Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītāja “Sirin Development” jaunais loģistikas parks pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā, tuvojas noslēguma fāzei, un tam tikko nosvinēti pirmās kārtas spāru svētki.

“Sirin Park Marupe” loģistikas parka kopējā platība sasniegs 27 000 kvadrātmetru, un tā izveidē plānots investēt 20 miljonus eiro.

Kopumā “Sirin Development” Latvijā šobrīd attīsta trīs loģistikas un biznesa parku projektus – “Sirin Park Marupe” loģistikas parku Grenču ielā, biznesa parku Dreiliņos un “Sirin Park Rumbula” parka paplašināšanās projektu Latgales ielā. “

Sirin Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām.

“Sirin Development” jau ir noslēdzis arī pirmo sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu jaunajā loģistikas parkā ar vienu no vadošajiem ASV bezpilota lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”. “Starptautiskā pieredze rāda, ka atbilstošas loģistikas infrastruktūras izbūve lidostas tuvumā ir papildu izaugsmi veicinošs faktors, kas var palielināt kravu plūsmu un piesaistīt jaunus klientus,” norāda “Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas lidostas iecerētās investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka "Sirin Development" rūpīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli caurskatāmi, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem atbildīgajās iestādēs tikai pa oficiāliem kanāliem. Visas šīs darbības tiek arī dokumentētas.

"Uzņēmums pienācīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli atvērti, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem institūcijās tikai oficiālajā veidā. Nepieciešamības gadījumā, atklāti sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniegsim visu pieejamo informāciju, kas varētu būt noderīga," norāda "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes visu noskaidros pēc iespējas ātrāk, un attīstītājs varēs īstenot iecerēto projektu blakus Rīgas lidostai, jo tas rada uzskatāmus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm - gan Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem, gan lidostai un uzņēmumam.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem ASV bezpilotu lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”.

Bezpilota tehnoloģiju sistēmu ražotājs īrēs telpas jaunajā “SIRIN” Grenču loģistikas parkā, kas atrodas pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Rīgas lidosta ir vislabāk attīstītā Baltijas valstīs, tāpēc atbilstošu loģistikas parku izbūve lidostas tuvumā ir viens no mūsu biznesa attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Jau šobrīd ieņemam vadošās pozīcijās loģistikas parku izbūvē un apsaimniekošanā, bet tuvākajos gados plānojam kļūt par līderiem visās trīs Baltijas valstīs.”

“SIRIN Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei 28 tūkstošu kvadrātmetru platībā pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām. Kopējās investīcijas sasniegs 20 miljonus eiro.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” šogad Baltijas valstīs plāno investēt 102 miljonu eiro, tostarp Latvijā – 25 miljonus eiro, Lietuvā – 60 miljonus eiro un Igaunijā 18 miljonus eiro. Tādejādi “SIRIN Development” kopējais noliktavu portfelis reģionā sasniegs 490 000 kvadrātmetru.

Sākot apgūt Igaunijas tirgu, “SIRIN Development” ir uzsācis arī savas pirmās noliktavas būvniecību 14 000 kvadrātmetru apmērā Tenasilmas ciemā netālu no Tallinas. Projektā kopumā plānots investēt 8 miljonus eiro, ar iespēju paplašināt noliktavas līdz 60 000 kvadrātmetru. Šis projekts ir daļa no “SIRIN Development” biznesa stratēģijas piedāvāt vienotus nomas pakalpojumus klientiem, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Projekts Tenasilmā būs desmitais loģistikas parks uzņēmuma pašreizējā portfelī.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Igaunija līdz šim bija vienīgā Baltijas valsts, kurā mums vēl nebija noliktavu. Tāpēc pirmo soli speram ļoti piesardzīgi un šī, iespējams, ir mazākā noliktava, ko būvējam pēdējo piecu gadu laikā. Šogad plānojam būvēt vēl vienu līdzīga izmēra noliktavu, un rudenī izvērtēsim, vai paātrināt paplašināšanās plānus Igaunijā.”

Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.

Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.

Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.

Sirin Development sagaida, ka varēs īstenot pie lidostas iecerētās investīcijas 

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas...

Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Noliktavu izveidē lidostas apkaimē plāno investēt 100 miljonus eiro  

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā...

Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.

Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Trešdien preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.

Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.

Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.

Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

No 22 neapbūvētajiem zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri savulaik tika privatizēti apšaubāmā ceļā, lidostai varētu būt nepieciešami aptuveni četri īpašumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Uzklausot lidostas vajadzības, pie šāda secinājuma nākusi pavasarī speciāli izveidotā darba grupa, kura gan savu darbu vēl nav līdz galam pabeigusi. Piemēram, šonedēļ par zemesgabalu jautājumu esot paredzēta Rīgas pašvaldības izpilddirektora un ģenerālprokurora tikšanās.

Lidostai nepieciešami esot tie zemesgabali, kas atrodas tuvāk iecerētajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Pēc Ķirša stāstītā, izveidojušos situāciju ar 22 zemesgabaliem pašvaldība centīsies atrisināt, izvairoties no tiesvedības, jo pretējā gadījumā vietvarai var nākties maksāt kompensāciju investoriem par zemesgabalu dīkstāvi.

"Risinājums varētu sekojošs: lidosta dabū savus interesējošos zemesgabalus, bet tie, kas paliek pāri, tie aiziet investoram par izsolīto cenu, un visas puses paraksta tādu kā administratīvo līgumu, ka vienai pret otru nav pretenziju, lai nebūtu arī šīs zaudējumu piedziņas," iespējamo situācijas risinājumu ieskicēja Ķirsis, uzsverot, ka tas gan vēl ir jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā ar Ģenerālprokuratūru.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Sporta Pils teritorijas attīstītājs SIA "Estera Development" ir izsludinājis būvniecības konkursu jauna dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" pirmajai 152 dzīvokļu mājai.

Savukārt 2024.gada jūnijā tiks izsludināts arhitektūras konkurss nākamajām būvniecības kārtām. Noslēdzoties visam attīstības procesam, investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, Sporta Pils teritorija kļūs par jaunu dzīvojamo kvartālu ar kopumā 800 vidējā tirgus segmenta dzīvokļiem, kas izvietoti sešās septiņu stāvu daudzdzīvokļu mājās.

"Estera Development" uzdevums būs attīstīt jaunu pilsētas kvartālu, vienlīdz augstu respektējot vēsturi, jo bijušais Sporta Pils rajons ir viena no pēdējām lielajām un brīvajām teritorijām, ko atļauts attīstīt UNESCO uzraudzītajā Rīgas vēsturiskajā centrā. Netiks aizmirsta arī ideja par pilsētdārziņiem - visa kvartāla attīstība ir balstīta uz unikālu zaļo iekšpagalmu koncepciju, ko izstrādājuši "Labie Koki" apzaļumošanas speciālisti, dzīvojamā projekta ietvaros sniedzot iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar nelieliem dārzniecības hobijiem tieši pie viņu mājām. Lai šādi plāni varētu īstenoties, tiks ieviesti arī ilgtspējīgi ar lietus ūdens saistīti risinājumi, kas savāc un izmanto lietus ūdeni iekšpagalma apūdeņošanai.

RIX Rīgas lidosta ir uzsākusi darbu pie lidostas jaunā attīstības plāna un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes. Atjaunotais attīstības plāns ietvers vadlīnijas un rekomendācijas Rīgas lidostas attīstībai turpmākajiem 40 gadiem, prognozējot satiksmes apjoma izmaiņas un atbilstošu lidostas teritorijas un infrastruktūras attīstību līdz 2050. gadam un pēc tā.

“Rīgas lidosta arī turpmāk būs Latvijas gaisa vārti uz pasauli, un jaunajā ilgtermiņa attīstības plānā nostiprināsim mūsu stratēģisko vīziju būt par Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Tas ir iespējams, tikai laicīgi un mērķtiecīgi plānojot lidostas kā starptautiska satiksmes centra attīstību, ērtus un drošus savienojumus pasažieriem un biznesam, radot jaunas darbavietas un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Plānu izstrādās saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) lidostu plānošanas rokasgrāmatas vadlīnijām, izvērtējot galvenos politiskos, ekonomiskos, sociālos, tehnoloģiskos, vides un citus faktorus, kas ietekmē lidostas ekonomisko darbību un konkurētspēju. Tāpat tiks ņemtas vērā starptautisko aviācijas organizāciju un uzņēmumu prognozes, aviokompāniju darbības plāni un Rīgas lidostas plānotās pasažieru un kravu pārvadājumu prognozes.

