Maksa par nepamatotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu tiks palielināta par 40%, trešdien lēma valdība.

Līdz šim par nepamatotu izsaukumu maksa bija 40,14 eiro, bet turpmāk par šādu «pakalpojumu» būs jāmaksā 56,56 eiro, kas ir vidēji par 40% vairāk. Tāpat no 93,91 eiro līdz 133,39 eiro palielināta cena par brigādes izsaukumu pie ārzemnieka, kurš nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī palielinātas pārējo NMPD maksas pakalpojumu cenas.

Veselības ministrija (VM) piebilda, ka izmaiņas attiecas uz nelielu daļu NMPD sniegto pakalpojumu. Piemēram, patlaban vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kurās nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta. «Vēršam uzmanību - šādos gadījumos dispečers par samaksu informē zvanītāju jau pa tālruni izsaukuma pieteikšanas laikā. Izņēmums var būt situācijas, kad zvanītājs ir maldinājis dispečercentru un mediķi notikuma vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu,» atzīmēja VM.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas darbam Rīgas reģionā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) izmaksās par 17 389 eiro mazāk nekā iepriekš iepirktie spēkrati citu reģionu vajadzībām, šodien žurnālistiem pastāstīja NMPD vadītāja Sarmīte Villere.

Kopumā vienas mašīnas cena ar vienas ass piedziņu ir aptuveni 76 000 eiro, kas ir par 17 389 eiro mazāk nekā tad, kad vienas ass mašīnas tika iepirktas reģioniem.

Kopumā NMPD dienests līdz nākamā gada februāra vidum saņems 52 jaunas mašīnas darbam Rīgas reģionā. Kā atzīmēja Villere, 30 mašīnas dienests saņems līdz 3.novembrim, savukārt pārējās mašīnas pakāpeniski tiks piegādātas līdz februārim. Kopumā 52 jaunas ātrās palīdzības mašīnas NMPD izmaksās 4,2 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Uz jaunās automašīnas prezentāciju ieradās arī veselības ministre Anda Čakša. Kā atzīmēja ministre, lai pacientiem sniegtu kvalitatīvu palīdzību, mediķiem ir nepieciešamas kvalitatīvas un labi aprīkotas ātrās palīdzības automašīnas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic kratīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprina, ne noliedz minētās darbības.

Kā ziņots, KNAB maijā apmeklēja NMPD, lai iepazītos ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar Rīgas Sanitāro transporta autobāzi.

Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, KNAB dienestam iepriekš nosūtījis vēstuli ar lūgumu sagatavot noslēgto līgumu, lai biroja darbinieki ar to varētu iepazīties. Bukša skaidroja, ka vizīte nebija negaidīta.

NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB šodien bija ieradies dienestā un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Ārkārtas situācijai, kuru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis Rīgas reģionā saistībā ar speciālistu trūkumu, navajadzēja būt pārsteigumam Veselības ministrijai.

Jau šā gada februārī intervijā DB NMPD direktore Liene Cipule norāda: «Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku.» Tajā pašā intervijā arī direktore uzsver, ka Rīgā ir lielas problēmas ar brigāžu nokomplektēšanu. Līdz ar to veselības ministres Andas Čakšas skepsei par ārkārtas situācijas izsludināšanu nav pamata. Protams, tādas lietas nevar patikt nevienam ministram, taču, ja kāda problēma ilgstoši nav risināta, tā vienā brīdī samilst tiktāl, ka vienkārši pārsprāgst. NMPD tieši tā notika, un Rīgas reģionā šī masveida uzsprāgšana rezultējās ar vairāku darbinieku atlūgumiem. L. Cipule arī paudusi, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Sarmīte Villere uzteikusi darba tiesiskās attiecības, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Inga Vītola.

Viņa norādīja, ka Villeres pēdējā darba diena dienestā būs 25.augusts.

Vītola sacīja, ka pagaidām gan plašākus komentārus NMPD direktore nesniegšot.

