Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Vienreiz jau telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI gribēja apvienoties, tāpēc jaunais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina, DB norādīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, atzīmējot, ka šobrīd ir grūti saprast, kā apvienošanās darījums ir iecerēts, un kādu mērķu vadīts tas tiek virzīts.

Iepriekš, 2010.gadā, kad uzņēmumi bija saņēmuši Konkurences padomes atļauju, tad IZZI norādīja, ka vēlas iegādāties Baltcom, taču to minēja Baltcom, sakot, ka vēlas iegādāties IZZI. «Domāju, ka tagad situācija nav mainījusies, tāpēc nozares uzņēmumi noraudzīsies, kā šoreiz noslēgsies abu pušu sarunas,» pamatoja I. Muuls.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Būtu labi, ja ne tikai telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Ja abi uzņēmumi – Baltcom un IZZI viens no otra pārņemtu labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varēs konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, turpināja E. Karnītis.

Viņš arī atgādināja, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes jeb 4G frekvences, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt ar mobilo sakaru operatoriem, proti, bezvadu datu pārraides lauciņā.

Ja pirms pāris gadiem IZZI bija problēmas ar kvalitātes latiņu, jo tika saņemtas daudz klientu sūdzības, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies un IZZI šajā pozīcijā ir daudz ko uzlabojis. Jā, arī tagad saņemam sūdzības par IZZI, vēl vakar zvanīja viena sieviete un pie vārda IZZI sāka raudāt, bet sūdzības tiek saņemtas arī par citiem pakalpojuma sniedzējiem, stāstīja E. Karnītis. Tāpat šobrīd ir mainījusies Baltcom vadība un finanšu situācija, tādējādi abu uzņēmumu svaru kausi varētu būt līdzvērtīgi pirms pieņemts lēmums par apvienošanās darījuma formu.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Pērn Izzi zaudējumi sasnieguši 3,65 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,85 miljoni eiro.

Kā skaidro Izzi valdes locekle Dace Markeviča, zaudējumi 2013.gadā pamatā skaidrojami ar jauno akcionāru veikto Izzi aktīvu izvērtēšanu, optimizēšanu un attiecīgi bilances sakārtošanu.

Baltcom grupas ietvaros 2014.gadā uzņēmums prognozē mērenu, stabilu izaugsmi, ieviešot jaunus telekomunikāciju pakalpojumus - interneta televīziju, interaktīvo televīziju, kā arī turpinot piedāvāt un nākotnē attīstīt elektroenerģijas tirdzniecību klientiem, skaidro Izzi pārstāve.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 7,4 miljonus eiro, un aktīvu atdeve bijusi mīnus 13,39%.

Par telekomunikāciju uzņēmuma SIA Izzi Com valdes locekli iecelta Dace Markeviča, liecina Lursoft dati.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, D. Markeviča patlaban ieņem amatus deviņos uzņēmumos, tostarp AS Balticom, SIA Interneta pasaule, SIA Baltcom TV un citos.

Pēc reģistrētajām izmaiņām SIA Izzi Com valde turpina strādāt divu personu sastāvā – valdes locekles amatu ieņem D. Markeviča, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš 10.septembra pilda Vojko Rovere.

SIA Izzi Com dibināts 1998.gadā kā SIA Datu Komunikāciju Centrs. Pagājušajā gadā kabeļu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja apgrozījums sasniedzis 379,36 tūkstošus latu, savukārt peļņa – 35,368 tūkstošus latu.

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu SIA Baltcom TV un SIA IZZI īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Iecerētā darījuma mērķis ir fokusēt kopējos uzņēmumu resursus tālākai interaktīvo pakalpojumu attīstībai un jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Šobrīd ir iesniegts pieteikums Konkurences padomē, jo iecerētajam darījumam ir nepieciešama padomes atļauja. Līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli.

«Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence, no kuras ieguvējiem jābūt visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši, mūsu klientiem,» norāda Vojko Rovere, Baltcom valdes priekšsēdētājs.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis izbeigt administratīvās lietas izskatīšanu un neizdot administratīvo aktu par Baltcom realizēto reklāmas kampaņu, kurā tika salīdzinātas uzņēmuma pakalpojuma piedāvājuma cenas ar Lattelecom un IZZI.

PTAC secināja, ka Baltcom reklāmas piedāvājums ir maldinošs, jo Baltcom pakalpojuma komplekts nav objektīvi salīdzināms ar Lattelecom pakalpojuma komplektu. Tāpēc centrs aicina Baltcom turpmāk savā darbībā, īstenojot komercpraksi, īpaši veidojot salīdzinoša rakstura piedāvājumus, ievērot normatīvo aktu prasības.

PTAC izvērtēja Baltcom komercpraksi, kas īstenota reklāmas piedāvājumā «VIŅŠ/A SALĪDZINĀJA! Ja domā, ka Tev ir labākais interneta un TV komplekts, – SALĪDZINI!». Proti, Baltcom piedāvājumā tika salīdzināti elektronisko sakaru pakalpojumu komplekti – IZZI komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 19,28 Ls, Baltcom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 12,40 Ls, kā arī Lattelecom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, interaktīvā TV, kas arī ir digitālā TV, un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 21,72 Ls.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Noslēdzies konkurss «Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē» par tiesībām sniegt virszemes maksas televīzijas pakalpojumu no 2014. gada. Par uzvarētāju atzīts vienīgais pretendents – SIA Lattelecom.

Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka konkursa komisija, kuras sastāvu veidoja pārstāvji no SM, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, izvērtējusi pretendenta sagatavotā piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām. Pēc izvērtējuma par uzvarētāju atzīts Lattelecom un pieņemts lēmums šo kandidatūru virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

SM rīkojuma projektu par konkursa «Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē» uzvarētāja apstiprināšanu valdībā iesniegs līdz šā gada 30. jūnijam, informē ministrija.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi, kā parādnieku norādot SIA Baltcom TV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīla dota kopā ar SIA Izzi Ultracom, SIA Fastnets, SIA DT Komunikācijas, SIA Intentus Inkaso, SIA Izzi FAO, SIA Com4tel sakari, SIA Maksinets, SIA Lcom, SIA Dobeles Telesat un SIA Maksinets.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,5 miljoni latu un to ņēmusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmums Reģistrs reģistrējis 139 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi lati.

Elektronisko sakaru komersants Lattelecom kā vienīgais pretendents pieteicies konkursā veikt virszemes ciparu apraidi no 2014. gada 1. janvāra maksas TV kanālu sadaļā, DB apstiprina Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Konkursa nolikums noteica, ka pretendenti savus piedāvājumus dalībai konkursā varēja iesniegt līdz 2013. gada 28. maija plkst. 15:00.

Konkursa komisija, kura izveidota ar Ministru kabineta 2013.gada 10.aprīļa rīkojumu un kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ir uzsākusi darbu, lai vērtētu pretendenta sagatavotā piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām. Kā norādīja konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, tad, neskatoties uz situāciju, ka vērtējams ir tikai viens pretendents, komisija rūpīgi vērtēs katras prasības izpildi, lai pieņemtu objektīvi pamatotu lēmumu par uzvarētāju, kas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā, piebilda R. Rumba.

Elektroniski nosūtīto rēķinu tirgus Latvijā kopumā šobrīd ir sastindzis, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas uzņēmumi aktīvu pāreju uz e-rēķiniem bija uzsākuši pāris gadus iepriekš un šobrīd ir sasniegts teju maksimums klientu lokā, kuri papīra rēķinu vietā priekšroku dod e-rēķiniem, raksta Dienas bizness.

Kopš 2010.gada rudens Lattelecom aicina klientus atteikties no papīra rēķiniem – to izdarījuši aptuveni 89% klientu. Tādējādi 60% klientu rēķinu saņem elektroniski vietnē mans.lattelecom.lv, 24% informācija tiek piegādāta e-pastā, bet 5,5% klientu par 0,10 Ls rēķinu saņem īsziņas veidā. Joprojām rēķinu papīra formātā saņem 11% klientu, kas tiek piegādāts pa pastu, un par to ir jāmaksā 1,21 Ls, DB norādīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Savukārt invalīdiem rēķini tiek piegādāti pa brīvu. Bez maksas rēķinu var apmaksāt internetbankā, bet veicot maksājumu Lattelecom klientu apkalpošanas centros tiek piemērota 0,5 Ls komisijas maksa.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Aizvadītajā gadā turpinājusies tendence sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, un pagājušajā gadā kritums bijis 11,08%, liecina Lursoft dati. 2012.gada laikā jaunu reģistrēto ķīlu skaits samazinājās par 5,8%.

Lursoft pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas kopumā 4752 komercķīlas, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999.gada, kad tika reģistrētas 3876 ķīlas.

Neskatoties uz tendenci sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, to kopējā summa, salīdzinot, piemēram, ar 2012.gadu, ir ievērojami augusi. Lursoft dati rāda, ka aizvadītajā gadā valstī reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa veidojusi 13,08 miljardus latu, kas nozīmē, ka vidēji katras ķīlas summa bijusi 2,751 miljons latu. Tomēr ievērojamu artavu kopējos statistikas rādītājos devuši atsevišķi rekordisti, kad reģistrētas ķīlas par vairākiem miljoniem latu, savukārt vienā gadījumā ķīlas summa pārsniegusi pat vienu miljardu.

Optiskā interneta tīkla infrastruktūras paplašināšanā un modernizēšanā, telekomunikāciju inovācijās un klientu servisa attīstībā SIA Baltcom TV (Baltcom) investīcijas līdz gada beigām sasniegs 5,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Jacques Boissin) skaidro, ka līdz ar jauno vadības komandu pērn uzņēmumā uzsākta restrukturizācija, veiktas izmaiņas iekšējos pārvaldības procesos, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un pieņemts lēmums par nozīmīgām investīcijām.

«Izzi zīmola klienti ir pilnībā integrēti uzņēmumā un turpmāk pakalpojumi tiks sniegti ar vārdu Baltcom. Visā Latvijas teritorijā jauno standartu plānots ieviest līdz gada beigām. Tāpat ir izstrādāts un ieviests jauns zīmols. Kopumā 2014. gadā un šogad sešos mēnešos uzņēmumā no pašu kapitāla ir investēti 1,5 milj.eiro, savukārt līdz gada beigām plānotas vēl 4 miljonu investīcijas,» norāda N.Buasēns.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Nav saprotams, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet Lattelecom, komentējot abu uzņēmumu apvienošanas plānus, norāda nozares eksperts Juris Kaža.

Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. «To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu,» uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.

Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Riga Plaza attīstītājs SIA Dīksna kopā ar SIA Dīksna finanses, ATS Development Corporation Limited un Plaza Centers N.V., liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Kā parādnieks reģistrēts SIA Dīksna, un kopējā komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasību summa ir 62,5 miljoni latu. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Komercķīlu 27,1 miljona latu vērtībā ņēmusi Nordea Bank Finland, un tās devējs bijis ēku ekspluatācijas un uzturēšanas jomā strādājošais SIA Tehhe, bet parādnieks – atkritumu savākšanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme. Savukārt komercķīlu 23,9 miljonu latu apmērā devis kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA InCredit Group.