2016. gads nekustamā īpašuma grupai Pillar iezīmējās ar jaunu posmu — New Hanza City būvniecību, kā arī turpinājās darbs pie īpašuma portfeļa pārdošanas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā 2016. gadā Pillar noslēdza vairāk neā 200 pārdošanas darījumus par kopējo summu 12,9 miljoni eiro. Gada laikā Pillar īpašumā esošo nekustamā īpašuma objektu skaits samazinājies līdz 245.

2016. gada laikā sērijveida mājās pārdoti 106 dzīvokļi — Rīgā 77 dzīvokļi un ārpus Rīgas 29 dzīvokļi. No realizētajiem īpašumiem jaunajos un rekonstruētajos projektos pārdoti 13 dzīvokļi. Pateicoties rīkotajai izpārdošanas akcijai, teicami rezultāti sasniegti privātmāju un zemes gabalu pārdošanā — pārdotas 38 privātmājas un 37 zemesgabali. Jāatzīmē, ka 2016. gada laikā Pillar veiksmīgi realizējis 6 dažāda lieluma komercobjektus.

2015. gada nogalē visus nepieciešamos saskaņojumus saņēmuši pirmie būvprojekti Pillar attīstāmajā finanšu darījumu un atpūtas centrā New Hanza City (NHC). Būvprojekti apstiprināti ABLV Bank galvenās mītnes ēkai un daudzfunkcionālai biroja ēkai, kā arī inženierkomunikāciju izbūvei, informē Pillar pārstāvis Jānis Bunte.

Plānots, ka 2016. gada 2. ceturksnī NHC teritorijā tiks uzsākti pirmie būvniecības darbi nepieciešamo inženierkomunikāciju izveidei. Iecerēts, ka gada laikā minētajām ēkām pieguļošajā teritorijā tiks izveidots ielu tīkls, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas.

Noslēdzoties minētajiem darbiem, 2017. gadā Pillar varēs uzsākt ēku būvniecību. ABLV Bank galvenās mītnes ēkas plānotā platība ir 21 690m2. Tā būs augstceltne ar 15 stāviem, biroja telpām apmēram 900 darbiniekiem, plašu atpūtas zonu bankas darbiniekiem un sanāksmju telpām, kā arī pazemes autostāvvietu. Lai veidotu unikālu, bet apkārtējā pilsētvidē iederīgu ēkas arhitektonisko tēlu, tai ir radīti atšķirīgi, savstarpēji harmonizējoši fasāžu principi — klasiskā fasāde ar dabīgā akmens plāksnēm, modernā, ar caurspīdīgu (stikla) fasādes sistēmu tērauda konstrukcijās, kā arī ziemas dārza ātrija jumta stiklotā fasāde.

Šā gada deviņu mēnešu laikā Pillar realizējis nekustamos īpašumus par 15,5 miljoniem eiro. Salīdzinājumam - 2014.gada deviņu mēnešu laikā Pillar darījumu apjoms bija 26,9 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Šī gada deviņos mēnešos kopumā noslēgti 272 darījumi, kas ir par 42% mazāk nekā 2014. gada deviņos mēnešos. Tas skaidrojams ar to, ka ir ievērojami samazinājies Pillar pārvaldāmo nekustamo īpašumu portfelis.

Būtisks darījumu skaita pieaugums tika novērots privātmāju sektorā. Šogad pārdotas jau 69 privātmājas, kas ir divas reizes vairāk nekā pārdots 2014.gada deviņos mēnešos. Veicinošs faktors šādam pieaugumam bija šī gada septembrī uzsāktā privātmāju un zemesgabalu pārdošanas akcija. Tā ilgs līdz šī gada novembra beigām un tās ietvaros piedāvājam iegādāties privātmājas un zemesgabalus, kuru atlaide var sasniegt pat 80%.

