Citas ziņas

Jaunlatvija pārsteidz, nenobalsojot par pievienošanos Šķēlem un Šleseram

Agnese Margēviča,02.07.2010

Jaunākais izdevums

Ar Gunta Ulmaņa morālu atbalstu reiz dibinātā partija Jaunlatvija nepievienosies partiju apvienībai Pat labu Latviju (PLL), ko šobrīd vada eksprezidents. Tā ceturtdienas vakarā izlēma partijas biedru pilnsapulce, kur par pievienošanos PLL nobalsoja tikai trīs jaunlatvieši.

Pēc balsojuma gan atklājās, ka pilnsapulcei nav kvoruma, lai pieņemtu juridiski saistošus lēmumus – no 203 partijas biedriem bija ieradušies nedaudz vairāk kā 70, bet kvorumam bija nepieciešams nedaudz vairāk kā 100 biedru līdzdalība. Tādēļ tika nolemts 22. jūlijā sasaukt atkārtotu pilnsapulci, kur ceturtdienas lēmumi tiks pārbalsoti. Juridiski pēc trim nedēļām ir iespējams mainīt partijas domas par pievienošanos PLL. «Tā, protams, var sanākt,» DB atzina Jaunlatvijas līderis Didzis Šmits. Vienlaikus viņš solīja, ka pats 22. jūlijā balsos pret pievienošanos PLL, tāpat kā ceturtdien. «Es domāju, ka mēs vadīsimies pēc tā spirituālā balsojuma, kas bija šodien. Es savu viedokli nemainīšu,» solīja D. Šmits.

Lai gan nesenajā PLL dibināšanā D. Šmits un partijas valdes loceklis Zandis Klebais bija redzami starp topošās apvienības vadošajiem politiķiem, kā arī parakstīja sadarbības memorandu ar PLL, viņi Saeimas vēlēšanās nestartēšot. D. Šmits norādīja, ka respektēs Jaunlatvijas biedru izvēli. Lai gan debatēs izskanēja doma vēlēšanās startēt vieniem pašiem, D. Šmits atzina, ka tas visticamāk nenotiks, jo Jaunlatvijai neesot tādas kapacitātes, lai «jēgpilni startētu». Kad tika dibināta Jaunlatvija, D. Šmits vadīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, kurā liela ietekme ir Rīgas piena kombināta līdzīpašniekiem Ivaram Strautiņam un Atim Sausnītim. Abi šie uzņēmēji tagad ir starp PLL līderiem un dibināšanas iniciatoriem. Arī šobrīd D. Šmits kā Latvijas Zivrūpnieku federācijas vadītājs ir arī Pārtikas uzņēmumu federācijas valdē kopā ar I. Strautiņu.

Pēc PLL dibināšanas Ķīpsalā, Jaunlatvijas gaidāmais lēmums šķita tikai formalitāte. Gandrīz vienbalsīgi līdz šim par pievienošanos PLL bija nobalsojušas citas šīs apvienības partijas. Tomēr ceturtdienas vakarā jau debates parādīja, ka jaunlatvieši var sagādāt pārsteigumu, kas tā arī notika. Skaļākos aplausus starp debatētājiem izpelnījās partijas biedrs, uzņēmējs Agnis Apermanis, kurš aicināja nebalsot par pievienošanos PLL, jo Jaunlatvija tikusi dibināta kā alternatīva varas partijām, bet pievienojoties šai apvienībai, vēlētājiem šī alternatīva tikšot atņemta. «Mēs dibinājām Jaunlatviju, jo mums nepatika pie varas esošo partiju piedāvājums. Tagad mēs skatāmies, kam pievienoties, bet Par labu Latviju ir arī Tautas partija un LPP/LC – tie ir cilvēki, kas šo valsti ir vadījuši daudzus gadus. Jautājums, vai mēs esam apmierināti ar to, kā tas tika darīts?» norādīja A. Apermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē

Db.lv,16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē izvairītos no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Laikam būs jārīkojas pašai valdībai," teica Šmits, norādot, ka Eiropas Komisija kopš 2013.gada ir devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tostarp gan prasības attiecībā uz līgumu garumu, gan arī attiecībā uz nosacījumiem kā veidojas cena.

Piena krīze jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem 

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības...

D. Šmits akcentēja, ka līdz šim gan piena pārstrādātāji, gan arī piena ražotāji ir kategoriski attiekušies no šāda risinājuma, izvēloties svārstīgās cenas, lai varētu vairāk nopelnīt, kad cena ir augsta.

"Ja atsakāmies no ilgtermiņa līgumiem, tad nav īsti korekti katru reizi [kad cena būtiski samazinās] nākt pēc papildu finansējuma," uzsvēra Šmits.

