Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

Eksprezidents Guntis Ulmanis varētu būt politiskās apvienības Par labu Latviju Ministru prezidenta amata kandidāts, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ulmanis šodien tika apstiprināts par politiskās apvienības Par labu Latviju valdes priekšsēdētāju. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ulmanis norādīja, ka to nevar saukt par viņa atgriešanos politikā. «Es politikā esmu jau 20 gadus, un tagad sapratu, ka dot gudrus padomus un komentēt valdības rīcību presē ir par maz. Es vēlos aktīvi darboties, lai iestātos par labāku Latviju, » teica Ulmanis.

Kopumā desmit partijām ir 987 113 eiro lielas parādsaistības, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā, liecina KNAB informācija.

Starp šiem politiskajiem spēkiem ir savulaik zināmas, taču tagad vairs aktīvajā politikā nedarbojušās vai pat neeksistējošas partijas. Lielāko summu - 752 514 eiro - ir parādā partija LPP/LC. Otru lielāko summu parādā ir apvienība Par Labu Latviju, kas nav samaksājusi 108 301 eiro.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera savulaik izveidotās "Reformu partijas" parādsaistības veido 77 216 eiro. Pārējās parādā esošās partijas ir mazi politiskie spēki.

Šo desmit partiju pieļautie pārkāpumi ir izdarīti laikā no 2002. līdz 2013.gadam.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien žurnālistiem teica, ka pret parādā esošajām partijām KNAB pierādījumus un materiālus nodevis tiesu izpildītājiem, lai parādu piedziņas process tiktu attiecināts kā uz jebkuru juridisku personu.

Partijas "KPV LV" valde 21.aprīlī nolēmusi atsaukt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu pēc tam, kad viņš publiski paziņojis par aiziešanu no "KPV LV" un gatavību pievienoties nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), informē partijas pārstāve Inese Ozoliņa.

Par šo partijas lēmumu 22.aprīlī tiks informēts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

J.Vitenbergs neplāno pats atstāt amatu un cer uz "KPV LV" izpratni par nepieciešamību kopīgiem spēkiem pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Viņš aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, līdz šim strādājis godprātīgi un vēlas arī turpmāk strādāt ministra amatā. Ministra ieskatā sarežģītā situācija "KPV LV" iekšienē, kā arī vispārējie apstākļi liecina par to, ka partija var turpināt sekmīgi strādāt sadarbībā ar kādu citu politisko spēku, ko, viņaprāt, apliecinot vakar starp "KPV LV" un NA noslēgtā vienošanās par koordinētām rīcībām ekonomikā un zemkopībā.

"Vitenbergs ekonomikas ministra amatā tika deleģēts no mūsu partijas, tāpēc būtu tikai godprātīgi, ja līdz ar publiskiem paziņojumiem par pievienošanos citai partijai viņš paziņotu par amata atstāšanu. Šādu lēmumu mēs nesagaidījām, tāpēc esam valdē nolēmuši atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata. Šis nebija viegls lēmums, jo līdz šim kā partija esam stāvējuši par cilvēku, kuram ticējām un kuru vienmēr atbalstījām grūtos brīžos un sarežģītu un sabiedrībai nesaprotamu lēmumu pieņemšanā. Šobrīd Vitenbergs labprātīgi ir izvēlējies iet citu ceļu un mēs esam pieņēmuši viņa lēmumu ar sapratni un cieņu. Apzinoties, ka šobrīd valstī pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, esam jau izskatījuši jaunu kandidātu iespējas, kas spēs operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā," paziņojumā norāda “KPV LV” (“Par Cilvēcīgu Latviju”) valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

Pēdējā partija, kuru ceturtdienas vakarā, malkojot alu, vīnu vai tēju dibināja Rīgas klubā NabaKlab, pie urnām 2. oktobrī varētu aizvest tos, kuri neticības dēļ līdzšinējā partiju piedāvājumā varētu vēlēšanās nepiedalīties, spriež vērotāji no malas.

Par PP valdes priekšsēdētāju ievēlētais Gints Knoks, kurš iepriekš veidojis sabiedrisko attiecību kampaņas citām partijām, piemēram, ZZS un Sabiedrība citai politikai, vēl nevar solīt, ka partiju izdosies reģistrēt laikus un pagūt izveidot kandidātu sarakstu. Trešdienas vakarā kā PP dibinātāji reģistrējās tikai nedaudz vairāk kā likumā prasītie 200 biedri, bet vēl tiks pārbaudīts, vai visiem, kas parakstījās ir derīgas pases. Vēl valdē ievēlēti Natālija Baškirova, kuras nodarbošanās esot dīdžejs, un Zanda Slava, kura esot grāmatvede. PP revidents un viens no partijas idejas tēviem ir Kaspars Rolšteins, kurš arī savulaik veidojis sabiedriskās attiecības citām partijām, tostarp, strīdīgo Tautas partijas kampaņu pirms 9. Saeimas vēlēšanām.

