Jaunākais izdevums

Šodien Ministru kabineta komitejā, izskatot likumprojektu par kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, izcēlās spraiga diskusija starp premjerministru Valdi Dombrovski (V) un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu par iespējamo privatizācijas procesa atvēršanu, kurā netika taupīti dažādi spilgti apzīmējumi.

Dombrovskis, komentējot Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, netaupīja spilgtus epitetus, atgādinot, ka vairākkārt ir vērsis uzmanību, ka tas, kas ir saprotams ar turpmāku kapitālsabiedrību pārvaldības kārtību, ir «prihvatizācija».

«Fantastiski, ko esat šeit sarakstījuši - reizi trīs gados pārvērtēt valsts līdzdalību, kur lēmums būs vispārējais administratīvais akts. Fantastika, visi prihvatizatori būs klāt un pārsūdzēs administratīvos aktus,» teica premjers, piebilstot, ka ir jāatceras, cik ilgi tiesās norit lietu izskatīšana, proti, tas nozīmēs, ka līdz nākamajam izvērtēšanas periodam tiesas vēl skatīs iepriekš iesniegtās pārsūdzības.

Viņš likumprojektā ierakstīto par administratīvā akta izdošanu nodēvēja par lielām muļķībām un aicināja ņemt vērā Tieslietu ministrijas ieteikumu valsts līdzdalības saglabāšanu vai nesaglabāšanu kapitālsabiedrībā izdot kā politisku lēmumu.

Privatizācija valstī, par laimi, ir beigusies. Es ļoti aicinātu Ekonomikas ministriju nemēģināt atvērt privatizāciju un taisīt «prihvatizāciju 2.0,» turpināja valdības vadītājs.

Ekonomikas ministrs, noklausoties Dombrovska pārmetumus, īsti nezināja, kā sākt atspēkot premjera argumentus. «Premjer, nu, kā lai jums saka. Ja mēs paraugāmies uz to, kāda ir faktiskā situācija ar kapitālsabiedrībām, baidos, ka lielākoties tas vērtējums nebūs sevišķi labs, baidos, ka mums joprojām turpinās «prihvatizācija 1.0»,» teica ministrs.

Viņš aicināja saprast, ka jau patlaban liels resursu apjoms valstī tiek pārvaldīts sliktā veidā un patlaban tur neko nevar izdarīt, lai situāciju mainītu. Viņam nebija saprotams, kāpēc premjers tik ļoti neuzticas tiesu sistēmai. Viņaprāt, būtu jāpārvērtē ideja par kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtēšanu reizi trīs gados.

Tomēr premjers pastāvēja uz savu - ja ik pa trim gadiem jebkurš privatizētgribētājs varēs vērsties tiesā, lai apstrīdētu administratīvos aktus, pašvaldības un citi uzņēmumi tiks ievilkti bezgalīgās tiesvedībās, kur mērķis būšot «prihvatizācija». «Jūs radāt mehānismu, kādā veidā to īstenot,» teica Dombrovskis.

Pavļuts, tam nepiekrītot, pārmeta premjeram virspusēju un kļūdainu spriedumu izdarīšanu. «Es arī esmu pret "prihvatizāciju», es esmu par to, lai valstī izbeigtos izlaupīšana,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

Diskusija ministra un valdības vadītāja starpā skāra arī jautājumu par uzticību valsts pārvaldei, un Pavļuts Dombrovskim jautāja, vai viņš neuzticas arī Rīgas pašvaldībai, ja reiz apstrīd normatīvā akta pieeju. Tāpēc ministrs viņam vaicāja, kā tiks pārbaudīta un vērtēta valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju lēmumu pamatotība, un uzdeva jautājumu, vai premjers uzticas Rīgas domes lēmumiem saistībā ar šiem jautājumiem. Uz šo jautājumu Dombrovskis atbildēja, paužot savu negatīvo nostāju par, viņaprāt, nesaimniecisko Rīgas pašvaldības vadības darbošanos, kur spilgts piemērs esot vēlme ražot dzeramo ūdeni pudelēs.

Skatot šo likumprojektu, garas diskusijas bija, sākot no nepieciešamības kapitālsabiedrību pārvaldību vērtēt reizi trīs gados, par to, kāda statusa lēmumam jābūt par turpmāko pārvaldību - vai administratīvajam aktam, vai politiskam lēmumam. Tāpat diskusijas bija par dažādiem juridiskiem jautājumiem, atlīdzību un par to, kādām kapitālsabiedrībām jābūt valsts īpašumā, kā argumentu izmantojot nepilnības tirgū.

