Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Ministru kabinets šā gada 10.novembra sēdē apstiprināja grozījumus ēku energosertifikācijas noteikumos, ar kuriem tiek precizētas ēku energoefektivitātes klases, kā arī noteiktas pieļaujamās prasības energoefektivitātes rādītājam apkurei jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, informē Ekonomikas ministrija.

Pieļaujamās prasības jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām izstrādātas tā, lai tās būtu izpildāmas Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 Būvklimatoloģija noteiktajai Alūksnes apkures sezonas klimata zonai. Tāpat noteikumos ir iekļauts papildu kritērijs, kas atvieglo prasību sasniegšanu ēkām, kam vidējais apkurināmās platības telpu augstums pārsniedz 3,5m.

Lietuvas un citu ES dalībvalstu pieredze, kā arī Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini parāda, ka noteikumos noteiktais ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei 30 kWh uz kvadrātmetru gadā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, atsevišķiem ēku tipiem ir grūti sasniedzams un nav ekonomiski pamatots. Tādēļ grozījumos ir atsevišķi izdalīta Gandrīz nulles enerģijas ēkas klase un A klase, palielinot robežlielumu energoefektivitātes rādītājam apkurei gandrīz nulles enerģijas ēkām un A klasei, un nosakot robežlielumu dzīvojamām ēkām - ne vairāk kā 40 kWh uz kvadrātmetru gadā, nedzīvojamām ēkām – ne vairāk kā 45 kWh uz kvadrātmetru gadā.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumu plānu, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050.gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.

EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028.gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka 2026.gadā. EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028.gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi,- līdz 2032.gadam.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 29. septembrī atbalstīja grozījumus saistošajos noteikumos*, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides ilgtspējīgām ēkām, kā arī saglabāt nodokļa atvieglojumu ēkām, kuru fasādes elektrības taupības nolūkos naktīs vairs netiks izgaismotas.

Noteikumi paredz arī uzlabot elektronisko saziņu ar pašvaldību.

NĪN atvieglojumi 50% apmērā tiks piešķirti par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kurām piešķirts BREEAM International New construction un BREEAM Refurbishment and Fit-out, LEED BD +C, DGBN sertifikāts ar vismaz 55 % vērtējumu**. Norādītais sertifikācijas līmenis tiek piešķirts ilgtspējīgai apbūvei, kas veicina teritorijas attīstību un veido pārdomātu un kvalitatīvu vidi, kā arī virza Rīgas pašvaldību uz tās nosprausto energoefektivitātes un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Lai motivētu un veicinātu šādu būvju attīstīšanu un sniegtu atbalstu tiem nodokļa maksātājiem, kas turpmāk izvēlēsies savām ēkām nodrošināt starptautisku sertifikāciju, NĪN atvieglojumus piešķirs par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kas ir nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra. Atvieglojumi par iepriekšminētajiem kritērijiem atbilstošām ēkām tiks piešķirti desmit gadus, sākot ar nākamo mēnesi pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sertifikāta stāšanās spēkā, bet ne ilgāk par sertifikāta derīguma termiņu.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Pateicoties pašvaldību aktivitātei, iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrs kopš jūlija ir papildināts ar 6421 ēku, kas bija uzbūvētas, taču īpašnieki nebija rosinājuši to reģistrāciju Kadastrā un par tām netika maksāts nekustamā īpašuma nodoklis - jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā.

Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu – reģistrēt ēkas, savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus, informē Valsts zemes dienests. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina.

Ministru kabineta noteikumi Nr.263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi, kas ļauj uz pašvaldības būvvaldes sastādītas deklarācijas pamata ierakstīt īpašumus Kadastra reģistrā, stājās spēkā šā gada maijā, taču tikai jūlijā tika reģistrētas pirmās 14 ēkas. Tādējādi līdz 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par šo ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku, vislielākā aktivitāte bijusi decembrī, kad iesniegtas deklarācijas par 4651 ēku, un novembrī, kad iesniegtas 1323 deklarācijas. Ņemot vērā pašvaldību lielo aktivitāti, Valsts zemes dienests ir radis iespēju arī nākamgad zināmu skaitu ēku ierakstīt Kadastra reģistrā uz pašvaldību deklarāciju pamata, nepiemērojot samaksu par šo pakalpojumu.

Rīgas pilsētas būvvalde šovasar Rīgā sāks vērienīgu darbu adresācijas sakārtošanā, kuras gaitā galvaspilsētā mainīs vismaz 10 tūkst. adrešu jeb 20% no kopējā adrešu skaita.

Vairāki tūkstoši adrešu joprojām neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. novembrī pieņemtajiem adresācijas sistēmas noteikumiem, kā dēļ ne tikai tiek apgrūtināts operatīvo dienestu darbs, bet tiek apgrūtināta arī uzņēmējdarbība, kad izveidojušās sarežģītās situācijas dēļ nākas piešķirt vai nu neloģiskas adreses, vai to piešķiršana ilgstoši nav iespējama. Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939. gadā un kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.

Kopumā Rīgā ir apmēram pusmiljons zemesgabalu, ēku un telpu grupu adrešu. Aptuveni 35 tūkst. adresācijas objektu ir ēkas, 40 tūkst. - zeme. Sākot ar maiju un jūniju, aptuveni 20% jeb kopumā vismaz 10 tūkst. ēku adrešu tiks mainītas, piešķirot adresi no jauna vai mainot ielas nosaukumu, ēkas numuru utml. Adresācijas sakārtošana ilgs aptuveni divus gadus.

Valdība atbalstījusi vairākus grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), tostarp paredzot, ka nodoklis būs jāmaksā par būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts atļautais darbu veikšanas ilgums.

Paredzēts, ka ēkām, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, nodoklis tiks piemērots ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Piemērotā nodokļa likme būs 3% no lielākās – būvei piekritīgās zemes vai būves – kadastrālās vērtības.

Tāpat 3% nodokļa likme būs jāmaksā par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, kas netiek uzturēti atbilstoši noteiktajām prasībām, piemēram, degradējot vidi vai apdraudot cilvēku drošību.

Valdība arī lēmusi, ka NĪN turpmāk uzreiz būs jāmaksā par saimnieciskās darbības veikšanai paredzētajām ēkām. Proti, līdz šim saimnieciskās darbības veikšanai paredzētu uzceltu vai rekonstruētu ēku īpašniekiem pirmo gadu pēc nodošanas ekspluatācijā nodoklis nav jāmaksā. Šāda attieksme ir nevienlīdzīga salīdzinājumā ar dzīvojamo māju īpašniekiem, kuriem šāds gada atbrīvojums likumā nav noteikts, atzīst Finanšu ministrija (FM), rosinot «nodokļa brīvdienas» saimnieciskajām ēkām atcelt.

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas Banka 14. jūlijā publicēja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju. Tajā piedāvājam veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus, vienlaikus sistēmā radot konkurences elementus. Valsts apdrošinātājam konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, tas laika gaitā veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Šķiet, mūsu piedāvājums ir sacēlis putekļu mākoni virs ilgstoši pēc būtības nereformētās veselības aprūpes sistēmas, radot draudus gadiem iestrādātajai rutīnai daudziem tās dalībniekiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka sastopamies ar plašu kritiku, kas pati par sevi ir laba lieta, jo diskusijās varam nonākt pie labākiem risinājumiem. Tomēr netrūkst arī klaja populisma, māņu un apzinātu sabiedrības iebiedēšanas elementu, lai radītu pretestību reformām. Piemēram, retorika par veselības aprūpes privatizāciju, apdrošināšanas polišu pieejamību vien turīgajiem un veselajiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības krasu pasliktināšanos ir klaji nepatiesa.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Arvien pozitīvi pieaugoša ir tendence iegādāties un atjaunot vēsturiskās ēkas. Interese ir gan par sabrukušām saimniecības ēkām, gan nodzīvotām muižu kungu mājām, bet noteicošais, ka paša īpašuma iegādes vērtība nav lielāka par summu, kas nepieciešama ēkas jumta atjaunošanai.

Latvijas Piļu un muižu asociācija regulāri saņem ziņas un zvanus ar jautājumu - kur var atrast sarakstu ar muižām, kas tiek pārdotas? Šāda interese rāda, ka arvien pieaugoša ir cilvēku velme kļūt par kāda vēsturiska objekta īpašniekiem, īstenojot savas radošās idejas un attīstot uzņēmējdarbību vai vienkārši esot tuvāk dabai un radot skaistu vidi sev apkārt.

Publiskais saraksts ar pārdošanā esošām muižām ir neliels, un vienlaikus tas ir īslaicīgs un mainīgs. Šobrīd zināmākās no ilgstoši pārdošanā esošajām muižām ir Krimuldas un Aizupes muižas, kuru cena pārsniedz pat trīs miljonus. Bet no iepriekš prasītā miljona tagad par nieka 350 tūkstošiem, pārdošanā ir varenā Jaungulbenes muižas kungu māja, kam saimnieku meklē jau ilgi.

Valsts un pašvaldību iestāžu biroju noma komerctirgū ir starptautiski izplatīta prakse, kuru būtu ieteicams ieviest arī Latvijā – tā valsts sektoram paredzētā tiešsaistes pasākumā secināja Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Colliers un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvji.

Ekspertu ieskatā šobrīd pie mums ierasts, ka valsts pārvaldes vajadzībām tiek izmantotas valsts īpašumā esošas telpas, kas nereti nav biroja vajadzībām atbilstošas, turklāt iestādēm tiek celtas arī pavisam jaunas ēkas, kas ne vien aizņem ilgu laiku, bet arī nenodrošina mūsdienu darbiniekiem nepieciešamo elastību. Tikmēr privāto attīstītāju biroju telpu piedāvājums paliek neizskatīts, kropļojot konkurenci tirgū un traucējot nekustamā īpašuma attīstītāju izaugsmei.

Ilgtermiņa tendences ārvalstīs, tai skaitā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka aizvien vairāk valsts iestāžu izvēlas biroju telpas nomāt komerctirgū. Tas sniedz gan plašākas izvēles iespējas, gan arī nereti piedāvā darbiniekiem nodrošināt labākus un mūsdienīgākus apstākļus darba vietā, izvēloties augstākas klases birojus. Vienlaikus, izvēloties biroju telpas nomāt no privātajiem attīstītājiem nevis uzbūvēt jaunu, konkrētai iestādei paredzētu ēku, tiek iegūta nesalīdzināmi lielāka elastība un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, daļai darbinieku piedāvājot veikt darbu attālināti pandēmijas laikā un vieglāk samazinot vai palielinot faktiski nepieciešamo biroju platību.

Turpinot attīstīt finanšu darījumu un atpūtas centru New Hanza City (NHC), nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar ir noslēdzis līgumus par būvprojektu izstrādi divām daudzdzīvokļu ēkām, kuras atradīsies NHC dzīvojamās apbūves kvartālā, informē uzņēmumā.

Pirmā no ēkām būs premium klases dzīvojamais komplekss. Ēka paredzēta ar skatu uz NHC teritorijā izveidojamo pilsētas dārzu un topošo laikmetīgās mākslas muzeju, tai būs vairākas sekcijas ar virszemes stāvu skaitu no 4 līdz 7, kā arī pazemes autostāvvieta. Kopējā platība ir 15 400 m2, bet dzīvokļu skaits - 89. Ēkas idejas autors ir biroja SIA AB3D arhitekts Juris Mitenbergs. Arī ēkas būvprojektu izstrādās SIA AB3D.

Savukārt otras - vidējās klases daudzdzīvokļu ēkas kopējā platība ir 17 887 m2, tai būs atraktīvs un dinamisks siluets, kas paceļas 14 stāvu augstumā, kā arī pazemes autostāvvieta. Ēkā plānots ap 118 dzīvokļu. Šīs ēkas idejas autors ir biroja Vizuālās modelēšanas studija arhitekts Uldis Balodis, savukārt būvprojekta izstrāde uzticēta Pillar grupas uzņēmumam Pillar Architekten, SIA.

Kopumā sešās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un citās atsevišķās valstīs 14 dienu kumulatīvā saslimstība ir virs 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka patlaban aviosatiksme ar šīm valstīm nebūtu atjaunojama, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aprēķini.

Kā iepriekš norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tās valstis, ar kurām potenciāli varētu atsākt aviosatiksmi, tiks vērtētas, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar Covid-19 sasirgušo skaitu, kas nedrīkstēs pārsniegt 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.

Šo sešu valstu vidū pirmajā vietā ierindojusies Zviedrija, kur kumulatīvā 14 dienu saslimstība mērāma 74,7 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem. Otrajā vietā ir Apvienotā Karaliste ar 65,9 gadījumiem, bet trešajā - Beļģija ar 41,5 sasirgušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Īrija patlaban ierindojusies ceturtajā vietā pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības - tur kopumā reģistrēti 40,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Portugālē, kura pēc SPKC aprēķiniem ierindojusies piektajā vietā, šis mērījums sasniedzis 31,4 sasirgušos, bet Maltā - 25,6.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.