Atsaucoties uz Valsts zemes dienesta aicinājumiem precizēt to ciemu statusu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par to administratīvajā teritorijā esošo ciemu likvidāciju vai arī šo ciemu teritorijās esošajām ēkām apstiprinājušas adreses. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, tai skaitā arī ciemi ar reģistrētām adresēm tajos, jo šis nav vienīgais kritērijs lemšanai par ciema statusu.

Kopējais ciemu skaits, kurā nav reģistrēta neviena ēkas adrese, ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā uz 2012.gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.

Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par «mirušiem» ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Aģentūras Reuters fotogrāfs Maikls Dalders viesojies pie Bavārijas zvejnieka Tomasa Amorta un iemūžinājis viņa darbu Kēnigszē ezerā.

Par Amortu, zvejnieku trešajā paaudzē, kurš dzīvo uz attālas pussalas, kas sasniedzama vien ar laivu, fotogrāfs uzzinājis no tūristu laivas kapteiņa.

«Amorts kūpināto zivju ražošanā pielieto tās pašas tradicionālās metodes, kas tika izmantotas aptuveni pirms 400 gadiem,» stāstījis laivinieks.

«Lielisks fotostāsts,» nodomājis fotogrāfs, jo Kēnigszē ezerā zvejnieki ķēruši zivis un tās kūpinājuši kopš 11. gadsimta. Šī delikatese pasniegta pat Bavārijas karaļa galmā.

Pēc sazināšanās ar Amortu, fotogrāfs vienojies, ka tiksies ar viņa darba ņēmējiem pie Kēnigszē ezera piecos no rīta. Tā viņš nonācis Amorta mājvietā. Tur fotogrāfs varējis novērot, kā notiek zivju kūpināšanas process, kas aizņemot aptuveni četras stundas. Fotogrāfam bijusi iespēja piedalīties arī zvejā. Tā tapis šis fotostāsts.

Latgales plānošanas reģions noslēdzis 12 tūkstošu eiro apjomīgu iepirkumu par pieredzes apmaiņas braucienu organizēšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) mājas lapā.

Iepirkums noslēgts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Tematiskā biznesa attīstīšana un Tematisko ciemu komandu iespēju paplašināšana Latgales un Radvilišķu reģionos» ietvaros.

Konkursā savus pieteikumus iesniedza divi komersanti, bet par uzvarētāju tika atzīta Daugavpils novada pašvaldības aģentūra Taka, kas iesniedza piedāvājumu ar zemāku cenu.

Minētā projekta mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo attīstību minētajos reģionos - Latgalē un Radviliškos, skaidrots projekta aprakstā. Tostarp paredzēts veicināt «alternatīvo» mazo uzņēmējdarbību, stiprināt ciemu kopienas, paaugstināt to iedzīvotāju prasmes un uzņēmību īstenot ciemu stratēģijas vai citus projekts, kā arī veicināt «ciemu revitalizācijas» modeli.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Mēs nolaidāmies lejup gandrīz 80 metrus pa tuneli, klausoties Orlando Arias, gidā, kurš aizveda mūs uz Nemoconu, Andu ciemu, kas atrodas starp kalniem un dabiskiem sāls nogulumiem uz ziemeļiem no Bogotas. Viņa stāsti ļāva mums koncentrēt mūsu prātus tumšajā, aukstajā raktuvē ar izteikto mitrumu, piedzīvoto apraksta fotogrāfs.

Orlando piesaistījis uzmanību, kad viņš apgalvojis, ka šajā vietā redzējis elfus. Fotogrāfs jautājis, kādi tie izskatās. Uz to gids atbildējis: «Mazi ar iegarenām ausīm, bērnu lielumā un ļoti neglīti.» Viņš parādījis arī fotogrāfiju - tajā bijušas redzamas septiņas mazas, zaļas radības ar lielām ausīm. Neraugoties uz bērnībā dzirdētajiem stāstiem, fotogrāfam tomēr tas viss šķitis ļoti šaubīgi, bet tūre turpinājusies.