Kā aģentūrai LETA norādīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir saņēmusi Villeres darba tiesisko attiecību uzteikumu. Vienošanās par darba tiesību pārtraukšanu notikusi pēc abpusējas vienošanās, pamatojoties uz Villeres iesnieguma.

Patlaban VM nav skaidrs, kādā veidā tiks meklēts jauns NMPD direktors, taču klasiski to darot divos veidos - rīkojot amata konkursu vai pārceļot kādu citu ierēdni ar atbilstošu kompetenci.

Villere NMPD direktores amatā strādā no pagājušā gada 5.februāra. Pirms direktores amata ieņemšanas viņa bija NMPD direktora pienākumu izpildītāja un Katastrofu medicīnas centra vadītāja.

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Lai slimnīcā droši varētu nogādāt "Covid-19" pacientus ar ļoti smagiem saslimšanas simptomiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iegādājies īpašu aprīkojumu - kapsulai līdzīgu mobilu izolācijas sistēmu, kurā transportēšanas laikā tiek ievietots pacients, informē NMPD.

Kapsulas iekārta tiks izmantota tajos gadījumos, kad "Covid-19" slimnieka veselības stāvoklis ir smags un, nodrošinot mākslīgo plaušu ventilāciju, steidzami nepieciešama pacienta pārvešana uz augstāka līmeņa slimnīcu specializētas medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Pacienta transportēšanu šādos gadījumos veiks gan NMPD Specializētās medicīnas centra reanimācijas brigāde, kuras mediķi ikdienā sniedz palīdzību jau slimnīcās esošiem pacientiem visā Latvijā, gan arī NMPD Rīgas reģionālā centra ārsta speciālista brigāde, kas savukārt parasti dodas palīgā citām brigādēm uz viskritiskākajiem izsaukumiem, piemēram, smagiem ceļu satiksmes negadījumiem un situācijām, kad cilvēka dzīvības glābšanai jāveic atdzīvināšanas pasākumi vai citas sarežģītas manipulācijas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) beidzot noslēdzis 3,5 miljonus eiro vērto līgumu ar SIA Auto Blitz par 52 ātrās palīdzības mašīnu piegādi, pastāstīja dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Līgums noslēgts pagājušajā nedēļā. LETA jau 20.janvārī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis NMPD slēgt 3,5 miljonus eiro vērto līgumu par 52 automašīnu piegādi ar Auto Blitz. Iepriekš cits iepirkuma pretendents SIA Norde pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, kā vienu no argumentiem minot Auto Blitz nodokļa parādu, kas liedz pretendēt uz iepirkumu. Taču IUB lēmumā secina, ka Auto Blitz 2015.gada 8.septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Kopumā IUB iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Auto Blitz. Pēc tam Norde paziņoja, ka IUB lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Ministru kabinetā otrdien tika apstiprināts atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām aktualizētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis, kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus, informē NMPD.

NMPD uzsver, ka cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos, plānveida medicīnisko transportēšanu, veicot pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem. Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Attiecīgi zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1.septembra būs jāmaksā 62,20 eiro (šobrīd pakalpojuma maksa ir 56,56 eiro).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Rīgā, Duntes ielā 8 otrdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģiona brigāžu centra Centrs operatīvo transportlīdzekļu apkopei nepieciešamās jaunceļamās ēkas pamatos, informē NMPD.

Šis ir jau trešais NMPD infrastruktūras attīstībai nepieciešamais objekts, kuru Civilās sadarbības programmas ietvaros finansē ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā un koordinē ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijā. ASV puse šajā objektā iegulda 235 831 ASV dolāru.

NMPD Rīgas reģiona brigāžu atbalsta centra Centrs rīcībā ir 19 brigādes, kuru nepārtrauktu darbu diennakts režīmā nodrošina gandrīz 300 darbinieku. Centra brigādes pamatā dodas uz izsaukumiem Rīgas centrā un pilsētas ziemeļu daļā, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas novados, aptverot gandrīz 130 000 iedzīvotāju. Pērn Centra 19 mediķu brigādes izbraukušas uz vairāk nekā 60 000 izsaukumu.