Dombrovskis uzdeva izvērtēt, vai kapitālsabiedrību pārvaldība tiešām jāizvērtē ik pa trīs gadiem un vai lēmumam ir jābūt administratīvam aktam, aicinot to noteikt kā politiski pieņemtu lēmumu. Dombrovskis rosināja atkarībā no skaņošanas norises likumprojektu virzīt uz valdības sēdi. Ja būs daudz nesaskaņojumu, tad atkārtoti skatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.

Vienlaikus ministrija izstrādājusi grozījumus piecos citos likumos - Valsts pārvaldes iekārtas likumā, precizējot nosacījumus, kad publiska persona ir tiesīga nodarboties ar komercdarbību atbilstoši Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajam un Ministru kabineta apstiprinātajam risinājuma variantam, t.i., publiska persona var nodarboties ar komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē vai tirgus nepilnības apstākļos, likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju», nosakot, ka birojs veic kapitāla daļu un kapitālsabiedrību privatizāciju un Privatizācijas aģentūra šīs funkcijas nodod birojam līdz noteiktam datumam.

Tāpat izstrādāti grozījumi likumā «Par budžetu un finanšu vadību», likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», precizējot kapitālsabiedrību padomju locekļu amatu savienošanas iespējas nosacījumus atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā piedāvātajam risinājumam, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot biroja vadītājam un darbiniekiem atšķirīgus atalgojuma noteikšanas principus nekā pārējiem civildienesta ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness,26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāieliek pamati alternatīviem finansējuma avotiem

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs,24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā paredzēts privatizēt valsts ceļu būves, remonta un uzturēšanas uzņēmumu "Eesti Teed".

Uzņēmums tiks pārdots Ekonomikas un sakaru ministrijas rīkotā izsolē, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Visām kompānijas akcijām kopā sākumcena noteikta 16,9 miljoni eiro.

Paredzēts, ka privatizācija notiks otrajā ceturksnī.

Tā kā līdz 2012.gadam ceļu uzturēšanas tirgus privatizācija nebija radījusi efektīvu konkurences vidi, valsts uzskatīja par nepieciešamu pilnībā pārņemt "Eesti Teed", lai sniegtu ceļu apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus finansē no valsts budžeta.

Kopš 2017.gada novembra "Eesti Teed" darbojies pēc tirgus noteikumiem un veicis ceļu uzturēšanas darbus atbilstoši brīvā tirgū noslēgtiem līgumiem.

Konkurence ir uzlabojusi ceļu apsaimniekošanas tirgu, un kopš 2017.gada sākuma iepirkumos par valsts ceļu apsaimniekošanu vidēji ir bijuši pieci pretendenti. Tādēļ "Eesti Teed" paturēšana valsts īpašumā vairs nav pamatota, norādījis ministrs Tāvi Āss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kas varētu notikt Ķīnā pēc Kompartijas politbiroja vadības maiņas?

Jānis Šķupelis,06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Žanete Hāka,02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izskatīti praktiski visi privatizācijas ierosinājumi Rīgā

Elīna Pankovska,10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas līdz šā gada 1.jūnijam Rīgā ir izskatīti 12,5 tūkst. jeb 99,7%fizisko un juridisko personu privatizācijas ierosinājumi, kas reģistrēti Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

Vairāk nekā 2,82 tūkst. gadījumu jeb 23% Rīgas domes lēmums bijis pozitīvs, savukārt 3,24 tūkst. - īpašumu privatizācija atteikta. No kopējā ierosinājumu skaita 6,19 tūkst. gadījumu jeb 50,5% izskatīšana tika izbeigta, jo atklāti nenovēršami šķēršļi, piemēram, ierosināta bija pašvaldībai nepiederoša īpašuma privatizācija vai personai nebija tiesību ierosināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju.

No 32 ierosinājumiem, kuru izskatīšana nav vēl pabeigta, 15 gadījumos notiek tiesvedība, deviņi ierosinājumi ir sagatavoti izskatīšanai Rīgas domē un astoņi ir sagatavošanas stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt.»

