Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā konstatēts, ka Veselības ministrija (VM) nav izvērtējusi un novērsusi politikas plānošanas dokumentu neatbilstības un normatīvo aktu nepilnības neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.

Tā piemēram, lai arī politikas plānošanas dokumentā noteikts, ka vienots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests tiks izveidots, apvienojot Katastrofu medicīnas centru ar pašvaldību līdzšinējā īpašumā esošajām neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrām, tomēr ministrija veidos jaunu tiešās pārvaldes iestādi.

Esošās Katastrofu medicīnas centra un jaunizveidojamā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcijas un uzdevumi neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā pārklājās, līdz ar to, radot valsts budžeta līdzekļu neefektīvas un neekonomiskas izlietošanas risku.

Revīzijā arī tika konstatēts, ka atsevišķās administratīvajās teritorijās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāžu brigādes nav izvietotas tā, lai nodrošinātu savlaicīgu un tiesību aktu normām atbilstošu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Valdība otrdien, 2.decembrī, skatīs Ministru kabineta vēstuli Saeimas komisijai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu Rīgai, paužot, ka atbalsta šo automašīnu iegādi, neizmantojot ārpakalpojumu.

Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, izmantojot ārpakalpojumu, ir plānota ekonomija 4,8 miljonu eiro apmērā turpmākajos septiņos gados. Bet, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņemtu operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanu Rīgas reģionālajā centrā, ir nepieciešams papildu finansējums 2,26 miljonu eiro apmērā. Savukārt pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšana bez ārpakalpojuma piesaistes būtu iespējama ne ātrāk kā nākamā gada oktobrī, jo pēc jauno automašīnu iepirkšanas ir nepieciešams tās aprīkot un tas var prasīt vismaz desmit mēnešus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu nepieciešams unificēt visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Un svarīgi šo procesu uzsākt tieši sākotnējā posmā – izglītības ieguves procesā. Tā uzsvēra Latvijas un pasaules valstu neatliekamās medicīnas speciālisti preses konferencē, kas notika 4. starptautiskā Baltijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas kongresa ietvaros.

Kongresā īpaša uzmanība tiek pievērsta jautājumiem par neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un anesteziologu izglītības un apmācības kvalitāti. Medicīnas speciālistu izglītības kvalitāte ir viens no pamatnoteikumiem kritiski un smagi slimu pacientu drošībai prehospitālā un intrahospitālā aprūpē.

Edoardo de Robertis, Union Europeene Medical Specialists – European Board of Anaesthesiology (UEMS - EBA) neatliekamās medicīniskās palīdzības nozares vadītājs pastāstīja, ka Eiropā debates par izglītības programmu neatliekamajā medicīnā tiek aktualizētas nepārtraukti. Pasaules Veselības organizācija (PVO) visiem ES valstu veselības ministriem izsūtījusi anketu par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Galvenais secinājums apkopojot visas atbildes – neatliekamā medicīniskā palīdzība ir ļoti labi organizēta, bet pastāv krasas atšķirības starp valstīm. "UEMS – EBA (Union Europeene Medical Specialists – European Board of Anaesthesiology) par savu galveno uzdevumu ir izvirzījis anestezioloģijas mācību procesa unificēšanu un sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitātes paaugstināšanu visās ES valstīs. UEMS Anesteziologu sekcija izstrādāja īpašu sāpju medicīnas apmācības programmu, kas ir daļa no anesteziologu izglītības un pieejama visu valstu speciālistiem," norādīja E.de Robertis.

Piesaistot Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) līdzekļus Latvijā neatliekamās medicīniskās palīdzības uzlabošanā trijos gados plānots ieguldīt 7.6 miljonus latu.

To paredz noslēgta vienošanās starp Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu par ERAF finansēta projekta „Vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide” īstenošanu.

Projekta kopējais finansējums ir 7.678 miljoni latu no kuriem 6.527 miljoni lati ir ERAF piešķirtais finansējums, bet 1.152 miljoni latu ir valsts budžeta līdzfinansējums.