Latvijas piena ražotāji gatavi boikotēt veikalus un izliet piena cisternas pie valdības mājas 

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas...

Ministrs teica, ka negrasās prasīt ārkārtas finansējumu no budžeta, jo cenu "kalniņi" ir faktiski visās nozarēs, tostarp arī meža nozarē un būvniecībā.

"Karš Ukrainā ir radījis nestabilitāti, kas vienā brīdī uzdzina cenas ļoti augstu, bet tagad šīs cenas krīt. Ļoti daudzi ir saražojuši produkciju par ļoti augstu cenu, bet tagad nespēj to realizēt. Tāpēc ir pārprodukcija. Kaut kad šī situācija, protams, iztaisnosies," sacīja Šmits.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai cenu kritums piena nozarē ir mēneša parādība, divu vai trīs.

"Ja tā ir mēneša vai pat divu mēnešu parādība, tā tiks pārdzīvota. Šādi notikumi lauksaimniecības nozarē notiek ar regularitāti reizi piecos gados. Ja šī krīze ieilgs, mums būs jārūpējas par to, lai mums ir pietiekami piena resursi piena pārstrādei un attiecīgi eksportam. Tad būs ārkārtas lēmumi," teica ministrs, piebilstot, ka šobrīd cenu kritums ir divas nedēļas un divas dienas, kamēr pagājušā gada beigās piena cena bija sasniegusi Latvijas visu laiku augstāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam.

Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla «Rīga TV24» raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), kurā viņam esot pateikts, ja «es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā». «Tas bija pateikts ļoti skaidri,» apgalvoja «KPV LV» biedrs.

Šmits pagaidām uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās «KPV LV» izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu. Kariņš par Šmita lēmumu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mazumtirdzniecībā konkurence šobrīd nestrādā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Manuprāt, mums jau gadiem mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikas produktos, konkurence nestrādā. Ja var produktam uzlikt uzcenojumu 300% plus pievienotais vērtības nodoklis (PVN) un konkurēt, tas nozīmē, ka spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka šeit kaut kāda iejaukšanās ir loģiska un nepieciešama," sacīja Šmits.

Ministrs arī pateicās graudu pārstādes uzņēmumam "Dobeles dzirnavnieks", kas atļāvās publiski runāt par šo 300% uzcenojumu viņu ražotajai produkcijai mazumtirdzniecībā, norādot, ka tas ir paraugs arī citiem.

Vienlaikus Šmits gan arī akcentēja, ka šādi var atļauties rīkoties tikai tie uzņēmumi, kuri ir ļoti spēcīgi eksportā un kuriem Latvijas tirgus nav pastāvēšanas jautājums, jo pretējā gadījumā attiecīgā ražotāja preces vairs nebūs pieejamas pie konkrētā tirgotāja. "Tas vēlreiz parāda, ka konkurence mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikā, šobrīd nedarbojas," atzīmēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rinkēviča ievēlēšanai par prezidentu JV meklē atbalstu pie Lemberga

LETA,16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa,28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio teica zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Diemžēl neesam tālu [no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā]," sacīja ministrs, piebilstot, ka trešdien, 14.jūnijā, notika arī Krīzes vadības padomes sanāksme par veicamajiem soļiem, tači vēl netika izlemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos. "Jāskatās, ko tā dod, ko nedod. Lai nav tā, ka vilks aitās. Lai nav tā, ka pie pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos," sacīja Šmits.

Situācija kopumā lauksaimniecībā virknē iemeslu dēļ šogad ir tāda, kāda nav bijusi ļoti daudzus gadus, norādīja ministrs. Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, graudkopībā šogad būs smags rudens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Zemnieki ir visu izdarījuši - visus šos gadus uzlabojuši konkurētspēju, visu laiku strādājuši ar zemāko cenu, kas Eiropā ir bijusi. Tas nozīmē, ka viņi ir viskonkurētspējīgākie. Diemžēl tā neizdarība ir pārstrādes, tirdzniecības un Zemkopības ministrijas pusē," teica Norkārklis.

Viņš arī norādīja, ka jau 30 gadus piena krīzēs pārstrādātāju un tirgotāju riski vai biznesa neveiksmes tiek noveltas uz lauksaimnieku pleciem.

Tāpat Norkārklis atzīmēja, ka cēlonis pašreizējai situācijai ir "piena kari" starp Latviju, Lietuvu un Poliju.