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piespiedu nomas attiecības - smaga realitāte 1800 ēku dzīvokļu īpašniekiem

Dienas Bizness,28.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens maciņā - tā maksu par zemes nomu raksturojusi rīdziniece Sarmīte Rublāne, atceroties 2011. gada jūniju. Toreiz ierasto aptuveni četru latu vietā rēķinā pēkšņi parādījās Ls 19,69 mēnesī. Arī Sarmītes vecāki, kuri dzīvo viņai piederošajā dzīvoklī Džohara Dudajeva gatvē 5, uzskata, ka maksa ir par augstu, tāpēc šie rēķini paliek neapmaksāti, vēsta laikraksts Diena.

Tā darot arī daudzi citi nama iedzīvotāji.

Kā raksta laikraksts, dzīvokļu īpašnieku attiecības ar zemes īpašniekiem ir problēmu kamols, kam joprojām nav izdevies atrast atrisinājumu. Sarunās ar dzīvokļu īpašniekiem noskaidrojies, ka cilvēkiem ir daudz neskaidrību - gan par to, kurā brīdī un no kurienes uzradušies zemes īpašnieki, ja iepriekš apgalvots, ka tādu nav, gan par to, kāpēc mājām piemērītie zemesgabali bieži vien ir daudz lielāki nekā pēc likuma piekrītošā teritorija.

«2000. gadā, kad privatizējām dzīvokli, tika teikts - nākamais solis būs zemes privatizācija, šobrīd neviens nevar pateikt, kad tas būs, bet, kad process sāksies, jums tiks nosūtīts uzaicinājums, tāpat kā par dzīvokļa privatizāciju. Gāja laiks, uzaicinājumu neviens nesaņēma,» Dienai stāstījusi S. Rublāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātas tehniskās apskates stacijas nozīmēs augstākas cenas un zemāku kvalitāti, biedē šobrīd tirgū strādājošie. VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārveidošana par valsts aģentūru un tai piederošo daļu pārdošana uzņēmumos, kuri operē tehniskās apskates stacijas (TAS), tādējādi likvidējot CSDD monopolu un radot brīvo tirgu šajā jomā, izpostīs daudzu gadu gaitā radīto sistēmu, uzskata iesaistītie, kritizējot šo Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītās darba grupas rekomendāciju.

Savulaik Satiksmes ministrija (SM) uzdeva CSDD nodrošināt TAS tīklu Latvijā. Tādēļ CSDD kā dibinātājs veidoja kopīgus uzņēmumus ar privāta kapitāla piesaisti. Šobrīd lielāko daļu tehnisko apskašu veic SIA Auteko&TUV Latvija, kuras vācu dalībnieki ir ieinteresēti privatizācijā. Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu uzdots veikt CSDD vai tās akreditētai personai.

Patlaban brīvā tirgus tehniskās apskates jomā nav un minētie uzņēmumi ir kā CSDD apakšuzņēmēji, norāda CSDD valdes loceklis Imants Paeglītis, kuram nav izprotams, kāpēc iznīcināt labi darbojošos sistēmu. Šobrīd no malas neviens jauns spēlētājs tirgū ienākt nevar, bet privatizācijas gadījumā būtu nepieciešams veikt grozījumus vairākos normtīvajos aktos. Pēc viņa teiktā, CSDD pērna gadā peļņa bija apmēram 1,4 milj. Ls pie 23 milj. Ls apgrozījuma. Savukārt Auteko&TUV Latvija 2012. gada neto apgrozījums bija 3,44 milj. Ls un tīrā peļņā 0,47 milj. Ls, kas dod 19% rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Idelsons: Liepājas metalurgs gadījumā būs jāuzņemas kādi zaudējumi, taču tos var mazināt

LETA,10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij rūpniecības uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs gadījumā būs jāuzņemas kādi zaudējumi, taču tos var mazināt, atrodot investoru un pareizi strukturizējot investoru piesaistīšanas darījumu, - šādu viedokli pauda Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Šim uzņēmumam ir vieta Latvijā, arī Eiropas kontekstā tas viennozīmīgi var pastāvēt. Taču uzņēmuma finanses ir jāsaved kārtībā,» sacīja R. Idelsons, atzīstot, ka laikam jau Liepājas metalurgs pēdējos gados netika ļoti labi vadīts.

Liepājas metalurga jautājuma nerisināšana, vilkšana garumā situāciju tikai pasliktinās, vērtēja eksperts. Viņaprāt, valstij ir jācīnās par savām interesēm.

