Veselības ministre Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka Latviju nepametīs liels ārstu skaits, viņasprāt, valsti varētu pamest, augstākais, 10% ārstu. Tas nozīmēt, ka apmēram 600 speciālistu pamestu tirgu.

Db konferencē «Kā atveseļot veselības aprūpi Latvijā?» B.Rozentāle pauda pārliecību, ka lielākā daļa no medicīniskā personāla, kas nolems strādāt ārzemēs, pēc kāda laika atgriezīsies.

B.Rozentāle informēja, ka Veselības ministrija (VM) turpina darbu pie birokrātijas sloga samazināšanas, piemēram, atceļot ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, samazinot dzeramā ūdens monitoringa biežuma samazināšana pārtikas uzņēmumos.

Tāpat tiek palielināta iespēja iedzīvotajiem saņemt medicīnisko aprūpi mājās, bet trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek paplašināts to pakalpojumu klāsts, kas viņiem būs bez maksas.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu: «Vai viņa aiziešanai nav citi iemesli kā tikai veselības problēmas? » B. Rozentāle atbildējusi: «Pilnīgi noteikti nē. Es darīšu visu, lai profesors turpinātu strādāt pie slimnīcas attīstības. »

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Konkurss neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) transporta pakalpojumu iepirkumu jomā bija likumīgs, jo - «ja būtu kāda nelikumība, līgums nebūtu noslēgts».

To LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijusī veselības ministre, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle. «Konkurss bija starptautisks, atklāts, piedāvājumus izņēma 18 pretendenti, bet tajā pieteicās tikai viens,» klāstīja B. Rozentāle, piebilstot, ka viņai radies iespaids, ka «vajadzēja uzvarēt kādam citam, bet tas cits nebija sagatavojies».

Jau ziņots, ka konkursa noteikumi par automašīnu īri ātrajai palīdzībai radīja aizdomas, ka tie rakstīti konkrētai firmai - Rīgas Sanitārā transporta autobāzei. Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konkursa nolikumā konstatēja smagu un būtisku konkurenci ierobežojošu normu esamību, 29.aprīlī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš ar Rīgas Sanitārā transporta autobāzes īpašnieku noslēdza līgumu par 21 miljonu latu lielu naudas summu uz pieciem gadiem. Gan KNAB, gan IUB atzina, ka pie situācijas, kad šantāžas rezultātā ir parakstīts valstij neizdevīgs līgums, vainojama ir konkursa novilcināšana.

Latvijā nākamā gada veselības aprūpes budžetu salīdzinājumā ar šim gadam paredzēto, nevar mazināt, ne tikai tāpēc, ka tas atstātu negatīvas sekas nozarē, bet tas ir pretrunā arī ar Pasaules Bankas ekspertu nostāju.

Tā DB medicīnas forumā Veselības aprūpes atveseļošanās – vēlamais un esošais uzsvēra bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.

B. Rozentāle pastāstīja, ka trīs nedēļas pirms viņas demisijas jaunais Centrālās Bankas Austrumeiropas un Centrāleiropas ģenerāldirektors vēlējās tikties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, turklāt uz jautājumu, cik Pasaules Bankas ekspertiem pārrunām ir laika, tie atbildēja, ka neierobežoti.

Arī pašreizējais veselības ministrs Didzis Gavars uzsvēra, ka budžetu nedrīkst mazināt, jo tas izraisītu graujošas sekas pacientiem un Latvijai kopumā, vienlaikus nozari aicinot sadarboties un veikt stabilizācijas pazīmes.

Nākamgad budžeta naudas Veselības ministrijā (VM) pietiks vien neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un plānveida palīdzību atjaunot nevarēs, par to šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju informēja veselības ministre Baiba Rozentāle.

VM Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole Db pastāstīja, ka tikšanās laikā B. Rozentāle stāstīja, ka nākamgad veselības aprūpei paredzēti tikai 405 miljoni latu, kas ir par 165 miljoniem latu mazāk nekā 2008. gadā.