Pēc viņa teiktā, būtu jāstrādā pie tā, lai zemniekiem tiktu maksāta Eiropā līdzvērtīga piena pamatcena. Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" atrunāta lauksaimnieku loma pārtikas ķēdē un Zemkopības ministrijai ir jādomā par aktivitātēm, kas nodrošinātu, ka lauksaimnieks saņem godīgu samaksu par saražoto produkciju, bet zemkopības ministram būtu jānostājas lauksaimniecības un sabiedrības pusē un jāsakārto pārstrādes tirgus un tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kustību Par labu Latviju atklās pirmdien

Agnese Margēviča,09.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības Par labu Latviju atklāšanas sapulce oficiāli tikšot atklāta pirmdien, 12. aprīlī, pulksten 12.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā, informē tās organizētāji. Tā tiek pieteikta kā jauna tautas kustība.

Uzrunas pasākumā teiks vairāki uzņēmēji, piemēram, Kolonnas īpašniece Ieva Plaude-Rēlingere, Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons, bijušais Mēness aptieku tīkla īpašnieks, tagad viens no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem Guntis Belēvičs, Skonto būve prezidents Guntis Rāvis, Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis, Holdinga kompānijas Latvijas Novitātes komplekss padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kā arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. D. Šmits iepriekš bijis iesaistīts partijas Jaunlatvija dibināšanā, kas politisko ietekmi neieguva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apkalpošanas perona izveidē lidostā Rīga investētie 15 milj. eiro ir labs pamats, lai tā kļūtu par gaisa kravu tranzīta centru Baltijā, vēl tikai būtu nepieciešama nacionālā kravu pārvadāšanas aviokompānija ar vienu – divām lidmašīnām, kuru iegādei varētu izmantot ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļus.

Ja Latvija šo iespēju neizmantos, tad to varētu īstenot Igaunija vai Lietuva, kuras, tāpat kā Latvija, saņems ES Attīstības un noturības mehānisma finansējumu.

Iespēja sasniegt tirgu

“Ideju atbalstām, jo piena produktu ražotājiem ir interesants tādu tālu valstu kā Izraēlas, Apvienoto Arābu Emirātu tirgus, un cita risinājuma, kā aizvest ar lidmašīnu, īsti nav,” skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš atzīst, ka iepriekš – vēl pirms Covid-19 – produktu nosūtīšanai uz Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti) tika izmantotas pasažieru avio pārvadātāja piedāvātās iespējas.

Vairāki mājasdarbi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā JKP, kurai būtu jāsastrādājas ar ZZS

LETA,04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sev «KPV LV» vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA,04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no šī gada 31.marta, lai gan EM līdzšinējā ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā piedāvāja to atcelt no 2022.gada.

Lēmums tika pieņemts, par to balsojot 86 deputātiem un nevienam nebalsojot pret vai atturoties. Balsojumā nepiedalījās partijas "KPV LV" ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV), kā arī deputāti Jānis Reirs (JV), Sergejs Dolgopolovs (S) un Andrejs Klementjevs (S).

Aicinājumu bija iesnieguši Šmits un citi KPV LV deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienības parlamentārieši.

Aicinājums pieņemts, lai līdz ar OIK atcelšanu tiktu īstenots mērķis samazināt elektroenerģijas izmaksas Latvijas patērētājiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būs jānodrošina parlamentārā kontrole par šā jautājuma turpmāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam.

Grozījumi būs spēkā no šī gada 1.augusta līdz 2020.gada 29.februārim.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, savukārt pret bija 31 deputāts.

Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šmits un Navicks kopīgi vērsīsies EK pēc palīdzības piena nozarei

LETA,09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB,28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits. Viņaprāt, Zaļā kursa reliģiju mainīt nav mūsu spēkos, tāpēc jādomā par to, kā pielāgosimies un kā pierādīsim savu darbību atbilstību šai reliģijai, jo īpaši, ja Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, tātad arvien mazāka kļūst cilvēka ietekme un galu galā mazāk kļūst arī govju, kuras dažādos pētījumos tiek vainotas par aptuveni 40% siltumnīcu emisiju gāzu izdalīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Visas sfēras — lauksaimniecību, mežsaimniecību, kūdras ieguvi, kā arī šo nozaru produkcijas ražošanu un pārstrādi - ietekmē ES Zaļais kurss un klimata politika, rezultātā pašlaik ir vairāk jādomā, kā nosargāt visu esošo, nevis par to, kā kaut ko vairāk attīstīt. Situāciju vēl jo vairāk sarežģī fakts, ka CO2 izmešu piesaiste ir pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tikai viens situāciju raksturojošs piemērs — Latvijā ir daudz pāraugušu mežaudžu, kuras būtībā nevis piesaista CO2, bet gan to emitē. Lai panāktu, ka šajās teritorijās mežs piesaista CO2, būtu jānocērt šie pāraugušie meži un to vietā jāiestāda jaunaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputāta statuss negarantē piekļuvi valsts noslēpumam

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām diskusijām saistībā ar Saeimas vēlēšanām un kandidātu vētīšanu premjerministra amatam ir par ievēlēto deputātu pielaidi valsts noslēpumam – vai Saeimā ievēlētiem deputātiem tā pienākas automātiski vai nē, vai neiznāk tā, ka dienestiem ir lielāka teikšana nekā tautai, kas leģitīmās vēlēšanās izraudzījusies savus priekšstāvjus.