Papildus ierastajai apmaksai atbilstoši katra taksometru pārvadātāja noteiktajiem laika un attāluma tarifiem Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieriem turpmāk būs iespējams iegādāties arī vaučerus braucienam ar taksometru no lidostas uz pilsētas centru un Pārdaugavu.

Vaučeru sistēma ļaus pasažieriem un lidostas viesiem izvēlēties taksometru braucienus par iepriekš noteiktu un skaidri zināmu cenu neatkarīgi no ceļā pavadītā laika un nobraukto kilometru skaita vaučeru darbības zonā. Iepriekš iegādātos vaučerus pasažieri var izmantot to pārvadātāju taksometros, kas saņēmuši īpašās licences kartītes darbam lidostas teritorijā, – “XTaxi” un “TaksiLV”. Šie taksometri atrodas pirmajā līnijā pie izejām no ielidošanas termināļa.

Vaučerus nav iespējams izmantot citu zīmolu vai citu pārvadātāju transportlīdzekļos.

Pasažierim pirms brauciena ir jāuzrāda vaučers taksometra vadītājam, kurš to validēs un pārliecināsies par tā derīgumu. Vaučers ir derīgs vienam braucienam virzienā no lidostas uz galapunktu Rīgas centrā vai Pārdaugavā vaučeru darbības zonā. Ja brauciena galapunkts atrodas tālāk par vaučera darbības teritoriju, tālāk par braucienu pasažieris maksā ierastajā kārtībā, norēķinoties pēc skaitītāja.

Vairāku pie Rīgas lidostas esošu zemesgabalu nodošana privatizācijai 2012.gadā nav notikusi tiesiski, trešdien preses konferencē pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Tas esot secināts pašvaldības veiktajā privatizācijas procesa tiesiskuma izvērtēšanā.

Deputātiem uz lēmuma pieņemšanas brīdi bijusi nepilnīga informācija.

Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.

Iepriekš, 2010.gadā, kad Rīgas mērs bija Nils Ušakovs (S), domes deputāti uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā.

Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai.

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka sākotnēji taksometru vaučeru tirdzniecību bija paredzēts sākt martā, bet viens no pakalpojumu sniedzējiem, kuram ir speciālā licence, juridisku apsvērumu dēļ nevarēja parakstīt līgumu.

"Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti tuvāko nedēļu laikā un aprīlī varēsim sākt tirdzniecību," sacīja Odiņa.

Viņa papildināja, ka, līdz ko būs parakstīti līgumi ar abiem licencētajiem pārvadātājiem, Rīgas lidosta sniegs detalizētāku informāciju par vaučeru sistēmu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) preses konferencē norādīja, ka Saeima trešdien, 27.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka brauciena apmaksu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem/vieglajām automašīnām no Rīgas lidostas varēs veikt trijos veidos.

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Par ceturto daļu 2023. gadā pieaudzis uzņēmuma neto apgrozījums, sasniedzot 72,5 miljonus eiro, liecina RIX Rīgas lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 2023. gadu.

Rīgas lidostas neto apgrozījumu pērn veidoja ieņēmumi no sniegtajiem aviācijas pakalpojumiem 36,7 miljonu eiro apjomā (pieaugums par 18 %), savukārt neaviācijas ieņēmumi veidoja 21,2 miljonus eiro jeb par 38 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Pieaugot darbaspēka, energoresursu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, par piekto daļu pieaugušas arī uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, kas kopā 2023. gadā bija 76 miljoni eiro.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

RIX Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu projektēs uzņēmums “BM-projekts”, kas uzvarēja Rīgas lidostas izsludinātajā iepirkumā.

Stāvvieta nākotnē atradīsies pie lidostas termināļa jaunās ēkas un nodrošinās vairāk nekā 400 īstermiņa stāvvietas tieši pie jaunā termināļa.

Turpinot iesākto lidostas paplašināšanas sesto kārtu, Rīgas lidosta noslēgusi līgumu ar uzņēmumu “BM-projekts” par daudzlīmeņu autostāvvietas būvprojekta izstrādi.

