Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas, kas tiks pirktas līzingā no valsts līdzekļiem, pavasarī vēl netiks piegādātas, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurā tika runāts par transporta līdzekļu iepirkumu, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa informēja, ka iepirkums šobrīd ir izsludināts un VM atbild uz interesentu jautājumiem, lai no 29.aprīļa sāktu nodrošināt pakalpojumu, jo beigsies līgums par mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā. Tomēr automašīnas vēl netiks piegādātas, tādēļ līdz rudenim tiks izmantotas 14 automašīnas, kas šobrīd atrodas rezervē, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transporta līdzekļi no reģioniem.

Dienests darīs visu, lai pakalpojuma kvalitāte neciestu, pārliecināta VM pārstāve.

NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egīls Lapiņš apstiprināja, ka dienests mobilizēs mašīnu rezerves, kā arī atjaunos transporta līdzekļus. kas šobrīd nedarbojas.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Pakāpeniski, jau no 2012. gada, Rīgas reģionā nelaimē nokļuvušos līdz ārstniecības iestādei vajadzēja sākt nogādāt ar jaunām, valstij piederošām ātrās palīdzības automašīnām. Diemžēl ne Veselības ministrija (VM), ne Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nav atbilstoši rīkojušies, lai īstenotu šo ieceri, gluži otrādi – auto iegādei paredzētie miljoni tērēti citām vajadzībām, bet noslēgtais līgums ar privāto pakalpojuma sniedzēju vairakkārt mainīts, nodrošinot komersantam lielus papildu ieņēmumus, informē Valsts kontrole (VK).

Visu šo laiku Rīgas Sanitārā transporta autobāze, izmantojot savu priviliģēto statusu kā vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs, ir diktējusi noteikumus, panākot sev izdevīgus grozījumus noslēgtajā līgumā, tai pašā laikā uzrādot apskaužamu bruto peļņas rentabilitāti – līdz pat 44%.

Sākotnēji līgumā esot bijis noteikts, ka autobāzei jau līdz 2011. gada vidum ir jāsniedz pakalpojums ar automašīnām, ne vecākām par septiņiem gadiem, taču revīzijā konstatēts, ka vēl līdz 2014. gada 30. jūnijam puse ātrās palīdzības automašīnu bija vecākas. Saskaņā ar līgumu par laikus neatjaunotu autoparku bija jāpiemēro 20% samazinājums nostrādāto stundu tarifam, tomēr tas netika izdarīts. Pēc revidentu aplēsēm, nepiemērojot šo samazinājumu, NMPD laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam par saņemto pakalpojumu ir pārmaksājis vismaz 784 988 eiro.

Augusta sākumā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu. Šie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu kārtību pirmās palīdzības aptieciņu izvietojumam un skaita aprēķināšanai sabiedriskajās un darba vietās, kā arī precizēt pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

Šī gada 3. augustā Saeimā tika pieņemti un 7. augustā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr. 669 «Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā» zaudēja spēku šī gada 1. jūlijā, bet Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr.668 «Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu» zaudēja spēku 2010.gada 7. augustā līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos.

Tallinas ātrās palīdzības dienests pārtrauks darba līgumus ar mediķiem, kas atsakās vakcinēties pret jauno koronavīrusu, ceturtdien ziņoja Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Tallinas ātrās palīdzības galvenais ārsts Rauls Adlass sacīja, ka šāds solis ir nepieciešams pirmām kārtām pacientu un pašu mediķu drošības dēļ. Šo lēmumu ir akceptējusi arī Darba inspekcija.

Par Tallinas ātrās palīdzības plāniem kļuva zināms pēc laikraksta "Eesti Paevaleht" publikācijas. Līdz 17.maijam visiem tās darbiniekiem - no sanitārēm līdz ārstiem - ir jāiesniedz kadru daļā potēšanas pase, citādi nāksies aiziet no darba.

"Epidēmijas apstākļos mediķiem, kas apkalpo pacientus, nevajadzētu viņus apdraudēt. Vienīgā iespēja to nodrošināt ir vakcinācija," sacīja Adlass.

