Jaunākās paaudzes Mercedes CLA četrdurvju kupeja izskatās ievērojami šarmantāk, tostarp arī gaita ir kļuvusi izkoptāka un komfortablāka nekā iepriekšējās paaudzes modelim

Tehniski CLA ir izaudzis no Mercedes A klases hečbeka, taču kupejai ir vairākas būtiskas atšķirības, tostarp nedaudz lielāks attālums starp asīm, citādi amortizatori un atsperes, visbeidzot pati kupejas virsbūve iespaidos automašīnas gaitu. Tas viss rezultējas ar to, ka arī savā uzvedībā CLA būs pavisam citāds auto. Tam ir izteikts mini limuzīna raksturs, vairāk grācijas un vairāk pašpārliecinātības, lai to sauktu par samazināto Mercedes CLS. Tajā pašā laikā kopīgs ar A klases hečbeku ir tas, ka arī CLA būs azartisks un stilīgs braucamrīks, kas centīsies iepatikties jauniem un moderni domājošiem cilvēkiem.

Kāpēc jāpērk?

Pagaidām salīdzinoši necila izmēra premium automobiļu pirkšana pie mums nav cieņā. Atšķirībā no Rietumeiropas pie mums joprojām modīgi ir pirkt lielu un salīdzinoši liesāk aprīkotu, nevis kompaktu un grezni aprīkotu Mercedes. Tiesa, ledus ir sakustējies arī šajā virzienā, jo tajā brīdī, kad, piemēram, aizejošam Mercedes CLA modelim tika piesolītas brangākas atlaides, gribētāju netrūka. Vēl vairāk piekritēju šāda izmēra Mercedes kļūst, kad auto nonāk mazlietota auto statusā. Interesenti Mercedes CLA izmēra jaunam modelim ir, taču tos lielākoties atbaida cena. Jā, cena nav maza. Piemēram, jaunākajam CLA tā ir, sākot no 29 960 eiro, bet, pat diži nepiepūloties, to var ātri saskrūvēt līdz 40 vai pat 50 tūkst. eiro. Tie ir iespaidīgi cipari, kurus ieraugot praktiskais latvietis vienmēr pretnostatīs frāzi: «Bet par to naudu tad jau labāk nopirkt to, to un to.» Nepagāžams fakts. Šajā cenu diapazonā ir patiešām galvu reibinoša izvēle, taču ir situācijas, kad nav nemaz vajadzīgs liels, bet tieši kompakts un manevrētspējīgs auto.

Mercedes GLE ir kļuvis vēl lielāks un daudzpusīgāks, tiesa, tā motoru ēdienkarte turpmāk sāksies ar četrcilindru dīzeli

Arī Mercedes GLE nav pagājusi secen downsizing ēra. Nav šaubu, ka četrcilindru dīzelis ir augstas veiktspējas tehnika. Uz papīra tas daudz neatpaliek no iepriekš izmantotā sešcilindru dīzeļa. Bāzes modeļa GLE 300 d 4 Matic 245 zirgspēki ir gana daudz tik lielam auto, kāds ir jaunais GLE, tomēr tie nav seši stobri, un tas ir jūtams. Iespējams, ka, nezinot. kā brauca un ar kādu patīkamu skaņu to darīja sešcilindru dīzelis, šādi aizspriedumi vairs nemocīs. Tomēr Mercedes klients ir konservatīvs un tajā pašā laikā ar asu prātu un labu atmiņu apveltīts indivīds, attiecīgi neliels rūgtumiņš par četrcilindru sniegumu būs. Četrcilindru motors ir ievērojami skaļāks, to gan salonā nevarēs dzirdēt, jo Mercedes GLE virsbūve ir perfekti nopakota un akustiskais komforts salonā ir teicams. Toties paātrinājuma brīžos četrcilindru dīzeļa sniegums nebūs tik spilgts un nešūsies kopā ar Mercedes lozungu The best or nothing.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Turpmāk mazākā limuzīna gods Mercedes modeļu hiearhijā tiks atvēlēts Mercedes CLA sedanam, kurš izaudzis no A klases hečbeka. Svarīgi piebilst, ka tas vairs nebūs klasiskās, bet gan priekšpiedziņas limuzīns