«No otras puses, protams, var redzēt, ka valsts pēdējos gados ar investoru piesaistīšanu ne pārāk veiksmīgi darbojas. Tikko uzņēmums nonāk valsts īpašumā, tā tas no valsts īpašuma vairs neiziet - to var redzēt gan airBaltic, gan Citadeles gadījumā. Neviena privatizācija pēdējā laikā nav notikusi, tas ir ļoti nepareizi. Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmumu pārvaldīšanu. Nebūs īpaši pareizi, ja Liepājas metalurgs kļūs par kārtējo gadījumu, kad valsts uzņēmumu pārņem, mēģina pārvaldīt un pārdod. Loģiskākais ceļš būtu atrast investoru, kas kopā ar valsti situāciju atrisinātu uzreiz, lai valstij nevienā brīdī nebūtu jāuzņemas uzņēmuma pārvaldīšana,» viedokli pauda R. Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Netīrības smārds ap bankas tirgošanu pieņemas spēkā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Varēs pārskatīt dzīvojamām mājām piesaistīto zemes gabalu lielumu

Dienas Bizness,19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien, 19.oktobrī apstiprināja jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, informē pašvaldībā.

Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek ierosināts un pārskatīts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals dzīvojamai mājai, kurai privatizācija uzsākta saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumu Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju<http://likumi.lv/ta/id/70529-par-kooperativo-dzivoklu-privatizaciju>.

Pilsētā dažkārt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi - ir daudz lielāka, nekā būtu nepieciešams un rada mājas īpašniekiem papildus izdevumus gan apsaimniekojot, gan maksājot zemes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PA pārdod B.L.B. Baltijas termināls valstij piederošās akcijas

Zane Atlāce - Bistere,12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir noslēgusi līgumu par valstij piederošo akciju pārdošanu ar stividorkompānijas B.L.B. Baltijas termināls lielāko akcionāru CNP Investments N.V.. Izmantojot pirmpirkuma tiesības, CNP Investments N.V. iegādājās 361 uzņēmuma akciju jeb 3,64% no uzņēmuma pamatkapitāla, samaksājot 419,34 tkst. eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Šobrīd ir iespējams pieteikties uz akciju sabiedrības AUTO-REMONTS valsts kapitāla daļu paketes izsoli. Izsolē tiks pārdotas 100 akcijas jeb 5,05% no pamatkapitāla. Akciju paketes pārdošanas cena noteikta 6059 euro. Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai līdz 2016.gada 27.septembra plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami PA mājaslapā. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2016.gada 7.oktobrī plkst.14.00 PA telpās.

PA viens no darba virzieniem ir PA turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija un atsavināšana. Pārvaldāmajā valsts kapitāla daļu portfelī šobrīd ir 35 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, t.sk. valsts kapitāla daļas 7 maksātnespējīgos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Likumpārkāpumi nav bagātības priekšnoteikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīti un sazvērestības teorijas, kas nāk komplektā ar absolūtu neuzticēšanos valsts institūcijām, raksturo lielas sabiedrības daļas viedokli. To apliecina arī jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kuru veica SKDS, tajā noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka godīgā ceļā Latvijā nav iespējams kļūt bagātam.

Gribētos teikt, ka šāds viedoklis varēja dominēt mežonīgā kapitālisma laikā deviņdesmito gadu vidū un beigās. Taču vairāk nekā 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas uzskats, ka savā valstī bagāts var kļūt, tikai krāpjoties un zogot, ir visai traģisks. Šāds viedoklis, jādomā, sakņojas negatīvajā pieredzē par to, kā notika privatizācija, kas tiešām bija netīrs process, un daudzajos korupcijas skandālos. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka mūsdienās tikai tā var tikt pie turības. Lai tie nebūtu tikai tukši apgalvojumi, minēšu dažus piemērus, kas ir nevis izņēmumi, bet apstiprina likumsakarības.