Viņš informēja, ka 8% no Tallinas ātrās palīdzības personāla nav potēti pret Covid-19 un atsakās no vakcinēšanās dažādu iemeslu dēļ.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas darbam Rīgas reģionā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) izmaksās par 17 389 eiro mazāk nekā iepriekš iepirktie spēkrati citu reģionu vajadzībām, šodien žurnālistiem pastāstīja NMPD vadītāja Sarmīte Villere.

Kopumā vienas mašīnas cena ar vienas ass piedziņu ir aptuveni 76 000 eiro, kas ir par 17 389 eiro mazāk nekā tad, kad vienas ass mašīnas tika iepirktas reģioniem.

Kopumā NMPD dienests līdz nākamā gada februāra vidum saņems 52 jaunas mašīnas darbam Rīgas reģionā. Kā atzīmēja Villere, 30 mašīnas dienests saņems līdz 3.novembrim, savukārt pārējās mašīnas pakāpeniski tiks piegādātas līdz februārim. Kopumā 52 jaunas ātrās palīdzības mašīnas NMPD izmaksās 4,2 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Uz jaunās automašīnas prezentāciju ieradās arī veselības ministre Anda Čakša. Kā atzīmēja ministre, lai pacientiem sniegtu kvalitatīvu palīdzību, mediķiem ir nepieciešamas kvalitatīvas un labi aprīkotas ātrās palīdzības automašīnas.

Veselības ministrs Didzis Gavars neredz nekādu iemeslu, kādēļ tieši Jūrmalā būtu jāsaglabā savs ātrās palīdzības dienests, jo no 1.jūlija sāks darboties vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP).

Veselības ministrija uzsver, ka NMP ir gatavs nodrošināt visus vajadzīgos resursus ātrās palīdzības brigāžu nodrošināšanai arī Jūrmalā, un iedzīvotāji saņems visu nepieciešamo palīdzību tāpat kā līdz šim.

«Ne Jūrmalas ātrās palīdzības dienesta pašreizējā noslodze, ne ierašanās laiks pie pacientiem, ne atsevišķo glābšanas izsaukumu skaits gada laikā, nerāda, ka Jūrmala būtu īpašākā statusā nekā jebkura cita pilsēta mūsu valstī. Šajā situācijā mani tiešām pārsteidz, ka saimnieciskā strīdā tiek iejaukti iedzīvotāji, musinot un apgalvojot, ka pēc 1. jūlija vairs nevarēs saņemt palīdzību,» neizpratni pauž D. Gavars.

Igaunijā izvieto pirmo no iecerētajām 200 līdzstrāvas auto uzlādes stacijām. Tā atrašanās vieta Tallinā - Inovāciju Centrā – ir simboliska. Šis ir pirmais solis, lai Igaunija kā valsts kļūtu par pionieri valsts mēroga ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē pasaulē, norāda projekta autori.

Inovāciju potenciāls, pozitīvs valsts PR un ekonomisks izdevīgums ir tikai daži no iemesliem, kādēļ Igaunijas valdība savu autoparku nolēma papildināt ar 507 Mitsubishi IMiEV elektriskajām automašīnām.

Loģiski, šādam solim ir jāseko atbilstošas infrastruktūras izveidei. Kopš jūnija sākuma Tallinā pārbaudes režīmā darbojās pirmā uzlādes stacija, bet nupat ABB, uzlādes staciju tīkla veidotājs Igaunijā, KredEx un Igaunijas Ekonomikas ietu ministrija oficiāli paziņoja par Igaunijā pirmās valsts līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas elektriskajiem transportlīdzekļiem Terra 51 uzstādīšanu. Paredzēts, ka elektrisko transportlīdzekļu ātrās uzlādes līdz oktobra beigām būs bez maksas. Tiem, kuri vēlēsies izmantot uzlādes pakalpojumus arī pēc oktobra beigām, būs jānoslēdz līgumus, kura mēneša maksa paredzēta 10 eiro apmērā. Savukārt viena uzlādes reize izmaksās trīs eiro.

