kas apliecina, ka viņa dēlam Filipam ir tiesības pirkt "Grindeks" akcijas, un tas neradīs nekādas problēmas attiecībā uz viņam piederošo akciju daudzumu.

"Tur ir skaidri un gaiši rakstīts - nē, jums [Filipam Lipmanam] ir sava ģimene, savi bērni, jūs nekādi neesat saistīts ar veco Lipmanu ģimeni, jūs varat pirkt. Un pēdējā rindiņa vēl bija rakstīts, ka tās ir beztermiņa tiesības," apgalvoja Lipmans.

Pašreiz viņa juristi gatavojot pieteikumu, lai ar sūdzību vērstos tiesā Eiropā, tomēr viņš neprecizēja, vai tā varētu būt Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai Eiropas Savienības tiesa.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, informēja tiesā.

Lietas pamatā ir FKTK konstatētais, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Lipmani rīkojas saskaņoti un kopā bija ieguvuši līdzdalību "Grindeks" kapitālā 50,02% apmērā, bet pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Par to Lipmaniem tika piemērotas soda naudas, bet Ministru kabineta 2017.gada 21.februārī pilnvaroja Privatizācijas aģentūru (tagad "Possessor") Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret viņiem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam.

Zaudējumi nodarīti, neizsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. 2016.gada 8.novembrī izsolē biržā "Nasdaq Riga" tika pārdotas visas valstij piederošās "Grindeks" akcijas par 3,85 eiro katra. Tādējādi valsts tai piederošos 2,29% "Grindeks" akciju pārdeva par 846 153 eiro. Savukārt, ja Lipmanu ģimene izteiktu akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, vienas akcijas cenai vajadzēja būt 12,51 eiro. Līdz ar to valstij nodarīt 1 903 294 eiro zaudējumi.

"Possessor" iepriekš pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

"Possessor" pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā esot vairākkārt tikušies ar Lipmaniem un viņu pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, taču nesekmīgi. "Possessor" arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, neizpildot pienākumu izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

2019.gadā FKTK Lipmaniem atkal piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas arī notika, un patlaban uzņēmumam "Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs, Anna un Filips Lipmani, pieder 96,78% no "Grindeks" kapitāla. SIA "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,3%, viņa sievai Annai Lipmanei - 21,7%, bet dēlam Filipam Lipmanam - 35% daļu.

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem atlīdzināt zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā.

Izvērtējot Lipmanu kasācijas sūdzībās minētos argumentus, AT nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. AT lēmums nav pārsūdzams.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir galvenie AS Olainfarm nākotnes izaugsmes stūrakmeņi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes loceklis Andrejs Leibovičs. Viņš atklāj, ka, pārņemot uzņēmumu, izrādījies - 2021. gadā tas bijis tādā pat stāvoklī kā 2017. gadā, bet tie ir pazaudēti gadi, kurus nav iespējams atgūt, pat investējot lielas summas.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija 1,5 gadus pēc tam, kad SIA AB City kļuva par viena no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā — Olainfarm - īpašnieku?

Vispirms šajā — 1,5 gadu laikā – ir būtiski mainījusies visa pasaule, jo īpaši pēc 2022. gada 24. februāra, kad Ukrainā sākās karš, jo tajā iesaistītās valstis — Krievija, Baltkrievija un Ukraina - ģenerēja apmēram 57% Olainfarm ienākumu. Faktiski pusgadu pēc tam, kad kļuvām par Olainfarm īpašniekiem, lielākais noieta tirgus atrodas karadarbības zonā, un tas nozīmē, ka tas kā ienākumu avots ir ļoti nedrošs un jebkurā brīdī var būt pilnībā slēgts. Tā ir vājākā pozīcija, tāpēc notiek intensīvs darbs pie jauniem produktiem un to jaunajiem potenciālajiem noieta tirgiem. Nenoliedzami, ka šis process prasa daudz laika, un šodien uzdevums ir, cik vien iespējams, saīsināt šo termiņu. To var saīsināt, iegādājoties jau esošu medikamentu reģistrācijas apliecības vai nepieciešamā produkta licenci.

Farmācijas uzņēmuma “Olainfarm” akcionāru sapulce 22. septembrī apstiprinājusi dinamiskāku stratēģijas īstenošanu ar koncentrētāku vadības komandu, lai ar pētniecības un inovāciju palīdzību nostiprinātos Rietumu tirgos.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Bundulis. Valde turpmāk darbosies trīs cilvēku sastāvā līdzšinējo četru vietā, un darbu valdē veiks arī Andris Jegorovs un Jānis Leimanis.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš pārraudzīja sekmīgu uzņēmuma transformāciju no biržas par privāto uzņēmumu un uzsāka optimizācijas procesus, turpmāk vadīs uzņēmuma padomi piecu cilvēku sastāvā. Šāda uzņēmuma līderības kompetenču koncentrēšana valdē un padomē ļaus mērķtiecīgāk īstenot pērnā gada nogalē publiskoto stratēģisko attīstību Rietumu tirgos un pilnvērtīgi investēt jaunu produktu izstrādē un pētniecībā.

