Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

Pērn Izzi zaudējumi sasnieguši 3,65 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,85 miljoni eiro.

Kā skaidro Izzi valdes locekle Dace Markeviča, zaudējumi 2013.gadā pamatā skaidrojami ar jauno akcionāru veikto Izzi aktīvu izvērtēšanu, optimizēšanu un attiecīgi bilances sakārtošanu.

Baltcom grupas ietvaros 2014.gadā uzņēmums prognozē mērenu, stabilu izaugsmi, ieviešot jaunus telekomunikāciju pakalpojumus - interneta televīziju, interaktīvo televīziju, kā arī turpinot piedāvāt un nākotnē attīstīt elektroenerģijas tirdzniecību klientiem, skaidro Izzi pārstāve.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 7,4 miljonus eiro, un aktīvu atdeve bijusi mīnus 13,39%.

Par telekomunikāciju uzņēmuma SIA Izzi Com valdes locekli iecelta Dace Markeviča, liecina Lursoft dati.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, D. Markeviča patlaban ieņem amatus deviņos uzņēmumos, tostarp AS Balticom, SIA Interneta pasaule, SIA Baltcom TV un citos.

Pēc reģistrētajām izmaiņām SIA Izzi Com valde turpina strādāt divu personu sastāvā – valdes locekles amatu ieņem D. Markeviča, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš 10.septembra pilda Vojko Rovere.

SIA Izzi Com dibināts 1998.gadā kā SIA Datu Komunikāciju Centrs. Pagājušajā gadā kabeļu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja apgrozījums sasniedzis 379,36 tūkstošus latu, savukārt peļņa – 35,368 tūkstošus latu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi, kā parādnieku norādot SIA Baltcom TV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīla dota kopā ar SIA Izzi Ultracom, SIA Fastnets, SIA DT Komunikācijas, SIA Intentus Inkaso, SIA Izzi FAO, SIA Com4tel sakari, SIA Maksinets, SIA Lcom, SIA Dobeles Telesat un SIA Maksinets.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,5 miljoni latu un to ņēmusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmums Reģistrs reģistrējis 139 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi lati.

Elektronisko sakaru komersants Lattelecom kā vienīgais pretendents pieteicies konkursā veikt virszemes ciparu apraidi no 2014. gada 1. janvāra maksas TV kanālu sadaļā, DB apstiprina Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Konkursa nolikums noteica, ka pretendenti savus piedāvājumus dalībai konkursā varēja iesniegt līdz 2013. gada 28. maija plkst. 15:00.

Konkursa komisija, kura izveidota ar Ministru kabineta 2013.gada 10.aprīļa rīkojumu un kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ir uzsākusi darbu, lai vērtētu pretendenta sagatavotā piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām. Kā norādīja konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, tad, neskatoties uz situāciju, ka vērtējams ir tikai viens pretendents, komisija rūpīgi vērtēs katras prasības izpildi, lai pieņemtu objektīvi pamatotu lēmumu par uzvarētāju, kas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā, piebilda R. Rumba.

LNT un TV3 īpašnieks MTG ir noslēdzis līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu IZZI par abu kanālu retranslēšanas tiesībām no šā gada1.aprīļa, to DB pastāstīja MTG pārstāve Marta Zandersone.

Līgums bija nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām. IZZI komentārus par noslēgto darījumu sola sniegt vēlāk.

DB jau rakstīja, ka Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Noslēdzies konkurss «Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē» par tiesībām sniegt virszemes maksas televīzijas pakalpojumu no 2014. gada. Par uzvarētāju atzīts vienīgais pretendents – SIA Lattelecom.

Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka konkursa komisija, kuras sastāvu veidoja pārstāvji no SM, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, izvērtējusi pretendenta sagatavotā piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām. Pēc izvērtējuma par uzvarētāju atzīts Lattelecom un pieņemts lēmums šo kandidatūru virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

SM rīkojuma projektu par konkursa «Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē» uzvarētāja apstiprināšanu valdībā iesniegs līdz šā gada 30. jūnijam, informē ministrija.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Izvērtējot vairāku komersantu pieprasījumus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piešķīrusi numerācijas lietošanas tiesības komersantiem SIA Lattelecom, SIA Esteria, SIA Izzi, SIA Telegrupa Baltijā, bet komersantiem SIA AM-Mobile un SIA Adamasto anulēja piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības.

Kā informē SPRK, SIA Lattelecom piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz īso kodu 8855 publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu sniegšanai. Savukārt SIA Esteria piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz 30 tūkstošiem publisko mobilo telefonu tīklu numuriem, lai komersants varētu sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus saviem galalietotājiem.

Regulators pieņēma lēmumu anulēt SIA AM-Mobile numerācijas lietošanas tiesības uz nacionālo publisko fiksēto telefonu tīklu numuriem Ogres, Rīgas un Talsu numerācijas zonās. Šāds lēmums pieņemts ņemot vērā to, ka SIA AM-Mobile ir izslēgta no elektronisko sakaru komersantu saraksta. Lai neaizskartu elektronisko sakaru lietotāju tiesības, tie SIA AM-Mobile numuri, kas numura saglabāšanas pakalpojuma ietvaros bija pārvietoti uz SIA Telegrupa Baltijā elektronisko sakaru tīklu, ar regulatora lēmumu tika piešķirti SIA Telegrupa Baltijā.

Elektroniski nosūtīto rēķinu tirgus Latvijā kopumā šobrīd ir sastindzis, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas uzņēmumi aktīvu pāreju uz e-rēķiniem bija uzsākuši pāris gadus iepriekš un šobrīd ir sasniegts teju maksimums klientu lokā, kuri papīra rēķinu vietā priekšroku dod e-rēķiniem, raksta Dienas bizness.