Tuvu noslēgumam ir līdz šim nozīmīgākais ieguldījums medicīniskā transporta autoparka atjaunošanā neatkarīgās Latvijas vēsturē, jo pilnībā ir atjaunots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu operatīvo transportlīdzekļu autoparks.

Gada laikā mediķiem reģionos nodotas 136 jaunas ātrās palīdzības mašīnas

Nākamās nedēļas laikā NMPD noslēgsies jauno operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu piegāde mediķu brigādēm Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Ātrās palīdzības automašīnas iegādātas divās kārtās – pagājušā gada sākumā saņemti 45 jauni auto, bet šī gada sākumā vēl 91 transportlīdzeklis.

Kā atzīst NMP dienesta direktors Armands Ploriņš, tik apjomīga mediķu vajadzībām nepieciešamā transporta atjaunošana bija iespējama, piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu vienota dienesta veidošanas laikā, kā arī pateicoties Veselības ministrijas atbalstam.

Valdībai otrdien atbalstīja ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu Rīgas reģionā, par valsts līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā no privātā uzņēmēja, kā līdz šim, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Plānotais valsts budžeta ietaupījums septiņu gadu periodā varētu būt aptuveni 7,4 miljoni eiro. Šādus aprēķinus veikusi Veselības ministrija, pie nosacījuma, ja ārpakalpojuma izmaksas palieks pēdējo divu gadu apmērā.

Valdības lēmums nozīmē atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uzņemties ilgtermiņa saistības no 2015.-2022.gadam par NMPD Rīgas reģionālajam centram nepieciešamā operatīvā medicīniskā transporta iegādi līzingā Veselības ministrijas pamatbudžeta ietvaros. Finansējuma nodrošināšanai paredzēts veikt līdzekļu pārdali neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšprogrammas ietvaros, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai, tai skaitā atalgojumam, līzinga procentu izdevumiem un pamatkapitāla veidošanai.

Plānots, ka Kuldīgā tiks veidots neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Kurzemes reģionālais centrs.

Šajā reģionā apvienosies Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajona ātrās palīdzības brigādes.

Par to publiski 31. martā Kuldīgā gatavojas diskutēt Kurzemes pašvaldību vadītāji, NMP iestāžu (brigāžu) vadītāji. Turpmāk NMP dienesta Kurzemes reģionālais centrs atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu u.c. Nozīmīga Kurzemes reģiona centra funkcija nākotnē būs arī centralizēta iedzīvotāju izsaukumu pieņemšana un brigāžu vadība visā reģiona teritorijā.

Šī gada 27.janvārī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. NMP dienesta vadība ir uzsākusi sarunas ar pašvaldībām par to pārziņā esošo NMP iestāžu (brigāžu) iekļaušanos vienotajā valsts dienestā. Ar 16.aprīli NMP dienestam pievienojas Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, kas nodrošina gandrīz pusi no visiem izsaukumiem valstī. Drīzumā dienestam pievienosies arī Valmieras NMP stacija un vairāki citi ātrās palīdzības sniedzēji Vidzemē. Šobrīd visā valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirms slimnīcu posmā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, tai skaitā NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Apsverot jautājumu par tiesību aizsardzību tiesā, vienmēr aktuāls ir jautājums par juridiskās palīdzības izmaksām. Šo izmaksu segšana tiesas procesos ir guvusi dažādu risinājumu. Civillietās kopumā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas motivē prasītājus nesniegt nepamatotas prasības, bet atbildētājus – laicīgi nokārtot savas saistības. Bažas raisa juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tajos tiesas procesos, kuros privātpersona vēršas pret valsti.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti interesanti grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Atbilstoši grozījumu projektam par mantisko zaudējumu neuzskata ne tikai laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai, bet arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Atklāti sakot, šāds likumprojekts šokē. Padomju laika izpratne par valsts rīcības nekļūdīgumu ir pagājusi un ir skaidrs, ka arī valsts var pieļaut kļūdas, radot privātpersonai tiesību aizskārumu. No tā nav pasargāts neviens. Bet nav saprotams, kāpēc kaitējuma atlīdzināšanas jautājumā valsts sevi grib nostādīt „vienlīdzīgākā” stāvoklī, salīdzinot ar pārējiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) beidzot noslēdzis 3,5 miljonus eiro vērto līgumu ar SIA Auto Blitz par 52 ātrās palīdzības mašīnu piegādi, pastāstīja dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Līgums noslēgts pagājušajā nedēļā. LETA jau 20.janvārī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis NMPD slēgt 3,5 miljonus eiro vērto līgumu par 52 automašīnu piegādi ar Auto Blitz. Iepriekš cits iepirkuma pretendents SIA Norde pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, kā vienu no argumentiem minot Auto Blitz nodokļa parādu, kas liedz pretendēt uz iepirkumu. Taču IUB lēmumā secina, ka Auto Blitz 2015.gada 8.septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Kopumā IUB iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Auto Blitz. Pēc tam Norde paziņoja, ka IUB lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Veselības ministrija (VM) vēl nav iesniegusi valdībā informāciju par ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sēdes žurnālistiem apstiprināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Reizē viņa norādīja, ka ir vienošanās ar VM, ka nevar vienlaikus tikt veikti divi iepirkumi.