Gids izvadājis pa visām galvenajām vietām šajā raktuvē, kas katru gadu piesaista aptuveni 80 tūkstošus tūristu.

Izejot no raktuves, fotogrāfs vaicājis Orlando, vai viņš patiešām ir redzējis elfus. Smaidot gids atzinies, ka fotogrāfija ir viltojums.

«Imigrantu strādnieki atdod savu jaunību, sviedrus un asinis, lai uzbūvētu pilsētas, kurās mēs dzīvojam,» rezumē Reuters fotogrāfs Alijs Songs (Aly Songs), kurš fotoattēlos iemūžinājis kāda jauna Šanhajas dzīvojamā rajona būvniecības projektā strādājošo cilvēku brīvo laiku.

Fotogrāfs sākotnēji vēlējies iemūžināt attēlos jauna dzīvojamā rajona būvprojektā strādājošo cilvēku atpūtu, cerībā fotomirkļos notvert «krāsainas vietas un interesantas lietas, ko imigrantu strādnieki dara vakaros». Tomēr viņam atklājusies pavisam citāda aina – ik dienas pēc darba strādnieki dodas atpakaļ uz saviem mājokļiem, kur tie paēd, pļāpā, dažkārt spēlē pokeru un reizi mēnesī, iespējams, dodas noskatīties filmu zem klajas debess. «Tas arī viss,» aprakstot strādnieku ikdienu, A. Songs raksta savā blogā.

Fotogrāfs atzīst, ka uzskata strādājošos par vēl «neapdziedātiem Ķīnas strauji augošās ekonomikas varoņiem».

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Par 20 miljoniem Lielbritānijas mārciņu iespējams iegādāties luksusa dzīvokli vai māju Londonā, taču izbraucot no pilsētas, var iegādāties veselu ciemu, raksta Business Insider.

Patlaban par 20 miljoniem mārciņu iespējams iegādāties veselu ciemu Jorkšīrā. Tajā atrodas 43 mājas, ēka ar 21 guļamistabu un 809 hektāru plašs lauks. Ciemā ir arī savs stadions un spēļu laukumi.

Cundalls nekustamo īpašumu aģentūras direktors Toms Vatsons uzsvēris, ka ciems būtu piemērots kādam, kurš vēlas to apbūvēt. Viņš norādījis, ka sagaida lielu interesi no attīstītājiem un investoriem.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot šo ciemu!

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Fotogrāfija spēj no jauna izraisīt emocijas un palīdz mums atcerēties notikumus, kuri citādāk vienkārši izbalētu un aizmirstos – tā uzskata fotogrāfs Valdis Skudre, kurš būs Latvijas žūrijas pārstāvis Huawei mobilās fotogrāfijas un video konkursā Next Image 2020. Viņaprāt, Latvijā ir daudz talantīgu jauno fotogrāfu, tādēļ pats galvenais ir aizmirst paškritiku un uzdrošināties parādīt savus darbus visai pasaulei.

Runājot par jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, Valdis Skudre saredz lielu izaugsmi vietējā mērogā: "Fotogrāfija kā tāda kļuvusi krietni populārāka un arī jauno fotogrāfu ir vairāk nekā tad, kad ar to sāku nodarboties es. Šīs konkurences dēļ jaunie fotogrāfi ir spiesti būt radošāki. Turklāt mēs dzīvojam diezgan plakanā vidē bez pārāk iespaidīgiem dabas skatiem, tāpēc darbu autoriem vairāk jāpiedomā pie tā, kur meklēt šīs elpu aizraujošās vietas un skatus, kas būtu fotogrāfijas vērti." Kā vērtē pieredzējušais fotogrāfs, mūsmājās ir daudz talantīgu dabas, ainavu, ceļojumu, kā arī pilsētvides un portretu fotogrāfu.