B. Rozentāle esot teikusi, ka nākamgad centīsies nepazemināt atalgojumu ārstiem un VM plāno arī nodrošināt pārkvalifikācijas iespējas darbu zaudējošiem ārstiem. E. Pole norādīja, ka ārstiem, kam vairs nav darba slimnīcās, būs iespēja pārkvalificēties un strādāt neatliekamās palīdzības brigādēs un par ģimenes ārstiem, jo šie speciālisti ir nepieciešami.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Nevajadzētu celt paniku jaunās gripas dēļ. Saslimšana ar cūku gripu nav bīstamāka par parasto gripu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa uzsver, ka ja ir augsta temperatūra, vai parādās, piemēram, asiņošana no deguna, tad viennozīmi vajag saukt ātro medicīnisko palīdzību, bet ja cilvēkam temperatūra ir 37.5 grādi, tad nevajadzētu lieki traucēt ātrās medicīniskās palīdzības ārstus, bet tā vietā konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

«Cilvēki ir izsisti no līdzsvara, uzraucoties par jauno gripu. Tomēr nekur pasaulē nav ārkārtēja situācija saistībā ar gripas izplatību,» norāda B. Rozentāle.

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti ir iegādājušies, lai nodrošinātos nākamajai apkures sezonai, informācijas trūkuma dēļ eksperti ziemu gaida ar bažām.

Lai nodrošinātu lietotājus ar nepieciešamo dabasgāzi, primāri plānots izmantot jau pieejamo infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Lielas cerības tiek liktas arī uz Somijas un Igaunijas kopprojektu – peldošo LNG termināli, ko kaimiņi plāno nodot ekspluatācijā jau šā gada rudenī.

Tajā pašā laikā EM neizslēdz iespēju, ka līdz 2023. gada janvārim nepieciešamā gāze vajadzības gadījumā varētu tikt iegādāta arī no Krievijas.

Prasības izpildītas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šobrīd noglabātas 10,42 TWh dabasgāzes, Latvijā reģistrēto lietotāju krājumi veido aptuveni pusi no kopējā apjoma, skaidro Dace Baltābola, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) Komunikācijas daļas vadītāja.

Nākamajā nedēļā veselības ministre Baiba Rozentāle darba vizītē apmeklēs Ķīnu, lai beidzot varētu sākties abu valstu praktiskā sadarbība veselības aprūpes nozarē, kā to paredz 2007.gadā parakstītais līgums.

Tas paredz informācijas apmaiņu medicīnas zinātnes un tehnoloģiju jomā, veselības aprūpē iesaistītā personāla apmācībā un kopīgu pētījumu veikšanā.

Latviju pārstāvēs delegācija, ko vadīs B.Rozentāle, tajā būs Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča, Latvijas zāļu ražotāja Grindeks amatpersonas un vadošie speciālisti.

Vizītes ietvaros veselības ministre tiksies ar Ķīnas veselības ministru, apmeklēs vairākas ārstniecības iestādes, medicīnas koledžas, kā arī tiksies ar Šanhajas pašvaldības augstām amatpersonām. Tāpat vizītes laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar Latvijā ražoto medikamentu eksporta veicināšanu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konstatējis, ka Rīgas Austrumu klīniskā slimnīca nav izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ēku siltināšanai un logu maiņai, vēsta la.lv

Atšķirība starp izvēlēto un noraidīto lētāko piedāvājumu ir pusmiljons latu. Pirmdien, 30.novembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nākšot klajā ar konkrētu rīcību, lai novērstu šādus gadījumus.

Konkursā par Gaiļezera slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas centra siltināšanu, kā arī logu maiņu piedalījušies septiņi pretendenti, bet uzvarējis SIA Merks ar līgumcenu 2,4 miljoni latu, savukārt, lētākais piedāvājums bijis 1,9 miljoni latu.

