Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Ar Gunta Ulmaņa morālu atbalstu reiz dibinātā partija Jaunlatvija nepievienosies partiju apvienībai Pat labu Latviju (PLL), ko šobrīd vada eksprezidents. Tā ceturtdienas vakarā izlēma partijas biedru pilnsapulce, kur par pievienošanos PLL nobalsoja tikai trīs jaunlatvieši.

Pēc balsojuma gan atklājās, ka pilnsapulcei nav kvoruma, lai pieņemtu juridiski saistošus lēmumus – no 203 partijas biedriem bija ieradušies nedaudz vairāk kā 70, bet kvorumam bija nepieciešams nedaudz vairāk kā 100 biedru līdzdalība. Tādēļ tika nolemts 22. jūlijā sasaukt atkārtotu pilnsapulci, kur ceturtdienas lēmumi tiks pārbalsoti. Juridiski pēc trim nedēļām ir iespējams mainīt partijas domas par pievienošanos PLL. «Tā, protams, var sanākt,» DB atzina Jaunlatvijas līderis Didzis Šmits. Vienlaikus viņš solīja, ka pats 22. jūlijā balsos pret pievienošanos PLL, tāpat kā ceturtdien. «Es domāju, ka mēs vadīsimies pēc tā spirituālā balsojuma, kas bija šodien. Es savu viedokli nemainīšu,» solīja D. Šmits.

Kustības Par Labu Latviju (PLL) aktīvista Ulda Oša uzņēmums Konsorts no valsts saņems 12 000 latu, lai izpētītu Sēnītes ceļa projekta «ietekmi uz valsts budžetu», kamēr PLL, kuras ekonomisko programmu izstrādā U. Osis, jau publiski paudusi atbalstu šī 130 miljoni latu vērtā projekta ātrākai virzībai.

Tas, ka U. Osis vada partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) priekšvēlēšanu ekonomiskās programmas izstrādi, raisījis jautājumu, cik objektīvs varētu būt Konsorta sniegtais izvērtējums. PLL aktīvi atbalsta privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošanu, kas plānots arī Sēnīte-Rīga ceļaposma izbūvē. To savukārt liedz Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Satiksmes ministrijas, kas ir valsts interešu pārstāvis Latvijas Valsts ceļos, valsts sekretārs Anrijs Matīss DB sola, ka ministrijas vadība prasīs no uzņēmuma skaidrojumu par šo noslēgto līgumu. «Mēs noteikti pārbaudīsim šīs bažas par līguma lietderību un nepieciešamību,» solīja A. Matīss. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Valsts ceļi kā kapitālsabiedrība lēmumus par šādu līgumu slēgšanu pieņem neatkarīgi un Satiksmes ministrija nav bijusi informēta par šo konkrēto gadījumu.

Politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) valde šodien par savu premjera kandidātu izvirzījusi Aināru Šleseru. Par to PLL kopsapulcē Nacionālās operas Jaunajā zālē ceturtdien paziņoja PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

«Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle.

Abi izvirzītie kandidāti savās runās apmainījās ar abpusējiem komplimentiem. «Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrim Šķēlem ir stingrs mugurkauls un pieredze strādājot krīzes situācijā,» par savu politisko partneri savukārt teica A. Šlesers. «Cilvēks, kuram nav mugurkaula, vienmēr klanīsies uz Austrumiem vai Rietumiem, mēs neklanīsimies, bet ar cieņu iesim uz priekšu,» solīja PLL premjera kandidāts.

Par politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmējs Ivars Kalvišķis, Db apliecināja PLL preses sekretārs Arno Pjatkins.

DB.lv jau vēstījis, ka šomēnes vairāki redzami uzņēmēji paziņoja, ka vairs nedarbosies PLL, kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No PLL valdes priekšsēdētāja amata februāra sākumā atkāpās eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš no PLL saraksta ir ievēlēts par 10. Saeimas deputātu.

Kādreizējais a/s Laima prezidents I. Kalvišķis ir viens no PLL dibinātājiem.

PLL valdē turpmāk darbosies arī piecu apvienību veidojošo politisko partiju – Tautas partijas, LPP/LC, Latgales tauta, Ogres novadam un Vienota Rēzekne priekšsēdētāji.

Politisko partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) šodien sāks oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, šodien tiekoties ar esošajiem koalīcijas partneriem.