Ar katru nākamo jauno modeli Mercedes modeļu klāsts kļūst jauneklīgāks un dzīvespriecīgāks. Ņemot piemēru no A klases hečbeka, kas no bagātu pensionāru un jauno māmiņu sapņu auto ir transformējies par azartisku un stilīgu braucamrīku, arī jaunais sedans CLA tieksies iepatikties jauniem un enerģiskiem cilvēkiem.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Jaunu kompaktklases premium hečbeku pirkšana pie mums nav cieņā. Cita lieta, ja auto ir apbružājies uz pašmāju vai Rietumeiropas ceļiem un pēc trijiem vai pieciem gadiem nonācis otrreizējā tirgū. Sākotnēji šaušalīgā cena ir sarukusi līdz saprotamiem cipariem, un tad auto kļūst vilinošs pirkums plašākai pircēju auditorijai. Ar premium kompaktklases sedaniem pagaidām ir citādi. Vispirms – to nav daudz, jo nesen dibinātajā klubiņā bez Mercedes CLA var pieskaitīt vienīgi Audi jaunizcepto A3 Limousine. Tie tāpat kā hečbeki ir tikpat sasodīti dārgi, taču sedana virsbūves koncepcija emocionāli ļauj sajusties kā maza limuzīna īpašniekam, turklāt aukstajos ziemas mēnešos tā ir arī praktiska. Nenoliedzami, ka ļoti svarīgs ir laiks, kad auto ir parādījies tirgū. Piemēram, lai kā to negribētu atzīt Audi marketologi, simpātiskā Audi A3 sedana iznāciens savos ierakumos ir pārvilcis daļu Audi A4 tīkotāju, jo šābrīža A4 modelis jau ir paspējis novecot un vairs nav svaigākais un atraktīvākais piedāvājums savā klasē, savukārt līdz jaunākās paaudzes Audi A4 sedana debijai vēl ir jāpaciešas.

Mercedes GLE Coupe ir tieša atbilde bravūrīgajam un populārajam tautietim BMW X6

Visticamāk, Mercedes mārketologi ilgu laiku ar skaudību noraudzījās, kā BMW eksperiments 2008. gadā – radīt un laist tirgū tam laikam spocīga koncepta SUV un kupejas krustojumu – izrādījās ļoti veiksmīgs un galvenais – ļoti ienesīgs projekts. Lai kādas sazvērestības teorijas izdomātu par šī auto lempīgumu un nepraktiskumu, patiesība ir tāda, ka bagātie ļaudis Ziemeļamerikā, Ķīnā, Krievijā un Latvijā arvien biežāk dod priekšroku X6 nevis klasiskajam premium krosoveram X5. Kaut arī kaislīgākie BMW fani burkšķ par Mercedes plaģiātismu, ielecot dārziņā, kur X6 līdz šim saimniekoja cēlā vientulībā, Mercedes par to diži neuztraucas, jo GLE Coupe ir lielisks produkts, turklāt tas perfekti aizkrāso balto plankumu jau tā garajā un plašajā modeļu klāstā. Pirmās atsauksmes liecina, ka GLE Coupe ir velnišķīgi pieprasīts visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Nav izslēgts, ka tas drīzumā kļūs populārāks par jauno Mercedes GLE, ko agrāk pazinām kā Mercedes M-klasi.