Ņemot vērā prognozējamos sastrēgumus pēc satiksmes plūsmas pārorganizēšanas Rīgā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.

Palielināta satiksmes intensitāte un sastrēgumi var būtiski ietekmēt NMPD spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem – nepieciešams ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā un pacientu nogādāt slimnīcā. NMPD direktore Liene Cipule uzsver: «Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, esam pārplānojuši atsevišķu brigāžu izvietojumu Rīgā un situāciju nepārtraukti uzraugām, šobrīd ar to tiekam galā. Taču, lai mazinātu riskus, turpmāk stingrāk šķirosim saņemtos zvanus uz ārkārtas tālruni 113.»

Rīgā diennaktī NMPD brigādes saņem ap 400 izsaukumu, taču pusē no tiem konstatē, ka pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem, pašiem vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi vai veģetatīvo distoniju gados jaunākiem cilvēkiem, kā arī sīkākas traumu (roku traumas, sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces).

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Veselības ministrija (VM) rosina no 15 līdz 12 minūtēm saīsināt laiku, kurā uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas republikas pilsētās, paredz Ministru kabineta komitejas pirmdien atbalstītais noteikumu projekts «Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība».

Patlaban noteikts, ka NMPD uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem no to saņemšanas brīža 75% gadījumu jāspēj reaģēt ne vēlāk kā 15 minūtēs republikas un novadu pilsētās un ne vēlāk kā 25 minūtēs pārējās teritorijās.

VM rosina turpmāk nodalīt republikas un novadu pilsētas. Republikas pilsētām rosināts noteikt ātrāku reaģēšanas laiku - 12 minūtes līdzšinējo 15 vietā. Tikmēr plānots, ka uz izsaukumiem novadu pilsētās arī turpmāk NMPD būs jāierodas ne vēlāk kā 15 minūšu laikā.

Savukārt parējās teritorijās paredzēts saglabāt līdzšinējo prasību par 25 minūtēm.

Minimālais izsaukumu skaits, uz kuriem jāspēj reaģēt noteiktajā laikā arī turpmāk būs 75%.

Ministrija arī rosinājusi papildināt noteikumus paredzot, ka NMPD brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), bet tā, lai nodrošinātu ierašanās laika prasības.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas saistīts ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu NMPD.

Kā šodien žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule, patlaban dienestā notiek «masveida mediķu aizplūšana», kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Pēc Cipules teiktā, patlaban atlūgumi pieņemti no 15 darbiniekiem, tomēr ir saņemti vēl vairāki iesniegumi, par kuriem vēl notiks sarunas ar attiecīgajiem darbiniekiem.

Cipule sacīja, ka radusies situācija neatspoguļo tikai situāciju NMPD, tā atspoguļo situāciju visā veselības aprūpes nozarē, ko visvairāk izjūt tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji.

NMDP direktore uzsvēra, ka dienesta mediķu atalgojums zems ir ne tikai salīdzinot ar atalgojumu nozarē, bet arī skatoties uz visu Latviju kopumā. Cipule norādīja, ka dienesta mediķi pauduši, ka pēc NMPD pamešanas plāno doties strādāt uz lielveikalu «Maxima» vai uz degvielas uzpildes stacijām, proti, viņi plāno pamest veselības aprūpes sistēmu kopumā.

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, informē Saeimas Preses dienests.

Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.

Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.

Auto tirgotājs SIA Norde Administratīvajā tiesā pārsūdzēs Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt 3,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 52 automašīnu piegādi ar SIA Auto Blitz.

Norde pārstāve Līga Loļa aģentūrai LETA uzsvēra, ka IUB lēmumā ir vairākas nepilnības, kas mudina vērsties Administratīvajā tiesā un pārsūdzēt lēmumu.

Izskatot IUB lēmumu, Norde pārstāvji ir konstatējuši, ka nekādi jauni būtiski apstākļi nav noskaidroti un vērtēti, ir atspoguļota tikai iepriekšēja komisijas nostāja, kas liek secināt, ka Norde iesniegtās pretenzijas IUB nav izskatījis vai ņēmis vērā.

«Arī pēc lēmuma saņemšanas ir saglabājušies iepriekšējie jautājumi par Auto Blitz reālo situāciju ar nodokļiem. IUB lietas izskatīšanā nav pieprasījis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) papildinformāciju par situāciju kārtībā. Šīs šaubas nav novērsusi ne Iepirkumu komisija, ne arī pats Auto Blitz. Tāpat IUB nav ņēmis vērā Norde iesniegto informāciju par citiem iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, garantijas nosacījumu izmainīšanu un apkopju izmaksu palielināšanu,» skaidroja Loļa.

Piesaucot nepieciešamību novērst «valsts veselības aprūpes sabrukšanu», Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.

Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu abas amatpersonas «neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu».

LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība valstij esot smagi iedragāta. Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Rīgā, Duntes ielā 8 trešdien, 14.septembrī atklāta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģiona brigāžu vajadzībām jaunuzcelto operatīvo transportlīdzekļu apkopes ēku.

NMPD operatīvo transportlīdzekļu apkopes ēka izbūvēta ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Civilās sadarbības programmas ietvaros, ASV pusei šajā objektā ieguldot 235 831 ASV dolāru. Līdz ar jaunās ēkas izbūvi, NMPD būs iespēja paaugstināt brigāžu operativitāti un ilgtermiņā ietaupīt budžeta līdzekļus, atsakoties no ārpakalpojuma izmantošanas operatīvo transportlīdzekļu apkopei Rīgā, kā arī būtiski uzlabot brigāžu personāla darba apstākļus.

Šis ir jau trešais NMPD infrastruktūras attīstībai nozīmīgais objekts, kuru finansē ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā un koordinē ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijā. Līdz šim ASV puse sadarbības ietvaros triju gadu laikā NMPD infrastruktūras stiprināšanā ieguldījusi aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Minētās sadarbības programmas ietvaros iepriekš jau ir rekonstruēts NMP dienesta Kurzemes reģionālais centrs Kuldīgā, kā arī jaunuzcelta būve un renovētas telpas Rīgas reģionālā centra brigāžu atbalsta centra Krasts darbam.

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Lai kritiskās situācijās mediķi ātrāk nokļūtu pie pacientiem, no 16.septembra Varakļānu novada Murmastienē dežurēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigāde. Murmastiene ir jau piektais jaunizveidotais brigāžu punkts, kas darbu sācis šogad.

«Jaunjelgava, Dricāni, Pāvilosta, Sinole un nu arī Murmastiene – šogad katrā Latvijas novadā dienests ir izveidojis jaunus brigāžu punktus. Mēs pietuvinām brigādes iedzīvotājiem, jo vēlamies panākt, lai dzīvībai bīstamās situācijās iedzīvotāji arī mazāk apdzīvotās vietās palīdzību saņemtu ātrāk. Šo esam izvirzījuši kā vienu no svarīgiem dienesta stratēģiskajiem mērķiem – tuvāka un ātrāka neatliekamā palīdzība,» norāda NMPD direktore Liene Cipule.

Lai uzlabotu reaģētspēju un operativitāti, dienests plāno tuvāko gadu laikā palielināt dežurējošo brigāžu skaitu un uzlabot to izvietojuma tīklu. Arī šogad jaunatvērtajos punktos strādā brigādes, kas ir izveidotas papildus jau esošajām. Kā nosaka nupat dienestā izveidotā pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija, visupirms jaunas brigādes tiks veidotas tur, kur mediķiem līdz izsaukuma vietai nākas mērot lielus attālumus, nav atbilstošas ceļu infrastruktūras vai ir citi apstākļi, kas ietekmē savlaicīgu ierašanos izsaukumos.