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

«Andris Šķēle un Ainārs Šlesers kopā ir vairāk nekā katrs atsevišķi un arī vairāk nekā tikai AŠ+AŠ. Tas ir AŠ kvadrātā,» tā DB stāsta kāds Tautas partijas un LPP/LC konsolidācijai tuvu stāvošs avots. Tādēļ topošo vēlēšanu apvienību nolemts pieteikt zem lozunga (AŠ)2.

Lai ar šo tandēmu apradinātu abu partiju biedrus, tuvākajās nedēļās līdz TP un LPP/LC kongresiem, kas plānoti attiecīgi 22. maijā un 5. jūnijā, A. Šķēle un A. Šlesers kopīgi apbraukās reģionus, tiekoties ar abu partiju mēriem, nodaļu cilvēkiem. Pirmais pasākums notiks nākampiektdien Rēzeknē, pēc tam arī Gulbenē, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. 29. maijā plānots uzņēmēju kustības Par labu Latviju pasākums, kurā tiks pausts atbalsts šai TP un LPP/LC apvienībai.

Tas, par ko A. Šķēle un A. Šlesers paziņos trešdien kopīgajā preses konferencē būs TP un LPP/LC «piecu punktu plāns» ar kopīgo redzējumu par valsts ekonomisko attīstību. Darba grupa, kas strādā pie abu partiju programmātisko nostādņu tuvināšanas, vienojušās par kopīgu pozīciju nodokļu politikā, kas vērsta uz nodokļu sloga pārlikšanu no darba ņēmējiem uz kapitālu un patēriņu, rosinot likumā par nodokļiem un nodevām noteikt, ka nodokļu slogs nedrīkst pārsniegt 32% no IKP. TP un LPP/LC arī vienojušās prasībā, ka līdz 1. septembrim Saeimā jāiesniedz 2011. gada budžeta projekts, lai būtu skaidrs, uz kā rēķina notiks budžeta deficīta konsolidācija pusmiljarda latu apmērā. TP un LPP/LC vienojušās par kopīgu redzējumu ministriju skaita samazināšanā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kur domstarpības pagaidām saglabājas tikai par Kultūras ministrijas iespējamo pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, ko neatbalsta TP. Abas partijas rosinās alternatīvu Fiskālās disciplīnas likumu, nosakot tajā, ka nākamajos piecos gados publiskā sektora budžets netiks palielināts, bet gados, kad būs IKP pieaugums, pārpalikums būtu noguldāms stabilizācijas fondā un novirzāms ārējā parāda atmaksai. Visbeidzot TP un LPP/LC vienojušās virzīt alternatīvu redzējumu mikrouzņēmumu nodoklim, kas, piemēram, atšķirībā no valdības piedāvātā modeļa neuzliktu kritēriju par 500 latu algu. TP un LPP/LC domā, ka šis limits, ja arī nosakāms, drīzāk būtu 1000 latu robežās.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks kopā ar domubiedriem un atbalstītājiem piektdien paredzējis informēt par jaunas sabiedriski politiskas organizācijas veidošanu.

Organizācijas mērķis esot apvienot rīdziniekus un pilsētas patriotus, kuriem ir svarīga Rīgas šodiena un kuri ar savu darbu un entuziasmu gatavi kalpot savai pilsētai arī turpmāk.

Pasākuma ietvaros iepazīstināšot ar politiskās organizācijas nākotnes iecerēm un mērķiem. Paredzēts kopīgi parakstīt arī publisku paziņojumu.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Nolemjot neiesaistīt jaunajā valdībā Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, premjera pārstāvētā apvienība Vienotība ir pieļāvusi valstisku kļūdu.Tā, komentējot apvienības Vienotību veidojošās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) izmantotās veto tiesības, noraidot VL-TB/LNNK iekļaušanu koalīcijā, sacījis Visu Latvijai! priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

«No valstiskā viedokļa Vienotība ir pieļāvusi kļūdu,» aģentūrai BNS sacīja R.Dzintars, vērtējot vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka lēmumu valdību veidot tikai ar Zaļo un zemnieku savienību.

Db.lv jau ziņoja, ka nākamo valdību tomēr veidos tikai Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība, jo koalīcijā aicinātā nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK varētu apgrūtināt valdības darbu un apdraudēt Latvijas starptautisko reputāciju.