Pieņemot, ka tirgū nezinātu par Mercedes A klases piecdurvju hečbeka eksistenci, tad jauno Mercedes GLA pircējiem varētu droši piedāvāt kā kompaktklases hečbeku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunais GLA ar nedaudz palielinātu klīrensu, lielākiem riteņiem mūsu izpratnē ir pat vilinošāks modelis nekā A klase. Godīgi sakot, GLA ikdienišķākajā mundierī un ar piedziņu tikai priekšējiem riteņiem nemaz tik džipisks neizskatīsies. Tomēr Mercedes teju neizsmeļamās personalizācijas iespējas, tostarp iespēja GLA aplaimot ar 4Matic pilnpiedziņu un off road pakotni, atļauj GLA saukties par mazāko Mercedes krosoveru.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Dārga un moderna rotaļlieta, kas ir ļoti līdzīga A klases hečbekam, taču pilnīgi citāds izstrādājums. Vispirms jau izmēru ziņā GLA būs paaudzies. Salīdzinājumā ar A klasi tas garumā būs pastiepts par 125 mm, platumā klāt nākuši 24 mm, bet augstumā tas izaudzis par 60 mm. Līdz ar to salonā būs nedaudz vairāk vietas, tostarp aizmugurē sēdošajiem. Tajā pašā laikā kupejas zemā jumta līnija nebūs draudzīga augumā gariem pasažieriem. Ja priekšējos krēslos vajadzīgo sēdpozīciju nebūs grūti atrast, tad aizmugurē būs ievērojami šaurāk un neērtāk, taču par mata tiesu labāk nekā A klases salonā. Diezgan paredzami, ka Mercedes mazākais krosovers nebūs lēta mantiņa. Mazākais skaitlis, kas attiecas uz vienas ass piedziņas GLA, būs 29 540 eiro, turpretim, apjozies ar 4Matic pilnpiedziņu, Mercedes GLA pieprasīs jau vismaz 36 460 eiro. Pat nemēģinot tiekties pēc prestižākās un glaunākās versijas GLA 45 AMG ar 360 ZS spēkstaciju pakrūtē, kas maksās 55 420 eiro, arī miermīlīgāku GLA modifikāciju papildināšana ar dažādiem komforta labumiem drīz vien auto cenu var zibenīgi palielināt līdz 40 tūkst. eiro un vairāk. Atliek piebilst, ka motorizācijas programma GLA ir tikpat plaša un daudzveidīga kā A klases hečbekam. Visi motori jau standartā ir apgādāti ar start/stop sistēmu un tiek komplektēti ar sešu pakāpju manuālo pārnesumkārbu, ko izlases kārtībā var aizstāt ar septiņu pakāpju 7GDCT robotizēto mehāniku.

Jaunais Mercedes A klases hečbeks ir dzīvespriecīgākais šā brīža vācu ražotāja modelis ar supermodernu pildījumu, ko vajadzības gadījumā var nopakot tikpat grezni kā Mercedes S klases limuzīnu

Savulaik par pensionāru un mājsaimnieču sapņu auto dēvētā A klase ar t.s. sendvičtipa jeb paaugstināto virsbūvi kopš iepriekšējās paaudzes kardināli mainīja savus dzīves uzskatus. Izmetot mēslainē 1997. gadā sūri grūti būvētā auto koncepciju un uzrakstot pilnīgi jaunu scenāriju, Mercedes A klase kļuva vismaz par 20 gadiem jaunāka, transformējoties par vienu no jauneklīgākajiem un stilīgākajiem premium klases hečbekiem. Tas nostrādāja par 200%! Mercedes A klase iemantoja milzu popularitāti, turklāt pircēju auditorija zibenīgi kļuva gados jaunāka. Ar svaigāko modeli Mercedes turpina iesākto, jo šis auto būs vēl jauneklīgāks un azartiskāks par iepriekšējo, turklāt apveltīts ar visa veida digitāliem gadžetiem jeb un komforta risinājumiem, tostarp tādiem, kas ir sastopami Mercedes S klases limuzīnā.

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Pāreja no Mercedes GLK uz Mercedes GLC nosaukumu trīsstaru markas jaunajam krosoveram piešķir vairāk grācijas un iznesības, bet tiešajiem konkurentiem – galvassāpes, iegūstot ļoti sīkstu sāncensi

Dārga un moderna rotaļlieta, kas pēc satura un salona iekārtojuma ir ļoti līdzīga C klases sedanam, taču vienlaikus pilnīgi citāds izstrādājums. Vispirms GLC ir pavisam citas klases modelis, ar palielinātu klīrensu un papildus klāt pieliktiem 30 centimetriem garumā, lai sarūpētu pietiekoši ērtas vietas četriem pasažieriem salonā un atstātu vietu 550 litru lielam bagāžniekam. Pēc savas būtības GLC ir tieši tas auto, kas varētu lieliski piestāvēt modernām biznesa pasaules haizivīm vai veiksmīgiem finansistiem un juristiem, nešķirojot tos pēc dzimuma. Auto, kas valdzinās ar savu eleganto dizainu un sportisko pilota kokpitu. Mercedes GLC zibenīgi spēs pielāgoties lielpilsētu burzmai, veikli lavierējot un sasniedzot mērķi bez liekiem kreņķiem, bez piepūles vienmēr atrodot vietu, kur noparkoties, arī uz lielceļa tas jutīsies stabili un pārliecinoši. Priekšējie sēdekļi ir vēl viens Mercedes trumpis, ar ko iekārdināt potenciālos pircējus, bet izšķērdīgās personalizēšanas iespējas samulsinās pat izvēlīgākos un piekasīgos feinšmekerus. Kā jau to varēja nojaust, šis Mercedes maksās brangu žūksni. Tomēr cena – 44 990 eiro par bāzes modeli GLC 220 d 4 Matic – pat uz tiešo konkurentu fona kož acīs.