Premjere pauda, ka koalīcijai nav iebildumu pret izsludināto konkursu par 40 ātro palīdzības mašīnu iepirkumu, tomēr ir jāsagaida ekonomiskais pamatojums.

Jau vēstīts, ka jaunā veselības ministra uzdevumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) piektdien izsludinājis atklātu konkursu 40 ātrās palīdzības automašīnu iepirkumam.

Operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus plānots iegādāties finanšu līzingā. Piedāvājumi ir iesniedzami līdz 2015.gada 2.februārim. Auto iegādei līzingā nākamgad būtu nepieciešami papildu aptuveni 360 tūkstoši eiro, liecina iepriekš VM sniegtā informācija.

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas centrā augustā un septembrī uz atsevišķiem izsaukumiem ieradīsies mediķi uz velosipēdiem.

Projekta mērķis ir paātrināt palīdzības sniegšanu vietās, kur ir grūti nokļūt ar transportu, pirmām kārtām vecpilsētā, ziņo novosti.err.ee.

Eksperimenta gaitā mediķi, kuri patrulēs Vecpilsētā, saņems izsaukumu vienlaicīgi ar Ātrās palīdzības brigādi. Nonākot izsaukuma vietā, viņi analizēs situāciju, vai brigādei ir nepieciešams ierasties, vai arī arī pietiks ar «velomediķu» palīdzību. Pēc eksperimenta tiks arī pieņemts galīgais lēmums, vai tiks izveidota šāda speciāla mediķu velosipēdistu patruļa.

Ātrās ēdināšanas iestādes lepojas ar klientu skaita kāpumu un apgalvo, ka izdabā viņu vēlmēm. Pārtikas eksperti tikmēr brīdina, ka tur pārdotais ēdiens spēj izraisīt atkarību, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Latvijā ir apēsts vairāk nekā viens miljons BigMac burgeru un izdzerti vairāk nekā 82 tūkstoši tasīšu McDonald's kafijas.

Ātrās ēdināšanas iestādes pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieguldījušas un plāno investēt ievērojamas summas. Piemēram, McDonald's pēdējos gados Latvijā jaunu ātrās ēdināšanas restorānu izveidē ieguldījis 11,8 miljonus Ls – atvēris sešus restorānus un trīs kafetērijas.

«Ik gadu būtiski ieguldām arī darbinieku apmācībā un motivācijas programmās – līdzīgi kā pērn, arī šogad plānojam ieguldīt gandrīz simts tūkst. Ls,» stāsta uzņēmuma mārketinga direktore Baltijā Baiba Zaķe.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir pabeigusi ERAF projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, izveidojot nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu, uzstādot kopā 139 uzlādes stacijas.

Projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā.

