20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.
Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.
Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?
LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.
Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?
Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.
Digitalizācija, transporta infrastruktūra... Šajā virzienā arī būs sarunas forumā?
Investīcijas jebkurā no minētajiem sektoriem ir prioritāras arī Latvijai, bet galvenais noteikums to veikšanai ir ilgtspēja. Trīs jūru fonds investē privātā sektora uzņēmumos, ienākot to pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka jebkuru investīciju gadījumā no fonda ir runa par privātās publiskās partnerības (PPP) projektu. Latvijā līdz šim nav pārāk daudz veiksmīgu PPP piemēru. Ja atceramies fotoradaru piemēru, tad tas nav gluži veiksmes stāsts. Šobrīd vienīgais piemērs, kas var kalpot par paraugu, ir Ķekavas apvedceļš. Ja mēs gribam uzlabot mūsu infrastruktūru un nevēlamies to darīt par aizņemtu naudu, neaudzējot valsts parādu, tad PPP ir vēl viena iespēja, kuru var izmantot. To arī norāda OECD pētījums, kurā ir ieteikums Latvijai diversificēt vajadzību finansēšanas kārtību. Proti, ne viss ir jāfinansē no valsts budžeta. Ir daļa, par ko atbildību var uzņemties privātais sektors. Lai šādi projekti tiktu realizēti, pirmkārt, ir nepieciešams politisks atbalsts, bet, otrkārt, ir vajadzīgs arī finansējums. Trīs jūru fonds piedāvā šādu finansējumu, runājot gan par transporta infrastruktūru, gan investīcijām digitalizācijā.
Visu rakstu lasiet 21.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