“Esmu pagodināts jaunajā līderības modelī strādāt kopā ar farmācijas, finanšu, vadības un korporatīvās pārvaldības jomas līderiem, kas kopā ar savām komandām radīs jaunu produktu portfeli, paplašinās tirgus daļu Latvijā un visā Baltijas reģionā, kā arī virzīsies Rietumeiropas tirgos. Mūsu mērķis ir būt starp 10 lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā. Līdzšinējā vadības struktūrā esam sagatavojuši labus priekšnoteikumus mūsu mērķu sasniegšanai, tagad varēsim tos īstenot vēl straujāk!” norāda “Olainfarm” jaunais valdes priekšsēdētājs J.Bundulis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Asociētā partnera statusā Prudentia komandai kopš 1.novembra pievienojas Agris Grīnbergs, kurš koncentrēsies uz lielo M&A darījumu vadīšanu Baltijā, kā arī stiprinās Prudentia pozīcijas privātā kapitāla pārvaldīšanas jomā.

“Esam gandarīti, ka mūsu komandai pievienojas tik augsta līmeņa profesionālis ar ilggadīgu pieredzi korporatīvajās finansēs un privātā kapitāla pārvaldīšanā. Ticam, ka līdz ar Agra Grīnberga pievienošanos Prudentia, mūsu komanda kļūs stiprāka un uzkrātā pieredze - daudzveidīgāka, ko novērtēs arī mūsu klienti”, uzsver Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

“Esmu patiesi priecīgi pieņemt jauno profesionālo izaicinājumu, pievienojoties vienai no lielākajām korporatīvo finanšu komandām Baltijā. Mans galvenais uzdevums un mērķis būs palīdzēt Prudentia klientiem sasniegt augstākus mērķus Baltijā un pasaulē, kā arī attīstīt privātā kapitāla pārvaldīšanas piedāvājumu”, atklāj A.Grīnbergs.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma Latvijā ir aizgājusi pilnīgi greizi, šādu vērtējumu intervijā LTV "Rīta panorāmai" sniedza Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš pauda neapmierinātību ar to, ka no šī gada budžeta jāatdod 125 miljoni eiro citām pašvaldībām finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Pēc viņa vārdiem, kamēr Rīgai ņems nost tik lielas naudas summas, tikmēr visu galvaspilsētas vajadzību apmierināšanai finanšu nepietiks.

Viņa skatījumā, šobrīd finanšu izlīdzināšanas sistēma ir aizgājusi pilnīgi greizi, jo finansējumu saņem arī pašvaldības, kurām nauda nepieciešama nevis pamata, bet papildfunkciju veikšanai.

Šo piektdien Staķis plānojis tikties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), lai runātu par pašvaldību finanšu jautājumu regulējumu un iespējamām izmaiņām sistēmā.

Mērs stāstīja, ka vairāk par apturēto pilsētas attīstības plānu investīciju piesaisti galvaspilsētai negatīvi ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā rezultātā tikuši apturēti trīs lieli investīciju projekti. Ar šiem investoriem joprojām tiek uzturēti kontakti, klāstīja politiķis.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Farmācija ir daudzšķautnaina industrija, kurā nepieciešami ļoti daudz un dažādi speciālisti, tāpēc es esmu pārliecināts, ka komandai ir galvenā loma, lai bizness šajā nozarē varētu kļūt par veiksmes stāstu, domā Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Ir ļoti svarīgi, lai visi cilvēki komandā būtu uz viena viļņa, spriež J.Bundulis, uzsverot, ka jebkuras veiksmīgas komandas pamatā ir prasme veidot savstarpējās attiecības. Man ir svarīgi, lai šīs attiecības būtu godīgas, cieņpilnas un vērstas uz kopīgiem sasniegumiem, atzīmē J.Bundulis. Viens no maniem pamata principiem ir nekad nemelot - ne sev, ne citiem, tāpēc šo spēju augstu novērtēju gan savos kolēģos un komandā, gan sadarbības partneros, pauž Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Virziens skaidrs

Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem manī mitusi jau kopš bērnības, jo, kad biju pavisam mazs, gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, atminas J.Bundulis. “Skolas vecumā savukārt jau zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar dabaszinātnēm. Man ļoti patika un padevās visi eksaktie priekšmeti, jo īpaši matemātika. Tajā noteikti savs nopelns ir arī manam matemātikas skolotājam, kurš mācēja radīt interesi par šo jomu. Manu vēlmi pēc vidusskolas beigšanas studēt dabaszinātnes noteikti ietekmēja arī mamma, kas visu mūžu strādāja Rīgas Farmaceitiskās fabrikas Kvalitātes kontrolē,” stāsta Olainfarm valdes priekšsēdētājs, kurš dzīves laikā ieguvis divus doktora grādus - vienu ķīmijā, bet otro - bioloģijā.“Studēt dabaszinātnes man likās loģiski, jo mani vienmēr ir interesējusi daba, procesi tajā un mijiedarbība ar cilvēku.