Viena no galvenajām lietām, kas atšķir labu fotogrāfiju no pārējiem darbiem, ir tās spēja nodot emocijas. Kā stāsta V. Skudre, fotogrāfiju uzdevums ir ne vien likt atkārtoti sajust jau piedzīvotas emocijas, bet arī radīt jaunas, vēl nebijušas sajūtas. "Fotogrāfija spēj mūsos raisīt ļoti bagātīgu un krāsainu emociju un sajūtu gammu – tā var motivēt, palīdzēt noteikti jaunus dzīves mērķus, apskatīt jaunas vietas, kā arī izbaudīt ko jaunu uz savas ādas. Taču tikpat iespējams, ka kādam tā atgādina par pagātni un liek pārdomāt līdz šim pieredzēto," tā fotogrāfs.

Francijas prezidents Fransuā Olands saņēmis spēcīgu iekšpolitisku triecienu, kad valsts konstitucionālā tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzinusi pamatīgos nodokļus valsts bagātniekiem.

Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka 75% ienākuma nodoklis tiem Francijas iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro, neatbilst valsts konstitūcijai, jo ir vērsts uz indivīdiem nevis mājsaimniecībām.

Eksperti norāda, ka atteikšanās no nodokļa, kas piemērots kopumā 1,5 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, Francijas prezidentam nozīmētu apkaunojošu sakāvi. Augstāki nodokļi bagātniekiem bija viens no F. Olanda vēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem un viens no pirmajiem darbiem, kurus viņš īstenoja pēc ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā.

F. Olanda administrācija jau centusies mazināt tiesas lēmuma nozīmīgumu, norādot, ka nodokļa mehānisms šogad varētu tikt mainīts. Tomēr, piemērojot to mājsaimniecībām, kā savā spriedumā norāda Francijas konstitucionālā tiesa, tiktu skarts lielāks valsts iedzīvotāju skaits, kas palielinātu sabiedrības pretestību F. Olanda budžeta tēriņu savaldīšanas pasākumiem, vēsta Euobserver.

Somijas mobilo tālruņu ražotājs Nokia prezentējis jauno Nokia 105 tālruni, kurš maksā 15 eiro jeb aptuveni vienpadsmit latus un ir paredzēts pārdošanai attīstības tirgos un pircējiem Eiropā, kas mobilo telefonu iegādājas pirmo reizi, ziņo Mashable.

^{(Papildināta no 6. rindkopas)}

Nokia 105 ir līdz šim lētākā Somijas telefonu ražotāja ierīce. «Acīmredzami tālruņa tehniskā specifikācija nav lieliska, taču to glābj ierīces cena, ja telefonu iegādājaties pirmo reizi un vēlaties tālruni, ar ko var piezvanīt,» raksta medijs.

Nokia 105 pārdošanu paredzēts uzsākt šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnā, Ēģiptē, Indijā, Indonēzijā, Nigērijā, Krievijā, Vjetnamā un citos Āfrikas, Tuvo Austrumu, Āzijas un Klusā okeāna, kā arī Eiropas tirgos.

15 eiro mobilais telefons tika prezentēts Mobile World Cogress (MWC) 2013 Barselonā.

Tāpat Nokia prezentējusi arī Nokia 301 65 eiro (aptuveni 46 latu) vērto telefonu, kas ir lētākais Nokia tālrunis, ar kuru iespējams noskatīties video. Šī ierīce gaidāma Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna, Eiropas, Indijas, Tuvo Austrumu un Latīņamerikas tirgos 2013. gada otrajā ceturksnī.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Latvijā kāzu fotogrāfu saime ir plaša, līdz ar to kāziniekiem ir iespēja izvēlēties to, kas šķiet viņu garam tuvs un par kura darbu spēj samaksāt honorāru