Autostāvvietas ēkai plānoti četri stāvi un tā būs savienota ar lidostas–“Rail Baltica” stacijas galeriju, estakādi un piebraucamajiem ceļiem. Noslēgtais līgums paredz būvprojektā iekļaut drošus gājēju kustības risinājumus gan nokļūšanai lidostas terminālī, gan dzelzceļa stacijā, tāpat tajā jāparedz motociklu, mopēdu un velosipēdu novietošanas iespējas.

SIA "Estera Development", Sporta pils teritorijas attīstītājs, 2025. gada pirmajā ceturksnī plāno uzsākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā.

Projekta ietvaros tiks investēti vairāk nekā 120 miljoni eiro, lai izveidotu modernu dzīvojamo kvartālu, piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai. Kopš oktobra vidus uzsākta dzīvokļu rezervācija.

“Estera Development” 2022. gada maijā agrākās Rīgas Sporta pils teritoriju iegādājās no tās iepriekšējā īpašnieka. Jaunais attīstītājs paredz šo vietu pārveidot par modernu dzīvojamo kvartālu “Tērbatas dārzs”, kas papildinās Rīgas pilsētvidi ar 800 jauniem dzīvokļiem un komerctelpām. Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas, kurās pirmie stāvi paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem. Turklāt vienā no kvartāla stūriem, Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, plānots atvērt lielveikalu, nodrošinot ērtu infrastruktūru iedzīvotājiem. Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt pa posmiem, laikā no 2026. līdz 2032. gadam.

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

RIX Rīgas lidosta pērn strādājusi ar būtisku apgrozījuma, apkalpoto pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu un finanšu gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2023. gadu.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 72,5 miljonus eiro – par 25 % vairāk nekā 2022. gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu sekmējis kopējais pasažieru skaita kāpums un jo īpaši tiešo pasažieru skaita pieaugums par gandrīz piekto daļu jeb 19 %. Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 43,3 miljonus eiro, savukārt no neaviācijas pakalpojumiem – 29,2 miljonus eiro.

Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā pērn sasniedza 6,6 miljonus ceļotāju jeb par 23 % vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 78 % no visiem ceļotājiem bija tiešie pasažieri. Arī lidojumu skaits no un uz Rīgas lidostu pieaudzis par 12 %, – kopā apkalpoti 61,3 tūkstoši lidojumu.

Cilvēki pērk taksometru vaučerus Rīgas lidostā, bet ne pārāk daudz, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Pagājušajā nedēļā pārdevām tikai četrus vaučerus, bet padsmitos tos iegādājās pirmajās nedēļās. Nav tā, ka šis produkts nav interesants, bet es domāju, ka to vajag vairāk attīstīt un reklamēt," minēja Odiņa.

Viņa piebilda, ka drīzumā starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" sāks komerciālos pārvadājumus starp Rīgas lidostu un pilsētas centru, kur cena būs zemāka, salīdzinot ar taksometru izcenojumiem.

Komentējot vaučera cenu, kas ir 33,5 eiro, Odiņa uzsvēra, ka vaučera cenu nenosaka Rīgas lidosta. "Lidosta pārdod vaučeru par cenu, ar kuru taksometri ir gatavi pārvadāt pasažierus.

"Varbūt nākotnē kaut kas mainīsies un pārvadātāji lems par kādu citu cenu, bet lidosta tikai pārdod vaučerus," sacīja Odiņa.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir izsludinājusi konkursu uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un lidostas darbības jomā, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Mēneša bruto atlīdzība Rīgas lidostas padomes loceklim noteikta 2710 eiro.

Pretendenti aicināti pieteikties līdz 2024.gada 11.jūnijam.

Amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, vadībzinībās, tiesību zinātnē, inženierzinātnē vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā, tostarp vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatā, vai vismaz divu gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības padomes locekļa amatā, vai arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā (iestādes vadītājs vai tā vietnieks) valsts vai pašvaldības institūcijā, kas atbildīga par aviācijas nozares politikas veidošanu vai īstenošanu.

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas uzņēmums “Galio Group” ir paziņojis par plāniem sākt būvēt otro no trim plānotajām biznesa centra “Gustavs” ēkām Rīgā, Gustava Zemgala gatvē. Šis projekts papildinās Rīgas biroju tirgu ar 14 400 m2 kvalitatīvu un energoefektīvu iznomājamu platību.

