Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.
"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.
Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?
Saskaņā ar Čehijas komercreģistra datiem, firmas patiesais labuma guvējs ir Tomašs Kršeks, bijušais čehu koncerna Škoda vadītājs un vēlāk lielākais Škoda Transportation akcionārs. Bijušais Škoda Transportation līdzīpašnieks Tomašs Kršeks ir daudzpusīgs uzņēmējs. Viņa īpašumus Forbes ir novērtējis vismaz 10 miljardu kronu vērtībā (nepilni 393 miljoni EUR), viņa vārds regulāri parādās čehu dzeltenās un biznesa preses slejās, Čehijas bagātāko cilvēku sarakstos.
Tomašs kopā ar čehu-krievu uzņēmējiem attīsta vērienīgu dzīvojamo kompleksu netālu no Prāgas, nodibina investīciju kompāniju, kas koncentrējas uz startupiem un atjaunojamās enerģijas projektiem. Tā būtu pozitīvā puse, bet ir arī otra - pārmetumi un aizdomas par valsts pasūtījumu iegūšanu bez konkurences, kopīgām atpūtām ar vadošajiem politiķiem valsts uzņēmumu lēmumu pieņēmējiem, kas rezultējas ar lieliem pasūtījumiem, un citur.
Viņa vārds regulāri tieši vai pastarpināti parādās dažādās krāpniecības shēmās dzimtajā Čehijā, kas apliecina gan spējas, gan izpratni par pārdomātu un precīzu to veidošanu un spēlēm ar likumu. Iezīmējas arī līdzīga darbības shēma, kāda tiek īstenota Olainfarm gadījumā. Sākumā tiek mērķtiecīgi pazemināta pelnoša un veiksmīga uzņēmuma vērtība un reputācija, ap uzņēmumu tiek veidoti strīdi un konflikti, uzņēmuma finanses "izsūknētas", kas atbiedē potenciālos pircējus un tad uzņēmumu īpašumā iegūst kāds investors, protams par daudz izdevīgāku cenu.
Pats Kršeks pie turības nonāca līdzīgā veidā, valstij neefektīvi nododot privatizācijā tai piederošās daļas tobrīd vienā no lielākajiem valsts uzņēmumiem - Škoda Transportation. Čehijas prese par to ironiski smīkņā, ka Čehijas valdībām nesenā pagātnē ir piemitušas īpašas spējas pārdot lielākos valsts uzņēmumus vissliktākajā brīdī. Valsts pārdeva sev piederošo Škoda daļu par nieka 800 miljoniem kronu 2003. gadā un burtiski uzreiz pēc privatizācijas Škoda Holding pēkšņi sāka gūt iepriekš neparedzētu miljardos mērāmu peļņu un izmaksāt dividendes.
Laikā no 2007. līdz 2016. gadam īpašnieki no Škoda dividendēm, honorāriem vai kapitāla samazināšanai ieguva ap 39 miljardiem kronu un ļāva bagātāko čehu rangā parādās tādiem vārdiem kā Zdeněks Bakala, Antoníns Koláčeks, Mareks Čmejla, Mihals Koreckis. un protams – Tomašs Kršeks.
Visu šo laiku uzņēmumu pavadīja šaubu ēnas par īpašnieku struktūru, patiesajiem labuma guvējiem, negodīgi iegūtiem pasūtījumiem un finansējuma avotiem. Piemēram, nedokumentētiem aizdevumiem un ieguldījumiem cita čehu uzņēmēja, nekustamā īpašuma magnāta Radovana Viteka impērijas izaugsmē. Kršeka vārds ilgus gadus ir izskanējis līdzās citam dažādi vērtētam čehu uzņēmējam Martinam Romanam, kurš šobrīd ir pametis dzimto Čehiju un pārcēlies uz dzīvi Londonā.
Martins Romans piedalījies Škoda privatizācijā un vairākus gadus vadījis uzņēmumu, bet vēlāk vadījis un bijis padomē Čehijas lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas alternatīvās enerģijas jomā ČEZ grupa. Viņa vadības laikā Škoda ieguvusi vairāku miljardu dolāru pasūtījumus no ČEZ un tā meitasuzņēmuma Škoda Praha Invest ogļu spēkstaciju remontam. Škoda saņēma arī papildu miljardus līgumos no valstij piederošā Čehijas dzelzceļa uzņēmuma, kur M.Romans vairākus gadus bija uzraudzības padomes loceklis.
Arī pārdodot Škoda Transportation 2017. gadā, tika īstenota līdzīga shēma kā privatizācijas laikā. Īsi pirms pārdošanas uzņēmuma vārds tika iesaistīts konfliktos, pasūtījumi beidzās, īpašnieki "izsūca" uzņēmuma uzkrājumu un uzņēmumam vajadzēja jaunu kapitālu. Tas par smieklīgu naudu tika pārdots vēl nesen bagātākā Čehijas uzņēmēja Petra Kellnera (šā gada martā viņš gāja bojā helikoptera avārijā Aļaskā ) fondam PPF Group, kurš nejaušas sakritības dēļ bija arī Tomasa tuvs draugs. Lai gan par ievērojami lielākām summām to bija gatavi iegādāties gan Ķīnas dzelzceļa uzņēmums, gan Siemens un citi.
Kršeka vārds ir saistīts arī ar Latvijā skaļi izskanējušo korupucijas lietu par "Rīgas satiksmes" trolejbusu un zemo grīdu tramvaju iegādi no Škodas. Līgumu parakstīšanas laikā uzņēmums piederēja īpašnieku grupai, kuru vadīja Tomašs Kršeks kopā ar Mihalu Korecki, Džerži Divišu un Mareku Čmejlu. Šajā skandālā iesaistīti un jau apcietinājumā pabijuši arī pašmāju darboņi, tostarp "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Protams, katrā attīstības stadijā esošā valstī, kur notiek privatizācijas procesi un varas pārdale, pastāv arī korupcija un likuma savtīga izmantošana, šādi stāsti ir bieži. Tomēr konkrētais piemērs rāda, ka A/S "Olainfarm" ir nonākusi rūdīta un izveicīga shēmu veidotāja redzes lokā un visticamāk interese un spiediens no "Black Duck Invest" uz uzņēmuma padomi un tiesībsargājošajām iestādēm pastiprināsies. To pierāda arī "Black Duck Inest" sašutuma pilnie publiskie komentāri no pārstāvju puses.
