Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Reaģējot uz iepriekšējā bloga ieraksta komentāra sniedzēja kritiku par to, ka ikviens standarts ir kārtējā uzspiestā norma, kuru mūsdienu ekonomiskajos apstākļos uzņēmējiem atkal ir jāpilda, izdodot finansu līdzekļus, uzskatu par nepieciešamu paskaidrot – standartu lietošana ir BRĪVPRĀTĪGA!

Lai varētu tālāk runāt par šo tēmu, mums vispirms jānoskaidro, kas ir standarts un kādu labumu tas mums sniedz. Mēs nereti lietojam vārdus un jēdzienus, kuru jēgu līdz galam neizprotam, vai arī lietojam tos nepareizā vietā, laikā un situācijā. Atļaušos apgalvot, ka arī «standarts» ir viens no tādiem riska vārdiem. Kad es jautāju saviem radiniekiem, draugiem un paziņām, kas viņu izpratnē ir standarts, tad saņēmu visplašāko atbilžu spektru, piemēram, «tas, kas iekļaujas kādās normās», «tas, kas ražots pēc viena stila», «morāles principu kopums» utt. Vēl kādam standarti asociējās ar marinētiem importa gurķīšiem stikla burkās. Un, kā izrādās, viņiem visiem tik tiešām ir taisnība, visas šīs atbildes daļēji raksturo standarta funkcijas.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Aizvadītajā nedēļā, atsaucoties uz jaunāko Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par nodokļu situāciju pasaulē, plašsaziņas līdzekļos parādījās viedoklis, ka nav reāla pamata uzņēmēju pārmetumiem par nodokļu slogu Latvijā. Šajā paziņojumā ietverts apgalvojums, ka Latvijā ir zemākā darbaspēka nodokļu likme (26.6%) starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 35.2%, Igaunijā – 39%). Ziņojums balstīts uz Pasaules Bankas izstrādātu metodoloģiju, kuras nosacījumi tiek vienādi piemēroti nodokļu sistēmas salīdzināšanai 189 pasaules valstīs, bet neņem vērā dažas specifiskas atšķirības, kas attiecas uz Baltijas valstīm. Tāpēc būtu nepieciešams iedziļināties konkrētā ziņojuma metodoloģijā.

Pirmkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo rezultātos nav ietverti uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi, kuri Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Latvijā uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi (VSOAI darba ņēmēja daļa un IIN) ir augstāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, darbaspēka nodokļu likmes parasti tiek izmantotas nodokļu aprēķināšanai no noteiktas algas. Savukārt pētījuma rezultātos uzrādītais jēdziens ‘darbaspēka likmes‘ ir ar pavisam citu nozīmi. Pētījuma rezultātos uzrādītās likmes ir novērtētas procentos pret nosacīto peļņu, kas, savukārt, aprēķināta uz noteikta biznesa modeļa pieņēmumiem. Treškārt, atbilstoši Pasaules bankas noteiktajiem pētījuma standartiem, aprēķini tiek veikti nosacītam («virtuālam») uzņēmumam, kas nodarbojas ar keramisko puķu podu ražošanu un pārdošanu. Turklāt daļa no uzņēmuma peļņas ir gūta, pārdodot zemes gabalu 2.gadā pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Tādējādi šis «virtuālais» uzņēmums nav pietiekami reprezentatīvs, jo pētījumā ietvertās uzņēmuma pazīmes nav samērojamas ar reāliem piemēriem Latvijā. Ceturtkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo darbaspēka nodokļos ir ietvertas atšķirīgas pozīcijas (Igaunijā un Lietuvā ir iekļautas veselības apdrošināšana, kamēr Latvijā – nav). Piektkārt, pētījumā ir izmantoti dažādi atalgojuma lielumi. Piemēram, pētījuma metodoloģija paredz to, ka Igaunijā par to pašu darbu būtu jāmaksā aptuveni pusotru reizi lielāka alga, nekā Latvijā.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Sankciju efektivitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs standartiem ir jābūt vienlīdz augstiem, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Viņš atzīmēja, lai sankcijas būtu efektīvas, standartiem visās 27 valstīs ir jābūt vienlīdz augstiem, bet šobrīd tas tā nebūt nav, jo dažādās valstīs ir dažādi likumi, atšķirīga politiskā griba, kā arī atšķirīgas saites ar Krievijas ekonomiku.