Par nomas partneri ekskluzīvai īrnieku piesaistei “Galio Group” ir izvēlējusies starptautisko nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumu “Newsec”.

Db.lv jau vēstīja, ka pērn pavasarī ekspluatācijā tika nodota biznesa centra “Gustavs” pirmā ēka, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Ekspluatācijā nodota biznesa centra Gustavs pirmā ēka 

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala...

Projektam noslēdzoties, biznesa centrs “Gustavs“ būs triju ēku komplekss ar kopējo iznomājamo platību 41 000 kvadrātmetru platībā un 1000 autostāvvietām.

"Galio Development" valdes loceklis Latvijā Kaspars Beitiņš stāsta, ka šis ēku komplekss tiek veidots kādreizējā industriālā teritorijā, kas pamazām pārtop par dinamisku, dzīvei, darbam un atpūtai piemērotu pilsētvidi. “Mūsu mērķis ir panākt, lai topošais darījumu centrs kļūtu par unikālu daļu no šīs vēsturiski bagātās un prestižās Rīgas apkaimes, kas atrodas tikai desmit minūšu attālumā no pilsētas centra,” saka K. Beitiņš.

Pirmās ēkas celtniecība tika pabeigta jau pagājušajā gadā, un šobrīd tajā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku. Enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, pārējie nomnieki – “Prenta” un “iLunch”.

Otrajā biroju ēkā būs seši stāvi, 14 400 kvadrātmetrus liela biroju kopplatība, 403 autostāvvietas divlīmeņu pazemes autostāvvietā, kur atradīsies arī elektromobiļu uzlādes stacijas, elektrisko skūteru uzlādes punkti un velosipēdu glabātuve.

“Projektējot un būvējot ēkas, mēs īpašu uzmanību pievēršam ilgtspējībai, lai tās atbilstu augstākajām BREEAM Jaunās būvniecības izcilības (BREEAM New Construction Excellent) sertifikācijas prasībām. Pirmā biroju centra “Gustavs” ēka bija pirmā ēka Latvijā, kas saņēma BREEAM Excellent Fully Fitted sertifikātu. Tas ir būtisks ieguldījums mūsu nākotnē,” atzīmē Kaspars Beitiņš.

Jaunu biroju ēku būvniecība Rīgā ir aktivizējusies tikai pēdējā laikā, novērojis starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Newsec“. Vēl pirms dažiem gadiem Rīga varēja piedāvāt maz brīvu un kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu biroju telpu, un uzņēmumiem bija jāstrādā vecās, neefektīvi projektētās ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ir labi, ka tādi uzņēmumi kā “Galio Group” uzņēmās iniciatīvu un izstrādāja vairākus augstas klases ilgtspējīgu biroju ēku projektus, kas tagad ļauj vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību un pārcelties uz mūsdienīgām telpām. “Galio Group” ēkas, kas tiek projektētas ar rūpēm par vidi, nodrošinot ekoloģiskus un energotaupīgus tehniskos risinājumus, būvējot saules paneļus un koncentrējoties uz darbinieku komfortu, atbilst “Newsec” vērtībām, tāpēc mēs esam ļoti priecīgi par šo sadarbību”, stāsta Dace Priede, “Newsec Latvia” biroju risinājumu vadītāja Latvijā.

Kā uzsver D. Priede, kvalitatīvas darba vietas pievienotā vērtība ir viens no faktoriem, kas pēc straujā attālinātā darba popularitātes Covid-19 pandēmijas laikā tagad ļauj atgriezt darbiniekus birojos. “Nākotnē biroju darbā dominēs hibrīdmodelis, sadalot darba laiku starp mājām un biroju, un kvalitatīvas biroju telpas ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem rūpēm par darbinieku labbūtību,” uzskata D. Priede.

Kompleksa “Gustavs” attīstītājs ir Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmums “Galio Development”, kas Lietuvā īstenojis projektus 212 000 m2 platībā. Ekskluzīvu sadarbību ar starptautisko nekustamo īpašumu konsultācijas uzņēmumu “Newsec”, kas darbojas septiņās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, “Galio Development” izvēlējusies pēc rūpīgas vairāku potenciālo sadarbības partneru izvērtēšanas.