Veselības ministre Baiba Rozentāle vērš premjera uzmanību uz to, ka par iepirkumu procedūrām atbild IUB, bet pretendentu piedāvājumu analīze ir iepirkumu komisijas uzdevums. Rozentāle norādījusi, ka "katrai institūcijai ir jāveic likumā un citos normatīvajos dokumentos noteiktie uzdevumi, un funkciju dublēšanās ir cilvēkresursu un laika resursu nelietderīga izmantošana. Lai mazinātu korupcijas riskus, šobrīd Veselības ministrija sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādā iepirkumu uzraudzības sistēmu.

No Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs arī Tautas partijas bijušie ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministre Helēna Demakova, kura savulaik paziņoja par aiziešanu no politikas.

Kā zināms, ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā startēs TP līderis Andris Šķēle un šīs būs viņa pirmās vēlēšanas kopš viņš oficiāli pameta politiku, 2003. gada janvārī noliekot 8. Saeimas deputāta mandātu. Arī H. Demakova kandidēs no Zemgales, bet M. Riekstiņš un B. Rozentāle – no Rīgas. Uz atgriešanos Saeimā cer arī kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kura vadībā TP iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nespēja iekļūt galvaspilsētas domē. Arī A. Ārgalis savulaik ir nolicis 8. Saeimas deputāta mandātu, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš 10. Saeimā kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Starp deputātu kandidātiem, kurus TP valde trešdienas vakarā deleģēja PLL sarakstam, minami arī esošās Saeimas deputāti Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Oskars Spurdziņš.

Aicina slimnīcu izmantot arī pagaidām neapgūto potenciālu trūcīgo personu ārstēšanā.

Tas izriet no Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jura Bunduļa šodienas vizītes Rīgas 1.slimnīcā, lai kopā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjiem pārliecinātos par mērķtiecīgu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu.

Apmeklējuma laikā tika secināts, ka tās netiek pilnībā izmantotas. Ņemot vērā Sociālā drošības tīkla stratēģijas atbalsta pasākumus trūcīgajām personām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, slimnīcai iespējams attīstīt savu darbību. Tādēļ veselības ministre Baiba Rozentāle ierosināja sasaukt Rīgas Domes Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdi, lai pārrunātu jautājumus, kā pilsētā tiek skaidrotas trūcīgo personu iespējas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselības ministre Baiba Rozentāle cer konkretizēt iespējas par pretgripas vakcīnu iegādi no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai nodrošinātu izvairīšanos no A(H1N1) gripas vīrusa.

«Šajos ekonomiskajos apstākļos, tā būtu alternatīva tām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kurām nav vienošanās līguma ar zāļu ražotājiem par vakcīnu iepirkumu,» uzskata ministre.

Šo jautājumu B.Rozentāle iecerējusi pārrunāt, piedaloties ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmes darbā, kas notiks no 12. līdz 13.oktobrim Luksemburgā.

«Līdztekus darba kārtībai par ES dalībvalstu sadarbību un savstarpējās rīcības koordināciju A(H1N1) gripas pandēmijas laikā, es ceru konkretizēt iespējas par pretgripas vakcīnu iegādi no citām dalībvalstīm,» norādījusi ministre, atzīmējot, ka šāda mehānisma izveide būtu ļoti svarīga situācijā, kad dalībvalsts, kurai ir tāda vēlme un iespējas, varētu piedāvāt vakcīnas citai dalībvalstij, tā novēršot drošu vakcīnu trūkumu un sniedzot kā juridisku skaidrību, tā konkurences noteikumus un atbildību attiecībā uz praktiskiem vakcīnu nodošanas jautājumiem starp dalībvalstīm.

Veselības ministre Baiba Rozentāle lūgusi skaidrojumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Viesturam Bokam par slimnīcas ēku renovācijas konkursa gaitu un tā rezultātiem.

