Jaunākais izdevums

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Tādējādi tiks atrisinātas domstarpības starp investoru, pašvaldību un valsti. Investoram atlikušos zemes gabalus tiks atļauts ierakstīt zemesgrāmatā.

Kā liecina deputātiem iesniegtā informācija, starp izsoles uzvarētāju SIA "Cella investment 3" un Rīgas pašvaldību 2022.gada 28.aprīlī tika noslēgts zemesgabalu pirkuma līgums.

Zemesgabali uzņēmumam tika pārdoti, lai arī Satiksmes ministrija (SM) atsavināšanas procesa laikā tika brīdinājusi pašvaldību 22 pie lidostas esošos zemes gabalus nepārdot, jo tie atrodas Rīgas lidostas turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās. Arī lidosta tika informējusi, ka minētais nekustamais īpašums atbilstoši tās attīstības plānam līdz 2036.gadam atrodas lidostas attīstībai vēlamajā zonā.

Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji apgalvoja, ka SM esot atteikusies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas uz minētajiem zemesgabaliem, pašvaldība ar tiem varējusi rīkoties pēc saviem ieskatiem, līdz ar to zeme pārdota "Cella investment 3".

Darījumu tomēr neizdevās raiti pabeigt, jo Rīgas pilsētas tiesa atteica nostiprināt zemesgrāmatā zemesgabalu īpašuma tiesības. Par Rīgas pilsētas tiesas lēmumiem tika iesniegtas blakus sūdzības Rīgas apgabaltiesā un pēc tam Augstākās tiesas Senātā. Pēc Rīgas apgabaltiesas atzītā, ka atteikums nostiprināt zemesgabalu īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav bijis pamatots, Rīgas pilsētas tiesa atkārtoti izskatīja nostiprinājuma lūgumus un vēlreiz atteica nostiprināt "Cella investment 3" īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Procesā iejaucās arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, vēršoties pašvaldībā ar iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes lidostas turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā nebija izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Ģenerālprokurora iesniegums uzlika pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem, tāpēc Rīgas dome lēma par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem zemesgabaliem.

Saskaņā ar šīm prasībām, dome 2024.gada 6.martā atzina par spēku zaudējušu iepriekšējo lēmumu par zemesgabalu privatizācijas pabeigšanu.

Lai rastu labāko risinājumu un noteiktu, kuri zemesgabali nepieciešami Rīgas lidostai, ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās visas iesaistītās personas. Tika panākta vienošanās, ka valsts īpašumā tiks nodotas astoņas zemes vienības un vienas zemes vienības daļa.

Tam piekrita arī "Cella investment 3" ar nosacījumu, ka uz pārējiem zemes gabaliem tiek reģistrētas tās īpašumtiesības un uzņēmums atgūst līdzekļus, kurus izlietojis īpašumu iegādē, kas tiks nodots valsts īpašumā.

Saistībā ar šo darījumu par kukuļa piedāvāšanu bijušā satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) kādreizējam padomniekam Jānim Meirānam tika aizturēts toreizējais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods. Atbilstoši apsūdzībai, viņš ar kukuļa piedāvājumu esot mēģinājis panākt, lai ministra padomnieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka ministrija atsakās no pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz lidostas teritorijā esošajiem zemesgabaliem.

Kukuļdošanas lieta pašlaik ir nonākusi Ekonomisko lietu tiesā, kur uz apsūdzēto sola līdzās Vaivodam ir arī uzņēmējs Pāvels Tomiļins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, investējot 20 miljonus eiro, netālu no Rīgas Starptautiskās lidostas atklājis jaunu loģistikas parku – “SIRIN Park Mārupe”.

Pirmās kārtas ietvaros izbūvēts loģistikas parks 27 000 kvadrātmetru platībā. Šogad uzņēmums plāno investēt vēl 10 miljonus eiro parka otrās kārtas attīstībā, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

“Mēs gan investējam Latvijas tirgū, gan turpinām attīstīt savu kopējo stratēģiju, veidojot pa trīs loģistikas parkiem katrā no lielākajām Baltijas pilsētām. Rīga ir viena no stratēģiski nozīmīgajām pilsētām, kur plānojam aktīvi paplašināties, tuvāko gadu laikā investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un pieaugs arī nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām,” uzsver “SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Nekustamais īpašums

Nostiprinās Baltijas valstīs un met skatu arī uz Poliju

Db.lv,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Nekustamais īpašums

SIRIN Development ieguldīs vēl 10 miljonus eiro Mārupes loģistikas parka otrajā kārtā

Db.lv,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs vēl 10 miljonus eiro, lai līdz šā gada beigām pabeigtu jaunā loģistikas parka “SIRIN Park Mārupe” otro kārtu.