Plkst.13.30 "Jaunā laika" Saeimas frakcijā paredzēta "Vienotības" tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienību, bet plkst.14.30 - ar apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Patlaban netiek plānotas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Jau vakar pēc provizorisko Saeimas vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, "Vienotība" politiķi uzsvēra, ka primārās ir sarunas ar esošajiem koalīcijas partneriem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt nopietns arguments Valsts prezidentam atkārtoti nominēt viņu premjera amatam, kuru viņš ir gatavs pildīt arī turpmāk.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā varētu tikt veidota jauna partija uz pašreizējās politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) bāzes, Latvijas Radio pieļauj PLL valdes priekšsēdētājs Ivars Kalvišķis.

«Tas ir viens no maniem uzdevumiem – gada laikā tikties ar politiskās apvienības partiju biedriem uzklausīt viņu viedokļus un domas, izvērtēt vai ir iespējams izveidot vienotu ideoloģiju, paskatīties uz tiem jautājumiem vai asumiem, kurus varbūt kompromisu cīņā varētu panākt,» sacīja I. Kalvišķis.

Partija Par labu Latviju (PLL) samierinājusies ar vēlēšanu rezultātiem un tāpat kā līdz šim ir gatava darbam opozīcijā. To biznesa portālam db.lv apliecināja viens no Par Labu Latviju (PLL) līderiem Andris Šķēle. Mēs redzam precīzu mandātu vadošajai koalīcijai un acīmredzot iedzīvotāji ir noticējuši solījumiem, piemēram, par PVN nepacelšanu, Latvijas televīzijas ziņās sacīja A. Šķēle.

«Mēs jau līdz šim esam bijuši opozīcija, piespiežot premjeru Valdi Dombrovski pieņemt virkni būtisku lēmumu, un to ari turpināsim darīt,» klāsta A. Šķēle.

Exit poll (vēlētāju aptauja) rezultāti parāda, ka PLL ir ieguvuši aptuveni 8 % balsu. PLL līderis vairakkārt uzsvēra, ka vēlot veiksmi esošajai koalīcijai un rūpīgi sekošot solījumu pildīšanai, tā ļaujot noprast, ka ja vēlēšanu rezultāti atbildīs exit poll datiem, PLL strādās opozīcijā.

«Krīzes periods ir atņēmis balsis tiem, kas vadījuši valsti krīzes gados,» teica A. Šķēle, komentējot rezultātus.

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atbild kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

A. Ēķim daļēji piederošā Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) pēdējās nedēļās veidojusi politiskas diskusijas, kas publiskajā telpā uztvertas arī kā Tautas partijas un LPP/LC topošo apvienības slēpta politiskā aģitācija. A. Ēķis arī vada kustību Par labu Latviju (PLL), kura sestdien kopā ar TP un LPP/LC paziņos par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu. Intervijā Neatkarīgajai A. Ēķis apgalvo, ka LNT žurnālistu redakcionālo darbu neietekmējot, turklāt vēlēšanās viņš nekandidēšot un sestdien dibināmajā apvienībā neiesaistīšoties, paliekot tikai kustībā PLL.

Tikai dažas nedēļas pirms apvienības Par labu Latviju (PLL) dibināšanas, eksprezidentu Gunti Ulmani iesaistīties politikā aicinājusi viena no Vienotības līderēm Solvita Āboltiņa. Tomēr G. Ulmanis atteicies, kā argumentu minot, ka «neies politikā, jo uzskata, ka procesus var ietekmēt kā eksprezidents», šo sarunu atceras politiķe.

Tāpat viņa saklausījusi skepsi G. Ulmaņa tābrīža vērtējumā par topošo PLL. S. Āboltiņu tādēļ izbrīnījusi eksprezidenta parādīšanās PLL vadībā tikai pāris nedēļu vēlāk, jo radies iespaids, ka eksprezidents tam piekritis pēkšņu motīvu vadīts. Konkrētu piedāvājumu nākt Vienotības sarakstā S. Āboltiņa eksprezidentam neesot izteikusi, bet uzdevusi konkrētu jautājumu, vai viņš nevēlas nākt aktīvajā politikā. Politiķe uzskata, ka tas bijis skaidrs signāls G. Ulmanim - šādā gadījumā Vienotība ar viņu rēķinātos.