Veselības ministrija informē, ka tā nosūtījusi vēstuli Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), kurā lūdz informēt, kādas sūdzības vai konkursa rezultātu apstrīdējumus par slimnīcas veikto konkursu likumā noteiktā kārtībā saņēmis IUB un kāda ir bijusi to tālākā virzība un pieņemtie lēmumi.

«Saistībā ar pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos paustajiem apgalvojumiem par iespējami negodīgu konkursu rīkošanu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā esmu aicinājusi slimnīcas valdes priekšsēdētāju, profesoru Viesturu Boku sniegt plašāku skaidrojumu par konkursa vērtēšanas kritērijiem un rezultātiem,» norādījusi B. Rozentāle.

Veselības ministre Baiba Rozentāle uzdevusi ministrijas valsts sekretāram izveidot darba grupu, kas, piesaistot ekspertus, izvērtētu iespējas vēl vairāk taupīt līdzekļus uz administrācijas rēķina valsts kapitālsabiedrībās, kā arī meklētu papildus līdzekļu piesaisti ārpus esošās veselības aprūpes sistēmas.

«Veselības nozares budžets ir katastrofāli zems, tādēļ kopīgi ar ekspertiem jāmeklē iespējas samazināt izmaksas, neskarot pacientu intereses, piemēram, uz administratīvajām izmaksām valsts kapitālsabiedrībās vai veicot centralizētus iepirkumus. Uzskatu, ka līdz šim vēl nav izmantots arī viss potenciālais ieguvums, ko valsts varētu iegūt no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem par ceļu satiksmes negadījumos vai noziedzīgos nodarījumos cietušo ārstēšanu. Sniedzot cietušajiem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ir viens no dārgākajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek tērēti ievērojami nozares līdzekļi. Tāpat daļai šo pacientu nepieciešama arī medicīniskā rehabilitācija. Šie līdzekļi ir jāatgūst pilnā apmērā un jānovirza ārstniecībai,» uzskata veselības ministre Baiba Rozentāle.

Kādreizējās veselības ministres Baibas Rozentāles vadītā valsts aģentūra Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) no nākamā gada 1. aprīļa tiks reorganizēta, centra funkcijas, kas saistītas ar infekcijas slimību ārstēšanu un reto infekciju diagnosticēšanu pārņems Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.

Daļu LIC funkciju pārņems arī jaunizveidotais, veselības ministra pakļautībā esošais Slimību kontroles centrs.

LIC vadītāja B. Rozentāle centra vadīšanu jau ilgstoši savienoja ar politisko darbību – sākotnēji viņa no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta tika ievēlēta Rīgas domē. Dalība Tautas partijā viņai pavēra iespēju 2009. gada vasarā kļūt par veselības ministri.

Vēlāk B. Rozentāle pamanījās bez konkursa atgriezties LIC vadītājas amatā, bet pēc tam kārtējo reizi mainīja savu politisko piederību, proti, kļuva par Saskaņas centra biedri.

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Izvērtējot jaunas iespējas finansējuma piesaistei veselības aprūpei Latvijā, būtu vērts izvērtēt kaimiņu pieredzi, kas vairāku gadu garumā jau sekmīgi funkcionē, tiekoties ar Igaunijas sociālo lietu ministru Hanno Pevkuru atzina veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir vistiešākajā veidā saistīta ar tai novirzīto finansējuma apmēru. Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas paredz precīzu daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselības nozarei, tādējādi veidojot vairāk nekā kā 5% no iekšzemes kopprodukta, ir par pamatu ārstu un ārstniecības personu augstākam atalgojumam salīdzinājumā ar Latvijas mediķiem.

Igaunijas Sociālo lietu ministrs uzsvēra, ka arī Igaunijā ar janvāri tiks turpināta jau pirms vairākiem gadiem veiksmīgi uzsāktā stacionāro pakalpojumu koncentrēšana, par galveno kritēriju izvirzot tieši iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti.