Būve

Laikmetīgās mākslas muzeja veidolam izvēlas britu un latviešu kopdarba versiju

Zane Atlāce - Bistere,16.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzinusi Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radīto darbu, teikts paziņojumā medijiem.

Ar konkursa uzvarētāju notiks sarunas par līguma nosacījumiem un paredzams, ka līdz 2016.gada beigām LLMMF parakstīs līgumu ar arhitektu biroju, lai 2017.gadā sāktu darbu pie muzeja projekta izstrādes un 2018.gadā New Hanza City teritorijā uzsāktu muzeja ēkas būvniecību.

Žūrijas vērtējumā Adjaye Associates izstrādātais projekts ir «izceļams kā skaista un poētiska atbilde uz metu konkursa grūto uzdevumu».

«Adjaye Associates un AB3D piedāvājums ir ne vien elegants konkursa uzdevuma risinājums, bet visupirms tas ir atbilstošs Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Komanda ir veiksmīgi izmantojusi dzidro un maigo ziemeļu gaismu, kas bijis galvenais darba iedvesmas avots, ar tās palīdzību akcentējot telpas organizāciju un daudzveidību. Ēkas apjoms rezonē ar tradicionālo vietējo arhitektūru un piedāvā elastīga plānojuma telpu grupas ar pamanānu un uzrunājošu ieeju. Paredzams, ka atvērto un mājīgo muzeja veidolu novērtēs tā apmeklētāji un muzejs būs topošā kvartāla rota,» norāda LLMM metu konkursa žūrijas priekšsēdētājs un Design, Exhibitions and FuturePlan direktors Viktorijas un Alberta muzejā Londonā Deivids Bikls.

Adjaye Associates un AB3D ir pārliecināti, ka šis ēkas tēls rosinās ideju par muzeju kā mājvietu laikmetīgās mākslas kolekcijai, aicinot plašāku apmeklētāju loku piedalīties kultūras un sabiedriskās pieredzes apmaiņā.

«Esmu pagodināts, ka mūsu komandas darbs ir izvēlēts šim ambiciozajam un ilgi gaidītajam projektam. Šis muzejs būs kā bāka, kas izgaismos Latvijas bagātīgo mākslas mantojumu un jēgpilni savienos Latviju ar starptautisko mākslas sabiedrību. Viss process, sākot no sadarbības ar AB3D, lai radītu muzeja veidolu, kas atbilstu tā atrašanās vietas kontekstam un vienlaikus to bagātinātu, līdz atklātajai konkursa norises formai - ir sagādājis prieku. Tas ir apliecinājums laikmetīgās mākslas nozīmei Latvijas kultūras dzīvē,» saka Adjaye Associates direktors Deivids Adžejs.

Muzeju paredzēts atklāt 2021.gadā. Ieceres īstenošanai ir izveidots LLMMF. To nodibināja ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, kopīgi muzeja būvniecībai atvēlot 30 miljonu eiro un parakstot nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par sadarbību muzeja izveidē un darbībā pēc atklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Laikmetīgās mākslas muzeja projektu iepauzē

LETA,14.09.2022

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja projekti autori: Adjaye Associates un AB3D.

Vizualizācija: Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstības projekts uz laiku ir iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ, atzina Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītais karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju piedāvā veidot kā LNMM struktūrvienību

Db.lv,29.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Nākamgad apņemas sākt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturisko darbību

Db.lv,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izveidotā darba grupa šonedēļ vienojusies līdz š.g. 1.jūnijam pabeigt un kultūras ministrei Agnesei Loginai iesniegt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) juridisko un finanšu modeli, paredzot tā saturisko darbību uzsākt jau 2025.gadā.

Vienlaikus sadarbībā ar Rīgas domi notiks muzeja ēkas attīstības plānošana, kā tas ir noteikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības deklarācijas rīcības plānā. Rīcības plāns paredz izveidot Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālo vienību un mērķtiecīgi paplašināt LLMM kā nacionālas institūcijas krājumu, pētniecisko darbību un izstāžu politiku.

LLMM izveide ilgstoši ir bijusi KM prioritāšu lokā. Darba grupa dažādos sastāvos ir analizējusi priekšlikumus, kas skar LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējas, tostarp izvērtējot iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentu, valsts budžeta programmu finansējumu vai Eiropas Savienības politikas programmu finansējumu. Darba grupa vērtēja jautājumus, kas skar muzeja ēkas potenciālos būvniecības organizatorus kā valsts, tā pašvaldības pusē, ēkas būvniecības izmaksu aplēses, LLMM nākotnes juridisko statusu, LLMM darbības nodrošināšanai nepieciešamo budžetu, LLMM būvniecībai paredzētā zemes gabala atsavināšanas jautājumus, kā arī turpmāk veicamās darbības projekta virzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melbārde: ABLV Bank darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām

LETA,16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu. Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta.

Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem. «Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada »ABLV Bank« labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.

LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Prezentē septiņas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja versijas

Zane Atlāce - Bistere,06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 6.jūnijā Rīgā žūrijai tiek prezentēti septiņu starptautisku arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmā radītas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) versijas.

Muzeja versijas prezentē Lahdelma&Mahlamäki Architects no Somijas un MADE arhitekti no Latvijas, Henning Larsen Architects no Dānijas un MARK arhitekti no Latvijas, Neutelings Riedijk Architects no Nīderlandes un birojs Brigita Bula arhitekte no Latvijas, Sauerbruch Hutton no Vācijas un arhitekts Ingurds Lazdiņš no Latvijas, wHY no ASV, Outofbox Architecture un ALPS no Latvijas, Caruso St John Architects no Lielbritānijas un Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele no Latvijas, kā arī Adjaye Associates no Lielbritānijas un AB3D no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mecenāti pabeigto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu vēlas atdāvināt valstij, cerot, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus to uzbūvēt, jo pašiem tiem līdzekļu šim nolūkam pašlaik nav, vēsta Latvijas Radio.

Projekts, kuru 2014.gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram 4 miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai, tāpēc mecenāti iecerējuši projektu atdāvināt valstij. Sadarbībā ar "ABLV Bank" valsts arī kopš 2005.gada veidoja laikmetīgās mākslas kolekciju.

Adžejs savā piedāvājumā iedvesmojies no Rīgas koka arhitektūras.

Kā informējusi LLMM fonda vadītāja Elīna Vikmane, projektā ieguldītie vairāk nekā 4 miljoni eiro ļāvuši pabeigt projektēšanu, taču rocības uzcelt pašu ēku privātajiem investoriem vairs nav, tādēļ sāktas sarunas ar valsti. Muzeja projekts esot pilnībā pabeigts un saskaņots visās institūcijās, gatavs konkursa sludināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Laikmetīgā mākslas muzejam izveidota unikāla paplašinātā realitāte

Db.lv,17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar Capital izveidojis Latvijā pirmo arhitektūras modeļa papildinātās realitātes modeli Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam.

Šis ir pirmais šāda veida projekts Latvijā un šādā mērogā arī Eiropā, kad aplikācijas unikālā funkcija dod iespēju plānoto ēku New Hanza kvartālā, Gustava Kluča ielā apskatīt virtuāli mērogā 1:1.

Lai izbaudītu papildinātās realitātes piedzīvojumu, apmeklētājiem jālejupielādē "LLMM" bezmaksas aplikācija iOS/App Store un Android/Google Play vietnēs.