Darba kāzu fotogrāfiem nudien ir daudz no maija līdz septembrim, jo lielākā daļa vēlas apprecēties gada siltajos mēnešos. Kāzu fotogrāfs un viens no Latvijas kāzu fotogrāfu asociācijas dibinātājiem Mārcis Baltskars teic, ka pēdējos gados Latvijā ir palielinājies fotogrāfu skaits, kuri specializējušies tieši kāzu bildēšanā. Šā pakalpojuma izmantotāji savukārt novērtē profesionāļu darbu. Ir radusies izpratne, ka kāzās ir jāatvēl laiks foto uzņemšanai, pretējā gadījumā skaistās atmiņas bildēs izpaliks. Cilvēki arī saprot, ka par šo pakalpojumu attiecīgi ir arī jāmaksā, jo darbs ir laikietilpīgs. Tas sākas brīdī, kad pāris uzrunā fotogrāfu, noslēdz līgumu. Kāzu fotogrāfs ar padomiem piedalās arī kāzu organizēšanā. Piemēram, iesaka siltā vasaras sestdienā labāk turēties tālāk no Siguldas tilta apmeklēšanas, jo tur priekšā būs jau pūlis citu jaunlaulāto. «Ir arī bijuši kuriozi, ka pāris agrā pavasarī noskatījis svinību vietu šķietami klusā pludmalē pie jūras, bet vasarā, kad notiek kāzas, tur ir atpūtnieki, kas nekautrējas arī pienākt tuvāk un novērot kāzu ceremoniju. Rezultātā daudzās bildēs redzami ne vien sapostie kāzu viesi, bet arī peldkostīmos tērpti ļaudis,» smejot atminas M. Baltskars.

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Kipras kartē sarkana līnija, kas atgādina lielu rētu, sadala salu divās daļās, kā arī kalpo kā neitrālā jeb pamiera zona starp Kipras grieķiem un turkiem. Šo zemes strēli kontrolē ANO un tā tiek dēvēta arī par «Zaļo joslu», vēsta Reuters.

Kā savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Neils Hols (Neil Hall), šī zona kalpo par atgādinājumu, ka sala sadalīta gan fiziski, gan simboliski. Kiprai 1960. gadā iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieauga saspīlējums starp uz salas dzīvojošajām grieķu un Kipras turku kopienām, pāraugot politiskās diskusijās un arī vardarbībā 1963. gadā. Drīz vien uz salu tika nosūtīti miera uzturētāju spēki. Situācija saasinājās 1974. gadā, kad, sākoties militārām sadursmēm, sala tika sadalīta divās daļās, starp tām atstājot arī pamiera līniju. Šāda kārtība uz salas saglabājusies arī tagad, un Reuters fotogrāfs pauž – visprecīzāk to raksturo apzīmējums «sasalusi laikā». Uz daudzām ēkām šajā joslā arvien vēl redzamas kara pēdas – ložu caurumi, smilšu maisu nocietinājumi, un izveidotas šaušanas pozīcijas. Jau vairākas desmitgades neskartas ir dzīvojamās ēkas, lidosta, utomašīnu veikals u.c..

San Pedro Sula tiek uzskatīta par Centrālamerikas valsts Hondurasas rūpniecisko galvaspilsētu, kā arī par visbīstamāko un vardarbīgāko pilsētu pasaulē.

San Pedro Sula, kas ir valsts otra lielākā pilsēta aiz Tegusigalpas, ar 169 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju par pasaulē vardarbīgāko pilsētu atzīta otro gadu pēc kārtas. Likumi ļauj civiliedzīvotājiem savā īpašumā turēt līdz pat pieciem ieročiem, turklāt valsti pārpludinājuši nelegālie ieroči.

Reuters fotogrāfs ieradies pilsētā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 40 grādus pēc Celsija ēnā un karstums bijis nospiedošs. Kā raksturojis kāds žurnālists, kurš atspoguļo noeziegumus, San Pedro Sula ir kā lielveikals tiem, kuri meklē bīstamus stāstus.

Kopš 2011. gada 11. marta - divarpus gadus pēc katastrofas, Fukušimas apkaime izskatās ļaunāk nekā jebkad, raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs, kurš iemūžinājis atlikušo Fukušimas iedzīvotāju dzīvi.