Pie Rīgas Starptautiskās lidostas esošā loģistikas parka pirmās kārtas ietvaros tika izbūvētas noliktavas 27 000 kvadrātmetru platībā, un otrās kārtas ietvaros plānots izbūvēt telpas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Līdz 2025. gadam „SIRIN Development“ plāno visās Baltijas valstīs investēt kopumā 100 miljonus eiro, tostarp 54 miljonus eiro Lietuvā, 30 miljonus eiro Latvijā un 17 miljonus eiro Igaunijā, tādējādi stiprinot reģiona ekonomisko integrāciju.

“SIRIN Development” ir viens no lielākajiem loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijas valstīs. 15 darbības gados uzņēmums ir attīstījis energoefektīvus un ilgtspējīgus loģistikas parkus vairāk nekā 600 000 kvadrātmetru platībā. Šobrīd “SIRIN Development” Baltijas reģionā pārvalda loģistikas īpašumus 470 000 kvadrātmetru platībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Eksperti

Energosertifikāts – neizmantots potenciāls nekustamā īpašuma tirgū

Kaspars Gražulis, Colliers Baltics partneris, Industriālo platību un loģistikas aģentūras vadītājs,29.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir nomniekiem labvēlīgs laiks. Industriālo platību izvēle ir plaša un solās būt vēl lielāka, tāpēc nomnieki var iegūt labākus nosacījumus. Šādā situācijā, konkurējot par nomnieku, ēku īpašniekiem, iznomātājiem galdā jāliek spēcīgi trumpji. Viens no tādiem ir ēkas energosertifikāts un pēc iespējas augstāks novērtējums.

Tas ir arī brīnišķīgs instruments nomniekam, kas ļauj noskaidrot ēkas energoefektivitāti, saprast, kādas potenciāli varētu būt uzņēmuma darbības izmaksas, darbojoties konkrētajās telpās nākotnē.

Fonds – jauns un apjomīgs

Pēdējos piecos gados industriālo un loģistikas telpu tirgu Rīgā un Pierīgā papildināja 564 tūkstoši kvadrātmetru. Kopējais šādu telpu apjoms 1.6 miljoni kvadrātmetru.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir spēcīgākā konkurence starp attīstītājiem šajā sektorā, un ir skaidri identificējami trīs profesionālie industriālo telpu attīstītāji – Piche, VGP un Sirin Development.

Pašlaik brīvo platību īpatsvars, tajā ietverot arī tā dēvēto slēpto vakanci jeb tās telpas, kuras to esošie nomnieki gatavi atbrīvot, ir 6.5%, taču pieskaitot būvniecības stadijā esošo objektu platību, šis rādītājs ir jau 8,6% no kopējā apjoma jeb nomai būs pieejami 138 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak atver jaunu loģistikas termināli Kauņā. Terminālis atrodas stratēģiskā vietā pie Kauņas-Klaipēdas šosejas un būs spējīgs apstrādāt aizvien lielāku gan standarta, gan nestandarta izmēra sūtījumu apjomu, paredzot, ka nestandarta sūtījumu skaits dubultosies.

Jaunais terminālis, kas ir lielākais Venipak tīklā un aizņem 11 000 kvadrātmetru platību, spēs apstrādāt līdz pat 50 000 sūtījumu dienā

Projektā ieguldīti 2 miljoni eiro, un no termināla katru nakti aptuveni 100 kravas automašīnas piegādās sūtījumus uz Baltijas valstīm un Poliju.

Venipak vadītājs Andrius Ladauskas norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā, paplašinot savu darbību Lietuvā un citās Baltijas valstīs, uzņēmums ir pāraudzis savu iepriekšējo Kauņas termināli. Jaunā termināļa atvēršana ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vērsts uz efektīvu procesu nodrošināšanu un klientu pieaugošo prasību apmierināšanu.

"E-komercijas straujā izaugsme ir palielinājusi pieprasījumu pēc augstas kvalitātes, ērtas un ātras piegādes. Daudziem e-komercijas uzņēmumiem tas ir nozīmīgs konkurences faktors. Esam pārliecināti, ka jaunais, modernākais un efektīvākais loģistikas terminālis ne tikai palielinās sūtījumu caurlaidību un iekšējo procesu efektivitāti, bet arī veicinās mūsu klientu izaugsmi. Mēs būsim daudz ātrāki, lai apmierinātu aizvien augstākās klientu prasības," uzsver A. Ladauskas.