OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.
Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?
Nepārprotiet, es nekādā veidā neaizstāvu un nelobēju līdzšinējo OIK sistēmu un uzskatu, ka liela daļa OIK atļauju ir izsniegta nepamatoti, nav veikta uzraudzība un kādam par to būtu jāatbild. Vienlaikus es aizstāvu to, ka, atceļot OIK bez pietiekami gara pārejas perioda, tas valstij, visiem nodokļu maksātājiem, izmaksās nesamērīgi dārgi. Es lobēju viedokli, ka vienā vai citā veidā, bet atbalsts atjaunojamajai enerģijai (bez TEC) ir nepieciešams. Gan tāpēc, ka mums ir saistoši Eiropas Savienības klimata mērķi, kas nosaka konkrēto atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, gan tāpēc, ka lielā daļā pilsētu, tostarp arī Rīgā, būtisku lomu siltumapgādē kā kurināmais materiāls ieņem tieši atjaunojamie energoresursi. Ja tie siltumapgādes uzņēmumiem būs jāiepērk par pilnu cenu bez atbalsta, skaidrs, ka tarifi par siltumu pieaugs.
Tā vien izskatās, ka lielajiem kliedzējiem par tūlītēju OIK atcelšanu un nekāda cita atbalsta maksājuma neieviešanu vispār nav skaidrs, kam OIK sākotnēji bija domāts, kāpēc ir jāatbalsta atjaunojamie energoresursi, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalstu prakse utt. Faktiski, gan izstrādājot OIK atbalsta sistēmu, gan tagad to atceļot, neviens no dažādu laiku politiķiem un partijām nav uzskatījis par vajadzīgu konsultēties ar nozari un ekspertiem. Vispirms politiski pieņemam lēmumu maksāt, un izskatās, ka lielai daļai atbalsta saņēmēju arī tika maksāts tāpēc, ka politiski tā vajag, bet tad politiski pieņemam lēmumu maksājumu atcelt un brīnāmies, ka ārvalstu investori mums pārmet ilgtermiņa stratēģijas trūkumu enerģētikas jomā. Lēmumus, protams, pieņem politiķi, tomēr gribētos, lai tie balstītos faktos un pierādījumos, nevis populistiskā spēlē uz publiku.