Muzeja paplašinātā realitāte apskatāma dienas gaišajā laikā, izmantojot viedtālruni vai planšeti. Muzeja atrašanās vietā izvietoti divi stendi (skatīt kartē), kuros sniegta instrukcija par aplikācijas lejupielādēšanu un to, kādā veidā apskatāma papildinātā realitāte. Tehnisko risinājumu Pillar Capital izstrādājis kopā ar STUDIO PERSPECTIVE. Kā uzskata Pillar Capital, šāda tehnoloģija tuvākajā nākotnē dos jaunas iespējas ēku projektēšanā, lai novērtētu ēku dizainu un arhitektūras iekļaušanos pilsētvidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Fiļs, Bernis un Teterevi tomēr turpinās Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

Zane Atlāce - Bistere,01.06.2018

Kultūras ministre Dace Melbārde, AS "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, mecenāts Boriss Teterevs un AS "ABLV Bank" izpilddirektors Ernests Bernis pasākumā 2014.gadā, kad tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši turpināt ieceri par muzeja veidošanu, informē LLMMF valdes locekle Elīna Vikmane.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar Capital, AS jūlijā uzsāka A klases biroju ēkas būvniecību Rīgā, Mihaila Tāla ielā, un šonedēļ ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, tādējādi jauno biroju ēku simboliski nododot nākamajā būvniecības fāzē.

Ēkas būvniecība ir New Hanza teritorijas nākamais attīstības posms. Biroja ēkas attīstībā plānots ieguldīt vairāk kā 26 miljonus eiro, piesaistot ap 30 apakšuzņēmēju un celtniecības darbu veikšanai nodarbinot vismaz 150 cilvēku.

Pillar grupas speciālisti veltījuši īpašu uzmanību tam, lai biroju ēka būtu ne vien funkcionāli pārdomāta un mūsdienīga, bet arī atbilstu ilgtspējīgas celtnes principiem — to apliecinās BREEAM Excellent sertifikāts.

“Kapsulas iemūrēšana ir ne tikai biroja ēkas būvniecības sākums, tas ir viens no nākamajiem posmiem pilsētvides attīstībā nākamajām paaudzēm. Ar šīs biroju ēkas attīstību pilsēta iegūst vēl vienu mūsdienu ilgtspējas prasībām atbilstošu vietu. Mājsēde un pandēmija reiz beigsies, un cilvēki labprāt atgriezīsies birojos. Protams, tie vairs nekad nebūs tādi, kā pirms pandēmijas, jo prasības ir mainījušās, tomēr ērti, pārdomāti un kvalitatīvi biroji būs nepieciešami vienmēr. Ja New Hanza teritorija kādreiz ir tikusi uzskatīta par degradētu vidi, tad tagad šajā vietā notiek būtiska attīstība par privātiem līdzekļiem sakopjot teritoriju, izbūvējot inženierkomunikācijas, jaunas ielas, uzbūvēta kultūrvieta Hanzas Perons. Attīstot katru jaunu projektu, dzimst individuāli spēcīga, pamatīga un ar savu zīmolu — New Hanza — veidota vieta. Vietai kurai jau tagad ir un kurai būs arvien lielāka nozīme Rīgas teritorijā” uzsvēra Pillar Capital, AS izpilddirektors Edgars Miļūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnija otrajā pusē teritorijā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām. SIA Pillar Management attīstāmajā kvartālā veikti sagatavošanās darbi, lai varētu uzsākt infrastruktūras izbūves 1. kārtu, realizējot vērienīgā finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) projektu, informē Pillar Management pārstāvis Jānis Bunte.

Šobrīd teritorija ir sagatavota plānotājiem darbiem, ir izbūvētas piebrauktuves un iekārtoti būvlaukumi, kā arī izveidots būvdarbu teritorijas nožogojums, ir uzsākta materiālu piegāde un tiek veikti darba drošības un aizsardzības pasākumi. Ģenerāluzņēmēja funkcijas veic ABLV grupas uzņēmums — SIA Pillar Contractor.

NHC infrastruktūras izbūve tika uzsākta 4. jūlijā, un tā iekļaus ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, t. sk. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas, izbūvi. Šos darbus ir paredzēts pabeigt līdz 2017. gada pavasarim. Infrastruktūras projekta 1. kārtas kopējās izmaksas plānotas 9,28 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru