Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.
Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.
Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.
Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.
Jāuzsver, ka valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam. Runa ir par to, ka daļu no uzņēmuma kapitāla biržā varētu iegādāties ikviens no mums, iegūstot labu iespēju vairot savus uzkrājumus, ko nodrošina ieguldījumi labi pārvaldītos un augošos uzņēmumos, piemēram, Latvijas valsts meži, Lattelecom, lidosta Rīga, airBaltic un citos. Jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā ir cieši saistīts arī ar t.s. pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu – aptuveni 3,55 miljardiem eiro, kas no ieguldījumiem ārvalstu uzņēmumu vērtspapīros varētu “pārceļot” uz perspektīvākajiem Latvijas uzņēmumiem. Jāatceras, ka kotācija biržā pieprasa visai augstus standartus uzņēmuma pārvaldībai un caurspīdīgumam, tātad šī mūsu “kopīgā” vērtība tikai tiktu vairota.
Nākotnē redzam, ka visefektīvāko rezultātu, īstenojot valsts atbalsta programmas, komersantiem iespējams sasniegt, kombinējot dažāda veida finansējuma avotus atbilstoši uzņēmuma attīstības ciklam un ieguldījuma veidam. Kombinēt var gan finansējuma avotus, gan arī atbalsta veidus (piemēram, daļa no finansējuma ir grants, daļa – aizdevums, kuram nauda piesaistīta finanšu tirgos). Jāņem arī vērā, ka dažādiem finanšu atbalsta veidiem atšķiras arī t.s. multiplikatora jeb vairākkārtējas ieguldīšanas un papildu līdzfinansējuma piesaistes efekts. Vajadzības atšķiras - vienā gadījumā jaunajam uzņēmējam būs nepieciešams “atspēriens” – grants pirmo soļu speršanai biznesā, taču vēlāk daudz lielāku iesaisti biznesa attīstīšanā un labākus rezultātus varēs panākt, piemēram, ar garantiju bankas aizdevumam. Šāda atbalsta veidu kombinēšana ir specifiskāk administrējama, taču tā ļauj ar mazākiem resursiem sasniegt vairāk..
Alternatīvi finansējuma veidi, to piesaiste un izmantošana ir jautājumi, uz kuriem ALTUM fokusējas un kuros esam uzkrājuši vērtīgu pieredzi. Dažādās atbalsta programmās aktīvi izmantojam ne vien ES fondu un valsts finanšu līdzekļus, bet arī starptautiskos finanšu tirgos piesaistīto finansējumu. Īpaši jāuzsver jaunākais no ārējā finansējuma piesaistes veidiem – obligāciju emisija, turklāt emitējot ar konkrētu mērķi – atbalstīt energoefektivitātes projektus. Pērn oktobrī ALTUM emitēja t.s. “zaļās” obligācijas 20 miljonu eiro apmērā, kas tiek izmantotas uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Interese par šiem vērtspapīriem bija milzīga – parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu. Šādu vērtspapīru emisija dažādo kapitāla piesaistes iespējas, kas ir ļoti nozīmīgs faktors uzņēmējdarbības veicināšanai kopumā (ne velti šo jautājumu īpaši aktualizē Finanšu sektora attīstības plāns), tāpēc ceram uz politiķu izlēmību pēc vēlēšanām šī gada rudenī, lai runas par biznesu veicinošu vidi Latvijā tiktu iemiesotas konkrētos darbos.