Nekad iepriekš C klases sedans nav bijis tik izteikti tuvu Mercedes dārgākajiem limuzīniem. Tas attiecas ne tikai uz dižciltīgu un glaunu dizainu, kas apzināti veidots pēc S klases sedana šablona, bet arī uz tehnisko un komforta pildījumu, kurā daudzas lietas paņemtas no tās pašas S klases.

Mercedes ir paveikuši teicamu darbu. Spriediet paši – Audi sava jaunā A4 sedana iznākšanas datumu pārlika uz vēlāku laiku tieši tad, kad dienasgaismu ieradzīja jaunais C klases sedans.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Mercedes iekštelpu ir godam uzposis, ietērpjot to jaunās drānās, kas pēc taustes un acs testa izskatīsies daudz aristokrātiskāk un cēlāk nekā gaidīts. Godīgi atzīšos, ka uz jaunā modeļa fona iepriekšējais C klases interjers izskatās pēc neglītā pīlēna. Materiālu izvēle un pedantiska uzmanība pat pret niecīgāko sīkumie ir tas, kas sildīs Mercedes īpašnieku sirdis. Pat ar klavierlaku pārklātie dabiskā koka imitācijas paneļi, kas citu ražotāju modeļos kaitina un izraisa nepatiku, C klasē ir nostrādāti līdz pilnībai un ergonomiski izceļ interjera augsto statusu. Multimediju centrs ar planšetdatoram līdzīgo ekrānu ir piestiprināts pie viduskonsoles augšējās daļas, bet vadības groži ir uzticēti grozāmai vadības ripai un speciālam touch pad jeb skārienjutīgam paliktnim.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Jau vairāk nekā divdesmit gadus valdība cenšas risināt jautājumu par atskurbtuvēm, joprojām neviena no ministrijām negrib šo pienākumu savā atbildībā – gan Labklājības ministrija, gan Veselības ministrija uzskata, ka tas nav valsts uzdevums.

Asas emocijas Ministru kabineta komisijas sēdē izsauca Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojums par atskurbšanas telpu izveidošanu un apsaimniekošanas sistēmu atskurbtuvēm. Labklājības ministre Ilze Viņķele pārmeta VARAM nekorektu rīcību, norādot LM kā atbildīgo ministriju. «Labklājības ministrijai nav nekāda sakara ar atskurbtuvēm. Ir trīs iesaistītie spēlētāji – pašvaldības, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija. Nesaprotu, kāpēc pēkšņi tiek iesaistīta LM. Šis ir ļoti nekoleģiāls, nekorekts un pēc būtības nepareizi virzīts jautājums,» norādīja I. Viņķele.

Minimālais atbalsts atkal par dažiem mēnešiem atliks saimniecību lēmumu likvidēt ražošanu

Zemniekiem pamestā nauda piena nozares kataklizmas tuvošanos nenovērsīs, toties liek berzēt rokas pārstrādei un tirgotājiem – kāpēc pacelt iepirkuma cenas vai kāpēc veikala plauktā piena pakas cenu nolaist, ja reiz valdība svaigpiena ražotājiem tik varonīgi palīdz, turklāt ar miljoniem.