Šā gada deviņu mēnešu laikā Pillar realizējis nekustamos īpašumus par 12,5 miljoniem eiro. Salīdzinājumam - 2014. gada deviņu mēnešu laikā Pillar darījumu apjoms bija 26,9 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Šī gada deviņos mēnešos kopumā noslēgti 272 darījumi, kas ir par 42% mazāk nekā 2014. gada deviņos mēnešos. Tas skaidrojams ar to, ka ir ievērojami samazinājies Pillar pārvaldāmo nekustamo īpašumu portfelis.

Būtisks darījumu skaita pieaugums tika novērots privātmāju sektorā. Šogad pārdotas jau 69 privātmājas, kas ir divas reizes vairāk nekā pārdots 2014. gada deviņos mēnešos. Veicinošs faktors šādam pieaugumam bija šī gada septembrī uzsāktā privātmāju un zemesgabalu pārdošanas akcija.

Sērijveida mājās pārdoti 166 dzīvokļi - Rīgā 93 dzīvokļi un ārpus Rīgas 73 dzīvokļi. Tāpat šogad noslēgti darījumi par 14 zemes gabalu un 1 komercobjekta pārdošanu.

Pateicoties salīdzinoši pozitīvām tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, Pillar grupa turpinājusi samazināt savu nekustamā īpašuma portfeli. Šogad realizēti 150 nekustamie īpašumi par 9,3 miljoniem eiro.

Deviņos mēnešos Pillar pārdevis 82 sērijveida dzīvokļus — 58 no tiem ir dzīvokļi Rīgā, bet 24 dzīvokļi ārpus Rīgas. Jaunajos projektos kopumā pārdoti 12 dzīvokļi. Tāpat pārdotas 30 privātmājas, 22 zemesgabali un citi objekti.

Līdz ar to Pillar arvien vairāk resursus velta nākamajam darbības ciklam, kas saistīts ar projekta New Hanza City (NHC) attīstību. Pateicoties tam, šā gada 4. jūlijā Pillar uzsāka NHC infrastruktūras izbūvi, kas iekļauj pirmās kārtas ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, t.sk. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas, izbūvi. Šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2017.gada vasarai. Šī projekta ģenerāluzņēmēja funkcijas veic Pillar Contractor, SIA. Pēc inženierkomunikāciju darbiem - 2017. gada otrajā ceturksnī - paredzēts uzsākt ABLV galvenās mītnes un papildu biroju ēkas būvniecību.

9. decembrī ABLV Bank nodibinājusi jaunu sabiedrību — ABLV Building Complex, SIA, kur ABLV Bank pieder 100% kapitāla daļas, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Jaunā sabiedrība būs pasūtītājuzņēmums ABLV Bank galvenās mītnes ēku kompleksa celtniecībai finanšu un darījumu centrā New Hanza City.

ABLV Building Complex, SIA reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 8 500 000 EUR. Par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ernests Bernis, bet par valdes locekļiem — Ģirts Granāts, Armands Rozenbahs un Guntars Cauna.

Kā jau ziņots, šā gada 4. jūlijā tika uzsākta New Hanza City infrastruktūras izbūve, kas iekļauj pirmās kārtas ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, t.sk. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas, izbūvi. Šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2017. gada vasarai.

Izveidota Skanstes apkaimes mājaslapa skanste.lv. Tajā apkopota informācija par teritorijas nozīmīgākajām celtnēm un infrastruktūras objektiem – gan tiem, kuri Skanstē redzami jau šobrīd, gan tiem, kurus plānots attīstīt līdz 2030. gadam, informēja Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunumiem Skanstes apkaimes attīstībā turpmāk varēs sekot arī sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn.

Vienlaikus Skanstes apkaimei izstrādāta arī īpaša grafiskā identitāte, kas radīta atbilstoši apkaimes mūsdienīgajam raksturam, lai palīdzētu mērķtiecīgi veidot un nostiprināt vietas tēlu.