“Eiropas un arī Latvijas zaļajam kursam ir jābalstās uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur ir izveidots tik visaptverošs ātrās uzlādes staciju tīkls. Noslēdzot šo projektu, Latvijā ir izveidots pietiekams skaits ātrās uzlādes staciju, lai tuvāko gadu laikā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektromobiļu uzlādes,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunais elektromobīļu uzlādes staciju tīkls šodien tika simboliski atklāts pie uzlādes punkta dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma” teritorijā Vecmilgrāvī, Rīgā. Satiksmes ministrs uzsvēra šī uzlādes punkta zīmīgumu. “Rīdzinieki nākotnē iegūs vairākus mobilitātes punktus, pateicoties ES finansējumam un uzstādījumam dzelzceļu veidot par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tā arī mēs raugāmies uz dzelzceļa staciju pārveidi par mobilitātes punktiem, pakāpeniski paplašinot piedāvātos pakalpojumus iedzīvotāju ērtībām, kur būs gan elektromobīļu uzlādes vietas, gan citas ērtības iedzīvotājiem, lai pārsēstos no privātā transporta sabiedriskajā,” teica T. Linkaits.

ASV ātrās ēdināšanas tīkls McDonald’s gada otro ceturksni, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgu periodu, noslēdzis ar peļņas pieaugumu 3,7% apmērā, kas gan izrādījies mazāk, nekā iepriekš prognozējusi Volstrīta.

Gada otro ceturksni ātrās ēdināšanas tīkls noslēdzis ar 1,40 miljardu ASV dolāru lielu peļņu un 7,08 miljardus dolāru lieliem ieņēmumiem. Aizvadītajā gadā attiecīgā laika posmā McDonald’s peļņa bijusi 1,35 miljardi dolāru, bet ieņēmumi – 6,92 miljardi. Analītiķi iepriekš prognozēja, ka McDonald’s ieņēmumi gada otrajā ceturksnī sasniegs 7,09 miljardus ASV dolāru.

Reaģējot uz McDonald’s finanšu datiem, pirmdien par 2,7% samazinājās kompānijas akciju vērtība, sasniedzot 97,6 ASV dolārus par vienu akciju. Akciju vērtības kritums bija straujākais pēdējā gada laikā.

McDonald’s arī atzinis, ka gada trešajā ceturksnī nav gaidāma strauja izaugsme. Ātrās ēdināšanas ķēdes izpilddirektors Dons Tompsons norādījis, ka ātrās ēdināšanas tirgus saglabājas izaicinošs, bet ekonomiskā neskaidrība ietekmē patērētāju izdevumus.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma maksa ātrās uzlādes staciju tīklā būs 15 centi minūtē ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), otrdien lēma valdība.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 1000 «Valsts akciju sabiedrības «Ceļu satiksmes drošības direkcija» publisko maksas pakalpojumu cenrādis».

SM skaidroja, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras objektu tīkla uzturēšana un darbības nodrošināšana ir deleģēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). SM un CSDD starpā 2016. gada 9. februārī noslēgtais deleģēšanas līgums par elektromobilitētes infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu nosaka CSDD tiesības iekasēt un ieskaitīt ieņēmumos uzlādes infrastruktūras izmantotāju maksājumus par uzlādes pakalpojumu izmantošanu, lai segtu ar deleģēto uzdevumu saistītos izdevumus.

Veselības ministrija nolēmusi līdz 20. decembrim īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu par 10 tūkstošiem latu, lai samazinātu ātrās palīdzības izsaukumu skaitu.

Šim nolūkam ir izsludināts iepirkuma konkurss, kura mērķis ir atrast sabiedrisko attiecību kompāniju, kas šo kampaņu īstenos, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Ministrija esot satraukusies, ka cilvēki pārāk bieži sauc ātro palīdzību, viņi nereti ir jātransportē kilometriem tālu un tādēļ pieaug neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksas. Kampaņa varētu apskaidrot cilvēku prātu, ka ne vienmēr, kad slikti, jāzvana 113, skaidro laikraksts.

Veselības ministre Ingrīda Circene esot nobažījusies par lielajām naudas summām, kas tiekot tērētas benzīnam, un panākusi, ka valdības deklarācijā tiek ierakstīta apņemšanās paplašināt iespēju saņemt neatliekamo palīdzību ģimenes ārstu praksēs, tādējādi samazinot neatliekamās palīdzības izmaksas.

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.