Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.
Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.
Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.
Sniegu no ēku jumtiem vajadzētu notīrīt pēc iespējas ātrāk pēc snigšanas – vēlams tuvāko pāris dienu laikā –, lai novērstu sniega kārtas tālāku uzkrāšanos un sablīvēšanos.
Pēdējo gadu laikā vislielākos postījumus ēkām sniegs nodarīja 2011. gada janvārī, kad ilgstoši – vairākas dienas pēc kārtas – turpinājās intensīva snigšana, un uz jumtiem krājās aizvien vairāk sniega.
Lielākā apdrošināšanas atlīdzība, ko Seesam ir izmaksājusi par sniega nodarītajiem postījumiem, ir vairāk nekā 248 tūkstoši eiro, kad īsā laikā sasnigušās biezās sniega kārtas dēļ deformējās un ielūza kādas ražotnes jumts vairāk nekā 1000 kvadrātmetru platībā.
Ja no ēkas jumta laikus nav notīrīts sniegs, tā radītās slodzes dēļ var sākt veidoties plaisas konstrukciju savienojumu un metinājuma vietās. Tāpat var deformēties jumta, ēkas nesošo sienu un pārsegumu konstrukcijas. Neizturot pārslodzi, jumts var iebrukt. Pārslodzes dēļ sabojāts jumts atkušņa laikā nespēj pasargāt no sniega ūdens, kas var iekļūt telpās, kā arī sabojāt ēku fasādes un radīt vēl citus zaudējumus.
Lielāks jumta iebrukšanas vai tā konstrukciju bojājumu risks ir ēkām, kuras atrodas atklātās vietās un ir vairāk pakļautas vēja brāzmām. Stiprs vējš sniega kušanas laikā jūtami palielina slodzi, kuru nākas izturēt jumta segumam un tā konstrukcijām.
Atkusnis dienā un sals naktī ir apstākļi, kuros pie māju jumtiem var izveidoties lāstekas, radot papildu bīstamību gan garāmgājējiem, gan ēku tuvumā novietotajām automašīnām.
Īpaša uzmanība atkušņa laikā jāpievērš vieglo konstrukciju ēkām, piemēram, no metāla konstrukcijām veidotām garāžām, noliktavām un siltumnīcām. Tāpat riska zonā atrodas no kārtainajiem paneļiem celtās ēkas ar plakanajiem jumtiem – šāda konstrukcija raksturīga daudzām ražošanas ēkām. Paaugstināta sniega slodze ir ļoti bīstama ēkām ar lielām jumta platībām, piemēram, tirdzniecības centriem un dažādām sporta būvēm.
Jumta attīrīšanas darbus, ja vien rocība to ļauj, ieteicams uzticēt speciālistiem. Ļoti svarīgi šo darbu gaitā ir ievērot visus nepieciešamos drošības noteikumus.
Jumta attīrīšanai jāizmanto plastmasas vai koka lāpstas, kā arī speciāli palīglīdzekļi un instrumenti, piemēram, gumijas āmuri. Sniega tīrīšana ar metāla lāpstām un lāsteku sišana ar cirvjiem var radīt bojājumus jumta segumā un tā izolācijā. Pa šīm bojātajām vietām sniega un lietus ūdens var iekļūt iekštelpās un tās applūdināt.
Ja jumta tīrīšana uzticēta pieaicinātiem strādniekiem, nama īpašniekam vai apsaimniekotājam pēc darba jānovērtē paveiktā kvalitāte un jāpārliecinās, vai jumta segumā nav radīti kādi bojājumi.