Mājaslapu skanste.lv izveidojusi un uztur Skanstes attīstības aģentūra. Tā ir Skanstes apkaimes nozīmīgāko attīstītāju un īpašnieku dibināta partnerības organizācija. Aģentūras biedru vidū ir uzņēmumi Merks, New Hanza City (daļa no ABLV grupas), E.L.L. Kinnisvara, NP Properties, LNK Group un Hanner.

M. Vanags komentē: «Tuvāko gadu laikā Skanstē ir plānotas tādas sabiedriski nozīmīgas būves kā Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas konferenču un koncertu centrs, kā arī moderni infrastruktūras projekti – jauna zemās grīdas tramvaja līnija un kādreizējās mazdārziņu teritorijas revitalizācija ar ielu, inženiertīklu un inovatīvas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas izbūvi. Līdz šim lielākoties uzņēmuma Merks īstenotos projektus papildinās jaunas un energoefektīvas biroju un dzīvojamās ēkas, savukārt starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām tiks attīstīts jauns darījumu un dzīvojamais kvartāls ar nosaukumu ​​New Hanza City. Līdzās jau uzceltajām ēkām ir izbūvētas gājēju ietves un veloceliņš, ierīkoti apstādījumi, bērnu rotaļu un sporta laukumi, turklāt nākotnē Skanstē tiks izveidoti arī vairāki parki.»

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Jau pavisam drīz, 31. maijā un 1. jūnijā, Rīgā norisināsies starptautisks pasākums ar visai avangardiski pretenciozu nosaukumu – Mad City jeb Trakā pilsēta. Šķiet, kārtējais reklāmistu untums, no zila gaisa uzburts hepenings par godu slavenajiem Rīgas hipsteriem? Šoreiz nē.

Lieta ir nopietna. Līdz šim jau esmu runājis un rakstījis par ceturto industriālo revolūciju jeb pāreju uz tā saukto datu vadīto ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms. Tāpēc nepieciešams iemācīties šīs tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantot gudri un efektīvi, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.

Viens no būtiskiem virzieniem, kas iekļaujas minētajos procesos, ir modernas pilsētas attīstība, ko mēdz dēvēt par Smart City jeb Viedo pilsētu. Ekonomikas globalizācija noved pie aizvien lielākas cilvēku koncentrēšanās pilsētās. Saskaņā ar Viedās pilsētas klastera datiem, jau šodien gandrīz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un tajās tiek radīti vismaz 85% no šo valstu iekšzemes kopprodukta. Tādēļ ārkārtīgi būtisks jautājums ir – kā pilsētu padarīt dzīvei pēc iespējas patīkamāku?

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Šā gada novembrī veiktas vairākas izmaiņas ABLV grupas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Turpinot ABLV grupā esošo sabiedrību strukturālo reorganizāciju, mainīti nosaukumi vairākām sabiedrībām. Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības Pillar Investment 1, SIA jaunais nosaukums ir NHC 1, SIA, Pillar Investment 2, SIA — NHC 2, SIA, bet Pillar Investment 3, SIA — NHC 3, SIA.

Papildus tam novembrī ir reģistrētas jaunas Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības — NHC 4, SIA, NHC 5, SIA un NHC 6, SIA, ar katras sabiedrības pamatkapitālu 10 000 EUR. Attiecīgi, ABLV Bank, AS ir iegūta netieša būtiska līdzdalība minētajos uzņēmumos (caur Pillar Holding Company, KS, kuras biedrs (komandīts) ir ABLV Bank, AS, kurai pieder 88% Pillar Investment Group, AS akcijas).

Rīgas konferenču un koncertu centra projekts, kuru pēc pieciem gadiem plānots realizēt Skanstē, uzliks Rīgu uz starptautiskās konferenču kartes, DB norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Konferenču centru iecerēts īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā. Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka šis projekts patiesi tiks realizēts līdz 2021. gadam, M. Vanags skaidro, ka ir nopietns pamats teikt, ka šis projekts tiks īstenots, jo projekta priekšdarbos ir investēti līdzekļi, ir arī faktiski pats projekts, zeme, redzējums, kā šāds projekts varētu darboties un kādu pienesumu tas varētu dot Rīgai.

Paredzams, ka 2017. gadā aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšana palīdzēs atgūties būvniecībai – nozarē strauji augs nodarbināto skaits, kuru piesaistīšanai, visticamāk, būs jākāpina algas, laikrakstam Dienas Bizness saka Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka 2017. gada 1. ceturksnī darba tirgus vēl būs lēnīgs, taču jau 2. ceturksnī to varētu pozitīvi ietekmēt celtniecības un ceļu būves projekti. «Būvniecības nozares atkopšanos veicinās ne tikai ES nauda, bet arī ar to nesaistītie projekti, piemēram, Akropoles, New Hanza City, dzīvojamo māju celtniecība, kas būs iespējama, pateicoties lielākam hipotekārās kreditēšanas apjomam,» viņš saka.

Ceļu būves firmas SIA Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja gan vērš uzmanību uz to, ka situācija ar būvnieku pieprasījumu ceļu būves tirgū jau šobrīd atšķiras un tuvākajā nākotnē vēl vairāk atšķirsies no tās situācijas, kas tiek prognozēta ēku būvniecībā. «Ēku būvniecībā, atsākoties ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, gatavojas darba apjoma ievērojamam pieaugumam, bet ceļu būvē turpmākajos divos gados ES līdzfinansējums būs izsmelts, un darba apjoms ceļiniekiem būs atkarīgs no turpmāk pieejamā ceļu remontu finansējuma modeļa, ko valdība šobrīd zīmē ar neskaidrām aprisēm. Darba apjoms diktēs arī nepieciešamo darbaspēka apjomu,» viņš saka. Ceļu būvē šobrīd visvairāk trūkst strādnieku objektos. Turklāt gadu gaitā vērojama tendence – jo būvniecības objekts atrodas tālāk no Rīgas, jo grūtāk īstenot uzņēmuma politiku iespēju līmenī piesaistīt vietējā reģiona darbaspēku.

2015. gads nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupai Pillar bija pārmaiņu gads, kura laikā veiktas nepieciešamās reorganizācijas jaunam darba cēlienam un būtiski samazināts pārraudzībā esošo nekustamo īpašumu skaits, liecina ABLV Bank paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā 2015. gadā Pillar noslēdza 373 pārdošanas darījumus par kopējo summu 18,1 miljons eiro. Salīdzinot ar 2014. gadu, pārdošanas darījumu skaits ir uz pusi mazāks, kas pamatots ar pārvaldībā esošā īpašumu portfeļa būtisku samazinājumu — gada laikā nekustamā īpašuma objektu skaits samazinājies no 730 līdz 420.

2015. gada laikā ir izdevies dubultot privātmāju un zemes gabalu pārdošanas darījumus – pārdotas 90 privātmājas un 32 zemesgabali. Savukārt sērijveida mājās pārdoti 203 dzīvokļi – Rīgā 118 dzīvokļi un ārpus Rīgas 85 dzīvokļi. No realizētajiem īpašumiem jaunajos un rekonstruētajos projektos pārdoti 37 dzīvokļi. 2015. gadā tika pārdots arī pēdējais brīvais dzīvoklis premium klases mājā Elizabetes Park House.

AS ABLV Bank ir veikusi divu 2014. gadā emitēto parasto kuponu obligāciju ABLV FXD USD 170216 (ISIN LV0000801298) un ABLV FXD EUR 170216 (ISIN LV0000801306) dzēšanu, informē banka.

Obligācijas ir dzēstas pēc cenas 100% no nominālvērtības un vienlaicīgi tika veikta arī šo obligāciju pēdējā kupona izmaksa.

Minētās obligāciju emisijas tika veiktas 2014. gada 17. februārī. To apjoms bija attiecīgi 20 miljoni eiro un 75 miljoni dolāru pēc obligāciju nominālvērtības. Obligācijas tika emitētas ar termiņu 2 gadi, un tās bija iekļautas biržas Nasdaq Riga Parāda vērtspapīru sarakstā.

Kā jau ziņots, 2011. gada beigās ABLV Bank, AS uzsāka ilgtermiņa depozītu pakāpenisku aizstāšanu ar obligācijām. Ieskaitot jau dzēstās obligācijas, līdz šim esam veikuši 32 publiskās obligāciju emisijas. Biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā šobrīd ir iekļautas 19 obligāciju emisijas.

Otro gadu SIA O-SANDS āra laukumos New Hanza City teritorijā (Hanzas ielā 14a) vasaras brīvlaikā skolēniem bez maksas tiek nodrošināti treniņi pludmales volejbolā profesionālu treneru vadībā.

«Vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka visiem jauniešiem, neatkarīgi no ģimenes finansiālajām iespējām, ir jānodrošina vienlīdzīga iespēja sportot un aktīvi pavadīt laiku, tāpēc jau pagājušā gadā jauniešiem nodrošinājām iespēju trenēties bez maksas. Pateicoties atbalstītājiem, arī šogad šo iniciatīvu turpināsim. Pagājušā gada sākumā pirmos treniņus pie mums apmeklēja vien 8 jaunieši, taču ziemas sezonā šis skaits palielinājās līdz 60. Šobrīd iekštelpās vairāk jauniešus nevaram uzņemt fiziski, taču vasarā, āra laukumos vēlamies nodrošināt bezmaksas treniņus līdz pat 100 jauniešiem,» informē Arnis Tunte, SIA O-SANDS vadītājs.

Treniņi āra laukumos tiek nodrošināti no 1.jūnija līdz 31.augustam, tie notiek 4 reizes nedēļā – pirmdienās, otrdienās, trešdienās un piektdienās plkst.11.00-13.00. Piedalīties aicināti jaunieši 9-18 gadu vecumā. Priekšzināšanas nav obligātas, jo treniņi tiks nodrošināti dažādās profesionālās sagatavotības grupās.

Pērn ABLV Bank peļņa sasniegusi 69 miljonus eiro, kas ir par 17,5% vairāk nekā 2014. gadā, kad peļņa bija 58,7 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas pamatdarbības ienākumi bija 126,3 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pamatdarbības ienākumi ir auguši par 15,9%.

Bankas klientu noguldījumu apjoms pārskata perioda beigās bija 3,79 miljardi eiro.

Bankas aktīvu apjoms 2015. gada 31. decembrī bija 4,93 miljardi eiro. Gada laikā aktīvu apjoms audzis par 18,2%, kopējam apjomam palielinoties vēl par 758,3 miljoniem eiro.

Bankas kredītportfeļa apjoms decembra beigās bija 873,5 miljoni eiro, gada laikā tas palielinājās par 10,5%.

Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 281,5 miljonus eiro.

2015. gadā, konsekventi īstenojot stratēģiju, turpinājās plānveidīga bankas un pārējo ABLV grupas uzņēmumu attīstība.

Parakstot līgumu ar būvkompāniju Skonto būve, nekustamā īpašuma attīstītājs SIA Vastint sper soli tuvāk biroju ēku kompleksa Business Garden īstenošanai.

Paredzēts, ka līdz 2019.gada sākumam Mārupē, pie Rīgas robežas (K. Ulmaņa gatvē, iepretim krustojumam ar Lielirbes ielu) taps pirmās divas kompleksa ēkas, kā arī tiks ierīkots dārzs un autostāvvieta. Pēc pirmās kārtas pabeigšanas tirgū tiks piedāvāti 14,23 tūkst. kvadrātmetru biroju platību. Iekšpagalmi būs paredzēti kājāmgājējiem, viesu autostāvvietas būs izvietotas ap kompleksu, bet darbinieki savas automašīnas varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā. Vienā no pirmās kārtas ēkām paredzēta vieta restorānam, bet otrā - bērnudārzam. Ēkas paredzēts sertificēt pēc starptautiski atzītās programmas LEED (Leadership in Energy and Environmental Design). Biroju namu būvprojekta autors - Depo projekts.

AS ABLV Bank meitas sabiedrība SIA ABLV Private Equity Management ir iegādājusies uzņēmumu SIA NR SPV, kļūstot par 100% tās dalībnieku, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaikus ir mainīts SIA NR SPV nosaukums uz SIA PEM 1.

AS ABLV Bank minētajā sabiedrībā saglabā netiešu būtisku līdzdalību.

ABLV grupā ietilpst ABLV Bank, AS; ABLV Bank Luxembourg, S.A.; ABLV Capital Markets, IBAS; ABLV Asset Management, IPAS; Pillar Holding Company, KS; ABLV Consulting Services, AS; ABLV Corporate Services, SIA; New Hanza City, SIA un citi uzņēmumi. ABLV grupai ir pārstāvniecības Maskavā, Sanktpēterburgā, Vladivostokā, Kijevā, Odesā, Minskā, Almati, Baku, Taškentā, Honkongā un Limasolā.

Patlaban Rīgā būvniecības stadijā jau ir vairāki pirms daudziem gadiem izziņoti biroju ēku projekti, tādēļ nākamie divi trīs gadi biroju tirgū būs interesanti, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas «Colliers International» («Colliers») izpilddirektors Deniss Kairāns.

«Colliers» vadītājs norādīja, ka kompānijas, kuras ienāca Latvijā pirms diviem-trim gadiem, meklēja telpas, kurās varētu ievākties sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet tām īsti nebija ko piedāvāt. Taču, sacīja Kairāns, ja salīdzinātu ar situāciju, kāda bija pirms kādiem diviem gadiem, tagad tomēr ir notikušas izmaiņas. Vairāki biroju ēku projekti jau ir būvniecības stadijā un vairāki ir daudz tuvāk būvniecībai nekā vēl pirms kāda laika. Turklāt ar šiem projektiem nodarbojas nopietni attīstītāji, tādēļ, visticamāk, 2018.gadā biroju ēku būvniecības apmēri būs lielāki, prognozēja Kairāns.

«Vienlaikus ir arī bažas. Proti, iezīmējas tendence par būvniecības izmaksu pieaugumu, un jo ilgāk attīstītāji ievilks savus projektus, jo dārgāk viņiem tie var izmaksāt. Tas gan nenozīmē automātiski, ka nomas maksas tirgū augs tikpat strauji. Līdzīgas tendences par būvniecības izmaksu pieaugumu ir redzamas arī Igaunijā un Lietuvā,» stāstīja Kairāns.

Starptautiskajā nekustamā īpašumā izstādē forumā MIPIM, kas marta vidū jau 27. reizi notiks Francijas pilsētā Kannās, Rīga uzsvērs attīstības iespējas Skanstes apkaimē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pirmais mērķis ir nodot vēstījumu, ka Rīgā kā Baltijas reģiona nozīmīgākajā pilsētā veidojas pilsētas modernais centrs – Skanstes apkaime. Būs grūti atrast kādu citu Eiropas galvaspilsētu, kur pašā centrā ir brīva teritorija attīstībai, kā tas ir Skanstes apkaimē Rīgā. Tur ir plānotas tādas sabiedriski nozīmīgas būves kā Rīgas konferenču un koncertu centrs un Laikmetīgās mākslas muzejs, moderni un energoefektīvi biroji un dzīvojamās ēkas, kā arī inovatīvi infrastruktūras projekti – jauna zemās grīdas tramvaja līnija un kādreizējās mazdārziņu teritorijas revitalizācija ar ielu, inženiertīklu un ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas izbūvi,» uz jautājumu, ar kādu mērķi uz MIPIM dodas Skanstes attīstības aģentūra, atbild tās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. DB jau ziņojis, ka aģentūru veido vairāki nekustamo īpašumu uzņēmumi, kas ieinteresēti apkaimes attīstībā, – Merks, New Hanza City, ELL Kinnisvara, NP Properties, Hanner, LNK Centre.

Pludmales volejbola laukumu skaits Rīgā ir sasniedzis pakāpi, kad tirgus jau vērtējams kā piesātināts, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Rīgā darbojas četras pludmales volejbola halles un kopumā tajās ir 20 laukumi. Jaunpienācēja gods ir Beach Arena, kas durvis vēra pirms nepilniem trim mēnešiem. «Atrodamies Ganību dambī un esam lielākā pludmales volejbola halle Baltijā. Tās kopējā platība ir ap 6000 m2. Mūsu mērķis bija izveidot tādus laukumus, lai tie pēc visiem parametriem atbilstu starptautiskiem standartiem un šeit varētu organizēt sacensības. Tik plašas telpas Rīgā atrast nebija viegli, bet esam apmierināti ar esošajām. Pagaidām Ganību dambis ir industriāla teritorija, taču tuvākajos gados netālu attīstīsies New Hanza City, arī Skanstes apkārtne tiek apbūvēta,» spriež pludmales volejbola halles Beach Arena (SIA Arena) līdzīpašnieks, izpilddirektors Jānis Vītols.

Pillar grupas uzņēmums Pillar Investment Group, SIA noslēdzis darījumu ar AS Reverta par lidsabiedrības airBaltic jaunās centrālās biroja ēkas iegādi. Kopējā darījuma summa ir 6,19 miljoni eiro.

«Samazinoties pēckrīzes nekustamā īpašuma portfeļa apjomiem, Pillar grupa ir nolēmusi ieguldīt brīvos līdzekļus īpašumos ar nākotnes ienākumu potenciālu, šādā veidā kompensējot zaudējumus no atlikušā pēckrīzes portfeļa pārvaldīšanas. Šim mērķim tika izveidota nekustamā īpašuma investīciju kompānija Pillar Investment Group, kura veic ieguldījumus naudas plūsmu nesošos komercīpašumos. Esam gandarīti, ka savu investīciju darbību esam uzsākuši ar tik vērienīgu un nozīmīgu projektu. Jāpiebilst, ka mēs kā jaunais ēkas īpašnieks pārņemsim arī esošos nomas līguma nosacījumus ar airBaltic,» atzīmēja Pillar Investment Group izpilddirektors Andris Kovaļčuks.

Noslēgusies ABLV Bank kārtējā akciju emisija, kuras ietvaros tika izlaistas 2 700 000 vārda akcijas. Pēc šīs emisijas bankas pamatkapitālu veido 34 470 000 parastās akcijas ar balsstiesībām un 3 530 000 personāla akcijas bez balsstiesībām. Jaunās emisijas akcijas veido 7,8% no bankas balsstiesīgā pamatkapitāla.

«Noslēdzoties akciju emisijai, esam sasnieguši mūsu plānoto pirmā līmeņa kapitāla apmēru, kā arī vēlreiz pārliecinājāmies par to, ka vairums mūsu akcionāru aktīvi atbalsta ABLV grupas attīstības stratēģiju,» atzīmēja Ernests Bernis, ABLV Bank izpilddirektors (CEO).

Parakstīšanās uz ABLV Bank vārda akcijām sākās 2016. gada 18. aprīlī. Akciju emisija bija slēgta, tajā piedalījās tikai līdzšinējie bankas akcionāri. Dalībai akciju jaunajā emisijā kopumā bija pieteikušies 86 akcionāri, kas ir 63% no kopējā akcionāru ar balsstiesībām skaita, un apmaksātais pieteikumu apjoms par 4,2 miljoniem eiro pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķi pieteikumi tika apmierināti daļēji. Vienas akcijas pārdošanas cena bija 14,15 EUR.