R.Dzintars domā, ka tādējādi Vienotība mēģina saglabāt sev atpakaļceļu nākotnē koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru. Tagadējie argumenti ir tikai iegansta meklēšana, un tiem nav pamata, norādīja VL! līderis.

Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Par Latvijas politiskās dzīves tradīciju varētu uzskatīt jaunu partiju dibināšanu — teju pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek nodibināta kāda jauna partija. Izņēmums, šķiet, bija 2006. gada vēlēšanas, kad neviens jauns politiskais spēks sevi nepieteica, ļaujot tajā uzvarēt faktiski jau esošajai koalīcijai.

Savukārt šogad, gaidot 10. Saeimas vēlēšanas, jau ir nodibinātas vairākas jaunas politiskās organizācijas — Par prezidentālu republiku un Ražotāja Latvija, turklāt abas ir deklarējušas, ka šajos ekonomiski grūtajos laikos (kādi tie nenoliedzami arī ir) gatavojas aizstāvēt uzņēmēju intereses. Nav arī skaidrs, kādi mērķi ir tiem uzņēmējiem, kā arī vairāk vai mazāk veiksmīgiem politiķiem, kas stāv pie apvienības Par labu Latviju šūpuļa. Protams, Latvija ir demokrātiska valsts un dibināt politisku organizāciju tā īsti nevienam aizliegt nevar. Tāpat var saprast arī to, kāpēc par šādu soli ir izšķīrušies pat tādi uzņēmēji, kas līdz šim politikai pat tuvumā nav stāvējuši. Acīmredzot viņiem ir apnicis, ka vadošo partiju nosaukumi, kā arī valdību sastāvi un vadītāji mainās ar apbrīnojamu regularitāti, bet ar uzņēmējdarbību saistītās problēmas tiek risinātas tik gausi un nereti pat neprofesionāli, cik vien tas ir iespējams.

Latvijā lielu ekonomisko un politisko satricinājumu bažas ir gājušas secen, jo, neskatoties uz piekoptajiem skarbajiem taupības pasākumiem, sabiedrība par valdošo partiju koalīcijā ir izvēlējusies Vienotību, kuras priekšgalā ir premjers Valdis Dombrovskis, komentējot 10. Saeimas vēlēšanas Latvijā, raksta Economist, piebilstot, ka «Latvijā politika, šķiet, atkal kļuvusi garlaicīga».

«Iespējams, ka vēlēšanu rezultātu pozitīvākā iezīme bijusi tā, ka magnāti par savu naudu, kas tērēta kampaņās un uzpērkot medijus, panākuši tik maz. Varbūt Latvijas vēlētājiem ir jau līdz kaklam taupības pasākumi, taču vēl vairāk viņiem apnikusi veco politiķu grupa, kas izraisīja burbuli, kas, savukārt, noveda pie dziļas ekonomiskās lejupslīdes,» raksta Economist.

Komentējot vēlēšanās mazāku atbalstu guvušās partijas, Economist norāda: «Par Labu Latviju, kuru veidojuši divi reiz ietekmīgi oligarhi, guvusi tikai 7,55% lielu vēlētāju atbalstu un varētu iegūt 8 mandātus. Tā ir gandrīz puse, kas viņiem bija iepriekšējā parlamentā: niecīga investīciju atdeve pēc jebkuriem standartiem. Viņu perspektīvas šķiet tikpat niecīgas, cik «lielajiem zaudētājiem» PCTVL. Šī reiz populārā partija vēlēšanās guvusi vien 1,42% atbalstu, tāpēc parlamentā netiks pārstāvēta.»

Apvienības Par labu Latviju pārstāvis un partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers startēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās un negrasās izvēlēties politiku vai biznesu.

«Ja kāds uzskata, ka Saeimā nav vietas cilvēkiem ar uzņēmējdarbības pieredzi, es tam nepiekrītu. Kamēr ir sabiedrības atbalsts, viņi šeit strādā. Kolīdz tā nav, viņi ir brīvi,» aģentūrai BNS sacīja Šlesers.

Viņš uzskata, ka Saeimas namu nevajadzētu piepildīt ar bezdarbniekiem, kuriem nav nekā cita ko darīt un kuri tādējādi risina savas problēmas, parlamentā jāstrādā nozares profesionāļiem.

«Ja cilvēki, kas strādā nopietnās vietējās un starptautiskās kompānijās, var apvienot darbu ar deputāta darbu, viņu lēmumi būtu profesionāli, vienlaicīgi viņi varētu deklarēt lietas, par ko nevarētu lemt interešu konflikta dēļ. Bet viņi deklarētu, kādu biznesu pārstāv. Šeit atrastos uzņēmēji, rūpnieki, bet vienkārši vēlētājiem par to būtu jāzina,» savu redzējumu klāstīja Šlesers.