Polijas PKN Orlen iekļauj Mažeiķus slēgšanas riska sarakstā; ir arī versija par mājienu ar mietu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl. Orlen Lietuva ir lielākais kaimiņvalsts uzņēmums, un tā meitas uzņēmums Orlen Latvija saskaņā ar DB TOP 500 datiem pēc neto apgrozījuma ir trešais lielākais uzņēmums Latvijā.

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības kompānijai "Orlen" piederošais Lietuvas jēlnaftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" šogad rūpnīcā Mažeiķos plāno pārstrādāt 8,4 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 9,7% mazāk nekā pērn pārstrādātie 9,3 miljoni tonnu, kompānija informēja Lietuvas Reģistru centru.

"Ņemot vērā, ka turpinās enerģētikas krīze, kas saasinājās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, liela uzmanība tiks pievērsta galveno investīciju projektu īstenošanai, ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai un enerģijas patēriņa samazināšanai, pārdošanas apjomu palielināšanai vietējā tirgū un izmaksu samazināšanai," pārskatā informēja "Orlen Lietuva".

Turpinās Mažeiķu rūpnīcas modernizācija, lai uzstādītu dziļūdens naftas pārstrādes iekārtas, un projekta izmaksas ir 970 miljoni eiro. Modernizāciju, kuras ģenerāluzņēmējs ir Lielbritānijas uzņēmums "Petrofac International", plānots pabeigt 2025.gada septembrī.

2023.gadā "Orlen Lietuva" pārstrādāja 9,3 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2022.gadā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas dzelzceļa kompānijas vadītājs Mants Bartuška.

«Pilnībā iespējams, ka mēs tuvākajā laikā sāksim atjaunot [dzelzceļa] posmu [no Mažeiķiem] uz Reņģi, lai atrisinātu šo jautājumu,» preses konferencē sacīja Bartuška.

Viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošana varētu izmaksāt. Iepriekš vēstīts, ka izmaksas varētu būt apmēram 20 miljoni eiro.

EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Izpildot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu atjaunot 2019.gadā, sacīja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

«[Dzelzceļa] posms līdz Reņģei ir jāatjauno, tā ir daļa no EK noteiktā soda, kas paredz, ka ir jānovērš sekas. Acīmredzot tas būs 2019.gada projekts,» teica Bartuška.

«Darbu apjoma dēļ tiks izvērtēts, kas ir jāatjauno, jo posms nav izmantots jau astoņus gadus. Tas var prasīt arī divus gadus, ar visu dokumentāciju, ar fizisko darbu,» piebilda «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs.

Bartuška teica, ka trīs mēnešu laikā pēc soda paziņošanas, tas ir, līdz janvāra sākumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam ir jāiesniedz EK plāns par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanu. Viņš piebilda, ka dzelzceļa posma atjaunošana varētu maksāt apmēram 20 miljonus eiro.

Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" sācis 641 miljonu eiro vērtā modernizācijas projekta īstenošanu, kas ietver atliekvielu pārveides iekārtas būvniecību.

Tik liels investīciju projekts Baltijas valstīs vienīgajā naftas pārstrādes rūpnīcā nav bijis kopš 2006.gada, kad to iegādājās Polijas naftas grupa "PKN Orlen".

Modernizācijas projektu plānots pabeigt līdz 2024.gada nogalei. Gaidāms, ka pēc tā beigām pārstrādes efektivitāte pieaugs no 72% līdz 84%, ļaujot kompānijai izmantot par 20% mazāk jēlnaftas tāda paša daudzuma naftas produktu saražošanai, kā arī palielinās ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par apmēram 68 miljoniem eiro gadā.

"Orlen Lietuva" paskaidro, ka projekts palielinās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas rentabilitāti un veicinās reģionālo enerģētisko drošību, jo no Mažeiķiem naftas produktus saņem ne tikai Lietuva un Polija, bet arī Igaunija, Latvija un Ukraina.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Visvairāk nodokļu pērn Latvijas valsts kopbudžetā iemaksāja trīs naftas produktu tirgotāji - SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvija un SIA Neste Latvija, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā informācija par VID administrētajiem nodokļiem. Vislielākais nodokļu maksātājs ir SIA Circle K Latvia, kura izpilddirektore ir Gunta Jēkabsone. Uzņēmums 2017. gadā nodokļos samaksājis 178,99 miljonus eiro. Savukārt Orlen Latvija pērn nodokļos samaksāja 145,77 miljonus eiro, bet Neste Latvija - 134,45 miljonus eiro. Nodokļu nomaksas ziņā lielajam naftas trijniekam cieši uz pēdām min AS Latvenergo ar 111 miljoniem eiro.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.