Partijas KPV LV deputāts Didzis Šmits pat tvīto: tautas vēlētu pārstāvju tiesību ierobežošana bez tiesas lēmuma ir demokrātijas pārkāpums. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, komentējot izskanējušos viedokļus, uzsver, ka jānošķir divas lietas. Pirmā – par Saeimas deputātiem var būt visi, kas ievēlēti parlamentā. Otrā - ir pilnīgi leģitīmi, ka ir klasificēta informācija, kura nav pieejama visiem deputātiem. Turklāt visiem parlamentāriešiem arī nav nepieciešamības pēc pielaides valsts noslēpumam, jo viņiem savā darbā ar to nemaz nenākas saskarties.

Taču ir pilnīgi leģitīmi, ka šāda pielaide ir nepieciešama, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. Tāpat pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama ministriem un premjeram, citādi viņu darbs ir ļoti apgrūtināts. E. Pastars gan norāda, ka nevienā likumā tieši nav noteikts, ka kritērijs ministra vai premjera amata ieņemšanai ir pielaide valsts noslēpumam, taču faktiski bez šādas pielaides premjers savus amata pienākumus pilnvērtīgi pildīt nevar. Lielais jautājums ir, vai cilvēkiem, kas ievēlēti Saeimā un kas ir premjera amata kandidāti, pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski. E.Pastars skaidro, ka Latvijas Republika nav izvēlējusies šādu ceļu un pielaides piešķiršanai ir izvirzīti citi kritēriji, nevis ievēlēšanas fakts. Tādēļ, pēc E. Pastara domām, svarīgākais ir, lai šie kritēriji būtu pamatoti, objektīvi un samērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, racionāla resursu izmantošana, bioekonomika ir svarīgākie lauksaimniecības nozares izaicinājumi.

Tāda aina iezīmējās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, diskutējot par lauksaimniecības nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Pagaidām ir skaidrs, ka siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būs vairāki pasākumi, piemēram, precīza minerālmēslu lietošana, slāpekļa piesaiste, šķidro kūtsmēslu seperēšana, meliorācijas sistēmu uzturēšana. Savukārt bioekonomikas kontekstā tiek runāts, ka uz zemes tiek audzēta ne tikai produkcija cilvēku un dzīvnieku pārtikai, bet arī tādi produkti kā biodegviela, bioplastmasa utt. Šajā kontekstā arī tiek runāts par tā dēvēto vienu veselību, kur cilvēku veselība ir tiešā mijiedarbībā ar dzīvnieku veselību un vides aizsardzību, kur svarīga loma paredzēta antibiotiku lietošanas samazināšanai. Vienlaikus jau jaunajā Nacionālās attīstības plānā uzdevumi ir jāsasaista ar tiem atbilstošu finansējumu, kas arī varētu garantēt plānotā izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šmits: Aizsargjoslu tēmai ir jāķeras klāt, un to es arī darīšu

Māris Ķirsons,27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens būtisks, bet Latvijā neizmantots resurss ir ezeri un upes, kuras var pārvērst par ievērojamu aktīvu tautsaimniecībā, intervijā Dienas Biznesam atzīst zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Fragments no intervijas

"Proti, daudzi eiropieši dodas makšķerēt uz Ālandu salām (Somijā), jo tur ir zivis un attiecīga infrastruktūra. Latvijā jau pašlaik ir ūdenstilpes, kuras ir sakoptas, ir zivis un atbilstoša infrastruktūra makšķerniekiem, tomēr tās ir vairāk izņēmums, nevis ikdiena. Lai piesaistītu ārvalstu makšķerniekus, ir nepieciešams palielināt zivju daudzumu ezeros, tāpat izveidot attiecīgu infrastruktūru, jo neba ārvalstu makšķernieks dosies uz Latviju, lai bristu pa brikšņiem un niedrēm, lai nokļūtu līdz makšķerēšanas vietai. Un atkal šajā jomā Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji jau ir priekšā Latvijai. Vienlaikus būtu jāpārtrauc industriālā zveja iekšējos ūdeņos, kas vairāk baro ēnu ekonomiku, nekā dod labumu tautsaimniecībai".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Komentāri

Pievienot komentāru