Tomēr ir jāpriecājas par katru eiro, kas kompensē to, ko nav samaksājis piena pārstrādātājs. Tā saka DB aptaujātie piena ražotāji, kurus valdība aplaimojusi ar pabalstu 6,2 milj. eiro apmērā, kas ir aptuveni 40 eiro uz vienu slaucamu govi vai 6–7 eiro par pārstrādei nodotu piena kilogramu. Kopumā valdības sarūpētā ārkārtas palīdzība globālās piena krīzes un ģeopolitikas skartajam piena sektoram ir 27,7 milj. eiro, kamēr aplēses liecina, ka nekompensēto zaudēto miljonu apmērs tuvojas trīsciparu skaitlim. 6 milj. uz visiem svaigpiena ražotājiem ir piliens jūrā, teic Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Tāpat kā tukšu vēderu ar košļājamo gumiju piemānīt nevar. Valdība lepojas ar palīdzību zemniekiem, bet palīdzības saņēmēji to sauc par ņirgāšanos par piena lopkopību. Liela nauda tā varbūt liekas ierindas vēlētājam, bet piena ražotāji ar to nevar iesākt neko, vērtē DB uzklausītie lauksaimnieki. Ačgārni sanāk, bet vieglāk nedienas pārvarēs tie, kam uz kakla nav kredīta maksājumu, piemēram, zemnieki, kas nav ievērojuši prasības un nav uzbūvējuši mēslu krātuves.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Pēdējo gadu laikā videonovērošanas virziens ir strauji pieaudzis gan publiskajā gan privātajā segmentā, balansējot uz robežas starp cilvēku un īpašumu drošību un privātuma neaizskaramību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ļoti plašs kameru tīkls – vairāk nekā 1100 objektu – ir Rīgā. Ar to starpniecību tiek uzraudzīta sabiedriskā kārtība un iedzīvotāju drošība, novērotas publiskas vietas – tuneļi, skvēri, parki, maģistrālās ielas, arī izglītības iestādēm piegulošās teritorijas. Kameras galvenokārt atrodas centrā, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī kriminogēnākās pilsētas daļās. Pašvaldības policijā skaidro, ka kameras ļauj konstatēt un novērst daudz likumpārkāpumu – pamanot pārkāpumu, nodarījumu vai situāciju, kad nepieciešama policijas palīdzība, informācija nekavējoties tiek nodota tuvākajai policijas ekipāžai, kura operatīvi reaģē uz notikušo. Visbiežāk ar video novērošanas kameru starpniecību tiek fiksēti likumpārkāpumi, kas saistīti ar sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, piemēram, konfliktsituācijas, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskās vietās, atrašanās cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī, tirdzniecība neatļautās vietās u.tml., kā arī regulāri tiek fiksētas zādzības un laupīšanas. Pērn Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centrs fiksēja 1673 likumpārkāpumus, vēl gadu iepriekš – 1896. Tiesībsargājošām iestādēm saglabāti un izsniegti 265 videoieraksti.

«Mercedes» britu pilots Lūiss Hamiltons svētdien nodrošināja savu ceturto Pirmās formulas (F-1) pasaules čempiona titulu karjerā.

Hamiltons par čempionu tika kronēts arī 2008., 2014. un 2015.gadā.Svētdien notikušajā sezonas 18.posmā - Meksikas «Grand Prix» - Hamiltons finišēja devītais, bet viņa sīvākais konkurents cīņā par titulu, vācietis Sebastjans Fetels no «Ferrari», izcīnīja ceturto vietu, taču ar to nepietika, lai turpinātu pretendēt uz uzvaru kopvērtējumā. Savukārt uzvaru posmā izcīnīja «Red Bull» nīderlandiešu pilots Makss Verstapens, kuram tas bija trešais panākums karjerā.

Tikmēr uz goda pjedestāla otrā un trešā pakāpiena kāpa Hamiltona un Fetela komandas biedri. Otrais bija «Mercedes» somu pilots Valteri Botass, bet trešo vietu izcīnīja «Ferrari» somu braucējs Kimi Reikenens.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu «Novičok», ar kuru tika saindēti bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, trešdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas policija.

Abi ir Lielbritānijas pilsoņi - 45 gadus vecs vīrietis un 44 gadus veca sieviete. Viņi atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Britu mediji ziņo, ka vīrieša vārds ir Čārlzs Roulijs, bet sievieti sauc Dona Stērdžesa.

Sestdien abi bezsamaņā tika nogādāti slimnīcā no savām mājām Eimesberi pilsētā, kas atrodas desmit kilometrus uz ziemeļiem no Solsberi, kur tika saindēti Skripaļi, No rīta tika izsaukta ātrā palīdzība, jo bija kļuvis slikti sievietei, bet pēcpusdienā sekoja otrs izsaukums, jo bija kļuvis slikti vīrietim.

Sākotnēji tika domāts, ka viņiem abiem kļuvis slikti pēc iespējamas heroīna vai kreka lietošanas. Taču analīzēs konstatēts, ka viņi saindējušies ar «Novičok», trešdien paziņoja policija.

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Zviedru preses uzmanības lokā šonedēļ ir četrzvaigžņu viesnīca Hotel Jūrmala SPA. Tās restorāns ar ēdienu saindējis 42 zviedru medicīnas darbiniekus, kuri pagājušajā sestdienā Latvijā atradās komandas saliedēšanas ceļojumā un konferencē, savā interneta vietnē raksta žurnāliste Sandra Veinberga. Šādu informāciju portālam db.lv apstiprina arī pati viesnīca, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests atklāj, ka viesnīcā konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi.

(Papildināts ar PVD sniegto informāciju.)

Šajā pasākumā piedalījušies kopumā 107 zviedru rentgena ārsti un citi medicīnas darbinieki no vadošā ziemeļvalstu privātā medicīnas aprūpes uzņēmuma Alers.

Restorāns piedāvājis divus vakariņu ēdienus – vistu un zivi. 42 cilvēki izvēlējās sviesta zivi un par to sāka nožēlot jau ceļā no restorāna uz numuriņiem, kad viņiem palika slikti un sākās vemšana, ģībšana un citi saindēšanās simptomi.

Viesnīca atgādinājusi akūto ātrās palīdzības uzņemšanu, raksta S. Veinberga.

«Tas viss varēja būt dzīvībai bīstami, ja kāds būtu pats spējis tikt uz savu istabu. Mums palaimējās, ka bijām daudzi kopā un palīdzējām viens otram. Tie, kas mēģināja tikt uz savām istabām, pa ceļam noģība,» avīzei Aftonbladet stāstījis Alers apgabala priekšnieks Larss Ahlanders.

Zolitūdē, lielveikalā «Maxima», kur ceturtdienas vakarā iebruka ēkas jumts, atņemot dzīvību vismaz 45 cilvēkiem, ceturtdien strādājuši arī divi cilvēki no Jelgavas un viens no Ozolnieku novada, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Diviem jelgavniekiem izdevies izglābties, bet aptuveni 30 gadus veca sieviete no Brankām joprojām atrodas zem drupām un pagaidām tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu.

Jaunietim no Jelgavas piektdien darba laiks lielveikalā «Maxima» Zolitūdē beidzās piecos pēcpusdienā un viņš bija devies prom uz citu lielveikalu, lai samaksātu rēķinus. «Man piezvanīja kolēģis un teica, lai ātri nāku pēc automašīnas, ko biju atstājis pie savas darba vietas, jo veikalam iebrucis jumts. Zinu, ka bojā gājuši trīs kolēģi. Kolēģe no Brankām pagaidām tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu, bet viņa notikuma brīdī bija veikalā. Pašlaik jau esmu atpakaļ Rīgā un kopā ar citiem kolēģiem atrodamies netālu no notikuma vietas un cits citu morāli atbalstām,» šorīt telefonsarunā portālam zz.lv stāstījis jelgavnieks.

Pirms desmit gadiem Baltijas valstīs ienākušais starptautiskais ekspressūtījumu dienests «Venipak» 2014. gadā jūnijā atvēra jaunu sūtījumu terminālu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Pēc «Venipak Latvija» vadītājas Innas Semjonovas domām, jaunais termināls nodrošinās ātrāku sūtījumu piegādi gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

«Jaunais termināls apkalpos daļu starptautisko, kā arī daļu Latvijas teritorijā transportējamo sūtījumu. Šis termināls ir nozīmīgs ieguldījums visa Baltijas tīkla optimizēšanā, tas samazinās sūtījumu transportēšanas laiku. Tas ir ļoti svarīgi, jo «Venipak» grupa jau tuvākā nākotnē plāno paplašināt savu darbību Skandināvijā, tādēļ ātra sūtījumu transportēšana starp trim Baltijas valstīm ir tik būtiska», - teica «Venipak Latvija» vadītāja.

I. Semjonova apgalvo, ka Daugavpils – tas ir stratēģiski svarīgs punkts Latvijā.