"Katrai valstij, kuru esam apmeklējuši, ir savs, citādāks sankciju īstenošanas plāns. Tas ir tiešām traki. Mans padoms ES būtu šāds - lūk, šeit jums ir Latvija, kas, šķiet, ir sapratusi, kā īstenot dzīvē efektīvu modeli, tātad no Latvijas piemēra ir jāmācās gan Portugālei, gan Kiprai, gan Austrijai," teica eksperts.

Kītings arī norādīja, ka atšķirības sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevības. "Piemēram, ja pastāv iespēja, ka transakcija varētu tikt akceptēta Lietuvā, kaut nauda paredzēta Latvijai, tad tā tiek sūtīta caur Lietuvu, jo Latvija to pieņems kā pārskaitījumu no Lietuvas. Ja Latvija izvērtētu ceļu, pa kādu šī nauda ir sasniegusi ES, vai tā uzreiz tiktu ieskaitīta Latvijā, tad varbūt Latvija to nepieļautu, jo tās standarti ir augstāki nekā Lietuvā," viņš skaidroja.

Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni, lai interesenti varētu iegūt informācija par viņu īpašumā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu no Kadastra reģistra.

Kopš 2012. gada pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra reģistrā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrētas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm, informē Valsts zemes dienests.

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Kopš šā gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir aizliegts dējējvistas turēt nelielos būros, tomēr 12 valstīs, tostarp arī Latvijā, dējējvistu turētāji šo jauno normu par vistu labturību neievēro, vēsa ibtimes.com.

Nelielie būri tika aizliegti, jo tie nenodrošina pat minimālas dzīvnieku labturības prasības. Būros, kuru izmantošanu ES liegusi, vistas dzīvo 550 kvadrātcentimetru platībā, kas ir mazāks laukums par A4 formāta lapu. Tāpat vistām nav pieejama dienasgaisma, šajā «laukumā» nevar nodrošināt to, lai vistas būtu nodarbinātas. ES Direktīva paredz, ka šauro būru vietā jāizmanto modernizēti būri.

ES Direktīvu par dējējvistu turēšanu bez Latvijas tiek pārkāpta arī Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Francijā, Grieķijā, Unghārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Spānijā.

Šā gada 26. janvārī Eiropas Komisija (EK) uzsāka procedūru pret 14 valstīm, kurās netika ievēroti jaunie dējējvistu turēšanas nosacījumi. EK noteica, ka pārkāpumiem jābūt novērstiem divu mēnešu laikā – līdz 26. martam, taču tas tika paveikts tikai divās valstīs – Lielbritānijā un Rumānijā, informē ibtimes.com.

Aprīļa sākumā gaidāms olu cenu kāpums, laikrakstam Diena atzinuši Latvijas olu ražotāji. Par galveno olu cenu pieauguma iemeslu uzskata to, ka gada sākumā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā noteikti jauni obligātie standarti dējējvistu aizsardzībai un stingrākas dējējvistu labturības prasības.

Eiropā trīs nedēļas pirms Lieldienām olu cena pārsniegusi līdzšinējos rekordus un Eiropā pieaugusi vidēji par 70%, bet Lielbritānijā pat par 100%, Diena rakstīja, atsaucoties uz slovāku avīzi Pravda.

Direktīva, kuru uzskata par grandiozā cenu pieauguma iemeslu, paredz, ka no šī gada sākuma ES dalībvalstīs vistas atļauts turēt tikai modernizētos būros un aizliegti iepriekš lietotie daudz šaurākie būri, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta Dzīvnieku veselības un labturības nodaļas vecākā referente Dace Lauska. ES direktīvā dējējvistu labturības prasības reglamentētas ļoti detalizēti un precīzi noteikts, ka tas, kādiem jābūt šo mājputnu turēšanas apstākļiem, piemēram, dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties, kā arī jānodrošina tas, lai būra kopējā platība nav mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 cm gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 cm katrai mītnes iemītniecei.