Kopš 2010.gada rudens Lattelecom aicina klientus atteikties no papīra rēķiniem – to izdarījuši aptuveni 89% klientu. Tādējādi 60% klientu rēķinu saņem elektroniski vietnē mans.lattelecom.lv, 24% informācija tiek piegādāta e-pastā, bet 5,5% klientu par 0,10 Ls rēķinu saņem īsziņas veidā. Joprojām rēķinu papīra formātā saņem 11% klientu, kas tiek piegādāts pa pastu, un par to ir jāmaksā 1,21 Ls, DB norādīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Savukārt invalīdiem rēķini tiek piegādāti pa brīvu. Bez maksas rēķinu var apmaksāt internetbankā, bet veicot maksājumu Lattelecom klientu apkalpošanas centros tiek piemērota 0,5 Ls komisijas maksa.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Investoru interese par Baltijas uzņēmumiem ir palielinājusies tomēr tirgus dalībnieku gatavība slēgt jaunus vēsturiski nozīmīgus darījumus Baltijas tirgū vēl nav atgriezusies, jo gan pārdevēji, gan pircēji joprojām rīkojas ļoti uzmanīgi, norāda KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Uz pārējo sektoru fona ar īpašu aktivitāti iegādes un apvienošanas (M&A) jomā tāpat kā iepriekš izceļas bankas, telekomunikācijas, kā arī pārtikas un dzērienu nozare.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir noslēgti vairāk nekā 30 darījumi, kas atbilst pērnā gada rezultātiem. Aptuveni puse darījumu ir vietējie, savukārt pārrobežu darījumos dominē investori no NVS valstīm. Līdzīga situācija ir novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Salīdzinoši augsta iegādes un apvienošanas darījumu aktivitāte gan šogad, gan pērn ir vērojama pārtikas un dzērienu ražošanas sektorā. Piemēram, 2012. gadā Somijas alkoholisko dzērienu ražotājs Altia iegādājās Jaunalko. Darījuma mērķis bija papildināt Altia produktu klāstu un nostiprināt kompānijas klātbūtni Baltijas tirgū. Savukārt šogad visievērojamākais darījums bija Latvijas putnu gaļas ražotāju Lielzeltiņi, Putnu Fabrika Ķekava, Broileks un Cerova iegāde, ko par 13 miljoniem eiro īstenoja Linas Agro Group. Tāpat nozīmīgi 2013. gada darījumi bija daudznozaru kompānijas Daugava, Rīgas Dzirnavnieka, Brīvā Vilņa iegādes.

Telekomunikācijas ir ceturtās industriālās revolūcijas sirds, kuras ritmu nosaka aizvien pieaugošā nepieciešamība savienot ierīces un apmainīt lielus datu apjomus

Tā saka Tele2 grupas ģenerāldirektore Alisone Kirkbī (Allison Kirkby). Nākotnē savienojumi būs ātrāki, aizture – īsāka, attīstīsies papildinātā un virtuālā realitāte. Vairāk par to, kā mainās telekomunikāciju nozare, cik lielas investīcijas prasa interneta lietošana ārzemēs tāpat «kā mājās» un kāpēc lielu uzņēmumu vadītājas reti ir sievietes – viņa vairāk stāsta intervijā DB.

Kā pašlaik attīstās telekomunikāciju nozare?

Tā šobrīd ir nobriedusi industrija, kurā vajadzīgs mērogs un attīstība, lai varētu nodrošināt finansiālu atdevi īpašniekiem. Tāpēc arvien biežāk vērojama tiekšanās uz jauniem pakalpojumu sektoriem, darbības paplašināšanās. Pieņemu, ka nākotnē tā turpināsies.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

No šā gada maija valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm.

Tā liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

EM skaidro, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību nodrošināt. Ņemot to vērā, EM aicinās valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm.

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem 

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina...

Valdības pozitīva lēmuma gadījumā, sākot ar maiju uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaimniecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

No maija valsts atbalsta kritērijiem varētu neatbilst uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

No maija atbalstu varētu vairs nesaņemt uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.

Kariņš: Jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem 

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības...

Atbalstam varētu vairs nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.

No maija valsts atbalstam varētu arī nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.

Valdība arī lems par finansējuma palielināšanu atbalsta programmai līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.

Latvijas lielākie kabeļtelevīzijas operatori ir noslēguši līgumus ar TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo TV kanālu retranslēšanas tiesībām. Līgumu ar MTG grupu ir parakstījis arī Lattelecom. Izņēmums varētu būt mazākie tirgus spēlētāji, bet arī šajā jomā pārrunas ir procesā.

Jau ziņots, ka pirmais komersants, ar ko MTG grupa noslēdza attiecīgo līgumu, bija IZZI, tam sekoja līgumi ar Baltcom, SIA LAT, Latvijas elektronisko komunikāciju asociāciju un Elektronisko sakaru komersantu asociāciju.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Iepriekš MTG norādīja DB (07.06.2012.), ka provizoriskie aprēķini liecina, ka gadā ieņēmumi no viena kanāla retranslācijas varētu veidot 500 tūkst. Ls.

Tiesa, puses neatklāj, kādi ir sadarbības nosacījumi, proti, cik kabeļtelevīzijas operatoriem ir jāmaksā par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos informēja, ka par TV3 skatītāju mēnesī kabeļtelevīzijas operatoram būtu jāmaksā 0,11 Ls, bet par LNT – 0,09 Ls.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.