Pēc tam, kad Japānas valdība apjēdza nodarīto postījumu apmēru un radiācijas draudus, vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku tika evakuēti, bet pilsētiņas un ciemi – pamesti, un daudzu cilvēku dzīves – izpostītas, fotogrāfijās iemūžinot dzīvi Fukušimā, novēroja fotogrāfs Demirs Dagoļs (Damir Dagolj). Nereti evakuētie iedzīvotāji pēc cunami tika izmitināti skolās un sporta centros, tomēr dažkārt radiācijas līmenis šajās vietās patiesībā bija augstāks nekā ciemos, no kuriem iedzīvotāji tika evakuēti – šādas kļūdas tika pieļautas haosā neilgi pēc notikušās katastrofas. Vēlāk tūkstošiem cilvēku pārcēlās uz dzīvi citur Japānā. un tikai nedauzi - atgriezās katastrofas smagāk skartajās teritorijās.

«Kad es izlasīju rakstu vietējā laikrakstā par to, ka filipīniešu ģimeņu, kuras dzīvo badā, skaits pieaudzis no 4,3 miljoniem līdz 4,5 miljoniem, es piezvanīju paziņām graustu rajonā Tondo, Manilā,» savā blogā raksta fotoaģentūras Reuters fotogrāfs Bobijs Ranoko.

«Man teica, ka pēcpusdienā norisināsies ēdināšanas programma bērniem, ko sponsorē Dienvidkorejas misionāri. Kad es ierados, es biju pārsteigts, redzot simtiem bērnu, kuri pulcējas ārpus misionāru mājas, gaidot bezmaksas maltīti.

Es šim tematam esmu pieskāries vairākas reizes, bet, redzot tik daudz badā esošu bērnu, no kuriem lielākā daļa bija basām kājām un netīri, manī radās ļoti daudz emociju,» viņš raksta un turpina: «Kad ieradās vīrietis, kurš izsniedz pārtikas žetonus, bērni steidzās un cīnījās, lai tos iegūtu. Es pamanīju meiteni, kura šīs cīņas laikā uz muguras nesa savu brālīti.»

#Fotogrāfs savus darbus sauc par aifonogrāfijām un aicina arī citus sekot viņa piemēram - izmantot tālruni.

Ar viedtālruni fotografēt ir ērti, jo tas vienmēr ir pieejams, kad jānoķer acumirklis, šādu pārliecību reģionālajam portālam Rekurzeme.lv pauž fotogrāfs Valts Kleins.

Ceturtdien, 11. janvāri, Liepājas muzejā V. Kleins atklājis savu fotoizstādi «11», kurā apkatāmas 33 pēdējo desmit gadu laikā tapušas fotogrāfijas, kas uzņemtas ar viedtālruni iPhone.

Fotogrāfs savus darbus sauc par aifonogrāfijām un aicina arī citus sekot viņa piemēram - izmantot tālruni.

#1/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#2/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#3/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#4/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#5/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#6/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#7/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#8/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#9/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#10/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#11/11

Izstādes foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Skatīties pārējos attēlus

Reuters fotogrāfs Lūkass Džeksons (Lucas Jackson) paviesojies pie strādniekiem, kuri montē jaunā One World Trade Center dzelzs «skeletu» Manhetenā, un piedzīvoto iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan aprakstījis savā blogā.

One World Trade, agrāk pazīstams kā Brīvības tornis, vairākus pēdējos gadus klusām audzis augstāks un augstāks. Šobrīd tam pietrūkst dažu stāvu, lai kļūtu par augstāko celtni Ņujorkā.

Tā kā ēkas interjers vēl nav pabeigts, ātrākais veids, kā strādniekiem nokļūt uz savu darbavietu ēkas augšā, ir izmantot liftu sistēmas un tērauda kāpnes.

Fotogrāfs raksta, ka ar kravas liftu uzvests līdz 39. stāvam, bet ar citu liftu - līdz aptuveni 90. stāvam. Tad lifti nomainīti ar kāpnēm, pa kurām viņš nokļuvis uz 92. un 93. stāvu, kur, kad vien laika apstākļi ļauj, tiek montēts ēkas dzelzs «skelets». Vienas no šīm kāpnēm esot divus stāvus garas un nedaudz ļodzīgas, tādēļ fotogrāfs priecājies, ka viņam nav bail no augstuma.

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.