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Vielu sarakstam, kas rada piesārņojuma risku virszemes ūdeņos, pievienotas 12 jaunas vielas, kā arī izveidots īpašs saraksts ar pastiprināti novērojamām vielām, par kurām pastāv aizdomas, ka tās, nokļūstot ūdenī, negatīvi ietekmē cilvēka veselību vai vidi.

Minēto vielu vidū ir trīs plaši lietotas medicīniskās vielas.

Vielu saraksts apstiprināts ar Eiropas Parlamenta balsojumu. Jaunie noteikumi paredz bez piesārņojošo vielu saraksta izveidot arī kontrolsarakstu ar vielām, kas ir «iespējami piesārņojošas», iekļaujot trīs medikamentos plaši izmantotas vielas. Minēto vielu iedarbību pastiprināti uzraudzīs, lai nākotnē tās, iespējams, pievienotu kontrolējamo vielu prioritārajam sarakstam.

«Ūdensresursu politika ir ilgtermiņa politika. Mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju piekļūt tīram ūdenim. Diemžēl pētījumi liecina, ka vēl ļoti daudz jāpaveic, lai attiecībā uz visām piesārņojošajām vielām nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. Vides kvalitātes standarti jaunajā direktīvā attieksies uz 15 jaunām vielām, kas izvēlētas, apspriežoties ar nozares pārstāvjiem», norāda par likumprojektu atbildīgais deputāts Ričards Sēbers.

Ņemot vērā nesenās izmaiņas būvniecības regulējumā un standartu pieaugošo lomu būvniecības regulējumā, Standartizācijas birojs (LVS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) piedāvā Būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem pakalpojumu Standartu lasītava – attālinātu piekļuvi vairāk nekā 3000 būvniecības standartiem (ICS 91 standartu grupa, Eirokodeksi), informē EM.

Standartu lasītavas pakalpojums būvkomersantiem no 1. novembra līdz 2016. gada 15. februārim būs pieejams bez maksas.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt uzņēmējiem atbalstu pārejā uz jauno būvniecības regulējumu un atvieglot standartu izvēli. LVS vadītājs Ingars Pilmanis norāda: «Vienlaikus vēlamies novērtēt uzņēmēju interesi, pieprasījumu un nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, lai plānotu tā turpmāko attīstību. Esam atvērti diskusijām un priekšlikumiem, kā iespējami efektīvāk nodrošināt Latvijas standartizācijas sistēmas attīstību un standartu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.»

Būvniecības Standartu lasītavā būs pieejami nacionālie (LVS) standarti, adaptētie Eiropas (EN) un starptautiskie (ISO, IEC) standarti un to vēsturiskās versijas. Lasītava regulāri tiks papildināta ar jauniem reģistrētajiem standartiem, to grozījumiem un koriģējumiem.

Eiropā ir daudz valstu, kuru dzīves standarti ir starp kvalitatīvākajiem visā pasaulē, raksta Business Insider.

Dzīves standarta noteikšanā tiek ņemti vērā iedzīvotāju ienākumi, dzīves dārdzība un pirktspēja.

Kompānija Glassdoor izveidojusi Eiropas valstu sarakstu, nosakot, kurās valstīs ir augstākie dzīces standarti.

«Ne vienmēr lielāka samaksa ir labāk. Būtiskāka ir spēja atļauties dažādas lietas, kas bagātina mūsu dzīvi,» skaidro Glassdoor galvenais ekonomists Endrjū Čamberleins.

«Valstu vidū ievērojami atšķiras vidējās algas apmērs, taču būtiskāk parastam iedzīvotājam ir tas, cik daudz naudas viņš aiznes mājās un kāds ir cenu līmenis. Ja ikdienas izmaksas ir zemas, tad vidējās algas apmērs nav tik būtisks,» norāda eksperts.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.