ERAF finansētā projekta mērķis ir būtiski uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu ikdienā un ārkārtas situācijās iedzīvotājiem visā Latvijā, centralizējot NMP un katastrofu medicīnas sistēmas vadību ar mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju palīdzību. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt un ieviest vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības vadības informācijas sistēmu, iegādāties un uzstādīt tās darbināšanai nepieciešamās mūsdienīgās tehnoloģijas un aprīkojumu, kā arī izveidot atbilstošu NMP dienesta infrastruktūru ar vienu vadības un dispečeru centru un pieciem reģionālajiem vadības un dispečeru centriem. Projektā paredzēts NMP dienesta reģionālos centrus veidot Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Latvijas zīmola BeeKid drēbītes nēsā ne vien pašmāju bērni, bet arī ķipari Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Krievijā; drīzumā tās būs pieejamas arī ASV .

Aptuveni gadu BeeKid apģērbus vairs neražo Latvijā, bet gan Lietuvā, jo vietējie ražotāji neesot spējuši nodrošināt pietiekamus apjomus, kavēti piegādes termiņi un bijis samērā augsts brāķa procents. «Esmu izbraukājusi visu Baltiju un Lietuvas ražotāji mani ir pārsteiguši ar kvalitāti, korektumu, laicīgiem termiņiem, komunikāciju. Teikšu godīgi, man ļoti žēl, ka neražojam Latvijā. Taču tas vienkārši nav iespējams. Es diemžēl nonācu pie secinājuma, ka nav vērts ražot Latvijā, jo tad neviens vietējais un arī ārzemēs to nevar nopirkt. Tas man ļoti apgrūtināja dzīvi, biznesa veidošanu un apjoma kāpināšanu,» stāsta Renāte Zandersone, SIA Bee- Kid īpašniece.

Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) ir uzdevusi ministrijas atbildīgajām amatpersonām apzināt alternatīvās iespējas saņemt neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus no citiem auto transporta pakalpojumu piegādātajiem.

Tomēr viņa neizslēdz iespēju panākt vienošanos par līguma pagarināšanu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze, informēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

L.Mūrniece 30.martā pēc valdības sēdes tikās ar V. Dombrovski, lai viņu informētu par situāciju saistībā ar konkursu «Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram».

Iepriekš L.Mūrniece tikās ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes priekšsēdētāju Adigjozalu Mamedovu, lai vienotos par Autobāzes un NMPD noslēgtās vienošanās termiņa pagarinājumu arī pēc šā gada 31.marta. Tādējādi nodrošinot Rīgu un Rīgas reģionu ar NMPD pakalpojumiem līdz šī gada beigām un vienlaikus organizējot jaunu atklāto konkursu.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts noteikumu projekts, kas aktualizēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī precizēs sniegto pakalpojumu klāstu, informē Veselības ministrija.

NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā, kā arī papildus sniedz maksas pakalpojumus, kā piemēram, nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību masu pasākumos, nodrošina plānveida medicīnisko transportēšanu, veic ārstniecības personu apmācību, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

NMPD sniegto maksas pakalpojumu cenas nav mainītas vairākus gadus un ir balstītas uz 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem. Pērn NMPD veicis pakalpojumu izcenojumu aktualizēšanu atbilstoši faktiskajām cenām un secināts, ka tās ir palielinājušās par 37,7%, savukārt atalgojums palielinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2012.gadā aprēķināto cenu.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora pienākumu izpildītāju veselības ministrs Guntis Belēvičs šodien iecēlis līdzšinējo NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieci operatīvajos jautājumos Sarmīti Villeri.

S.Villere ir ārste-pediatre un sertificēta, apmācīttiesīga neatliekamās medicīnas ārste, kuras darbs gandrīz 30 gadus ir saistīts ar pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un organizēšanu.

Kopš 2009.gada S.Villere ieņēmusi NMP dienesta Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieces operatīvajos jautājumos amatu, kur darba pienākumi saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanu un pārraudzību Rīgas reģionā. Pirms tam S.Villere strādājusi arī Katastrofu medicīnas centrā, risinot jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu kvalifikāciju un apmācību, kā arī vadot lekciju ciklu par katastrofu medicīnas menedžmentu.

