Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.
Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.
Arī skaita ziņā Lietuvas uzņēmumi Baltijas TOP 100 sarakstā ir pārstāvēti visvairāk. Lietuvu topā pārstāv 38 uzņēmumi, aiz Lietuvas seko Igaunija ar 33 uzņēmumiem. Latviju TOP 100 pārstāv 29 uzņēmumi. Līdzīgu tendenci var arī novērot, atskatoties uz TOP 100 pārstāvēto uzņēmumu kopējo apgrozījumu pa valstīm. Kā redzams pievienotajā grafikā, par spīti iedzīvotāju skaita atšķirībām mūsu valsts uzņēmumi naudu apgrozījuši vismazāk.
Kopējās tendences
Izteikts visās Baltijas valstīs ir lielāko enerģētikas uzņēmumu īpatsvars TOP 100. Latviju šajā sarakstā pārstāv Latvenergo, Latvijas gāze, Orlen Latvija, savukārt Lietuvu pārstāv Orlen Lietuva, Lesto un Lietuvos energijos gamyba, bet Igauniju – Orlen Eesti un Eesti Energia. Spēcīgs spēlētājs starp līdzīgiem uzņēmumiem pārējās divās valstīs ir Eesti Energia ar 880 miljonu eiro apgrozījumu. Šajā tirgū ir novērojams, ka uzņēmumi, kas iepriekš pārsvarā strādāja tikai pašmāju tirgos, šobrīd saistībā ar likumdošanas izmaiņām un tirgus liberalizāciju sāk konkurēt arī savā starpā. Tendences, kas paliek nemainīgas – ievērojamu daļu apgrozījuma nodrošina lielie tirgus spēlētāji, kuri ir pārstāvēti visās Baltijas valstīs. Pie šiem spēlētājiem var pieskaitīt lielāko daļu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumu – Maxima, Rimi, Orlen, Lukoil, Sanitex, Statoil un Neste. Turklāt pie kopējām tendencēm var minēt, ka ir izteikts kritums naftas nozarē visās Baltijas valstīs, kas galvenokārt ir saistīts ar naftas cenu kritumu. Lielākie zaudētāji apgrozījuma ziņā 2014. gadā Lietuvā bija Statoil Fuel & Retail, Igaunijā – Baltic International Trading un Orlen Eesti, Latvijā – Orlen Latvija.
Neskaidrā ģeopolitikas situācija pērn ir būtiski ietekmējusi arī transporta nozari, kurā ir vērojams kritums, sevišķi Lietuvā, kur tā veido milzīgu apjomu – 19% no kopējā TOP 100 uzņēmumu apgrozījuma, Igaunijā un Latvijā tie ir aptuveni 2%. Šī tendence ir skaidrojama ar Krievijas embargo, noteiktajām sankcijām un izvirzītajām pretsankcijām. Bet Lietuvas transporta nozares uzņēmumu apgrozījuma kritums ir skaidrojams ar viena konkrēta transporta un loģistikas uzņēmuma Krovinius gidas ievērojamā apgrozījuma samazināšanos par 50%.
Industrijas tendences
TOP 100 Baltijas uzņēmumi tika sagrupēti 14 nozaru grupās. Nozīmīgākās ir enerģētika, tirdzniecība un ķīmiskā rūpniecība, kas kopumā veido 62% no visu Baltijas TOP 100 pārstāvēto uzņēmumu apgrozījuma.
Uzņēmumu sagrupēšana parādīja izteiktu valstu specializāciju. Latvijā ir izteikta transporta un loģistikas nozare, kas tiek pārstāvēta ar tādiem uzņēmumiem un valsts kapitālsabiedrībām kā Latvijas dzelzceļš, LDZ Cargo un AirBaltic Corporation. Lietuvā tie ir tirdzniecības uzņēmumi Orlen un Maxima, kas norāda uz savām līderpozīcijām naftas pārstrādes un mazumtirdzniecības nozarēs. Savukārt Igaunija nemainīgi ir spēcīga telekomunikāciju un IT sektorā ar tādiem uzņēmumiem kā Ericsson Eesti un Eeesti Telekom.
Samērā maz attīstīts Baltijā ir industriālais sektors, kuru TOP 100 sarakstā pārstāv tikai viens uzņēmums no Igaunijas – BLRT Grupp –, kas nodarbojas ar kuģu būvniecību un remontu. Tas ir uzrādījis labu rezultātu pēdējā gada laikā – 9% apgrozījuma izaugsmi. Savukārt finanšu sektors, kas topā bija pārstāvēts ar Latvijas un Igaunijas Swedbank, kā arī ar apdrošināšanas uzņēmumu BTA Insurance Company SE, ierindojās otrajā vietā ar 8% izaugsmi. Jāatzīmē, ka apdrošināšanas sektorā šobrīd ir notikušas būtiskas izmaiņas – 2016. gada februārī tika paziņots, ka Austrijas Vienna Insurance Group AG Wiener pievienoja BTA Insurance Company SE savu Baltijas aktīvu lokam, ko apstiprināja arī Konkurences padome, kas nozīmē izmaiņas turpmāko spēku sadalījumā šajā sektorā.
Tirdzniecības uzņēmumiem šis bija labs gads, kas ieraugāms ar Sanitex, Rimi un Maxima apgrozījuma pieaugumu. Izaugsme šajā sektorā sasniedza 6%, un tā ir galvenokārt balstīta uz iekšzemes patēriņa pieaugumu.
Izpētot lielākos Baltijas TOP 100 zaudētājus, var novērot tendenci, ka tās galvenokārt bija nozares un uzņēmumi, kas cieši saistīti ar naftas biznesu, un tie, kurus ietekmēja Krievijas embargo un saistītās sankcijas. Lielāko apgrozījuma samazinājumu varēja novērot naftas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem Orlen, Lukoil un Statoil. Kopumā industrija uzrādīja 18% apgrozījuma samazinājumu.
