Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Topošajā Sporta 2 kvartālā Skanstes apkaimē Rīgā tiks rīkoti Slow Food tirdziņi, informē idejas autors, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš.

Viņš stāsta, ka jau atbraucot uz Latviju, bija bioloģisko zemnieku meklējumos, un kopā ar Ieva Laukers nodibināja Slow Food tirdziņu Berga Bazārā. Tas bija sākums pārējiem zemnieku tirdziņiem, kuri tiek tagad rīkoti Latvijā. «Mūsu tirdziņi atšķiras ar to, ka zemnieks neizmanto nekādas ķīmijas, audzējot savu produkciju. Mēs vēlamies nostiprināt vietējo un tālāko zemju pārtikas produktus, kurus mūsu apmeklētāji viegli var iekļaut savas ikdienas maltītē,» norāda M.Rītiņš.

«Mēs ticam, ka kvalitatīvs un labs ēdiens ir viens no priekšnosacījumiem cilvēka labsajūtai. Un Sporta 2 kvartālu mēs veidojam par tādu vidi, kurā visiem justies labi, kopā radīt un strādāt, dzīvot un atpūsties,» teic NP Properties valdes priekšsēdētāja un Sporta 2 kvartāla attīstītāja Elita Moiseja.

Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrība sadarbībā ar biedrību "Slow Food Straupe" aicina uz piektajiem Latvijas vīndaru svētkiem, kas notiks 17. jūlijā vēsturiskajā Straupes Zirgu pastā.

Latvijas vīndari piedāvās svētku viesiem nobaudīt Latvijas augļu, ogu un ziedu vīnu daudzveidīgās garšas. Būs iespējams nobaudīt 12 Latvijas pazīstamāko mazo vīna darītavu brūvējumus.

Latvijas augļu-ogu vīna darināšanai ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Jau vairākus gadus Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrība nopietni strādā, lai Latvijas vīna darināšanas amata prasmes tiktu izkoptas augstākā, profesionālā pakāpē. Lai vīndaru radītais produkts iegūtu atzinību ne tikai atsevišķu vīna pārzinātāju vidū, bet tiktu ar lepnumu piedāvāts arī visos Latvijas restorānos.

Šie svētki ir viens Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības radītā un ELFLA līdzfinansēta projekta “Latvijas vīna tūre” pasākumiem, lai plašāku Latvijas iedzīvotāju daļu iepazīstinātu ar vīna tapšanas mākslu.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

Slavas oda tehnoloģiskajai virtuvei – ar šādu vadmotīvu tika aizvadīta šogad Milānā notikusī virtuves biennāle EuroCucina un FTK (Virtuves tehnoloģiju izstāde).

Vēl pirms dažiem gadiem virtuves skatuves prožektori bija vērsti dažādu komunikācijas un dizaina platformu virzienā, bet jaunās paaudzes virtuvi teju vienādās proporcijās veido tehnoloģiju, estētikas un funkcionalitātes trejsavienība. Tehnoloģiju klātbūtni veicina fakts, ka lietot sadzīves tehniku kļuvis tikpat vienkārši kā viedtālruni. Jaunās paaudzes cepeškrāsns pateiks priekšā labāko recepti un izvēlētā ēdiena sagatavošanas soļus, savukārt ledusskapis – izveidos tajā trūkstošo produktu sarakstu, ko pirms nākšanas mājās būtu vēlams iegādāties.

Protams, virtuves attīstību stimulē ne tikai tehnoloģijas, bet arī sabiedrības paradumu un kulturālās izmaiņas. Paplašinot pirmatnējās ēst gatavošanas funkcijas, virtuve kā relaksācijas un izklaides zona kļūst par stimulējošu mājas jaunrades laboratoriju. Saskaņā ar sociālā tīkla Houzz pētījumiem, tā ir mājokļa rekonstrukcijas un uzlabošanas aktivitāšu līdere. Virtuves atjauninājumiem pasaulē tiek tērēts pietiekami daudz līdzekļu – gada griezumā ap 2300 dolāriem Krievijā, bet visvairāk – ap 19 tūkstošiem dolāru – ASV.

Saglabājot rūpniecības mantojumu, Līgatnes bijusī ķiveru fabrika pārtapusi par Zeit atpūtas kompleksu.

Bijušo ķiveru fabriku Līgatnē vietējie sauc par kasku cehu, jo tajā tika ražotas motociklistu ķiveres visai Padomju Savienībai. Pirms tam ēkā atradušies staļļi, skola, govju ferma. Aptuveni 20 gadus 1500 kvadrātmetru lielā ēka bijusi pamesta, bet 2017.gadā to iegādājās Inese un Marģers Zeitmaņi.

Pirms trīs gadiem abi Līgatnē sāka meklēt nelielu mājiņu, kuru pārvērst par viesnīcu. “Fabriku ievēroju, braucot garām, un redzēju plakātu, ka to pārdod. Parādījās ziņkāre, piezvanīju, mani ielaida iekšā, paskatījos, un mani uzrunāja lielā zāle, jo gan man, gan draugiem vienmēr ir patikušas ballītes. Sajutu, ka šī būtu laba vieta viesmīlībai. Ņemot vērā, ka mana un sievas ikdiena ir saistīta ar medicīnas biznesu, uzreiz sapratu, ka šeit ērti var ierīkot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī bērniem. Padomājām, ar sievu vēlreiz apskatījāmies, vēlreiz padomājām, tad atmetām to domu. Taču vienā brīdī bija uzstājīga pārdevēja, atļāvāmies būt agresīvi arī cenā un vienojāmies,” atceras M.Zeitmanis.

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Jelgavas novada Staļģenē zemnieku saimniecībā Vībotnes sākušas nogatavoties pirmās pašmāju zemenes.

Saimniecības pārstāve Gita Ratniece pastāstīja, ka šajās dienās tikai sākušas ienākties pašas pirmās ogas, bet kad tiks novākta pirmā raža, vēl grūti pateikt. Iespējams, vēl būs jāgaida divas, trīs nedēļas, kad pirmā raža tiks vesta uz Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Gita Ratniece pagaidām neņemas prognozēt, kāda varētu būt pirmo ogu cena. Šogad izmaksas ir palielinājušās, jo pavasaris ir vēss, siltumnīcas vairāk jāapkurina un tas var ietekmēt arī zemeņu cenu. Zemenes tiek audzētas divās apkurināmās siltumnīcās.

Pagājušajā gadā pirmo ražu zemnieku saimniecība novāca 18.aprīlī, bet šogad laikapstākļi nelutina.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Restorānu Vincents no 1.jūlija turpmāk vadīs vīnzinis Raimonds Tomsons, informēja līdzšinējais restorāna direktors un šefpavārs, biedrības Slow Food Riga prezidents Mārtiņš Rītiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc 23 gadiem restorāna direktora un šefpavāra amatā ir izlēmis veikt izmaiņas savā dzīvē, tādēļ nodod restorāna vadības grožus Eiropas čempionam vīnzinībā Raimondam Tomsonam.

Rītiņš restorānu vadījis kopš tā dibināšanas 1994.gadā. Šajā laikā viņš saņēmis Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, kā arī Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus, un Latvijas Triju zvaigžņu V šķiras ordeni. Cita starpā Rītiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā un 2014.gadā - arī par Gada šefpavāru.

Taujāts par restorāna tuvākajiem plāniem, Rītiņš atbildēja, ka Tomsons ir ļoti pieredzējis nozares pārstāvis, uzsverot, ka restorānā viss turpināsies kā iepriekš.