G. Ulmanis šo telefonsarunu atceras kā mazāk konkrētu, nekā S. Āboltiņa. Lai gan abi šad tad tiekoties un apspriežot politiku, pēdējo reizi tas bijis pirms vairākiem mēnešiem, bet konkrētā saruna bijusi tikai sazvanīšanās. «Neslēpšu, bija tāda saruna, bet tāds konkrēts, lietišķs piedāvājums bija tikai no Par labu Latviju,» DB stāsta G. Ulmanis. Viņš nepiekrīt S. Āboltiņas secinājumam, ka lēmums par labu PLL bijis pēkšņs. «Tas nav viena acumirkļa lēmums. Paskatieties uz to lielo kuģi, kuram es tagad esmu pie stūres – vai tad to tā vienā minūtē var izlemt?» saka eksprezidents.

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

PLL kampaņa bija mēģinājums Šleseru pasniegt kā Musolīni 2010 gada kopiju, kas arī bijis iemesls, kādēļ kampaņa izgāzās, LTV raidījumā Izvēlies Nākotni pauda Edgars Jaunups, Vienotības kampaņas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka PLL kampaņa bijusi huligāniska un piebilda, ka «to, ko huligāniski varēja sasniegt, to viņi sasniedza».

Kopumā E. Jaunups atzina, ka Vienotības rezultāts varētu būt labāks nekā viņi cerējuši.

Savukārt kādreizējais politisko kampaņu autors Jurģis Liepnieks uzskata, ka PLL premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers šādu rezultātu vēlēšanās būtu panācis arī bez Tautas partijas sabiedrības, tāpēc tās vietas Saeimā, kuras no PLL saraksta būs ieguvuši TP cilvēki, uzskatāmi par Šleseram nozagtām. Viņš arī norāda, ka, runājot par PLL neveiksmīgo startu vēlēšanās, teicienu «No sūda pīrādziņu neuztaisīsi» nevar attiecināt uz visiem LPP pārstāvētajiem cilvēkiem. Tur esot arī daudzi cienījami uzņēmēji un reģionālie līderi, kas nav pelnījuši šādu kopēju apzīmējumu.

Prognožu portāla Triobet.com eksperti pēdējās nedēļas laikā būtiski samazinājuši politisko partiju Saskaņas centrs (SC) un Par labu Latviju (PLL) izredzes veidot nākamo valdību.

Triobet.com prognozes liecina, ka šī brīža partiju koalīcija, visticamāk, arī veidos nākamo valdību. Turklāt, neatkarīgi no prezidenta nosauktā premjera kandidāta, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) tiek prognozēta izšķirošā balss tās veidošanā.

Kā papildus iemeslus prognožu samazināšanai eksperti min pēdējā laika notikumus, kas, pirmkārt, norāda, ka prezidentam daudzos valstij būtiskos jautājumos ir diametrāli pretēji uzskati ar abām šīm partijām. Otrkārt, neskatoties uz iedarbināto masīvo priekšvēlēšanas kampaņu, PLL būtībā turpina cīņu par 5% barjeras pārvarēšanu.

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Šajās vēlēšanās būtiskākā problēma bijusi pirkts mediju politiskās informācijas saturs, bez norādēm par apmaksas. Iespējamais pārkāpumu skaits ir ievērojams vairāk nekā 600 gadījumi, bet monitorings vēl nav noslēdzies un prognozēts, ka gadījumu skaits varētu sasniegt tūkstoti, portālam 7guru.lv pastāstījusi Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa norāda: «Izteikts monitoringa «anti-līderis» bija partiju apvienība PLL, kurai sekoja SC. Arī citām partijām bija vairāki desmiti aizdomīgu materiālu, taču tie nav salīdzināmi ar abu līderu rādītājiem, kas mērāmi simtos. Vissliktākā situācija bija krievu valodā rakstošajos/raidošajos medijos, kur auditorija tika burtiski zombēta ar kliedzoši trulu saturu par PLL un SC, piemēram, veseli raksti veidoja viena kandidāta viedokļu pārstāsts,» informē I.Kažoka.

Providus monitoringa rezultātā identificēti arī centieni apiet aizliegumu reklamēties dienu pirms vēlēšanām, Rīgā izvietojot vides reklāmas ar Sandi Ozoliņu un uzrakstu «par labu Dinamo». «To vērtēju kā sīku blēdību par labu PLL, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau ir atzinis par likuma pārkāpumu,» piebilst I.Kažoka.

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) vēlēšanu kampaņā nav pieļautas kādas kļūdas, un vēlēšanu rezultāti vairāk skaidrojami ar Latvijas sabiedrības miegainību reaģēt uz kādu apdraudējumu, uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš veidoja arī PLL vēlēšanu kampaņu.

