Ātrās ēdināšanas iestādes lepojas ar klientu skaita kāpumu un apgalvo, ka izdabā viņu vēlmēm. Pārtikas eksperti tikmēr brīdina, ka tur pārdotais ēdiens spēj izraisīt atkarību, vēsta laikraksts Diena.
Pērn Latvijā ir apēsts vairāk nekā viens miljons BigMac burgeru un izdzerti vairāk nekā 82 tūkstoši tasīšu McDonald's kafijas.
Ātrās ēdināšanas iestādes pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieguldījušas un plāno investēt ievērojamas summas. Piemēram, McDonald's pēdējos gados Latvijā jaunu ātrās ēdināšanas restorānu izveidē ieguldījis 11,8 miljonus Ls – atvēris sešus restorānus un trīs kafetērijas.
«Ik gadu būtiski ieguldām arī darbinieku apmācībā un motivācijas programmās – līdzīgi kā pērn, arī šogad plānojam ieguldīt gandrīz simts tūkst. Ls,» stāsta uzņēmuma mārketinga direktore Baltijā Baiba Zaķe.
McDonald's pērn apmeklēja 9,6 milj. klientu.
Atšķirībā no pārtikas veikaliem ātrās ēdināšanas iestādēs detalizēts maltītēm pievienoto vielu saturs klientam visbiežāk netiek atklāts.
Ātrās ēdināšanas ēdienkārte izveidota, lai cilvēkos rosinātu pēc iespējas lielāku apetīti un veicinātu pieradumu pie šīs pārtikas, norāda Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalniņš.
«Ir divi pamatuzstādījumi – pirmkārt, lai klients apēstu pēc iespējas vaiŗak, obligāti vajadzīgs kāds gāzēts un salds dzēriens. Otrkārt, pārējam ēdienam ir jābūt ar paaugstinātu sāls daudzumu, jo tas rosina apetīti. Vēl noteikti ir jābūt nātrija glutanātam kā garšas pastiprinātājam,» stāsta I. Kalniņš.
Tikmēr Patērētāju aizsardzības centra dati rāda, ka klienti par ātrās ēdināšanas restorāniem sūdzas reti – šogad saņemta viena sūdzība, kurā klients paudis, ka cena ir bijusi neskaidri norādīta. Pērn saņemts 11 sūdzības.