Vispirms jau jārunā par daudzajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, kas darbojas ar ļoti atzīstamiem finansiāliem panākumiem, kuru pamatā nav nedz blēdības ar nodokļiem, nedz kādas citas mahinācijas. Piemēram, Latvijas audio tehnoloģiju jaunuzņēmums Sonarworks, kura izstrādāto sērijas Reference programmatūru lieto vairāki tūkstoši studiju visā pasaulē, sākot no radošiem entuziastiem līdz pat augstākā līmeņa studijām, ar to darbojas tādi mūziķi kā Maroon 5, Coldplay, Lady Gaga u.c. Tas piecu gadu laikā ir piesaistījis investīcijas divu miljonu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līvāniešiem joprojām sāpot sirds par vairāku uzņēmumu likteni

Dienas Bizness,30.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Padomju laikā nostiprinājies rūpniecības pilsētas statuss Līvāniem piestāv joprojām, kaut arī pārmaiņu laiki cirtuši sāpīgas rētas. Līvāniešiem joprojām sāp sirds par stikla rūpnīcas likteni, kurā tiek vainoti negodprātīgi investori,» raksta laikraksts Diena.

Arī visā PSRS slavenās Līvānu mājas tur vairs neražo, slēgts būvmateriālu kombināts, likvidēti arī citi uzņēmumi. Tomēr Līvānos no jauna izveidojušās ievērības cienīgas ražotnes, kas sekmīgi atrod eksporta tirgus, pēc pētījuma par pilsētu, skaidro laikraksts.

Līvānu rūpnīcas kādreiz deva darbu tūkstošiem cilvēku, māju būves kombināts vien nodarbinājis 1700 cilvēku. 90. gadu sākumā, pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad ražotnes viena pēc otras tika likvidētas gan izejvielu trūkuma, gan noieta tirgu zuduma dēļ, pilsētā iestājās bezdarbs.

Vairāku uzņēmumu privatizācija beidzās bēdīgi. Arī no kādreizējā lepnuma - Līvānu Stikla fabrikas - palikušas tikai skumjas atmiņas. Tās ziedu laikos darbinieku skaits bijis ap 1200. «Mums visu laiku stāsta, ka mūs laimīgus darīs investori un investīcijas. Diemžēl pa šiem 20 gadiem neesmu sastapis nevienu investoru, kas klajā laukā uzbūvētu ražotni un dotu darbu. Visi šie saucamie investori nāk šeit ar mērķi pārņemt jau esošas materiālas vērtības, uzņēmumus pa lēto,» situāciju skarbi vērtējis Saeimas deputāts Jānis Klaužs, kurš investorus saucot par zombijiem - izēd uzņēmumu no iekšpuses, nenokārto saistības un pamet. Tieši tā, pēc viņa teiktā, noticis ar Vācijas uzņēmumu Herner Glass, kas 2001. gadā pārņēma toreiz jau maksātnespējīgo a/s Līvānu stikls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pīlēns: Vienīgā ideja «eiro 2014.gadā pāri līķiem» ir pārāk šaurs mērķis

Žanete Hāka,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze mūs ir tiktāl nogurdinājusi, ka, risinot atsevišķas taktiskas problēmas - airBaltic, tad Krājbankas, tad atkal citu -, esam pazaudējuši orientieri, kurp mēs īsti ejam, intervijā žurnālam Playboy saka UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

«Tas ir kā studentu laikos, gumijas laiviņā pa Amatu braucot. Ja tu nodarbojies tikai ar ūdens smelšanu ārā no laiviņas, tad drīz esi krācē iekšā, pēc tam vēl pazaudē līdzairētāju, kuru krastmalas krūma zars ir izvilcis ārā no laivas, tad tu domā tikai par to, kā viņu glābt, - kāds tur vairs virziens? » jautā U.Pīlēns.

Viņš uzsver, ka līdzīgi notiek Latvijas politikā - mēs neesam līdzsvarā ar sevi, esam apjukuši starp nacionālas valsts ideju un līdzdalību ģeopolitisku problēmu risināšanā, glābjot eiro, un tā pazaudējam orientāciju, kurp katram sabiedrības loceklim jāiet. «Es būtu laimīgs, ja valdības vadītājs vai Saeimas spīkers man pateiktu skaidru redzējumu: dārgie uzņēmēji, mēs tagad kustamies tajā un tajā virzienā, būsim atkarīgi no Eiropas naudas, savu nacionālo identitāti uz desmit gadiem noliksim malā, iespējams, pēc tam paņemsim to atpakaļ, bet tagad būs Eiropas naudas apgūšanas process. Tas vismaz būtu redzējums, kuram var piekrist vai nepiekrist. Tagad ir pilnīga neskaidrībā,» viņš norāda, piebilstot, ka, ja sabiedrību tiktāl dezorientē, tā, protams, nogurst.

Komentāri

Pievienot komentāru