«Īsos vārdos jāsecina, ka sabiedrība acīmredzot ir vadījusies pēc Status Quo principa - situācija, kāda tā ir, cerībā, ka viņa lēnām uzlabosies... man ir sajūta, ka uzreiz pēc budžeta pieņemšanas daudziem būs vilšanās,» teica Stendzenieks, piemetinot, ka pulksteņa pendele, kas liecina par sabiedrības noskaņojumu, svārstās ar sešu līdz astoņu mēnešu intervālu.

Uz jautājumu, vai PLL kampaņā tomēr bijuši kādi trūkumi un vai tās veidošanā kļūdaini noteikts sabiedrības noskaņojums, reklāmists atbildēja noraidoši.

«Nē, es to neuzskatu par kļūdu - tā bija vienīgā iespēja nostāties opozīcijā [premjera Valda] Dombrovska valdībai,» sacīja Stendzenieks, atsaucoties uz bažām par saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Dienu pirms vēlēšanām, kad likums aizliedz turpināt priekšvēlēšanu aģitāciju, dažādo partiju reklāmas Rīgā aizstājuši plakāti, kuros redzams Rīgas Dinamo kapteinis Sandis Ozoliņš, kurš tur rokās savu formas kreklu ar astoto numuru, bet paraksti pie plakātiem skan «Par labu hokeju!» un «Par labu Dinamo!». Tas satraucis cilvēkus, kuri plakātos saskatījuši slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, tādēļ sūdzējušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas tagad izvērtē sūdzības, portālam Diena.lv skaidroja KNAB pārstāve Ieva Karlsberga.

Viņa gan norādīja, ka KNAB var izvērtēt tikai priekšvēlēšanu aģitācijas finansiālo pusi – šajā gadījumā to, vai plakātu izmaksas būs iekļautas partiju reklāmas izdevumu uzskaitēs. Savukārt to, vai nav ticis pārkāpts aizliegums aģitēt dienu pirms vēlēšanām, esot jājautā policijai.

Partiju apvienības Par labu Latviju! (PLL), kura vēlēšanās startē ar astoto sarakstu, preses sekretārs Edgars Vaikulis Diena.lv atzina, ka PLL ir zinājuši par to, ka šāda reklāmas kampaņa bijusi plānota. «Būtu grūti noliegt, ka Dinamo vadība ir pārstāvēta arī PLL valdē, bet šis process no mūsu puses nav organizēts,» uzsvēra E.Vaikulis. Viņš atzina, ka tikai priecājas par to, ka ir atradušies labi cilvēki, kas šādi netieši popularizējot PLL. Jautāts, vai šajā gadījumā nevar saskatīt priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpumu, viņš teica, ka tas būtu jājautā Dinamo vadītājiem.

Kustības Par labu Latviju! (PLL) Reklāmas video klipa veidotāji !MOOZ ir samaksājuši autoratlīdzību par klipā izmantoto muzikālo pavadījumu kompānijai Intrigue Music, kas pārstāv izpildītāju Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kura skaņdarbs izmantots PLL reklāmā.

Runājot par viltvārdi, kurš uzdevies par Intrigue Music pārstāvi, Ē. Stendzenieks norāda, ka dzīve ir pārāk īsa, lai tvarstītu viltvāržus.

Db.lv jau vēstīja, ka Patriks Vatsons (Patrick Watson) sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Iepriekš Ē. Stendzenieks noliedza, ka PLL reklāmā būtu izmantos kāda cita skaņdarba motīvs: «Mūzika nav identiska, noskaņa ir līdzīga. Mūziku izveidoja skaņas dizaineris studijā. Starp šīm abām reklāmām vienīgā līdzība vispār ir tikai tā, ka abās izmantoti cilvēki. Tad jau mēs Jānim Streičam varam pārmest plaģiātismu no Ingmāra Bergmana, jo abās filmās izmantoti cilvēki,» izteicās Ē. Stendzenieks.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Pēc viesnīcā Rīdzene sarunās izskanējušiem Aināra Šlesera apgalvojumiem, ka partijā uzņēmēji pildījuši «fona» funkciju ne viens vien uzņēmējs sajuties izmantots, svētdien vēstīja LTV raidījum De facto.

Savulaik partijas Par Labu Latviju manfestu parakstīja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomists tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma Konsorts prezidents Uldis Osis, kas uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses.

«Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belēvičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam!» raidījumam sacīja U. Osis.