Lai izvērtētu veselības aprūpei pieejamos un nepieciešamos finanšu resursus, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nosūtījis veselības ministrei Baibai Rozentālei trīs rezolūcijas.

Šajās rezolūcijās lūgts sniegt detalizētu un strukturētu informāciju par veselības aprūpes budžeta programmām, par plānotajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta iepirkumiem, kā arī par valsts kapitālsabiedrību, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus, tekošo kontu stāvokli, norādīts Ministru prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes informācijā.

Papildus rezolūcijā lūgts informēt par šī brīža neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājumu ar transporta līdzekļiem un jau veiktajiem iepirkumiem 2009.gadā, norādot neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta līdzekļu stāvokli, aprīkojuma atbilstību standartiem un papildus izmaksām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un pamato nepieciešamību organizēt jaunu iepirkumu.

Saistībā ar medicīniskās palīdzības atteikumu uzdots veikt pārbaudi Rīgas 1. slimnīcā, informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļā.

Saistībā ar pirmstermiņa līguma laušanu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par gadījumiem, kad pacientiem atteikta medicīniskā palīdzība Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš uzdevis Veselības inspekcijai veikt pārbaudi Rīgas 1.slimnīcā.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle norādījusi, ka viņu pārsteidz Rīgas 1.slimnīcas vadības rīcība, cenšoties sacelt nepamatotu ažiotāžu ap it kā nelietderīgi izlietotiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

«Tai pat laikā slimnīcā tiek atteikta palīdzība pacientiem, un, iepriekš nebrīdinot, slimnīcā tiek pārtraukts darbs. Tas neliecina ne par pacientu interešu ievērošanu, ne arī godprātīgu rīcību kaut arī slimnīca pilnā apmērā ir saņēmusi papildus lūgto finansējumu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai,» uzsver ministre.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīkotā iepirkumu procedūra par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu mediķu savlaicīgu ierašanos un palīdzības sniegšanu Rīgas reģionā, veikta saskaņā ar likumu.

«Tas garantē, ka turpmāko piecu gadu laikā Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Tukuma iedzīvotāji saņems kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību,» DB pamato veselības ministre Baiba Rozentāle.

IUB mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīkotajā iepirkumā par 31,7 milj. Ls uzvarēja Rīgas Sanitārā transporta autobāze, kas arī bija vienīgais pretendents.

B.Rozentāla gan uzsver, ka līdz šim Rīgas Sanitārā transporta autobāze, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus ir nodrošinājusi ļoti kvalitatīvi, tādēļ konkursa komisijai nebija pamata apšaubīt piedāvājuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz pakalpojuma sniegšanu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests par teju 2,8 milj. Ls gatavojas iegādāties 45 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, kas tiks izmantoti Latvijas reģionos.

Par automobiļu piegādi NPM dienests bija izsludinājis arī atklātu iepirkumu konkursu, kurā par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu tika atzīts Mercedes-Benz oficiālā izplatītāja Latvijā SIA Domenikss piedāvājums. Kopumā savus piedāvājumus konkursā iesniedza trīs pretendenti, Db.lv stāsta NMP dienesta pārstāvji, paužot, ka arī šobrīd lielākā daļā dienesta operatīvo transportlīdzekļu ir Mercedes-Benz un Volkswagen markas automašīnas, kuru modeļi un izlaiduma gadi ir visai atšķirīgi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā atbilstoši prasībām pārbūvēti, specifiski aprīkoti un trafarēti operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi, nodrošinot noteiktas prasības pacienta un autovadītāja nodalījumiem, prasības medicīniskās aparatūras stiprinājumiem, tāpat arī drošības, garantijas un servisa prasības. NMP dienests plāno iegādāties operatīvos transportlīdzekļus gan ar divu, gan četru riteņu piedziņu, kas uzlabos mediķu iespējas nokļūt pie pacientiem vietās, kur ceļi kļūst grūti izbraucami laika apstākļu dēļ vai pat ceļu nav vispār, Db.lv stāstīja NMP dienesta pārstāve Ilze Bukša.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Neatliekamās palīdzības iepirkumu nāksies organizēt no jauna. Tā vienojies Minstru prezidents Valdis Dombrovskis ar veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci.

24.martā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Lindu Mūrnieci, lai lemtu par nekavējošu rīcību saistībā ar Veselības ministrijas rīkoto atklāto konkursu iepirkumam Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram, informē Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Puses vienojās, ka L. Mūrniece vērsīsies pie Sanitārā transporta autobāzes vadības ar lūgumu pagarināt neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) autotransporta nomas līgumu līdz šī gada beigām, lai NMP varētu turpināt netraucēti pildīt savas funkcijas, kā arī lai varētu organizēt jaunu – likuma prasībām atbilstošu iepirkuma konkursu. Kā zināms, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam adresētajā vēstulē apšaubījis vairākus konkursa nolikuma punktus, kas pēc būtības neatbilst likumdošanā noteiktajām prasībām par atklātu iepirkumu konkursu organizēšanu. Db jau rakstīja, ka iepirkumu apturēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, lūdzot IUB atzinumu. NMPD rīkotajā iepirkumā par 31,7 milj. Ls uzvarēja Rīgas Sanitārā transporta autobāze, kas arī bija vienīgais pretendents.

Plānots, ka Kuldīgā tiks veidots neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Kurzemes reģionālais centrs.

Šajā reģionā apvienosies Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajona ātrās palīdzības brigādes.

Par to publiski 31. martā Kuldīgā gatavojas diskutēt Kurzemes pašvaldību vadītāji, NMP iestāžu (brigāžu) vadītāji. Turpmāk NMP dienesta Kurzemes reģionālais centrs atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu u.c. Nozīmīga Kurzemes reģiona centra funkcija nākotnē būs arī centralizēta iedzīvotāju izsaukumu pieņemšana un brigāžu vadība visā reģiona teritorijā.

Šī gada 27.janvārī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. NMP dienesta vadība ir uzsākusi sarunas ar pašvaldībām par to pārziņā esošo NMP iestāžu (brigāžu) iekļaušanos vienotajā valsts dienestā. Ar 16.aprīli NMP dienestam pievienojas Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, kas nodrošina gandrīz pusi no visiem izsaukumiem valstī. Drīzumā dienestam pievienosies arī Valmieras NMP stacija un vairāki citi ātrās palīdzības sniedzēji Vidzemē. Šobrīd visā valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirms slimnīcu posmā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, tai skaitā NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības.

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, informē Saeimas Preses dienests.

Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.

Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.

Kuldīgā veidos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Kurzemes reģionālo centru, apvienojot Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajona ātrās palīdzības brigādes.

Pēc izveidošanas Kurzemes reģionālais centrs atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu. Kurzemes reģiona centra funkcija nākotnē būs arī centralizēta iedzīvotāju izsaukumu pieņemšana un brigāžu vadība visā reģiona teritorijā.

2009.gada 27.janvārī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. Šobrīd visā valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirms slimnīcu posmā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, t.sk. NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības. Ar 16.aprīli NMP dienestam pievienojas Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, kas nodrošina gandrīz pusi no izsaukumiem valstī. Drīzumā dienestam pievienosies arī liela daļa Vidzemes NMP sniedzēju.

Pirmdien sākušās Nacionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas mācības Dzīvības cena 2013 jeb Pretium Vitae 2013, kuru laikā Kundziņsalā, Ostas teritorijā, tika imitēta satiksmes autobusa sadursme ar citu transportu, kurā iesaistītas 50 cietušas personas un visi nepieciešamie glābšanas dienesti.

Kā informē Dzīvības cena 2013 organizētāji, āra apstākļos ar grimētiem statistiem, mulāžām, autobusa vraku, leģendām un īstām ārstniecības personām tiek izspēlētas gan plānotas, gan neplānotas medicīniskas situācijas negadījumā ar daudz cietušajiem.

Nacionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas mācības Dzīvības cena 2013, kas norisinās no 16. līdz 18. septembrim, organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Nacionālais sabiedrības veselības institūts un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Tās notiek tālākizglītības programmas «Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas situācijās ar daudz cietušajiem» ietvaros.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Dienests uzsver, ka nav pamatots izteikums par gandrīz 12 miljonu eiro izmaksu palielinājumu piecu gadu periodā pakalpojuma sniedzējam Rīgas sanitārā transporta autobāze.

Bukša uzsvēra, ka VK minētā starpība veidojas, ņemot vērā līguma slēgšanas laikā prognozēto mazāko darba apjomu, nodrošinot ar transportlīdzekļiem un šoferiem mazāku brigāžu skaitu Rīgas reģionā. Viņa stāstīja, ka piecu gadu laikā faktiski sniegts pakalpojuma apjoms, nodrošinot lielāku brigāžu skaitu.

Bukša stāstīja, ka 2010.gadā Sanitārā autobāze konkursa rezultātā pilnam pakalpojuma apjomam iesniedza finanšu piedāvājumu 45,05 miljonu eiro apmērā. Savukārt NMPD un autobāzes 2010.gada aprīļa līgumā tika iekļauta VK norādītā summa 30,7 miljonu eiro apmērā, kas būtu nepieciešama, ja 2010.gadā NMPD veidošanas gaitā Pierīgā nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu izdotos nodrošināt, pārņemot vairāku pašvaldību un ārstniecības iestāžu rīcībā esošo autoparku.

Noskaidrojies, ka vieni no biežākajiem atpūtniekiem-nekārtību celājiem, kuri arī guvuši traumas Latvijas slēpošanas trasēs, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība Balta veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.

Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

Veselības ministres pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) šodien ar rīkojumu uzdevusi pārtraukt konkursu par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu pirkšanu, to DB apliecināja ministre.

Rīkojums adresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājam Armandam Ploriņam. Transporta pakalpojumu konkurss tika rīkots dienesta Rīgas reģionālajam centram. Aizvadītajā otrdienā L. Mūrniece šo jautājumu mēģināja virzīt caur Ministru Kabineta sēdi, bet saskārās ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa (ZZS) iebildēm, ka valstij tas draud ar tiesvedību. L. Mūrniece šodien DB pauda pārliecību, ka, ar rīkojumu pātraucot konkursu, neriskē ar tiesvedību no konkursa uzvarētāja puses. «Man kā ministram ir likumīgas tiesības izdot šādu rīkojumu padotības iestādei,» saka L. Mūrniece.

No 16.aprīļa, Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacija (RĀMPS) iekļaujas vienotajā valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā.

Līdz ar pašvaldības funkciju pārņemšanu NMP dienests kļūst par darba devēju RĀMPS darbiniekiem un pārņem līdzšinējās RĀMPS saistības ar preču un pakalpojumu sniedzējiem. Pie tam gatavību turpināt darbu vienotā valsts dienestā izteikuši visi RĀMPS darbinieki, informē NMP.

Līdz ar juridiskā statusa maiņu, mainīsies arī līdzšinējais iestādes nosaukums un turpmāk tas būs - NMP dienesta Rīgas reģionālais centrs.

Kā jau ziņots, gada sākumā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. Tas paredz visu 39 pašvaldību pārziņā esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības institūciju apvienošanos vienotā valsts NMP dienestā pakāpeniski līdz 2010.gada beigām.

Hospitalizācijas plāns Kurzemei pašreizējā redakcijā var nozīmēt apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, paredzot stacionēšanu vietā, kur adekvātu palīdzību nav iespējams nodrošināt.

Tā uzskat Liepājas dome, kas nosūtījusi vēstuli LR Veselības ministrijas valsts sekretāram Armandam Ploriņam, Netaliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktoram Semjonam Štriham par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) hospitalizācijas plānu Kurzemei, paužot nopietnas bažas par to, vai iedzīvotāji saņems kvalitatīvāko neatliekamo palīdzību konkrētajā saslimšanas gadījumā vistuvāk savai dzīves vietai un aicinot šo plānu vēlreiz koriģēt. Liepājas pašvaldība uzskata, ka plānā pārvērtēta Kuldīgas slimnīcas kā 24 stundu neatliekamās palīdzības sniedzējas reālās iespējas, tāpat plāns neparedz hospitalizāciju Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) visās tajās jomās, kurās tā jau šodien nodrošina augstākās pakāpes līmeņa palīdzību.